Autors: liva

Grupa Astro’n’out noslēgusi koncerttūri “Mūc” un publicē ilgtspējai veltītā dokumentālā mini seriāla ceturto no piecām sērijām, kas turpina stāstu par koncerttūri un tās ietvaros īstenoto ilgtspējas izaicinājumu.

Šajā sērijā vairāk ieraugām tūri no bundzinieka Mārtiņa skatījuma, tā pamazām iepazīstot tuvāk visu grupu.

Epizode papildina iepriekšējās trīs sērijās pausto, demonstrējot, kā koncertos klātienē realizējas iepriekš plānotie ilgtspējības aspekti. Īpaša uzmanība tiek veltīta zaļās enerģijas un mobilitātes jautājumiem, kuri izrādās izaicinošāki kā sākumā grupa varēja iztēloties.

Sērija pievēršas pašas tūres norisei un tās atmosfērai – laika posmam, kad tūre ir sākusies, koncerti norit un grupas dalībnieki pieredz tūres ikdienu un saskarās ar vidusceļa meklējumiem ilgtspējīgu risinājumu izmantošanai.

Pāri visam iepazīstam grupas dinamiku, sajūtam mikroklimatu. Pieredzam, kā akustiskā pieeja, pieklusinātas gaismas un lakoniskas dekorācijas nostiprina koncerttūres  “Mūc” konceptu un izvirzīto eksperimentu.

 “Tikai ejot cauri visam procesam – no idejas līdz koncertam – kļuva skaidrs, kur patiesībā esam gatavi mainīties un kur vēl nē. Arī saskarē ar citiem  pakalpojumu sniedzējiem daudz secināms – ne viss ir pakārtots ilgtspējai, visiem vēl ir ļoti daudz vietas, kur šajā jautājumā pilnveidoties ” komentē grupas menedžere Ance Caune.

Jebkuras jaunas idejas un projektu formātu realizēšana prasa laiku, atkārtošanu un gatavību pieņemt dažādus kompromisus, arī katra individuālās domāšanas maiņu. “Iespējams tieši domāšanas maiņa pati par sevi ir visvērtīgākais, ko mēs varam no šī eksperimenta paņemt – vēlmi un nu jau arī paradumu vairāk domāt par to, kā mēs varam kaut ko darīt ilgtspējīgāk.” komentē grupas soliste Māra.

Drīzumā gaidāma ne tikai seriāla noslēdzošā sērija, kurā būs izdarāmi secinājumi par pašu radītā izaicinājuma rezultātiem, bet ari koncertfilma, kura būs pieejama visiem, kas nepaguva uz koncertiem klātienē.

Pārējās sērijas pieejamas grupas Astro’n’out YouTube kanālā un sociālajos tīklos.

Seriāls tapis sadarbībā ar ilgtspējas partneriem ZAAO un AJ Power Recycling, turpinot Astro’n’out aizsākto “ReGen paaudze” ideju – skatīties uz ilgtspēju kā kopīgu procesu, ne perfekti izpildāmu uzdevumu.

Mūziķe Ilze Rijniece piesaka sevi ar jaunu skatuves vārdu Āriya un izdod “Nosnigt” – ziemīgu mīlestības dziesmu.

“Vai zini to sajūtu, kad tik ļoti vēlies kādu blakus un tu jūti arī otra cilvēka enerģiju. Tas brīdis, kad beidzot nonāc pie apstiprinoša pieskāriena, ir kā pārslu virpulis ziemas naktī. Dziesmas sākotnējā doma bija par sniegu, kurš tik ļoti vēlas nosnigt pār zemi, bet netīši sāku domāt par konkrētu personu, kuru ļoti vēlos vēlreiz sev sajust blakus. Arī, ja tas ir tikai sezonāls sakars,” atklāj mūziķe.

Viņa turpina: “Tikai kādu pazaudējot, Tu saproti, cik īstenībā ir bijis labi. Es novēlu ne tikai svētku laikā, bet arī pēc tam, novērtēt cilvēkus, kuri ir mums blakus. Novēlu būt klātesošiem, iepazīt acu skatienus, saklausīt smieklus un pa īstam ieklausīties otrā. Meklēt mieru sevī un nest gaismu dzīvē. Piedod, jo piedošana, tā ir brīvība.”

Dziesmu producējis DJ Rudd, kurš dziesmai iedevis savu redzējumu un krāsu. Māksliniece Beatrise Ozoliņa izveidojusi videoklipu, kurā attainojusi pieskāriena, esamības un momenta skaistumu. Spēcīgo un juteklisko vīrieša tēlu video atveido dejotājs Rolands Meržejevskis.

