Mēnesis: 2025. gada janvāris

Duets Valters Pūce un Dainis Tenis radījuši jaunu koncertprogrammu “POP GOES CLASSICAL” un aprīlī dosies koncerttūrē, iepriecinot klausītājus ar pēdējo 100 gadu katras desmitgades spilgtākajām popdziesmām čella un klavieru skaņās.

Plašāka auditorija duetu iepazina ar latvisko koncertprogrammu “Radīts Latvijā”, kam izdots gan albums, gan aizvadīti koncerti visā Latvijā. Tomēr jauno programmu Valters un Dainis nolēmuši veltīt pasaules nozīmīgākajiem popmūzikas hitiem. Kā jau ierasts, iemīļotās dziesmas ieguvušas jaunu un klasiski elegantu skanējumu pašu mūziķu aranžijās čellam un klavierēm.

Programma ietver katras desmitgades spilgtāko dziesmu, piedāvājot klausītājiem aizraujošu ceļojumu cauri 100 gadiem populārajā mūzikā – Maikla Džeksona, Adeles, kā arī leģendāro rokgrupu “Queen”, “The Beatles”, “Nirvana” un citu ikonisku mūziķu dziesmas. Valters Pūce un Dainis Tenis, izmantojot izsmalcināti meistarīgo izpildījumu, kā arī savu akadēmisko un grupā “Dagamba” gūto pieredzi, iedvesmo mūzikas cienītājus izbaudīt pazīstamas melodijas no pavisam jauna skatpunkta.

Par programmas tapšanu stāsta čellists Valters Pūce: “Veidojot šo leģendāro dziesmu akadēmiskās versijas, ievērojam katras desmitgades unikalitāti, kā, piemēram, divtūkstošajos sāka dominēt hip hopa žanrs un man beidzot būs iespēja piepildīt sapni – repot uz čella! Programma ir tiešām aizraujoša – Kobeina mūzikā atrodam Mocartu, beidzot iespēja nospēlēt visu laiku izcilāko dziesmu “Bohemian Rapsody” un vēl daudz kas cits!” Turpina pianists Dainis Tenis: “Pasaulē ir radītas tik daudz izcilas un nozīmīgas mūzikas, ka izvēlēties tikai vienu labāko un laikmeta raksturojošāko dziesmu no katras desmitgades ir liela atbildība. Atbildība ir pret autoriem, kas radījuši šos izcilos darbus, tāpēc aranžiju veidošanas procesā pret katru kompozīciju attiecamies ar lielu cieņu, tai pat laikā katrā skaņdarbā būs dzirdams kāds pārsteigums un īpaša “odziņa”, kas raksturīga mums pašiem”.

Koncertos būs dzirdama gan Valtera Pūces un Daiņa Teņa jaunākā koncertprogramma “POP GOES CLASSICAL”, gan klausītāju jau iemīļoti skaņdarbi no programmām “Radīts Latvijā” un “Bez elektrības”. Tā ir lieliska iespēja gan klasiskās mūzikas entuziastiem, gan popmūzikas faniem pieredzēt šo mūzikas žanru saplūšanu dzīvajā izpildījumā.

Koncerttūres datumi un norises vietas:
4. aprīlis – Kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”
6. aprīlis – Vidzemes koncertzāle “CĒSIS”
12.aprīlis – Dzintaru koncertzāle
13. aprīlis – Latgales vēstniecība “GORS”
19. aprīlis – Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
27. aprīlis – Ventspils koncertzāle “Latvija”

Biļetes iegādājies “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

“Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izveidota multimediālu koncertu sērija, kas vienuviet apvieno simfoniskās mūzikas izcilus darbus ar izglītojošu un reizē izklaidējošu vērtību.

Pirmais koncerts 2025. gadā notiks jau 30. janvārī Hanzas Peronā,  kad stāstnieks Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora aicinās uz skatuves pievienoties īpašus viesus – animācijas filmas “Straume” mūzikas līdzautoru Rihardu Zaļupi un kinorežisoru Dzintaru Dreibergu, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un diriģentu Mikaelu Loponenu iepazīstinātu koncerta apmeklētājus ar filmu mūzikas aizkulisēm un aizraujošākajiem piemēriem. Savukārt 20. martā gaidāmais koncerts Hanzas Peronā Vilhelma Vācieša vadībā mudinās klaustītājus aizdomāties – vai mākslīgais intelekts kļūs par komponistsam līdzvērtīgu skaņdarbu radītāju?

