Autors: macha

Trešdien, 21. aprīlī, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), somu diriģents Tāvi Oramo un stāstnieks Goran Gora klausītājiem tiešsaistē no Lielās ģildes piedāvās bez maksas skatīties multimediālo koncertu no cikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora”. Klausītāji gan muzikāli, gan vizuāli ar komiksu estētikā veidotiem video tiks iepazīstināti ar somu komponista Žana Sibēliusa “Tuonelas gulbi” un Sesto simfoniju, kā arī ar latviešu pazīstamāko valsi – Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”.

 “Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir multimediāls koncertcikls ar pievienoto izglītojošo vērtību, kuru LNSO klausītājiem piedāvā jau kopš 2014. gada. Tas visupirms domāts jauniešiem, taču dod iespēju arī jebkura cita vecuma interesantiem bez pieredzes klasiskās mūzikas baudīšanā aizraujošā veidā iepazīt šo mūzikas jomu.

Cikla koncertos dziesminieks Goran Gora klausītājiem atklāj skaņdarba rašanās laikmeta kontekstu, zīmīgākās vēsturiskās detaļas, komponista dzīvesstāstu, kā arī interesantas skaniskas nianses, kurām jāpievērš uzmanība mūzikas klausīšanās laikā. Asprātīgo, viegli uztveramo stāstu autors ir rakstnieks Jānis Joņevs — “Jelgava-94” autors un JRT daudzsēriju mākslas filmas “Aģentūra” scenārija līdzautors. Animāciju idejas autors ir Purvīša balvas laureāts, mākslinieks Krišs Salmanis, un animāciju režisors ir daudzu izcilu multimediālu uzvedumu autors Roberts Rubīns.

21. aprīļa koncertā līdzās tiks likti Emīls Dārziņš (1875–1910) un Žans Sibēliuss (1865–1957) – divi komponisti, kuru attiecības ir sarežģītas. Emīlam Dārziņam liktenīgu nelaimi nesa somu kolēģa “Tuonelas gulbis” – tieši šī opusa atdarinājumu piedēvēja Dārziņa skaņdarbam “Vientuļā priede”. Jūtīgais komponists, sagrauts par tādu apvainojumu, sadedzināja partitūru kamīna liesmās. Tā nu nekad neuzzināsim, kā skanēja Dārziņa “Vientuļā priede”, taču mums vismaz palicis izcilais, jūtīga lirisma pilnais “Melanholiskais valsis”, kura partitūru izdevās atjaunot. Koncertā varēsim dzirdēt arī Dārziņa mūzai liktenīgo Sibēliusa poēmu “Tuonelas gulbis”. Programmu vainagos Sibēliusa Sestā simfonija. Zīmīgi, ka visas kompozīcijas LNSO izpildīs Sibēliusa tautieša – jaunā somu multitalanta Tāvi Oramo vadībā.

Pateicoties mūsdienīgajai pieejai mūzikas atskaņojumos, Tāvi Oramo reputācija kritiķu acīs uzņem straujus apgriezienus, solot viņam spožu nākotni. Kā rezidences mākslinieks viņš darbojies somu orķestrī Tapiola Sinfonietta, savukārt 2020. gadā bijis VocalEspoo festivāla mākslinieciskais direktors. Oramo ir arī atzīts tenors. Diriģēšanas un dziedāšanas dubultā loma, kā arī klarnetista un elektroniskās mūzikas radītāja prasmes spēcīgi ietekmē Oramo repertuāra izvēli, sākot no improvizācijas līdz daudzdisciplīnu sadarbībai.

Septiņpadsmit gadus jaunā Samanta Balcere ir daudzu vietējo un starptautisko vokālistu konkursu laureāte. Startējusi jau vairāk nekā 20 konkursos un festivālos.

Šodien dziedātāja piedāvā savu pirmo, profesionālā studijā ierakstīto dziesmu “Pārāk daudz”, kuras mūzikas autors ir dziedātāja Katrīna Bindere, bet vārdus rakstījis Guntars Račs. Dziesmu producējis Artūrs Palkevičs.

Dziesmas mūzikas autore, dziedātāja Katrīna Bindere saka: “Šī ir Samantas pirmā pubicētā dziesma, un arī man šī ir pirmā reize, kad kādu manis pašas rakstītu dziesmu izpilda kāds cits. Man ļoti patīk, kā Samantai skan un es no sirds vēlu viņai veiksmi! Lai izdodas!”

Samanta: “Darbs ierakstu studijā bija patiesi aizraujošs. Tas man bija kaut kas pavisam jauns un nezināms. Izdot pirmo dziesmu ir mans pirmais lielais piepildītais sapnis. Vēl joprojām nespēju tam noticēt. Paldies Artūram Palkevičam par sadarbību. Man arī ļoti patika darbs pie video filmēšanas un bija prieks sadarboties ar Ievu. Esmu ļoti pateicīga par to, ka mana pirmā videoklipa tapšanā tieši viņa man daudz palīdzēja. Ieva bija tā, kura ļāva iegūt nepieciešamo pārliecību par sevi.”