Ilzes jaunais skatuves vārds Āriya atnācis pie mākslinieces, meklējot skaistus, skanīgus vārdus, kuru nozīmes saskan ar viņas būtību. Ārija – kā solo dziedājums operā atbilda mūziķes šī brīža ceļa gājumam. Spēlējoties ar vārda rakstību, pamainot “j” uz “y”, netīši atklājās nozīme no Budisma principiem (Vārds “āriya” budismā apzīmē “cienījamos” vai “augstākos” principus, kas ir būtiski šīs filozofijas pamatos. Tas attiecas uz “četriem patiesības likumiem” (āriya sacca) un “astoņiem ceļiem” (āriya attādanā), kas kopā veido ceļu uz apgaismību).

Dziesmas tapšanā Āriya saka paldies par atbalstu Madonas novada pašvaldībai.

Ar singlu “Āderes”, kas pirmo reizi publiski izskanēja svētdienas, 14. decembra, vakarā šova “X Faktors” fināla tiešraidē, Latvijas mūzikā ienāk jauns vārds — Namejs — piedāvājot stāstu, kas reizē ir intīms, daudzslāņains un brīvi interpretējams. Dziesma tapusi sadarbībā ar producentu Kasparu Ansonu un iezīmē mākslinieka pirmo drosmīgo soli radošajā ceļā.

“Āderes” ir dziesma, kas necenšas tieši izstāstīt vienu konkrētu stāstu — tā drīzāk aicina klausītāju pašam tajā ieraudzīt savu sajūtu, pārdzīvojumu vai jautājumu. Netiešā veidā tajā caurvijas “āderu” metafora: brīži dzīvē, kad jūties iesprostots problēmās un iekšējā spriedzē, un, lai no tām atbrīvotos, dažkārt nepieciešams nevis bēgt, bet iziet tam visam cauri un pieņemt to kā daļu no sava stāsta, kā daļu no dzīves skolas. Šī daudznozīmība ļauj dziesmai skart dažādas emocionālas teritorijas — attiecību sarežģījumus, personiskus dzīves mezglus, iekšējo cīņu ar sevi un vēl citas šķautnes.

Namejam “Āderes” ir īpaši personisks darbs. Dziesma tapusi, iedziļinoties notikumos un sajūtās, kas laika gaitā uzkrājušās un prasījušas izpausmi. Tajā ir atklāsmes moments — ne tikai smagums, bet arī vieglums, kas atnāk, kad par to beidzot pasaka skaļi vai to nodzied. Šī emocionālā atvēršanās kļuvusi par sākumu viņa ceļam mūzikā, kurā viņš vēlas ienākt ne tikai kā izpildītājs. “Šis ir mans pirmais solis mūzikā, bet es neesmu šeit tikai, lai dziedātu, bet arī tāpēc, lai stāstītu stāstus, parādītu cilvēkiem savu priekšstatu par pasauli, kurā dzīvojam, kā mēs to redzam. Mākslā ielieku visu sevi. Tas ir kā salīdzinājums – mednieks un lamatas. Tu ieliec tur visu – zināšanas, pieredzi, intuīciju, sajūtas. Ar mūziku es varu iedot klausītājiem daļu no sevis,” atklāj Namejs. 

Dziesmas izveidē nozīmīga bijusi sadarbība ar Kasparu Ansonu, kura struktūra, profesionalitāte un muzikālais redzējums palīdzējis plūstošajam Nameja raksturam iegūt skaidrību un formu. Viņu radošais dialogs ļāvis dziesmai izaugt no iekšējas sajūtas līdz pilnvērtīgam muzikālam darbam. “Sadarbība ar Kasparu bija burvīga. Man bija nepieciešams cilvēks, kurš ieliek rāmjos un ieved mūzikā, parādā, kā viss notiek. Es esmu pa dzīvi plūstošs cilvēks, tāpēc jo īpaši ļoti noder, ka ir kāds tik strukturēts pretī. Kad varam dziļi pafilozofēt par lietām. Viņš mani saprot, bet spēj arī pamācīt,” stāsta Namejs.

“Āderes” papildina arī vizuāls stāsts — videoklips, ko radījis režisors Aleksandrs Bricis. Klipa centrā ir simbolisks leļļu stāsts, kas atspoguļo dziesmas būtību: maigs, estētisks, bet ar asumiem, kas liek aizdomāties un ieraudzīt dziļāk. Arī vizuāli tā ir telpa, kur katrs var atrast sev tuvāko detaļu un interpretāciju.