Ir tādi simfoniskās mūzikas darbi, kas savā mūžā izpletušies krietni tālāk par koncertnamu skatuvēm un akadēmiskās mūzikas raidstacijām, piemēram, tie skan arī izcilās kinolentēs. Mēdz gadīties arī otrādi – īpaši filmām radītas partitūras izlaužas no kino rāmjiem un sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi koncertzālēs. Kā mūzika ietekmē uz ekrāna redzamo un kā kinomāksla ietekmē komponista veikumu, būs iespējams uzzināt 30. janvārī plkst. 19.00 Hanzas Peronā koncertā “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Ekrāna muzikālie blokbasteri”. Koncertā skanēs tādi simfoniskie hiti kā Riharda Štrausa poēmas “Tā runāja Zaratustra” ievads, Kloda Debisī “Mēnesgaisma” pārlikumā simfoniskajam orķestrim un citi, kā arī kinomūzika – Riharda Zaļupes mūzika animācijas filmai “Pazudušās zeķes”, Imanta Kalniņa skaņdarbu filmai “Ezera sonāte” un Platona Buravicka radītais pavadījums filmai “Safety Last”.

Šī koncerta īpašie viesi būs kinorežisors Dzintars Dreibergs un filmu mūzikas komponists Rihards Zaļupe, kuri kopā ar Goran Gora apspriedīs mūzikas un kino attiecības un svarīgākās nianses.  Koncertu diriģēs Mikaels Loponens.

Nākamais cikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora” koncerts norisināsies 20. martā plkst. 19.00 Hanzas Peronā, un šoreiz priekšplānā tiks apskatīta komoponista radītās mūzikas un mākslīgā intelekta līdzāspastāvēšana. Koncertā diriģenta Vilhelma Vācieša vadībā izkanēs Morisa Ravela slavenais “Bolero” un citi skaņdarbi, kā arī MI radīts jaundarbs. Šī koncerta ieceres pamatā kalpo ideja, ka matemātiskās pieejas, kuras savulaik skaņdarbu radīšanā izmantoja komponisti, mūsdienās var realizēt ar mākslīgā intelekta rīkiem. Taču joprojām ir aktuāls jautājums – vai MI var radīt jaunu muzikālu darbu, kas sniegtu emocionālo piepildījumu? Atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas koncertā, kurā piedalīties aicināts arī īpašs viesis – mākslīgā intelekta speciālists.

Koncertcikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora” režisors ir Roberts Rubīns, dramaturgs – Jānis Joņevs, bet vizuālie mākslinieki – Krišs Salmanis un animators Pauls Poikāns. Jāņa Joņeva asprātīgajos un viegli uztveramajos stāstos klausītājiiem tiek sniegta iespēja atklāt saistošas vēsturiskas detaļas, komponistu noskaņojumu darbu radīšanas laikā, laikmeta kontekstu un muzikālas nianses, kam vērts pievērst uzmanību, klausoties akadēmisko mūziku.

Multimediālajos koncertos allaž piedalās stāstnieks – dziesminieks un komponists Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora –, kurš zinoši un atraktīvi spēj uzrunāt gan pieredzējušus klausītājus, gan tos, kas simfoniskās mūzikas koncertā ieradušies pirmo reizi. Koncerta formāts lieliski sasaucas ar jauno kompetencēs balstīto izglītības sistēmu, jo aptver muzikālos, vēsturiskos un kultūrvēsturiskos aspektus, nereti pieskaroties arī literārajiem un teatrālajiem iedvesmas avotiem.

Koncerti iekļauti abonementā “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Abonements 2024/2025”.

Biļetes uz LNSO koncertiem iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs vai internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/organizer/283

Aicinām sekot līdzi LNSO jaunumiem orķestra mājaslapā lnso.lv vai sociālajos tīklos. ​

Starptautiskais jaunās mūzikas festivāls un mūsu reģiona ietekmīgākā mūzikas konference Tallinn Music Week šogad norisināsies no 3. līdz 6. aprīlim. 175 mākslinieki no 39 valstīm gatavojas pārveidot Igaunijas galvaspilsētu par globāliem mūzikas svētkiem. Latviju šogad pārstāvēs 6 apvienības – Abuses, All in Measure, Bel Tempo, OIL X GAS, German Superfin un The Baltic Sisters.

Biļetes uz Tallinn Music Week, kā arī PRO caurlaides mūzikas un radošā sektora profesionāļiem ir pieejamas par labāko cenu tmw.ee interneta veikalā līdz janvāra beigām. Biļetes uz atsevišķiem koncertu vakariem ir pārdošanā bilesuserviss.lv. Festivāls, kas ir veltīts rītdienas mūzikai, mākslai un idejām šopavasar norisināsies jau 17. reizi.

