Autors: macha

Apvienība PULSE EFFECT, kas līdz šim vairāk ir bijusi pazīstama ar savām ritma-dejas izrādēm, gaismu, bungu un uguns šoviem, piedaloties dziedātājai Kristīnei Pastarei, izdod jaunu singlu “Tavā ritma rakstā”, kas ierakstīts iespēlējot unikālus instrumentus. Tā ir jau otrā kompozīcija pēc “Spēka koda” relīzes no apvienības gaidāmā pirmā muzikālā albuma, kas gaidāms šā gada rudenī.

Apvienības līderis Dzintars Vīksna (mūzikas, teksta autors) dziesmu “Tavā ritma rakstā” sarakstīja kā odu rakstāmlietām. Dziesma vedina atcerēties laiku, kad rakstītam tekstam ar roku bija cita nozīme, vienlaikus dziesmas skanējumā asprātīgi integrējot ar rakstāmlietām radītu ritmu. “Rakstāmlietas patiešām spēlējām, ierakstījām, vēlāk to skanējumu māsterējot ausij patīkamā tembrā”, komentē Dzintars, “es nezinu, kas bija izaicinošāk: tās izspēlēt sinhroni, vai veidot liriku, kas patiesi bez skumjām slavētu sen aizmirstās pildspalvas”, viņš turpina.

Dziedātāja Kristīne Pastare ir pieredzējusi bekvokāliste (fona vokāliste), kas pēdējā laikā bieži redzama uzstājoties kopā ar Intaru Busuli, Donu un citiem Latvijā labi zināmiem māksliniekiem. Savas karjeras laikā sadarbojusies ar maestro Raimondu Paulu, Laimu Vaikuli, “Prāta Vētra”, Linda Leen, Gustavo u.c. Kā fona vokāliste arī darbojusies dažādos TV šovos – “X Faktors Latvija”, “Pārdziedi mani”, u.c. Kopš pirmsākumiem dziedājusi gospelkorī GGChoir un ir viena no grupas “Limonāde” dziedātājām un dibinātājām. Kā solo māksliniece Kristīne sevi pieteica 2019. gadā ar skaņdarbu “Smaragdi un Pelni” piedaloties SUPERNOVA, kas bija kopdarbs ar producentu Reini Sējānu. “ Ar grupas PULSE EFFECT  līderi Dzintaru esam draugi mūzikā un dzīvē jau daudzus gadus, tādēļ šī sadarbība līdz šim bijusi ļoti organiska un harmoniska. Gala rezultātā ir tapis viens vasarīgs skaņdarbs, kas tā vien aicina izkustināt gurniņus. Ļoti lepojos un priecājos būt daļa no šī foršā projekta, un, cerams, turpinājums sekos!”, par sadarbību saka Kristīne.

Dziesma “Tavā ritma rakstā” turpina jau aizsākto albuma stilistiku- katra kompozīcija tieši vai netieši izceļ kādu instrumentu, PULSE EFFECT gadījumā, gan muzikālu, gan tradicionāli par tādu neuztveramu. Pirmā kompozīcija “Spēka kods” tika izdota pandēmijas laikā 2020.gada vasarā, kad apvienībai (un pārējiem skatuves mākslas ļaudīm) bija vajadzīgs cerību stars publisko pasākumu/ koncertu aizliegumu laikā. “Spēka kods” izcēla latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu “velna kāja”- parādot instrumenta pielietojuma daudzveidību. Dzintars sola, ka “velna kāja albumā parādīsies vēl vienā kompozīcijā”, tāpēc albuma žanriskais definējums grūti pakļausies oficiāli definētajiem.

“Dziesmas “Tavā ritma rakstā” video klips izceļ tieši rakstāmlietu sinhrono skanējumu, unikalitāti. Vēlējos to atstāt tīru, bez liekām dekorācijām un papildinājumiem, ļaujot runāt pašai mūzikai, neredzētam izpildījumam, dažiem rekvizītiem un gaismām,” komentē video klipa koncepta autore Rebeka Gaiša-Vīksna. Video klipa gaismu autors Ainars Pastars, kameras un montāža Reinis Inkēns, horeogrāfi Aigars Larionovs un Gints Dancītis.

Rudenī gaidāmais albums ir PULSE EFFECT pieteikums mūzikas lauciņā, kurā būs dzirdamas afro beat, world music, electro, hip hop ieskaņas.

