Grupai “Pienvedēja Piedzīvojumi” jauna dziesma no topošā albuma

Grupa “Pienvedēja Piedzīvojumi” jauno gadu uzsāk ar jauniem, lieliem plāniem un apņemšanos. Jau kādu laiku grupa strādā pie jauna, sava septītā studijas albuma, kurš nāks klajā 8. maijā. Šodien pie klausītājiem nonāk jau trešais gaidāmā albuma singls “Kā nekad’.

Iepriekš grupa jau publicējusi divas dziesmas –  “Fizikas likums” un “Karuselis”.  Jaunās dziesmas mūzikas un vārdu autori, tāpat kā iepriekšējām dziesmām, ir visi grupas dalībnieki. Dziesmu producēja Pēteris Lunde. Albuma izdevējs ir “Izdevniecība MicRec”, kas ir arī grupas iepriekšējā, “Zelta mikrofonu” saņēmušā albuma “Nelaiks” izdevēji.  Teksta video veidoja Līva Jakobsone.

“Katram no mums ir kāds īpašs cilvēks, kuru mēs bieži idealizējam. Šī dziesma nav konkrēts stāsts, bet mūsu skatījums uz šāda veida attiecībām,” tā grupas solists un basģitārists Māris Žigats.

Darbs pie jaunā albuma ir gandrīz pabeigts un grupa izziņo tā prezentācijas koncertus: 8. maijā Rīgā, Tallinas kvartālā koncertzālē “Angārs”, 10. maijā Liepājā, kultūras namā “Wiktorija” un 23. maijā Jelgavā, klubā “Melno cepurīšu balerija”.

“Šajos koncertos mēs atrādīsim jaunā albuma dziesmas, kuras, mūsuprāt, ir ļoti nobriedušas, atbilstoši grupas vecumam. Protams, koncertos neiztiksim arī bez grupas lielākajiem hitiem,” par gaidāmajiem koncertiem stāsts grupas ģitārists Aldis Lunde-Kurzemnieks.

Sākusi ar pašizdotiem albumiem, grupa sadarbībā ar MicRec izdevusi četrus pilnvērtīgus dziesmu albumus un dziesmu izlasi. Grupas pamatsastāvs nav mainījies kopš tās dibināšanas.

Biļetes uz Rīgas koncertu nopērkamas “Biļešu servisa” kasēs un internetā: https://ej.uz/PPJaunaAlbumaKoncerts

Dziesma “Kā nekad” jau pieejama visos populārākajos mūzikas tiešsaistes un lejupielādes servisos: https://orcd.co/kanekad

„Zelta Mikrofons 2025” šosestdien: īpaši priekšnesumi un Kultūras ministres piedalīšanās balvu pasniegšanā

Sestdien, 18. janvārī, Latvijas Nacionālajā teātrī notiks Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” pasniegšanas ceremonija, kurā svinēsim latviešu mūzikas izcilību un atklāsim nākotnes zvaigznes. Vakara gaitā no kultūras ministres rokām balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja un dvēsele Tija Auziņa.

Šī gada “Zelta Mikrofons” sola būt unikāls un nepieredzēts. Pasākuma laikā skatītājus priecēs dažādu žanru priekšnesumi, kuros piedalīsies vairāk nekā 100 mākslinieku. Programmā paredzēti gan solodziedājumi klavieru pavadījumā, gan lielformāta priekšnesumi un dejotāju piedalīšanās. Tiešraidi no pulksten 18.30 līdz 20.00 un, pēc ziņu pārtraukuma no pulksten 20.40, varēs vērot TV3 ekrānos un “TV3 Play”.

Mūziķi un viesi tiek aicināti ierasties Latvijas Nacionālajā teātrī sākot no pulksten 17.00, lai pilnībā izbaudītu svētku atmosfēru. Pirms ceremonijas sākuma sarkanā paklāja zonā viesus sagaidīs fotogrāfi un intervētāji. Dreskods ir radoši atraktīvs “Black tie”, kas respektē videi draudzīgu un ilgtspējīgu pieeju.

Ceremonijas režiju veido Uģis Olte, kurš pats iepriekš saņēmis sešas “Zelta Mikrofona” balvas kā labākais mūzikas video, mūzikas filmu un koncertfilmu veidotājs. Režisors ietvēris scenārijā jaunas idejas, kas gan izklaidēs, gan piešķirs saturu un jēgu. “Režijas koncepts ir par tām attiecībām, kas ir būtiskas jebkura mūziķa ikdienā – mūzikas spēlēšana uz skatuves, nokļūšana radio viļņos un radio uzmanībā, un trešais spēks ir žūrija un tās vērtējums kā skats no malas,” Uģis Olte atklāj zvaigžņu vakara radošo ideju.

Skatuve kā mēģinājuma telpa. Radio. Žūrija. Šāds trīsstūris būs iezīmēts arī scenogrāfijā. Visi trīs spēki apdzīvos katrs savu daļu no Latvijas Nacionālā teātra skatuves. Scenogrāfs Kristians Brekte: “Scenogrāfijā būs atblāzmas no senāku laiku glamūra,  neslēpjot tagadnes raupjās virsmas. Izģērbjam skatuvi līdz dēļiem.”

Skatuves saimniece būs šarmantā ētera personība Sanda Dejus. Svētku koncertā dzirdēsim talantīgas balsis, kam piederēs nākotne. Būs negaidītas tikšanās, izbaudīsim dažādus mūzikas žanrus un starptautisku konkursu laureātu sniegumu.

Vakara gaitā “Zelta Mikrofona” statuetes saņems laureāti 19 nominācijās. Nominācijas veido gan albumu žanriskais iedalījums, piemēram, “Klasiskās vai vokālās mūzikas albums”, “Roka, pankroka vai metāla mūzikas albums”, “Pop vai poproka mūzikas albums”, gan atsevišķas kategorijas, piemēram, “Gada videoklips”, “Gada dziesma”, “Gada debija” un “Gada koncertieraksts video”. Apzeltītās mikrofona statuetes veidojis metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

“Zelta Mikrofona” balvu piešķiršanas procesā nozares pārstāvju žūrija vērtēja mūzikas ierakstu oriģinalitāti, māksliniecisko un tehnisko kvalitāti, saturu, inovāciju un ietekmi. Balvas mērķis ir izcelt mūziķu darbus, kas pārstāv visaugstāko mākslinieciskās izcilības līmeni.

„Zelta Mikrofonu” rīko biedrība „Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība” (LaMPA), atbalsta Kultūras ministrija, SIA „Zaļā josta”, elektronikas un sadzīves tehnikas veikali „Euronics”.

Informatīvie partneri: „TV3 Group”, „EHR Latviešu hiti”, EHR, „Radio TEV”, „Radio Skonto”, „Radio SWH LV”, „Radio SWH”, izdevniecība „Rīgas Viļņi”, jauns.lv un “Kurzemes Radio”.

Ceremonijas afterpārtija notiks Kaņepes Kultūras centrā.

Music Latvia piedalās Eurosonic Noorderslag festivālā; “Sudden Lights” koncerts 16. janvārī

Music Latvia piedalās Eurosonic Noorderslag festivālā un konferencē, kas notiek Nīderlandē no 2025. gada 15. līdz 18. janvārim.

Eurosonic Noorderslag (ESNS), kas dibināts 1986. gadā, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem mūzikas industrijas notikumiem Eiropā, būtiski veicinot mākslinieku karjeras attīstību. ESNS tradicionāli kalpo par platformu, kur tiek iepazīstināti jauni Eiropas mūzikas projekti gan Eiropas mērogā, gan ārpus tās. Festivāls apvieno dzīvās mūzikas “showcase” pasākumus ar plašu konferenču un paneļdiskusiju programmu, kas ir neatņemama tā sastāvdaļa.

Music Latvia kopš 2023. gada ir iesaistījusies ESNS iniciatīvā ESNS Exchange. Šī programma veicina Eiropas mūzikas grupu un mākslinieku uzstāšanās iespējas festivālos ārpus to dzimtenēm, vienlaikus nodrošinot plašu mediju uzmanību. Tas tiek īstenots sadarbībā ar Eiropas Raidorganizāciju Savienību (European Broadcasting Union jeb EBU), mūzikas eksporta birojiem un vietējiem medijiem. Latviju ESNS Exchange programmā pārstāv arī festivāli “Positivus” un “Summer Sound”, kas piedalās šīs programmas aktivitātēs. Kopumā ESNS Exchange programmā ir iesaistīti 130 festivāli, 31 medijs un 26 mūzikas eksporta ofisi, veicinot plašāku sadarbību un mākslinieku atpazīstamību starptautiskā līmenī.

ESNS Exchange programmas ietvaros Music Latvia arī nodrošinājusi divām gados jaunām Latvijas mūzikas industrijas dalībniecēm bez maksas apmeklēt un piedalīties Eurosonic Noorderslag konferencē.

Agnese Cimuška-Rekke, Music Latvia izpilddirektore: “Eurosonic Noorderslag konference ir kā starts Eiropas mūzikas industrijas gadam – vieta, kur satiekas vadošie festivālu organizatori, lai atklātu un atbalstītu nākamās Eiropas mūzikas zvaigznes. Tā sniedz vienlīdzīgas iespējas visām Eiropas valstīm, uzsverot iekļaušanu un dažādību. Tomēr valstīm ar mazāk attīstītu atbalsta sistēmu un vājāku industriju nereti pietrūkst resursu, lai pilnībā izmantotu šīs iespējas, tāpēc dalība šādās iniciatīvās ir īpaši svarīga.”

Šogad ESNS festivālā Latviju pārstāv indie grupa “Sudden Lights”, kas šodien, 16. janvārī plkst. 19:30 uzstāsies Forum Rabostudio. “Sudden Lights” uzsāka savu starptautisko karjeru 2023. gadā, pārstāvot Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Grupa ir uzstājusies solo koncertos un piedalījusies festivālos Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Līdz šim “Sudden Lights” ir izdevuši trīs albumus.

Linda Āboliņa, grupas “Sudden Lights” menedžmenta pārstāve, komentē: “Es kā menedžere  apmeklēju Eurosonic Noorderslag konferenci jau vairākus gadus, taču šogad pirmo reizi piedalos arī ar grupas priekšnesumu. Tas ir liels gods, šogad esam vienīgie Latvijas mūziķi šajā lielajā notikumā. Darbs ar dalību Eurosonic stipri atšķiras no parasta koncerta, jo šeit galvenais fokuss ir konferences delegātu ielūgšana uz koncertu. To vidū – visu lielāko pasaules festivālu rīkotāji, koncertu aģenti un mediju pārstāvji.”

Kā delegāti konferenci no Latvijas apmeklē Agnese Cimuška-Rekke (Music Latvia), Guna Zučika (Every Little Thing), Katrīna Liene Bičus (Very Cool People), Bruno Roze (I LOVE YOU records), Uldis Pabērzis (Summer Sound Festival), Ģirts Majors (Positivus Festival), Irina Alescenko (Positivus Festival), Elva Lorence (Positivus Festival),  Linda Āboliņa (Sudden Lights).

Music Latvia darbību atbalsta Kultūras Ministrija un LaIPA.

KASPARS BINDEMANIS @ PALLADIUM

15. martā, pēc teju divdesmit gadu pārtraukuma, atzīmējot ilgi gaidītā studijas albuma iznākšanu, Kaspars Bindemanis atgriežas uz Latvijas populārās mūzikas skatuves ar vērienīgu uztāšanos koncertzālē Palladium. Līdz ar apjomīgu pavadošo sastāvu, kurā darbojas mūziķi no dažādām pasaules valstīm, koncertā piedalīsies arī īpašie viesi, no kuriem vairāki spēlējuši nozīmīgu lomu Kaspara karjerā – Igo, Aigars Grāvers, Horens & The Hobos, ģitāristi Edgars Rubenis un Mārcis Vasiļevskis, LNOB primadonna Inga Šļubovska, kā arī slepenie pārsteiguma viesi.

Kaspars “Toro” Bindemanis ir multiinstrumentālists, dziedātājs, komponists, producents, dīdžejs, aktieris, režisors, mākslinieks un aktīvists, kurš dzīvo Barselonā. Dzimis Rīgā, mākslinieku ģimenē, un savu radošo darbību sācis agrā vecumā. Absolvējis Brigitas Vīnšteines sitamo instrumentu klasi, Pētera Vaska kompozīcijas klasi, studējis dizainu, glezniecību, zīmēšanu un aktiermākslu. 16 gadu vecumā uzsāk profesionālu radošo karjeru, nodibina savu pirmo psihodēliskā roka grupu Darījumu Cilvēks (Pētersons), 18 gadu vecumā pievēršas solokarjerai un drīz tiek ierindots starp Latvijas labākajiem ģitāristiem. 20 gadu vecumā nodibina supergrupu Kaspar Bindeman & The Old Soldiers, kurā darbojas tādi Latvijas populārās mūzikas smagsvari kā Vilnis Krieviņš un Eduards Glotovs (Remix), Juris Kulakovs (Pērkons), Maija Lūsēna (Zodiaks), Ainars Virga (Līvi) u.c.. Gandrīz trīs gadu desmitus dzimtenē veiksmīgi darbojies kā mūziķis, režisors, aktieris un producents, strādājis reklāmā, rakstījis mūziku teātrim, kino, TV un citiem pasākumiem, filmējies filmās un spēlējis izrādēs, un par savu darbu ticis nominēts un apbalvots gan valsts, gan starptautiska mēroga festivālos. Ticis uzskatīts par vienu no ekscentriskākajām un skandalozākajām Latvijas stila ikonām. 2006. gadā pārceļas uz Barselonu un sāk visu no nulles, ieskaitot piekto albuma ieraksta mēģinājumu, ceļojot pa pasauli un piesaistot sesiju mūziķus no visiem kontinentiem. 2021. gadā Spānijā gūst ievērojamus panākumus kā aktieris un mūziķis, spēlējot Iļjas Teļegina lomu A. Čehova lugā “Tēvocis Vaņa” prestižajā Teatre Lliure – izrāde atzīta par vienu no desmit labākajiem sezonas iestudējumiem valstī. Savas karjeras laikā dalījis skatuvi ar tādiem pasaules mēroga māksliniekiem kā Karl Bartos (Kraftwerk), B.o.B., Lloyd, Phillip Boa, Smokin Beats, Mad Professor, U-Cef, State of Bengal u.c..

Atbalsta: Erica Synths, Radio SWH, EHR Latviešu Hiti

Jūrmalas grupa “Smaržo Pēc Lietus” atklāj gadu ar jaunu dziesmu poproka stilā “Viņa Man Neceļ” un videoklipu

Jūrmalas grupa “Smaržo Pēc Lietus” atklāj gadu ar jaunu dziesmu poproka stilā “Viņa Man Neceļ” un videoklipu Dziesmas stāsts atspoguļo plašu emociju spektru – neveselīgu iegribu, nožēlu, nepārdomātību, iekāri un izmisumu. Sākotnēji dziesma tika rakstīta no sievietes skatpunkta, tomēr vēlāk galvenā tēla dzimums tika mainīts uz vīrieti.

Šīs izmaiņas dziesmas autore skaidro šādi: “Sabiedrība bieži vien vīriešu stiprās iegribas pret sievietēm uztver kā mīlestību un centienus, kamēr sieviešu vēlmes un kaislības pret vīriešiem tiek dēvētas par izmisumu un alkatību. Mainot dziesmas tēla dzimumu, pilnīgi transformējas tās emocionālais vēstījums. Tas mani fascinē un vienlaikus atspoguļo sabiedrībā pastāvošos dīvainos dzimuma uzskatus.”

Mūzikas video režisore – Madara Hiršfelde; video operatore, montāžas režisore – Linda Krūmiņa; video producenti – Rolands Erkmanis, Māris Trankalis.
Dziesmas autore – Madara Hiršfelde; mūzikas autori – Madara Hiršfelde (vokāls), Jānis Krasts (bungas), Sandis Ķešāns (ģitāra), Rolands Erkmanis (basģitāra).
Ieraksta producents un pēcapstrāde – Rolands Erkmanis.

“Smaržo Pēc Lietus” ir 2021. gadā dibināta mūzikas grupa, kura līdz šim ir izdevusi divus singlus, “Kad naktī atnācu” un “Lode Lūpā”, un ar jauno dziesmu “Viņa Man Neceļ” turpina pieteikt sevi nozarē.

[Ex] da Bass kopā ar producentiem no Maltas, rada kaverversiju 90’to gadu klubu hitam

Pēc vairākiem pavadītiem mēnešiem Maltā, Latvijā un ārpus tās robežam zināmais dīdžejs un producents [Ex] da Bass, izdod kaverversiju vācu elektroniskās deju mūzikas apvienības Dune 90’to gadu klubu hitam “Hardcore Vibes”. Jaunā versija tapusi piedaloties diviem jaunajiem deju mūzikas producentiem no Maltas – Seguna un Panza.

“Vēl lieliskāku veidu, kā noslēgt šo gadu es vienkārši nevaru iedomāties! Šis ir jau mans piektais muzikālais darbs šogad, turklāt tā ir ne tikai jauna un jaudīga dziesma, ko es redzu pasaules top dīdžejus spēlējam savos setos lielajos klubos un festivālos, tā ir arīdzan kaverversija leģendārajam Dune hitam, kas man vienmēr ir asociējies ar manas dīdžeja karjeras pirmsākumiem. Paldies maniem jauniegūtajiem maltiešu draugiem – Seguna un Panza, kuri šo manu ideju par šīs dziesmas jaunu versiju palīdzēja novest līdz galam. Abos šajos čaļos es redzu pareizo attieksmi, kā arī lielu degsmi un potenciālu.”, skaidro [Ex] da Bass.

“Maltā es noteikti atgriezīšos, turklāt, izskatās, ka tas notiks jau aprīlī. Šo vairāk nekā divu mēnešu laikā, ko pavadīju tur, satiku daudzus lieliskus izklaides industrijas cilvēkus, ar kuriem vēlos turpināt sadarbību. Vai top vēl kāda jauna dziesma? Ļoti iespējams. Vēlos izmēģināt spēkus pašlaik pasaulē tik aktuālajā Afro house žanrā”, piebilst [Ex] da Bass.

“Ar mūzikas producēšanas lietām, mēs sākām nodarboties pavisam nesen. Protams, mums vēl ir daudz jāmācas, bet esam tam gatavi. Liels paldies mūsu latviešu draugam par šo unikālo piedāvājumu un iespēju būt “Hardcore Vibes” projektā, tas mums nozīmē ļoti daudz! [Ex] da Bass ir ļoti patīkams cilvēks un liels savas sirdslietas profesionālis.”, stāsta Seguna un Panza.

Dziesma pieejama populārākajās mūzikas straumēšanas platformās visā pasaulē, tostarp YouTube:

Repere Revolūcija un producents Tablis izdod singlu un videoklipu “džeku virtuve”

Jaunā repere Revolūcija piesaka savu otro singlu un tā videoklipu ar nosaukumu “džeku virtuve”. Singls ieturēts 90.gadu manierē, tā muzikālo pavadījumu veidojis un ieraksta pēcapstrādi veicis mūzikas producents Tablis “401” studijā. Dziesmā piedalās arī dziedātāja Amanda, kura kopā ar Revolūciju dzirdama aizvadītā gada rudenī izdotajā kopīgajā debijas singlā “kumode”.

Jaunākais singls stāsta par Revolūcijas sajūtām un atziņām, kas gūtas pēc ienākšanas “džeku virtuvē” – kā mēdz dēvēt pašmāju hiphopa scēnu. Revolūcija dziesmā atklāj alkas pēc sava radošā gara attīstīšanas papildus darbam un mācībām. Kā norāda repere, jaunībā viss ir mainīgs, taču viņa sev atklājusi hiphopu kā iespēju pazust laikā, mācīties no priekšgājējiem, izprast dažādus skanējumus un ļauties pašizpausmei. Jaunā māksliniece atklāj, ka dziesmā iepīta veselīga deva ar hiphopam raksturīgo lielīšanos jeb fleksošanu, taču pārmaiņas pēc no sievietes perspektīvas.

Mūzikas producents Tablis (Toms Horsts) par dziesmas tapšanu stāsta šādi: “Sadarbība ar meitenēm noritēja nepiespiestā gaisotnē, dziesma radās caur smiekliem un suši, ko meitenes nesa man pēc savām vakara maiņām. Bītu veidoju, ņemot vērā viņu vēlmes un savu redzējumu –  tas ir mazliet dūmakains, taču romantisks, ar sulīgu base line un deviņdesmito gadu boombap elementiem. Amanda improvizējot iedziedāja melodijas, kuru motīvi iekļauti bītā. Bīts perfekti komplimentē dziesmas tekstu un pašas mākslinieces. Ir viegli strādāt ar cilvēkiem, kuri grib mācīties un ir entuziasma pilni.”

Singlam “džeku virtuve” tapis arī videoklips, kura režisore un producente ir Elza Dandzberga, filmētājs un montētājs – Ričards Zariņš. Videoklipu un meiteņu tērpus iedvesmojušas tādas revolucionāras reperes kā Lauryn Hill, Lil Kim, Missy Eliot un TLC dāmas. Videoklipa “džeku virtuve” tapšanā piedalījusies un aizkadrā dzirdama Revolūcijas vecmāmiņa (Memme), kura aktīvi darbojas ar un pie zivīm. Kā atminas Revolūcija, zivis visu dzīvi ir dominējušas vecmāmiņas ledusskapī. Ņemot vērā, ka dziesma “džeku virtuve” ieturēta 90. gadu manierē, videoklipā iekļautas vairākas atsauces tieši uz šo laika periodu. Revolūcija ”džeku virtuvē” iebrauc efektīgi – ar 1987.gada luksusa klases Mercedes-Benz 560 SEC automobīli. Videoklipu papildina viesi, reperi DZII un y4sso, kuri piedalījušies jaunākajā repa cīņu “371 battle” sezonā. Vairākas videoklipa ainas filmētas ”401” foto un ierakstu studijā, kurā redzams arī producents Tablis.