Arī šogad mūzikas programmā netrūkst pārsteigumu, – tā apvieno sevī variācijas no somugru tradicionālās mūzikas līdz globālam digipopam un no džeza un klasikas līdz kormūzikai un mūsdienu fusion stiliem. Mūziķi ieradīsies Tallinā no Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, Austrumāzijas, Āfrikas un Austrālijas un kopā notiks 28 koncerti.

Dalībnieku skaita ziņā uzreiz pēc Igaunijas ir Somija ar 22 izpildītājiem, tai seko Lielbritānija (10), Zviedrija (9), Vācija (7) un Kanāda, Francija, Latvija un Lietuva (pa 6). Īpaša uzmanība šogad tiks pievērsta pašreizējiem eksporta sasniegumiem un Igaunijas mūzikas nākotnes veidotājiem.

Starp ievērojamiem starptautiskiem izpildītājiem ir zviedru-amerikāņu kantrī profesionālis Entonijs Mills, kurš ir uzstājies kopā ar Hariju Belafonti, Eimiju Vainhausu un KRS-One, Somijas indie leģendas The Moontwins, Berlīnes avangarda mūzikas leģenda hackedepicciotto, Velsas elektropopa zvaigzne Ani Glass un Gvinejas afropopa un džeza burvis Abdoulaye Kouyaté. Pie citiem nozīmīgiem izpildītājiem jāmin godalgotā mūziķe un modele Annaela no Francijas, palestīniešu aktīvisma balss Bašars Murads, Vulva Voce no Lielbritānijas, kas prasmīgi jauc folkmūziku ar mūsdienu klasiku, elektroniskā džeza ansamblis Salome no Vācijas un čehu noizroka grupa sinks.

Programmā ir iekļauti arī seši šī gada ESNS festivāla atklājumi, tostarp norvēģu drīmpopa projekts Yndling, slovāku post-panki Berlin Menson un mākslas pop vizionāri Lucy Dreams ar mākslīgā intelekta talantu Lūsiju līdzās diviem austriešiem.

Kopš 2009. gada Tallinn Music Week prezentē talantus no visas pasaules. Festivāls ir starptautiski novērtēts ar daudzveidīgo programmu un augsto māksliniecisko līmeni, kā arī ar spēcīgo starptautiskās mūzikas industrijas un mediju pārstāvniecību. Festivālu katru gadu apmeklē aptuveni 18 000 cilvēku un vairāk nekā 1300 nozares profesionāļu, un tas tiek uzskatīts par vienu no 3 svarīgākajiem nozares notikumiem Eiropā.

Tallinn Music Week 2025 organizē Muusikanädal NVO sadarbībā ar Shiftworks, dažādiem partneriem un līdzkuratoriem.

 

“Ļauj man vīrietim būt” – tā sauc dziesmu no izrādes “Par Kurbadu”. Tās videoieraksts tapis izrādes laikā Iļģuciema kultūras namā un to šodien klausītājiem un skatītājiem nodod aktieru duets Kristiāns Kareļins un Māris Bezmers.

Kristiāns Kareļins pauž, ka gribējies gadu sākt ar kādu jēgpilnu manifestu, tāpēc izrādes “Par Kurbadu” radošā komanda (režisors, dramaturgs Ģirts Šolis, dziesmu autors Mikus Frišfelds un minētie aktieri) lēmuši 2025. gadu pasludināt par “Vīriešu tiesību gadu” aicinot večus uz teātri (savām izrādēm) un uz nevardarbīgu pretošanos.

Māris Bezmers piebilst, ka uz izrādēm tiek gaidītas arī sieviešu dzimuma pārstāves un vispār jau visi dzimumi, kuri vēlas izprast un ar ironisku smaidu parunāt par Kurbadu no mūsdienu vīrieša perspektīvas.

Klips filmēts labākajās pašdarbnieku tradīcijās ar ārzemju telefoniem un montēts uz klēpjdatora izrādes mūzikas autora Mikus Frišfelda guļamistabā.

“Šoreiz svarīgs ir vēstījums! Sākotnēji bija doma nofilmēt izrādi savām profesionālajām “pašrefleksijas” vajadzībām, bet ņemot vērā publikas uzstājīgās prasības dzirdēt izrādes dziesmas (izrādē ir vēl 8 citas) arī ārpus izrādes, tapa šis (“live@Iļģuciems”) video,” tā klipa tapšanu komentē Kareļins.

