Elizabete Balčus no kolāžveidīgām žanru pretējībām rada neo-psihodēlisku drīmpopu, kas ir melodisks un eksperimentāls vienlaicīgi. Viņas teatrāli-muzikālajā kosmosā it viss ir atļauts: pārpasaulīgs vokāls, frīdžeza flautas improvizācijas, elektro popa bīti, kamermūzikas elementi un gličoti loop efekti. Kā viens no Elizabetes instrumentiem ir īsti augļi un dārzeņi, kas tiek spēlēti kā sintezators.