Mūzikas producents Kriss Tap radījis sirsnīgu svētku dziesmu “Eglīte bez vāveres”, kuras pamatā ir Pētera Sila pazīstamais dzejolis “Eglīte”.

“Šo Pētera Sila dzejolīti zinu jau kopš bērnības, jo bieži to skaitīju, stāvot pie Ziemassvētku eglītes. Jau sen man bija ideja šo dzejoli ietērpt mūsdienīgā un emocionālā skanējumā. Un šogad esmu to realizējis.” stāsta Kriss Tap.

Dziesmai radīts arī īpašs videoklips – mīļa un nostalģiska, leļļu animācijas stilā multfilma, kurā attēlots viss dziesmas stāsts. Video ir skatāms Kriss Tap YouTube kanālā.

Lai šis svētku laiks ir silts, gaišs un piepildīts ar patiesu prieku!

Grupa “Tautumeitas” kopā ar lietuviešu dziedātāju Petuniju izdevušas dziesmu “Tamsią Naktį” (“Tumšajā naktī”), kurā skan gan latviešu, gan lietuviešu valoda. Dziesma savu pirmatskaņojumu piedzīvoja pagājušajā nedēļā grandiozā šovā Kauņas “Žalgiris” arēnā, kur mākslinieces uzstājās radiostacijas M1 “Mūzikas balvas” ceremonijā.

“Mūsu satikšanās stāsts ar Petuniju ir patiesi brīnumains, viņa pati saka, ka mūs gluži vai piebūrusi. Jau “Supernovas” atlases laikā Lietuvas komentētāji mūs bieži salīdzināja ar Petuniju, un viņa jau sen vēlējās mūs uzrunāt sadarbībai. Dzīve reizēm tiešām piespēlē labākās iespējas: šovasar mūs uzrunāja Lietuvas lielākā radiostacija M1, aicinot piedalīties savā gada “Mūzikas balvā” un kāpt uz skatuves kopā tieši ar Petuniju. Dziesma “Tamsią Naktį” tapusi starp Lietuvu un Latviju, un tā runā par šajā sezonā tik aktuālo tumsas tēmu, kā ar to sadzīvojam un ko caur šo tumsu ieraugām,” stāsta “Tautumeitu” pārstāve Asnate Rancāne.

“Jo vairāk ar Petuniju esam pavadījušas laiku, jo labāk saprotam, cik līdzīgu ceļu esam gājušas – nākušas no folkloras pasaules, bet sirdī esam mūsdienu mūzikā, un nepārtraukti meklējam jaunus veidus, kā folkloras stāstus izstāstīt mūsdienu cilvēkam. Priecājamies, ka šis gads mums devis iespēju biežāk būt Lietuvā, un šī sadarbība tikai nostiprina sajūtu, cik radniecīgas tautas esam,” turpina Asnate.

Petunija ir mūzikas māksliniece no Lietuvas, kas savā skanējumā apvieno roka, popmūzikas, etniskās un elektroniskās mūzikas elementus. “Rakstot šo dziesmu, man ļoti gribējās atrast to, kas patiesi vieno  latviešus un lietuviešus. Viena no šīm lietām ir kopīgā pieredze ar tumšo ziemas laiku un kā, par spīti tam, joprojām spējam atrast prieku un darīt ko aizraujošu. Sadarbība ar “Tautumeitām” man bija sapnis jau kopš brīža, kad pirmoreiz dzirdēju par šo grupu, un mūsu kopīgā uzstāšanās Lietuvā, kā arī laiks, ko pavadījām kopā, man tikai vēlreiz apliecināja, ka viņas ir ne vien izcilas mūziķes un autores, bet arī ļoti sirsnīgi cilvēki,” stāsta Petunija.

Gada noslēgumā “Tautumeitas” izziņo nākamo “Rītausmas koncertrituālu” –  dziesmu, gaismas un senču spēka caurvītu piedzīvojumu gada maģiskākajā brīdī, vasaras saulgriežos. 2026. gadā “Rītausmas koncertrituāls” notiks jau trešo reizi, šogad “Tautumeitas” aicina uz tikšanos Tukuma pusē, Sveikuļu kalnā, naktī no 19. uz 20. jūniju. Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīzes kasēs un tiešsaistē šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/162174

1. decembrī klajā nāk dziesmu autores un dziedātājas Rūtas Ķergalves solo albums balsij un klavierēm “Tava daba” ar pirmatskaņojuma koncertiem Kurzemes kultūrvietās.