Tuvākās izrādes “Par Kurbadu”, 29.01. Smiltenes kultūras namā,  22.02. Gulbenes kultūras namā un  23.02. Rīgā, Austrumu robežā. Biļetes – www.bilesuparadize.lv

“Par Kurbadu” ir muzikāla komēdija divos cēlienos, kuras centrā ir Mareks Romanovskis (aktieris Kristians Kareļins), no dzīves un laulības paguris, kādreiz pieprasīts režisors, kurš pārgalvīgi uzņemoties realizēt koncert uzvedumu par spēkavīra Kurbada varoņdarbiem, nonācis  radošā strupceļā. Savukārt, Daumants Vanags (aktieris Māris Bezmers) ir vietējā krodziņa pasākumu vadītājs un muzikants, kurš sapņo realizēties kā dziesmu autors. Abu ekstravaganto personību tikšanās izvēršas par ironiski-komisku, radošu mēģinājumu izdzīvot leģendārā Kurbada dzīvesstāstu izmantojot pašiem savu dzīves pieredzi, jeb Vanadziņa vārdiem: “skatoties no mūsdienu vīrieša perspektīvas”.

Noskaidroti 20 “Zelta Mikrofons 2025” laureāti 19 kategorijās

 

Svinīgā Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā 18. janvārī, Latvijas Nacionālajā teātrī, tika noskaidroti 20 laureāti 19 kategorijās. Pasākuma laikā mūziķu veikumu komentēja žūrija un dažādu nozaru – dzejas un literatūras, reklāmas, dizaina un citu jomu profesionāļi.

 

Labākais džeza mūzikas albums

„Interception” – „Toms Rudzinskis Quartet”​

 

Labākais elektroniskās vai deju mūzikas albums

„Singularity” – „7Synths”​

Saņemot balvu par labāko elektroniskās vai deju mūzikas albumu, mūziķis ar skatuves vārdu „7Synths” citēja Deividu Linču: “Mūzika ir tikpat fantastiska lieta kā ūdens, uguns un gaiss”.

 

Labākais hiphopa mūzikas albums

”En Prise” – Wiesulis & sangvn

 

Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums

”Negaidīti varoņi” – Nielslens Lielsliens un Vija Moore

 

Labākais starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums

”Flow” – Gints Zilbalodis, Rihards Zaļupe, „SinfoniettaRīga” mūziķi, Guntis Kuzma, Jānis Porietis, Dace Zālīte-Zilberte

 

Labākais tradicionālā pop vai kantrī mūzikas albums

”Vēstulēs” – Mārtiņš Kanters

 

Labākais mūzikas albums bērniem

„Dienas darbi” – Elīnas Gruzniņas bērnu vokālā studija „Siguldiņa”, Jānis Šipkēvics (balss, taustiņi) Anrijs Grinbergs (sitaminstrumenti), Valters Sprūdžs (bass)​

 

Labākais pop vai poproka mūzikas albums

”Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” – Chris Noah

 

Labākais roka, pankroka vai metāla mūzikas albums

”Ārā” – “Oranžās Brīvdienas”

 

Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums

„OK, LAIME!” – etnogrupa „OGAS”

 

Labākais klasiskās vai vokālās mūzikas albums

”Angele Dei” – Latvijas Radio koris

 

Labākā dziesma

”Nomodā” – Chris Noah

Dzejnieks, literatūras zinātnieks Ivars Šteinbergs, komentējot piecu labāko dziesmu tekstus, atzina: “Wiesuļa dziesmā no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu viedokļa notiek visvairāk. Savukārt Chris Noah dziesma – ļoti gaisīga. Un Emilijas dziesmā pierādās fakts, ka sirds ir visvairāk lietotais lietvārds latviešu dzejā.”

 

Labākais debijas albums

”Vernisāža” – galeniex

 

Komentējot labāko debijas albumu kategoriju, žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde sacīja: “Šogad debitanti ir pārstāvējuši plašu žanru spektru. Tas ļauj cerēt, ka tuvākajos gados Latvijas popmūzika būs drošās rokās.”

 

Labākais videoklips

”Sfinksa treniņtērpā” – “STABS”, režisores Tīna Zariņa un Elīza Jordane

 

Labākais koncertieraksts video

”No Rajona līdz Arēnai” – Ozols, Latvijas Radio bigbends, Riga Gospel Choir, Toms Poišs, Rūdolfs Daņilēvičs, Kaspars Vizulis, Ritvars Garoza, Dj Pm to Am, Artis Orubs, Prusax, rolands če, xantikvariāts, Hotte, Steps, Edavārdi, Dons, Gustavo un citi viesmākslinieki​, režisors Rolands Rekke

Labākais albuma dizains

”Lēnā palīdzība” – DJ Krankenwagen, dizaina autore Patrīcija Krūmiņa

Saņemot balvu Patrīcija Krūmiņa sacīja: “Es gribētu novēlēt katram māksliniekiem tādus mūziķus, kas par viņiem rūpējās. Jo māksla un mūzika ir saistītas.”