Viena no nozīmīgākajām uzvarām jaunās dziedātājas karjerā ir pirmās pakāpes diploms starptautiskajā vokālajā konkursā “Voices of the world”  Maskavā, kurā piedalījušies 15 pasaules valstu dalībnieki un iegūtais Grand Prix starptautiskajā konkursā “International dance & vocal”, kurā piedalījās vairāk nekā 10 valstis. Pavisam nesen savā grupā iegūta pirmā vieta konkursā “Uzstaro 2021”.

Dziesmas “Pārāk daudz” video producējis Kaspars Dvinskis (Dween productions), bet dziedātājas kustību konsultate ir pieredzējusī horeogrāfe Ieva Biteniece.

Samanta: “Ja esmu kaut ko iecerējusi, tad darīšu visu, lai soli pa solītim to sasniegtu. Ikreiz, paņemot rokā mikrofonu un uzkāpjot uz skatuves, mani pārņem sajūtas, ka dziesmu izdzīvoju kopā ar cilvēkiem, kas manī klausās. Šobrīd, kā jau daudzi jaunieši manā vecumā, mācos, sapņoju, attālināti satiekos ar draugiem, un bieži ar riteni braucu uz Liepājas molu. Tas man ir vajadzīgs, lai sasmeltos no jūras spēku un jaunas emocijas”. 

Tuvākās uzstāšanās ieplānotas konkursos – “International Virtual Music Festival Competition”, Lietuvā, “Mamai”, 1. – 2.maijs, “Tonis Pustonis”, Tukumā 22.maijā,  “Silver Palm Baltija”” 21.maijā, “Rudaga New Star” jūlijā, “Star Flower” Baltkrievijā 22.maijā  un “Talsi uzdod toni” 6.jūnijā.

Dziesma “Neprātīga doma” stāsta par cilvēka divām pusēm – mierīgā, jeb kautrīgā un drošā, jeb impulsīvā. Kad galvā satiekas abas šīs puses dažreiz ir neziņa, kurai ļauties. Vislabāk ir ļaut sadzīvot abām šīm pusēm, jo tas var novest pie pozitīva rezultāta.

2020.gada vasarā dziesmai tika nofilmēts video klips, tomēr kļuva skaidrs, ka video neparādīs dziesmas būtību un tā arī netika izlaists. Sākoties pandēmijas otrajam vilnim bija skaidrs, ka dziesma savu pirmatskaņojumu sagaidīs 2021.gada pavasarī. Vēlāk radās jauna ideja, radīt teksta video pavasara noskaņās, kas labāk piestāvētu dziesmai “Neprātīga doma” – krāsainu un prātā paliekošu.

Dziesma tapusi sadarbībā ar ierakstu producentu DJ Rudd (Rūdolfs Budze). Teksta autors Mikus Frišfelds. Grafiskā video veidotāja Madara Dzintara-Pluša.

Grupā “Laika upe” ir apvienojušies pieci jauni mūziķi: Guntis Nurža (vokāls), Jānis Pastars (ģitāra), Atis Čamanis (taustiņi), Reinis Petrovičs (basģitāra), Edgars Ansons-Tomsons (bungas). Grupa uzstājas dažāda mēroga publiskos un privātos pasākumos visā Latvijā. Kā grupas dalībnieki uzsver – katrs dalībnieks ir ļoti atšķirīgs, un tieši tas vieno visus kopā un veido grupas harizmu.

Kopš 2018. gada “Laika upe” ir publicējusi vairākus singlus un videoklipus. Līdz šim labākos panākumus guvušas dziesmas “Lietus iela” un “Polārzvaigznes krīt”, kas ir iekļuvusi Latvijas radiostaciju topos. Plašāku atpazīstamību grupa ieguva, piedaloties LTV “Supernova 2019” pusfinālā ar dziesmu “Listen To The Way That I Breathe” un LTV “Supernova 2020” atlasē ar dziesmu “All My Roads”.

“Vasaras beigās organizēju savos laukos nelielu dziesmu rakstīšanas nometni, un tās bija pāris lieliski pavadītas dienas, kurā viena no tapušajām dziesmām ir ‘’Rozā debesis’’. Kaut bija sajūta, ka pēc nometnes dziesma ir gandrīz pabeigta, tās finalizēšanas process šoreiz bija ilgāks nekā ierasts. Sākotnēji dziesmai izmēģinājām vairākus aranžijas virzienus, taču, kad nonācām līdz šim, visiem radošajā procesā iesaistītajiem bija skaidrs, ka šis ir īstais.’’

“Dziesmas stāsts ir par ilūziju pasauli – rozā debesīm, kurās pati esmu atradusies. Kad, šķiet, lēnām iemīlos otrā cilvēkā, redzu un saproti, ka šīs attiecībās nav uz ilgu, bet gan skaistas, īslaicīgas sajūtas. Pirms man rodas apziņa, ka tomēr no šī visa jātiek prom, vēl nedaudz gribas uzkavēties un klausīties tajā, kas visticamāk nemaz nepiepildīsies.’’