Apvienība šovasar būs redzama vairākos notikumos, taču īpaši jāizceļ starptautiskais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls 5. jūlijā, precīzāk tā noslēguma performance, kur PULSE EFFECT uzstāsies kopā ar uguns māksliniekiem, savā skanējumā integrējot gan āmurus, gan ko līdzīgu koka sitaminstrumentam txalaparta. Performance norisināsies vasaras arhitektu skolas īpaši Valmiermuižai veidotajā vides objektā.

Latviešu mūziķis ZeBrene ceturtdien, 12. jūnijā, klausītājiem nodod savu jaunāko skaņdarbu “Kultūras slānis” – dziesmu, kas uzdod jautājumus par to, kur patiesībā meklējams cilvēka miers un atbildes uz dzīves sarežģījumiem – kultūrā vai dabā.

“Mēs mieru, pat nirvānu, visu laiku meklējam kultūrā – grāmatās, mākslā, sabiedrībā. Kultūra šķietami aizstāj visu – kā pareizi ēst, kā pareizi iet gulēt, kā vairoties, mēs skatāmies to grāmatās, klausāmies apkārtējos, bet patiesībā tas viss jau ir mūsos no dabas iekodēts. Kultūra var būt skaista, bet tā arī aizstāj mūsu instinktus. Beigu beigās sanāk tā, ka māksla ir mākslīga, un daba ir dabīga. Mēs paši kļūstam par kultūras slāni, ko kādreiz arheologi izraks un pētīs,” par dziesmas ideju stāsta ZeBrene.

Dziesmas vēstījums aicina atgriezties pie vienkāršā un patiesā – dabas. Iedvesmu tai mūziķis guvis no grāmatas “Runā Melnais Briedis”, kuras galvenais varonis – indiāņu svētais vīrs – atbildes uz savas dzīves sarežģītajiem jautājumiem allaž meklēja vientulībā pie dabas. Šī doma ieskanas arī dziesmas otrajā pantiņā. “Mēs arī varētu pamēģināt tā kā Melnais Briedis – meklēt atbildes dabā. Tad atbildes uz vissarežģītākajiem jautājumiem atnāks,” saka ZeBrene.

“Kultūras slānis” nav tikai ZeBrenes solo darbs – dziesmā piedalās arī īpaši izveidots Zebrenes koris, kas, lai gan neliels skaitā, tomēr piešķir skaņdarbam cilvēcīgu siltumu un kopības sajūtu, izklausoties patiesi iespaidīgi. Kā stāsta mūziķis, sadarbība ar kori bijusi dabiska un harmoniska: “Nekarojām, kā to dara visi kori, mēs ļoti draudzīgi un harmoniski sadzīvojām.”

Īsumā dziesmu varētu raksturot arī kā mūzikas meditāciju par cilvēku – viņa vietu sabiedrībā, dabā un pašam sevī.

Grupa “YŪT” izdod jaunu vasarīgu singlu “Klāt”, kas kā muzikāla pauze ikdienas steigā atgādina – viss vērtīgākais bieži vien nav jāmeklē tālu, jo tas jau ir tepat – šeit un tagad.

Grupas dalībnieks Matīss stāsta: ““Klāt” ir kā saruna pašam ar sevi – par vēlmi nepazaudēt saikni laikā, kad viss apkārt ir skaļš un nenotverams.” 

“Tā ir ilgošanās pēc vienkāršas, bet patiesas tuvības – pēc klātbūtnes, kas nomierina, piepilda un atgādina, ka viss svarīgais jau ir tepat blakus,” papildina Emīls.

Dziesma pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās: https://orcd.co/yut-klat

“YŪT” šovasar būs KLĀT: 13. jūnijā – Holi festivālā, Rīgā; 27. jūnijā – RTU Lielajā izlaidumā; 5. jūlijā – WOOD STOCK Jubilejā, Liepājā; 10. jūlijā – Laimas šokolādes svētkos, Rīgā; Zentenē; 25. jūlijā – Sabiles Vīna Svētkos; 26. jūlijā – Saldus Saulē; 2. augustā – Ventspils Pilsētas svētkos; 8. augustā – Positivus, Rīgā; 9. augustā – Aizputes Pilsētas svētkos.

“YŪT” apvieno elektroniskus bītus un sapņainu popmūziku, veidojot viegli uztveramu, vienlaikus emocionāli dziļu mūziku, kur katra dziesma ir pārdomu un sajūtu pasaule.