Gada albums

”Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” – Chris Noah

Labākais producents

Kristofers Hariss / Krists Indrišonoks

 

Uzvarētājs kategorijā “Labākais studijas ierakstu producents” tika noteikts, pamatojoties uz to, cik nomināciju pieciniekos, un cik augstās vietās iekļuvuši producentu radītie ieraksti, – producenti, saņem punktus no viens līdz pieci, atbilstoši ierakstu ieņemtajai vietai  nominācijās. Balvu ieguva producents, kurš saņēmis visvairāk punktu.

Radio hits

”Nomodā” – Chris Noah

 

Saņemot balvu par 2024. gada labāko radio hitu, mūziķis Chris Noah sacīja: “Radio vēlprojām ir dzīvs… Bez radio mūziķis noteikti nebūtu tur, kur vismaz šobrīd atrodos es.”

“Radio hits” jau daudzus gadus tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus : 1) vērtējumā piedalās periodā no 1.12.2023 līdz 1.12.2024. publicētie singli, 2) dziesmu ir spēlējušas vismaz trīs radio stacijas, 3) dziesmu atskaņošanas reizēm tiek piemērots radiostaciju reitinga koeficients. “Radio hits” noteikts, analizējot Latvijas lielāko komercradio staciju un “Zelta Mikrofona” informatīvo partneru „Radio Skonto”, „Radio TEV”, „Radio SWH”, „Radio SWH LV”, “EHR Latviešu hiti”, EHR, “Star FM” un “Kurzemes Radio” iesniegtos datus.

 

Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā

„Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā vakara gaitā no kultūras ministres rokām balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņēma televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja un dvēsele Tija Auziņa.

 

Šī gada “Zelta Mikrofons” bija unikāls un nepieredzēts. Pasākuma laikā skatītājus priecēja dažādu žanru priekšnesumi, kuros piedalījās vairāk nekā 100 mākslinieku. Pirmajā daļā uzstājās koris “Kamēr”ar skaņdarbu “Es Tevi ieraudzīju zeltā”, Līva Grieze ar solo pie klavierēm “Kas tā tāda griezes galva”, jaunais projekts “Nakts arāji” un Kaukulis ar dziesmu “Vīrietis gados”, Emilija ar skaņdarbu “Heartbeat”, Edvards Strazdiņš ar hitiem “Popūrijs” un varēja klausīties grupas “Kodek” elektroniskās mūzikas performanci.

Otrajā daļā skatītājus un klausītājus priecēja mūsdienu tautas mūzikas grupa “Auļi”, pūtēju orķestris “Rīga” ar skaņdarbu “Skudras un bites”, latgaliešu repere Ūga ar vairāku dziesmu popūriju, rokmūzikas grupa “Indygo” ar skaņdarbu “Skats pa logu”, “Toma Rudzinska kvartets”, leģendāro Latvijas dziedātāju apvienība “Dāmu pops” ar hitu “Par rozēm” un “Ogas” kopā ar “Suitu dūdeniekiem” izpildīja skaņdarbu “Buciņš” (Sieviņ’ brauca mežā”).

Programmā bija gan solodziedājumi klavieru pavadījumā, gan lielformāta priekšnesumi un dejotāju piedalīšanās. “Zelta Mikrofona 2025” žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde ceremonijas laikā atzina: “Latvija ir mūzikas lielvalsts, tikai pārējā pasaule to vēl nav pamanījusi.”

Tiešraidi varēja vērot TV3 ekrānos, un interesenti to vēl varēs noskatīties “TV3 Play”.

„Zelta Mikrofonu” rīko biedrība „Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība” (LaMPA), atbalsta Kultūras ministrija, SIA „Zaļā josta”, elektronikas un sadzīves tehnikas veikali „Euronics”. Ārvalstu viesus izmitina „Rixwell Elefant Hotel” (Riga), telpas nodrošina „Zvaigznājs”. Balsu skaitīšanu nodrošina auditorfirma “Grand Thorthon”. Kaņepes Kultūras centrs būs ceremonijas afterpārtijas norises vieta.