Albumā iekļautas astoņas oriģinālkompozīcijas balsij un klavierēm, kas ataino cilvēka iekšējo pasauli – trauslumu, spēku, pieaugšanu un atgriešanos pie savas iekšējās dabas. Tituldziesma un albums “Tava daba” turpina novembrī publicētā singla “Mežā” iezīmēto noskaņu un piedāvā klausītājam ielūkoties emocionāli bagātā, akustiskā ceļojumā.

Solo albums un tā atklāšanas koncerti ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūziķes radošajā ceļā. Dziesmas balsij un klavierēm tapušas vairāku gadu laikā un šajā albumā ieskaņotas dzīvā izpildījumā Kuldīgas Mākslas namā un mūziķes lauku mājās. Albums tapis sadarbojoties ar producentu Arvīdu Saulīti (mikss un māsters), saglabājot to dabisko, sākotnējo skanējumu, ļaujot klausītājam iepazīt mūziķi vēl personīgāk un lieliski raksturojot Rūtas muzikālo rokrakstu.

“Tava daba” atklāšanas koncerti Kurzemes kultūrvietās notiks no 4. līdz 6. decembrim ar noslēguma koncertu Kuldīgas Mākslas namā un albuma atklāšanas ballīti Kuldīgas kultūrvietā bārā “Didro”.

Albuma prezentācijas koncerti:
4. decembrī pl. 21.00 – Liepājā, mākslas telpa “Veranda”,
5. decembrī pl. 20.00 – Talsos, kultūrtelpā “Kurte”,
6. decembrī pl. 18.00 – Kuldīgā, Kuldīgas Mākslas namā.

Noslēguma koncertā Kuldīgā kopā ar Rūtu muzicēs Estere Jansone, Rebeka Jāvelde, Serhii Protsenko no Ukrainas un Kate Elpo. Koncerts sekos ikgadējai svinīgajai Kulīdgas svētku egles iedegšanai.

Rūta Ķergalve ir dziesmu autore un dziedātāja no Kuldīgas, kuras mūzikā saplūst džeza, folka un akustiskās popmūzikas iezīmes. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, ieskaņojusi mūziku teātrim un kino, piedalījusies “Supernova” 2020, šobrīd aktīvi veido mūzikas dzīvi Kuldīgas pusē un strādā pie nākamā albuma. Oktobrī Rūta atzīmēja atgriešanos koncertdzīvē ar brāļa Inta Ķergalvja (“Oranžās brīvdienas”) dziesmas “Mani nelaiž” jaunieskaņojumu, kam novembrī sekoja singls “Mežā”.

Grupa ar tautiskā romantisma ievirzi “Viedais Fonogrāfs” laidusi klajā jaunu albumu “Krustām’i šķērsu”, kas grupas diskogrāfijā ir otrais.

Pirmais tika nodēvēts grupas vārdā un nāca klajā pērn. Jaunais albums “Krustām’i šķērsu” tiek akcentēts ar tā singlu “Kur auga’i tāda zāle”. Gan jaunā dziesma, gan viss otrais albums ierakstīts “Siguldas skaņu studijā”, to producējis Kārlis Alviķis, kurš kopā ar Gintu Solu izveicis arī miksēšanas procesu. Gints Sola veidojis arī gala māsterversiju.

Jaunā albuma dziesmu autors, ietekmējoties no tautas folkloras, ir Arnis Veisbārdis un tas izmantots arī kā muzikālais noformējums TDA “Zelta sietiņš”, JDK “Sudraba stīgas” un VPDK “Mana Rotaļa” uzvedumam “Cik skaisti zied man’ rožu dārzs!”, kas Kārļa Anitena režijā tika uzvests šā gada 6. novembrī VEF kultūras pilī.

“Aicinājums radīt jaunu mūziku nāca tieši no horeogrāfes Daces Adviljones, kura strādā ar vairākiem tautas deju kolektīviem,” saka Arnis Veisbārdis. “Doma bija reanimēt pirmās Latvijas neatkarības laika sajūtu, kad tautas mūzikai tika radītas jaunas apdares atbilstoši tā laika modernajai kultūrai. Šo programmu es raksturotu ar vārdu “dzīvošana”, kas vēsta par svarīgām ikdienas lietām mūsu tradīcijā.”

Jaunā singla “Kur auga’i tāda zāle” materiāls dejas formā domāta kā sievu atbilde vīru dejai “Es izjāju prūšu zemi”. Jauno horeogrāfiju vidējās paaudzes deju kolektīviem vēl veidos Jānis Ērglis.