Pirms gada “YŪT” debitēja Latvijas mūzikas industrijā ar dziesmu “Tuvu”, kas 20 nedēļas pavadīja Latvijas radiostaciju spēlētāko pašmāju mūziķu TOP 10, no kurām divas nedēļas ieņēma 1. vietu. “Tuvu” saņēma “GAMMA” nomināciju “Gada radio hits”, bet pati grupa tika nominēta balvai “Gada jaunais mākslinieks vai grupa”. Arī singli “Pamosties”, “Tu” un “Sevi” guvuši panākumus radio ēterā, vēl vairāk nostiprinot “YŪT” augošo reputāciju Latvijas mūsdienu popmūzikā.

“YŪT” sastāvā ir Emīls Deivids Zučiks un Matīss Jānis Berzinskis.

 

Ar dziesmu, kas vienlaikus ir gan personisks manifests, gan muzikāla introspekcija, latviešu dziesmu autore un mūziķe ANNIKA uzsāk ceļu uz sava debijas albuma izdošanu.

ANNIKA ir atpazīstama ar savu spēju savienot poētisku trauslumu ar iekšēju spēku. Viņas balss un izpildījums jau piesaistījis uzmanību SHIPSEA “Lielās cerības” koncertos un grupas Carnival Youth koncertā Palladium Rīgā, kur viņa uzstājās kā koncerta īpašais viesis.

“Zeme griežas” ir radīta sadarbībā ar producentu Gati Zaķi, kas mūziķei devis ne tikai profesionālu atbalstu, bet arī impulsu uzdrīkstēties vairāk – pašai uzsākt producentes ceļu un nostiprināt savu vīziju studijā. “Man bija liels prieks pieslēgties Annikas izpratnei un sajūtām, kopā atrast veidu, kā tās vislabāk pārnest skaniskā vēstījumā,” saka Gatis Zaķis.

“Šī dziesma ir par iekšēju briedumu un spēju atkal uzticēties sev,” saka ANNIKA.  “Tās tapšana bija gan izaicinoša, gan dziedinoša – process, kurā man vairākkārt nācās pārkāpt pāri savām šaubām, lai saglabātu to, kas man šķiet patiess.” Dziesma jau kļuvusi par publikas favorītu koncertos, tāpēc ANNIKA izvēlējusies to kā pirmo vēstnesi savam topošajam albumam.

Vizuālo noformējumu veido analogs kinolentes formāts, kas atspoguļo vēlmi radīt nepastarpinātu un patiesu sajūtu, kas sasaucās arī ar mākslinieces paņēmienu radot mūziku. Katrs tvērums ir unikāls un neatgriezenisks, piešķirot īpašu īslaicīguma sajūtu un aicinot skatītāju pietuvoties māksliniecei.

Videoklips dziesmai “Zeme griežas” tapis kā intuitīvs kopdarbs ar režisori Ievu Aleksu un operatoru Mārtiņu Kivlinieku. Tā ir vizuāla improvizācija, kurā caur brīvību un klātbūtni atklājas dziesmas iekšējās sajūtas un sinhronizāciju spēle. Videoklipā iekļauti arī Annikas filmēti kadri, uzņemti uz kasetes lentas, kas ienes atmiņu klātbūtni un laika nospiedumu – šo sajūtu turpina arī singla vizuālais noformējums.

Singla vāka fotogrāfiju uzņēmis Filips Šmits. Tajā redzama Annika ar kasetes lentu, kurā fiksēti viņas pašas uzņemtie kadri no laika, kurā viņa vienatnē cieši saauga ar dziesmu “Zeme griežas”. Šie kadri ir iekļauti arī dziesmas videoklipā, vizuāli sasaistot personīgo pieredzi ar dziesmas stāstu.

Latviešu tautasdziesmu pikantākā un jautrākā mūzikas puse piedzīvo savu atdzimšanu — nule kā ierakstītas un publiskotas divas jaunas līgo dziesmas “Papardīte uzziedēja” un “Līga Jāni ciemos gaida”, kuras aicina krietni izsmieties un paklausīties, ko patiesībā klēts meitas dziedāja, kad vīri jau bija aizgājuši gulēt.

Aiz šī dzirkstošā projekta stāv mūzikas grupa “Meitu Klēts”, kuras dalībnieces — kā jau īstās klēts meitas — izvēlējušās palikt incognito.