Informatīvie partneri: „TV3 Group”, „EHR Latviešu hiti”, EHR, „Radio TEV”, „Radio Skonto”, „Radio SWH LV”, „Radio SWH”, izdevniecība „Rīgas Viļņi”, jauns.lv un “Kurzemes Radio”.

 

Edvards Strazdiņš sadarbībā ar reperi Artūru M piedāvā jaunu hitu – “Kovboju dziesma”! Vienlaikus Edvards izziņo arī savu pirmo solo koncertu “Uz Tukumu pēc smukuma”, kas notiks 25. aprīlī Tukuma pilsētas kultūras namā. Biļetes jau pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs un internetā.

Jaunās dziesmas producents ir Juris Ludženieks, bet vokālie ieraksti veikti Ginta Stankeviča studijā “Factory Sounds”. Dziesmas video klipu veidojis Kaspars Dvinskis (Dween Productions). Daļa no klipa filmēta Rīgas krodziņā “Vecais Pēteris”, piedaloties Bauskas līnijdeju kolektīvam “Hot Boots”.

Edvards par dziesmu: “Es jau sen gribēju uzrakstīt dziesmu, kas apvienotu divus šķietami nesavienojamus žanrus – kantrī un hip-hopu. Šajā dziesmā apkopotas trīs kantrī mūzikas klasiskākās tēmas – viskijs, kovboji un meitenes. Atlika vien pievienot hip-hopa elementus, ko lieliski īstenoja Artūrs Mitenbergs jeb Artūrs M.”

Edvarda pirmais solo koncerts “Uz Tukumu pēc smukuma” norisināsies šī gada 25. aprīlī Tukumā. Koncertā būs iespēja dzirdēt Edvarda lielākos hitus no albuma “Lauku dzīves miera osta”, kas saņēmis balvu “Zelta mikrofons” kategorijā “Labākais kantrī mūzikas albums”.

Tukumā dzirdēsiet tādus hitus kā “Dziesma par Kurzemi”, “Ezers kluss”, “Māsiņ, nāc man līdzi”, sadarbībā ar Guntaru Raču tapušās dziesmas “Dzintara krellītes” un “Kad gribas vairāk”, kā arī Maestro īpaši Edvardam radīto “Ķīvīte”. Skanēs arī jaunākās dziesmas no vēl tikai topošā albuma – “Mans vecais Audi”, “Kovboja dziesma”, “Traktors” un, protams, TikTok megahits “Uz Tukumu pēc smukuma”! Kopā ar Edvardu uzstāsies instrumentālā grupa, un gaidāmi arī īpašie viesi.

Biļetes uz koncertu: https://ej.uz/uztukumupecsmukuma

Džeza saksofonists Toms Rudzinskis ar albumu “Interception” tikko ieguvis mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” kategorijā “Gada džeza albums”. Pateicībā par novērtējumu, mūziķis publicē otro singlu “Gaze” un tā videoklipu, dokumentējot albuma prezentācijas tūri Baltijas valstīs.

“Interception” ir Rudzinska otrais albums ar akustisko kvartetu un otrā skaņuplate ar mūzikas izdevniecību “Jersika Records”. Saksofonistam tajā izdevies apvienot starptautisku mūziķu sastāvu no Vācijas, Itālijas un Beļģijas, kā arī stīgu kvartetu kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķu sastāvā. Līdz ar plates panākumiem, publikas vērtējumam tiek nodots skaņdarbs “Gaze”, kas ir otrais singls no albuma. Skaņdarbam tapis arī dokumentāla rakstura mūzikas videoklips, kas kalpo kā atskats uz veiksmīgo albuma atklāšanas koncertsēriju Baltijā, kas norisinājās 2024. gada rudenī.

Albuma kopējais skanējums ir izteiksmīgs džeza valodas un akadēmiskās mūzikas sakausējums. Sekojot albuma pirmajam vēstnesim, dinamiskajam skaņdarbam “Roundabout”, otrais singls “Gaze” atklāj albuma melodisko pusi un izceļ albuma īpašo viesu, stīgu kvarteta dalību. Rudzinska vārdiem, “šis darbs ir bijusi aizraujoša iespēja iemiesot akadēmiskajai mūzikai raksturīgos harmoniskos un melodiskos konceptus interesantos un spēcīgos džeza mūzikas ritmos. Pateicoties kvarteta mūziķu saknēm gan improvizētajā, gan akadēmiskajā mūzikā, šis albums kompozicionāli balansē starp precīzi rakstītām tēmām un brīvu improvizāciju. Šajā mūzikā klausītājs ir aicināts saplūst ar mūziku caur cikliskiem ritma zīmējumiem un daudzslāņainām melodijām, piedzīvojot šo tekstūru attīstību un metamorfozi.”

