9
Nov

GROZĪJUMI PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA LIKUMĀ GRAUS KULTŪRAS NOZARI.

Ieviešot pvn 21% apmērā daļai no latvijā notiekošajiem kultūras pasākumiem, fiskālais efekts netiks sasniegts, bet tiks panākts tas, ka mazākie pasākumu rīkotāji pārtrauks darbību. Tā rezultātā samazināsies kultūras pasākumu skaits.


Biedrības "Latvijas Pasākumu producentu asociācija" (LaPPA) biedri, Latvijas mūziķi un citi pasākumu rīkotāji norāda, ka 2016. gadā, nosakot PVN ieejas biļetēm daļai no kultūras pasākumiem un notikumiem Latvijā, plānotais fiskālais efekts netiks panākts – gluži pretēji – kultūras nozare kopumā piedzīvos stagnāciju. Faktiski PVN 21% apmērā gulsies uz patērētāju, šai gadījumā – kultūras pasākumu apmeklētāju pleciem un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, var droši apgalvot, ka, samazinoties apmeklētāju skaitam, Latvijā samazināsies arī kultūras norišu un pasākumu skaits. Turklāt, pieaugot biļešu cenām PVN apmērā un samazinoties kultūras pasākumu apmeklētāju skaitam, darbību būs spiesti pārtraukt daudzi pasākumu rīkotāji. Tāpat daļa no pasākumiem tiks pārcelti ārpus Latvijas robežām.

 

Grozījumi, kuru mērķis ir iekasēt nodokļus no komersantiem, kas organizē popkultūras pasākumus peļņas gūšanai, visvairāk skars tieši tik "komerciālus pasākumus" kā latviešu mūzikas koncertus, bērnu izrādes, klasiskās mūzikas koncertus, baleta izrādes, pasākumus reģionos, kā arī nelielus mūzikas un mākslas festivālus. Šie minētie pasākumi jau šobrīd notiek tikai pateicoties organizatoru aizrautībai, spējai ar pēdējiem spēkiem savākt nepieciešamos līdzekļus, piepildīt zāles un ļoti rūpīgi plānot budžetu. Taču arī lielākie pasākumi Latvijas nodokļu sistēmas kopējā sloga dēļ varētu tikt pārcelti uz citām valstīm, tā mazinot arī tūrisma un pakalpojumu nozares ieņēmumus.

 

Līdz šim kultūras pasākumu – koncertu, teātra un cirka izrāžu – rīkotāji, izpildot likuma nosacījumus, varēja nepiemērot PVN ieejas biļetēm, tādējādi nodrošinot pasākumu pieejamību plašam sabiedrības lokam. Ar plānotajiem grozījumiem tiek noteikts, ka PVN atbrīvojums ir piemērojams tikai tādiem kultūras pakalpojumiem, kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kas veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā. Likuma grozījumu sagatavotāji uzskata, ka tādējādi tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kā arī pasākumus, kuri organizēti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju.

 

Latvijas pasākumu organizatori šādu dalījumu likumprojektā uzskata par negodīgu. Tā, piemēram, ja vienu un to pašu koncertu rīkos VSIA “Latvijas Koncerti” vai, piemēram, VSIA “Latvijas Nacionālā Opera un balets”, tad PVN biļetēm nebūs jāpiemēro. Turpretim, ja tieši tādus pašus koncertus rīkos privāts komersants, nolemts PVN iekasēt.

 

Turklāt savu atzinumu par likumprojektu ir sniegusi Konkurences padome, kas redz tajā tirgus kropļošanas elementus. Konkurences padome Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir norādījusi, ka likumprojekts pieļauj nepamatoti nevienlīdzīgu attieksmi, kā rezultātā var tikt deformēta konkurence.

 

Labi izprotot valsts situāciju, LaPPA uzskata, ka risinājums ir piemērot visām kultūras un izklaides pasākumu ieejas biļetēm neatkarīgi no to rīkotāju juridiskā statusa PVN samazināto likmi 12% apmērā, kā tas ir, piemēram, grāmatniecības un tūrisma nozarei, tādējādi neiznīcinot ar likuma palīdzību valsts atbalstīto kultūras iestāžu konkurentus šajā nozarē.