“Mēs radījām šīs dziesmas, lai svinētu Līgo kā dzīvesprieka un sievišķības manifestu – ar smaidu, mīlu un atklātību. Senāk klētī notika viss — tika glabāti gan labības maisi, gan meitu noslēpumi. Mēs vienkārši atgriezām šo enerģiju mūzikā. Ja līgot, tad no sirds. Un ar pupu plecā,” saka grupas dalībnieces.

Abas dziesmas ietver gan tradicionālus motīvus, līgošanas izdomātus pantus un tautasdziesmu tēmas, gan svaigu aranžējumu ar ritmiskiem, viegli dejojamiem elementiem.

Šo dziesmu dzīve turpinās visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music, YouTube, Deezer un citur. Grupai “Meitu Klēts” var sekot arī Instagram un Facebook platformās, kur skan stāsti, smiekli un vasaras elpa.

Jaunā Latvijas blūza grupa “The Rollkeys” nāk klajā ar jaunu singlu “Pretty Little Lady” – enerģisku un brīvību alkstošu blūzroka skaņdarbu. Tas ar smaidu vēsta par klasiskām pusaudžu simpātijām un attiecību šķēršļiem, kādus piedzīvot nācies teju ikvienam.

Dziesmas autori – Rūdolfs Āboltiņš, Rūdolfs Roļskijs un Tomass Saulietis – paslēpuši stāstu aiz sirsnīga rokenrola plīvura. Tajā atainots vidusskolas puisis un viņa “skaistā dāma”, kuru satikšanos sarežģī meitenes stingrais tēvs. Ar viegli uztveramu ironiju un nevainīgiem vārdiem dziesma atspoguļo universālu vēlmi vienkārši pavadīt laiku kopā ar kādu īpašu cilvēku. Īsāk sakot – “Pretty Little Lady” ir dziesma visiem, kas kādreiz gribējuši vienkārši būt kopā, bet dzīve, ar savu humoru, likusi nedaudz pacīnīties.

“Pretty Little Lady” tapa grupas radošajā nometnē Alojas pagasta pirtī “Krogzemnieki”, kur mūziķi ļāvās improvizācijām, smeļoties iedvesmu no leģendārā Jimi Hendrix un blūzroka brīvības. Dziesmas ieraksts un producēšana uzticēta Edgaram Roļskijam, un tas tapis “ROL Ierakstu studijā”, bet vizuālo noformējumu radījusi Herta Balode.

“The Rollkeys” ir trīs jaunu blūzmeņu apvienība, kas izveidojusies “Blues House” brīvajos mūzikas vakaros. Grupa jau iekarojusi savu vietu “Fontaine Palace”, Rīgas bāros un citās koncertvietās, bet 7. jūnijā viņi jau otro reizi kāpa uz skatuves “R&B Blues Festival” Ropažos, kur uzstājās kopā ar dziedātāju Kristīni Megiju Žvagiņu, atzīmējot debijas singla izdošanu ar programmu “The Rollkeys & The Lady”.

Grupas “The Rollkeys”  sastāvs: Rūdolfs Āboltiņš – ģitāra, vokāls; Rūdolfs Roļskijs – basģitāra, bekvokāls; Tomass Saulietis – bungas, bekvokāls.

Grupa “Crazy Dolls” ar prieku paziņo par sava jaunākā singla “Mūs mētā” izdošanu. Dziesma atspoguļo to neapstrīdamo enerģiju un drosmi, kas piemīt jaunībai, virzot pasauli uz priekšu ar jaunām, bieži vien negaidītām idejām.

“Dziesma ir veltīta jaunības maksimālismam – tam dzinulim, kas liek mums iet uz priekšu un radīt. Tā ir spēja ticēt neiespējamam un darīt to, kas pieaugušajiem šķiet neprāts,” stāsta “Crazy Dolls” dziesmu autors un vokālists Midis. “Mēs vēlamies atgādināt, ka ir svarīgi pamanīt un novērtēt šo jaunības sparu, pat tad, kad tas šķiet kaitinošs vai pat nederīgs. Galu galā, daudzas no šīm atziņām nāk tikai ar gadiem, kad jaunība jau ir aiz muguras un, iespējams, šis tas jau ir nokavēts.”