Albuma embed no Spotify: https://open.spotify.com/album/4gfBoHhGCqmCk3bg2deA9e?si=XPdUOQQ4SbyK2fIVZDuIsw

Albums “Interception” tiek izdots džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” paspārnē, ar kuru Rudzinski saista īpaša sadarbība. “Toma un Gerharda Orniga kvarteta “LOCOMOTION!” bija pirmā “Jersika Records” ierakstu plate. Tas bija īpašs notikums un kopš tā laika Toms ir turpinājis veidot karjeru kā nozīmīgs izpildītājs un komponists kā Baltijas, tā plašākā mērogā. Man ir liels prieks atgriezties pie darba ar Tomu, lai ar šo ierakstu nestu Latvijas vārdu vēl plašāk!” par jauno albumu stāsta izdevniecības vadītājs Mareks Ameriks. Albums “Interception” fiziskas skaņuplates formā ir pieejams iegādei “Jersika Records” mājaslapā, kā arī populārākajos mūzikas ierakstu veikalos Rīgā.

 

Februārī Angārs koncertzālē tiks atklāta 2025. gada koncertsezona, pulcējot tādus izpildītājus kā Shipsea, Tautumeitas, A-Europa, Mazais Princis, Čipsis un Dullais, Laika Suns, Satellites LV, Tranzīts un daudzus citus.

Jaunā koncertsezona atsāksies 8. februārī ar Angāra veidoto koncertu ciklu “Minifestivāls”, kura laikā uz Angārs koncertzāles skatuves kāps divas alternatīvā roka grupas – Purple Negative un Bēdu Brāļi. Visu sezonu Angāra koncertu piedāvājumā būs dažādu mūzikas žanru Minifestivāli, citu starpā Nostalģijas Minifestivāls, kur satiksies latviešu deju mūzikas grandi, grupas Tranzīts un A-Europa, Pilsētas mūzikas Minifestivāls, kur uzstāsies Laika Suns un Satellites LV, un Sieviešu dienas Minifestivāls kopā ar grupām Mazais Princis un Čipsis un Dullais.

Līdztekus Minifestivāliem norisināsies arī daudzveidīgi mūziķu solokoncerti. 14. februārī īpašā mīlestības svētku koncertā Angārs koncertzāli piepildīs Shipsea jeb Jāņa Šipkēvica un pavadošā sastāva radītā mūzika, un 19. februārī uz skatuves kāps ģitārspēles virtuozi Gints Smukais un Īans Ītans Keiss. Savukārt martā citu starpā notiks tādu mākslinieku kā Tautumeitas un Mārča Auziņa solokoncerti.

Par gaidāmo koncertsezonu stāsta Angāra vadītājs Gatis Popovs: “Ar patiesu lepnumu un sajūsmu varam pavēstīt par jaunās koncertsezonas sākumu Angārs koncertzālē. Mūsu komanda ir ieguldījusi lielu darbu, lai izveidotu daudzveidīgu un aizraujošu programmu, un īpaši iedvesmojoši ir tas, ka varam pulcēt tik dažādus māksliniekus – no Tautumeitām līdz A-Europa, no klasiskās ģitāras virtuoziem līdz mūsdienu alternatīvā roka pārstāvjiem. Mums ir prieks būt lieciniekiem tam, kā ar katru jauno koncertsezonu mūsu telpas pārtop par arvien spēcīgāku radošo magnētu, kas pievelk dažādas auditorijas, paaudzes un gaumes.”

“Minifestivāls” ir Angārs koncertzāles aizsākts koncertu cikls, kur vienā vakarā tiek piedāvāti divu izpildītāju koncerti. Festivālu atmosfēras pieredzi veido gan koncertzālē notiekošie mūziķu priekšnesumi, gan turpat blakus, Angāra galvenajā zālē, ikvienam pieejamā atpūtas zona ar Street Food virtuves un bāra piedāvājumu. Kā ierasts, par vakara turpinājumu Minifestivālos rūpējas pašmāju DJ, nodrošinot īstam festivālam pietuvinātu programmu.

Plašāka 2025. gada pasākumu programma pieejama Angāra mājaslapā: www.kvartalaangars.lv

Nākamtrešdien, 29. janvārī grupa “Kautkaili” aizvadīs savu līdz šim vērienīgāko koncertu koncertzālē “Palladium”, uz kuru  biļetes jau  ir izpārdotas. Koncertā izskanēs jau iepazītais, publikas, mediju un kritiķu augsti novērtētais albums  “Personas kods”, gan arī pavisam jaunas dziesmas.