Grupas “Viedais Fonogrāfs” kodolu veido Arnis Veisbārdis, Kārlis Alviķis un Emīlija Fricsone, piedaloties arī citiem lieliskiem mūziķiem. Apvienības pirmsākumi meklējami 2023. gada pavasarī, kad Arnis Veisbārdis uzrunāja Kārli Alviķi jauna muzikāla projekta izveidei un prezentēja savas muzikālās idejas, aicinot uz sadarbību.

Nostabilizējies arī grupas paplašinātais sastāvs: Arnis Veisbārdis (balss un ģitāra), Kārlis Alviķis (piebalsis un ģitāra), Emīlija Fricsone (sitamie instrumenti un piebalsis), Andris Alviķis (kontrabass), Inga Zeile (vijole) un Rolands Beļevičs (akordeons). Visi minētie mūziķi dzirdami arī jaunajā albumā, vienā dziesmā pievienojoties arī bundziniekam Artim Orubam.

Albuma ievaddziesma “Līgo laiva Daugavā’i” jau piedzīvojusi publisko atskaņojumu kormūzikas versijā, ko aranžējis Andris Sējāns un izpilda Kaspara Ādamsona vadītais jauktais koris “Sōla”.

“Viedais Fonogrāfs” sevi pozicionē kā akustisku ansambli, kas spēlē pašu tā dalībnieku interpretētu, latviešu tautasdziesmu melodijās saklausītu folkmūziku, kurā savijas laikmetīgās un pasaules mūzikas iezīmes.

Jaunais singls un albums jau pieejami lielākajos mūzikas straumēšanas servisos.

Latvijas indīroka multiinstrumentalists OttoB (īstajā vārdā Leo Beķers) laidis klajā savu otro studijas albumu “Whisper”. Albums iznāca 15. oktobrī un jau ir pieejams visās digitālajās atskaņošanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. 

“Whisper” ir skaņu, tehniku un efektu nemitīgo meklējumu rezultāts. Albums rada unikālu telpu – «limbo-stāvokli», kurā klausītājs atrodas uz robežas starp realitāti un sapni, piedzīvojot enerģisku, bet vienlaikus sapņainu un meditatīvu pieredzi. 

Ar šo albumu OttoB nostiprina savu pozīciju kā unikāls fenomens Latvijas mūzikas ainavā. Viņš ir viens no pirmajiem un šobrīd vienīgais mākslinieks, kurš tik konsekventi un pārliecinoši apvieno meditatīvo distancēšanos ar ekspresīva indīroka enerģiju, radot patiesi oriģinālu skanējumu, kam nav analogu vietējā skatuves kontekstā. OttoB radītā skaņu harmonija ir ļoti noslēgta, bet tajā pašā laikā stingra un spēcīga. 

“Šo albumu es uzkrakstīju daļēji nejauši. Gada garumā veidoju dažādas dziesmas, eksperimentējot ar dažādiem mūzikas paņēmieniem, un pēc vairāku dziesmu izveidošanas sapratu, ka tām ir kaut kas kopīgs,” komentē OttoB. “Šī albuma dziesmas lielākoties aptver problēmas un parādības, kas ir bijušas manā dzīvē. Tās klātas ar “limbo-stāvokļa” sajūtu – vietu starp realitāti un miegu: enerģiski, bet vienlaikus sapņaini un mierīgi. Nosaukums “Whisper” (Čuksts) nāca ar nodomu, ka dziesmas var salīdzināt ar čukstēšanu: tās ir klusas un mierīgas, bet tās arī cenšas kaut ko pavēstīt, un, ja vajag, tās var arī kļūt skaļas un izbļaut dusmas.” 

Jau pirms albuma izdošanas pasaulē parādījās vairāki singli, un uzreiz divi no tiem – “Singing Forever” un “Wave” – kļuva par populārākajiem skaņdarbiem. “Singing Forever” iemieso sapņainu un naivu pārdomu par bailēm no iekšējas stagnācijas, savukārt “Wave” ieskaņo sava veida sirreālistisku un haotisku plūšanas stāvokli, kas iemūžināts dziesmas tapšanas brīdī. Lai gan OttoB ir multiinstrumentalists un albumu ierakstīja patstāvīgi, vienā no kompozīcijām tam pievienojās viņa lielākā atbalstītāja un dzīvesbiedre Elza Marija Rudzīte, kuras balss deva darbam jaunas emocionālas nokrāsas un raksturu.