Šis gads grupai “Crazy Dolls” sācies ar radošiem eksperimentiem un jaunu, elektronisku skanējumu. Midis ir apguvis vairākus analogos sintezatorus, kuru ietekme spilgti dzirdama jau šajā singlā un turpināsies nākamajos grupas skaņdarbos. “Neskatoties uz eksperimentiem, neesam atteikušies no savām pamatvērtībām – dziesmām jābūt mažorā. Tāpat neesam aizmirsuši par mandolīnu, kuras raksturīgais skanējums joprojām vijas cauri gandrīz ikvienai “Crazy Dolls” dziesmai,” piebilst Midis.

Jaunais singls ir apliecinājums grupas vēlmei nepārtraukti attīstīties un piedāvāt klausītājiem jaunas muzikālās pieredzes, saglabājot savu unikālo rokrakstu.

“Crazy Dolls” ir grupa, kas pazīstama ar savām pozitīvajām mažora dziesmām, kurās īpaša vieta ir mandolīnas skanējumam. Grupa izveidota 1997. gadā, atjaunota 2009. gadā un aktīvi darbojas joprojām, arī 2025. gadā! Sastāvā: Midis – aranžējumi, balss un arī studijas producents, Mārtiņš Poļakovskis – teksti, balss.

Pērnā gada septembrī, Rīgā norisinājās pirmā dziesmu rakstīšanas nometne “Maestro Songwriting Camp”, kuras mērķis bija gan jaunu dziesmu radīšana, gan jau zināmu Maestro Raimonda Paula dziesmu jaunu kaverversiju izstrāde. Radītos darbus vērtēja eksperti, starp kuriem bija gan pasaulslavenā zviedru producenta Max Martin kolēģis Matiass Bulunds, gan arī pats Maestro.

Par vienu no labākajām nometnē radītajām Maestro dziesmu apdarēm tika atzīta “Ai, dundur, dundur, dun, dun, dun” jaunā versija. Pie tās strādāja dziedātājs un dziesmu autors Gatis Mūrnieks, producents Jānis Narbuts un dziedātāja Ieva Malteniece.

Tagad, līdz ar vasaras un dunduru laika iestāšanos, piedāvājam noklausīties šo jauno, no oriģināla ievērojami atšķirīgo skanējumu. Atgādināsim – 1973. gadā oriģinālo versiju par radiohitu un ballīšu grāvēju padarīja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks.

Dziesmas ieraksts ir pieejams visās populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformās visā pasaulē: https://orcd.co/aidundur

Dziesmas teksta video versiju veidojis Aigars Kudrickis.

 

Populārā latviešu mūziķe Patrisha šodien, 10. jūnijā, klausītājiem nodod jaunu dziesmu latviešu valodā “Atnāc rīt”, kas ir priekšvēstnesis dziedātājas rudenī gaidāmajam albumam. Dziesma vēsta par attiecību dinamiku un cilvēka spēju piedzīvot izaugsmi caur pārmaiņām.

Patrishas jaunais singls ir muzikāls atgādinājums tam, ka dzīve, līdzīgi kā gadalaiki, rit viļņveidīgi — no siltuma uz aukstumu un atpakaļ, taču ikvienā no šiem posmiem ir iespējams ziedēt.

“Cilvēks, līdzīgi kā zieds, spēj ziedēt jebkurā gadalaikā, ja vien ir līdzās īstais cilvēks un labvēlīgi apstākļi. “Atnāc rīt” vēsta par spēju augt, mainīties, piedzīvot kļūdas un pārvarēt grūtības attiecībās, paturot prātā, ka katra jauna diena ir iespēja sākt visu no jauna un kļūt par labāku versiju pašam sev. Ziemas miegs var iestāties arī vasarā, bet vasara var iestāties arī ziemā, bet pareizais cilvēks blakus vienmēr palīdzēs rast drosmi, pārliecību un drošumu. Ar šo dziesmu vēlos atgādināt, ka skaistais un baudāmais nenāk bez grūtībām, bet šīs grūtības ir jāprot pārvarēt kopā,” saka Patrisha.

“Atnāc rīt” vārdu autore ir pati Patrisha, savukārt mūziku sarakstījuši Patrisha un Roberts Memmēns. Dziesmas producenti ir Roberts Memmēns un Daniēls Pelcis.

Dziesma “Atnāc rīt” ir pirmais singls no Patrishas topošā albuma, pie kura dziedātāja šobrīd aktīvi strādā. Albums gaidāms jau šoruden.

Jaunais singls no 10. jūnija ir pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un dzirdams Latvijas radiostacijās.

Saite uz liriku video YouTube: https://youtu.be/7zQus6xez2c?si=766-MKwOXWkPuvZ5