Pirms “Kautkaili” uz skatuves kāps un koncertu atklās īpašā viešņa – dziedātāja un dziesmu autore MADA īstajā vārdā Madara Gaile.

Ieeja “Palladium” būs no pulksten 18:00, pulksten 19:15 uzstāsies MADA, savukārt pulksten 20:00 – “Kautkaili”.

Reaģējot uz lielo atsaucību, grupa izsludina papildkoncertu koncertzālē “Palladium Rīga” jau pavisam drīz – 22. aprīlī.

Grupas soliste un dziesmu autore Kristīne Pāže stāsta: “Ir aizkustinoši vērot kā plašumā aug mūsu klausītāju loks. Un kā augam mēs paši – no šaubām vai piepildīsim M/darbnīcu un Stricka villu līdz pilnībā izpārdotai “Palladium” koncertzālei. Esam rūpīgi strādājuši pie šīs koncertprogrammas un ir sajūta, ka šis notikums jāatkārto vēl vienu reizi, lai tie, kas nepaspēja iegādāties biļetes uz pirmo “Palladiumu”, var paspēt nokļūt otrajā. Jūsu milzīgā atsaucība mūs iedvesmo sapņot lielākus sapņus!”

Biļetes uz papildkoncertu pieejamas visās Biļešu Servisa kasēs un internetā: https://bit.ly/kautkaili-palladium-1 Pirmās biļetes – lētāk.

Pērnā gada novembrī grupa laida klajā savu debijas albumu “Personas kods”, kas ieguva “Zelta mikrofons” nomināciju kategorijā “Gada popmūzikas albums”. Tāpat “Kautkaili” debijas albums tika nominēts “Austras balvai” kā viens no labākajiem aizvadītā gada albumiem Latvijā, kur grupa plūca uzvaras laurus, uzvarot publikas balsojumā un iegūstot skatītāju simpātiju balvu.

Albumu “Personas kods” iespējams noklausīties šeit: https://orcd.co/kk-personaskods

“Kautkaili” veido mūziķi Kristīne Pāže, Didzis Bardo un Krists Krūskops. Grupa mūzikā sakausē latviešu 90-to gadu alternatīvo popmūziku un pasaulīgu soulmūziku, taču tās dimants ir dziedātāja un dziesmu autore Kristīne, kuras samtainā balss un inteliģentās melodijas ieved vēl neiepazītā jūtu pasaulē.

 

 

24. janvārī rokmūzikas apvienība “Rubīna Kubs” izlaiž jaunu, enerģisku dziesmu ar nosaukumu “Pasmaidīja Viņa”. Šī dziesma iezīmē tikai sākumu, jo šogad plānots arī pilna izmēra albums.

Dziesma ierakstīta studijā “Tru Music Studio” kopā ar producentu Gati Zaķi. Dziesmai ir tapusi arī vizualizācija sadarbībā ar Nauri Miķeli Gobu, Zigmāru Zilgalvi, Vincentu Matvejevu. Dziesmas “Pasmaidīja Viņa” vārdu autors ir Kristaps Zvanis, mūzikas autori, Kristaps Zvanis, Kārlis Krāģis, Nauris Priedītis un Māris Rubīns.

Dziesmas vārdu autors Kristaps Zvanis stāsta: “Ikdienā mēs tik lielu uzmanību pievēršam tieši vārdiem, tomēr tie ir tikai maza daļa no komunikācijas. Katrs skatiens, smaids, kustība un citi neverbālie elementi spēj nodot vēstījumu ne tikai bez vārdiem, bet nereti arī ātrāk, patiesāk un efektīvāk. Šī dziesma ir veltīta smaidam.”

“Rubīna Kubs” ir rokmūzikas grupa, kuras daiļradē saplūst indī, blūza un garāžroka ietekmes. Dziesmu tekstos, kas rakstīti latviešu valodā, grupa tiecas atklāt godīgu un dziļi personisku vēstījumu, lai klausītājiem radītu patiesu saikni. Grupas dalībnieki: Kristaps Zvanis (vokāls, ģitāra), Kārlis Krāģis (ģitāra), Nauris Priedītis (bass) un Māris Rubīns (bungas).

Sekojiet “Rubīna Kubs” jaunumiem un aktivitātēm Facebook un Instagram platformās, kā arī klausieties jauno singlu populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs!