Pēc vērienīgi aizvadīta gada ar 17 izdotajiem albumiem, nacionālā ierakstu kompānija SKANi 2022. gadu uzsāk ar mūsdienu latviešu komponista Mārtiņa Viļuma (1974) mūziku Latvijas Radio kora izpildījumā.
Viļuma mūzikai raksturīga īpaša sarežģītība caur mikrotonalitāti un virstoņu dziedāšanu, paša radītu fonēmu sistēmu, kas ir ne tikai individuāli sintezētas skaņas, bet antīki dēmoniska un reizē dievišķa valoda. Kopā ar “Grammy” laurētiem – Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu, radīts izcils laikmetīgās mūzikas ieraksts. Albumā iekļauti gan senāki, gan paši jaunākie Viļuma radītie skaņdarbi korim. Līdzās citiem SKANi albumiem, no 21. janvāra šis ir pieejams digitālā veidā lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un CD formātā 80 pasaules valstīs.
Albumu var digitāli klausīties Spotify: https://spoti.fi/33Uxdba
Apple Music: https://apple.co/3r5Whow
Un citās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Mārtiņš Viļums savu dzīvi un māksliniecisko darbību dala starp Latviju, kur dzimis, audzis, veidojies, un Lietuvu, kur nu jau ilgstoši kopā ar ģimeni dzīvo un rada. Viņš mācījies akordeona spēli, kompozīciju sācis apgūt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sagatavošanas kursā pie Pētera Plakida. Turpinājumā studējis Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā akordeona spēli, bet kompozīciju pie Osvalda Balakauska (Osvaldas Balakauskas), Juļa Juzeļūna (Julius Juzeliunas) un Rimanta Janeļauska (Rimantas Janeliauskas). 2011. gadā iegūts doktora grāds humanitārajās zinātnēs, aizstāvot promocijas darbu “Kompozicionālie muzikālā telplaika artikulācijas principi (skaņas parametru telpiskošanas aspektā 20. gs. otrās puses un 21. gs. sākuma mūzikā). Iespaidīgi un daudzsološi, jo vairāk tādēļ, ka jau kopš 1996. gada top arī vairākas vai pat daudzas kompozīcijas, kas izpelnās starptautisku atzinību. Bet disertācijas virsraksts iezīmē vairākus aspektus, kas gadu gaitā aizvien bijuši klāt arī kompozīcijā. Tomēr tā allaž bijusi bagātināta ar iedvesmu, aktīvu kreativitāti, īstu, dziļu radošumu un garīgumu visplašākajā nozīmē.
“Es gribēju radīt izdomātu mitoloģisku kulturālo pasauli ar nelielu norādi uz pseido-oriģinālu, kaut kad eksistējušu kulturālo atbalsi – tādu kā mentālu saikni starp kultūru, tekstu un savu estētisko redzējumu. Mūzika ir teksta artikulācija, kura heterofoniski sazarojas, kontekstuāli izslāņojas un atkal savienojas kopējā stāstījumā”, – saka Mārtiņš Viļums. Iedvesmu komponists meklē un atrod pirmatnējo kultūru zīmēs un mitoloģijā, latviešu tautasdziesmās, dabā un dažādās pasaules valodās. Viļuma mūzikā dominē dzīves un pēcnāves, gremdēšanās sevī, radīšanas, metamorfožu un laika tēmas.
Latvijas Radio koris ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas saviem klausītājiem piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru – no senās mūzikas līdz vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Latvijas Radio koris ir kā radošā laboratorija; tas regulāri mudina komponistus rakstīt mūziku, kas sniedzas pāri klasiskā vokāla robežām. Koris ir piedalījies Grammy balvu ieguvušā Arvo Perta mūzikas albuma Adam’s Lament (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Tas ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas – valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā – ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Kora veikto Sergeja Rahmaņinova Vesperes ieskaņojumu “Gramophone” atzina par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija NRP to ievietoja 25 gada labāko albumu sarakstā.
Kaspars Putniņš ir Latvijas Radio kora diriģents kopš 1992. gada. Viesdiriģenta statusā Kaspars Putniņš regulāri strādā ar Eiropas vadošajiem koriem, ir Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents. Kaspara Putniņa uzmanības lokā ir plašs kormūzikas repertuārs, sākot no renesanses polifoniskās mūzikas līdz romantisma perioda darbiem, tomēr viņa galvenais mērķis vienmēr bijis augstvērtīgu jaundarbu popularizēšana. Kaspars Putniņš cieši sadarbojas ar daudziem komponistiem gan no Baltijas valstīm, gan tālākām zemēm; tā top jaundarbi, kas ļauj turpināt jaunas muzikālās valodas un izteiksmes pētījumus. Tāpat viņš rosinājis vairākus skatuves mākslas projektus, kuros koris iesaistījies dalībnieka statusā, sastrādājoties ar kolēģiem no vizuālās mākslas un teātra jomas. Kopā ar Igaunijas filharmonijas kamerkori Kaspars Putniņš ieguvis prestižo “Gramophone” balvu par albumu “Schnittke & Pärt – Choral Works”. Saņēmis arī Igaunijas valsts apbalvojumu – Māras Zemes krusta IV šķiras ordeni – par nopelniem Igaunijas valsts un tautas labā.
ALBUMA SATURS
- Man bij’ viena balta pupa (2018) 8:44
- Lux aeterna (2020) 11:54
- Abar panjom ardīg abāg gāw ēk-dād kard (2010) 12:25
- Lum (2004) 7:19
Aalomgon (2006)
- I. Zaar 15:08
- II. Eom 11:51
- III. Simtheryl 6:41
TT: 74:07
Ierakstīts: Sv. Jāņa Baznīca, Rīga, 2007. gada aprīlis (5-7) un 2021. gada oktobris (1-3)
Ieraksta inženieri: Andris Ūze (5-7), Agnese Streļča (1-3), Mārtiņš Viļums (4)
Skaņas pēcapstrāde: Kaspars Putniņš (5-7), Agnese Streļča (1-3), Mārtiņš Viļums (4)
Māsterēšana: Agnese Streļča, SigMa Studio
Bildes: Jānis Deinats, Matīss Markovskis
Albuma teksts: Jānis Torgāns
Dizains: Gundega Kalendra, Raugs.eu
Izpildītājproducents: Egīls Šēfers
℗ LMIC/SKANi & Latvijas Koncerti
© LMIC/SKANi 131, 2021