Dziesmai tapis arī videoklips, sadarbojoties ar operatoru MITRA, stilisti Sintiju Selicku un fotogrāfu Miku Užanu.‘’ Ilgi domāju, kā dziesmu vizualizēt, lai veidotos tāda stāsta attīstība, kādu es to redzu. Kopā ar lielisku komandu, manuprāt, mums ir izdevies iecerētais, un esmu gandarīta par rezultātu!’’ par videoklipa tapšanu stāsta Elizabete.

Dziesma tapusi, turpinot sadarbību ar mūziķiem DJ Rudd, Chris Noah un Kristapu Ērgli. Dziesmas ieraksta un komponēšanas procesā tikuši iesaistīti arī pavadošās grupas biedrs Sebastians Macats, savukārt teksta līdzautors ir Mikus Frišfelds.

Dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo publicējusi dziesmu par mīlestības pēdējo elpu “Agonija” un tās videoklipu. Ar to sniegto vēstījumu mūziķe sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” aicina pievērst uzmanību šobrīd tik ļoti acīmredzamajām sabiedrības garīgās veselības problēmām.

“Dziesmu “Agonija” sarakstīju pirms diviem gadiem, kad pati ilgstoši biju stipri depresīvā stāvoklī. Tas bija laiks, kad uz savas ādas sajutu nežēlīgu un nesaudzīgu kritiku, kuru nespēju “izfiltrēt” un uztvēru ļoti tieši un sāpīgi. Toreiz neredzēju īsti nekādu gaismu tuneļa galā un vienīgais, kas mani izrāva no dziļi depresīvā stāvokļa, bija aktīvas koncertdarbības atsākšana un mūzikas radīšana. Tikai pēc kāda laika, atskatoties uz savām domām un sajūtām, varēju uztvert to viegli – kā normālu posmu radošā izaugsmē. Bet, ja es nebūtu pēc rakstura cīnītāja, tad iespējams, ka viss varēja beigties arī citādāk. Šī situācija lika man atcerēties manas vecmāmiņas vecmāmiņu Sofiju, kura sapņoja kļūt par mediķi, bet, kad vīrs viņai to aizliedza, Sofija savas mājas bēniņos pakārās,” savā pieredzē dalās Katrīna Gupalo.

Dziesma “Agonija” stāsta par mīlestības pēdējo elpu – par pēdējo brīdi pirms neizbēgamas šķiršanās. Tas ir salda rūgtuma piesātināts mirklis pret rīta pusi, kad balle gandrīz jau ir galā un visi izklīduši. Kad tik ļoti gribas gulēt, bet bail aizmigt, jo no rīta jau viss būs citādāk, tāpēc ar pēdējiem spēkiem izmisīgi centies turēties pie realitātes, kurai vairs nav nākotnes.

“Agonijas” videoklipa režisors Jānis Škapars dziesmu atklājis no šī brīža skatpunkta, kad tumšas, nomācošas domas un sajūtas ir pārpildījušas pandēmijas laika realitāti. Par  videoklipu viņš stāsta: “Veidojot mūzikas video, vēlējos parādīt daudzslāņainu un neviennozīmīgu indivīda ceļojumu domu un sapņu pasaulē. Tumšākā vieta reizēm ir paša prāts un zemapziņa. Aizverot acis, mēs nonākam tumsā, savās domās un fantāzijās – nereti tas spēj uz brīdi mierināt un paslēpt realitāti, bet reizēm ievelk tik dziļi, ka ļoti grūti izrauties. Ar šo videoklipu gribam uzsvērt, ka pašnāvība nav risinājums un ka sarežģījumi, kas uz to vedina, var atrisināties.”

Videoklipa radošā komanda ar tā palīdzību vēlas pievērst uzmanību pandēmijas ēnā nodzīvotā gada radītajām acīmredzamajām sabiedrības garīgās veselības problēmām, kas skar ikvienu no mums. Ir tik daudz dažādu šī nesaudzīgā laika radītu grūtību un izaicinājumu. Īpaši šobrīd, kad jau ilgstoši ir ierobežotas klātienes saskarsmes iespējas ar tuvajiem, krasi nojauktas robežas starp darba, mājas un skolas vidi un saviem spēkiem jācenšas ar visu tikt galā. Nav arī pieejami līdz šim ierastie resursi, ar kuru palīdzību risināt ne tikai ikdienas rūpes, bet arī gūt prieku un enerģiju.

Katrīna Gupalo mudina: “Mēs aicinām ikvienu – sievietes, vīriešus, bērnus un pusaudžus – neslēpties un nekautrēties no tā, ka ir nonākuši lielākās vai mazākās grūtībās, un meklēt palīdzību pirms situācija ir samilzusi. Šādos brīžos ļoti nozīmīga var būt atklāta saruna ar kādu draugu, tuvinieku vai zvans uz krīzes atbalsta tālruni. Aicinām arī biežāk sazināties ar saviem mīļajiem, lai uzzinātu, kā viņiem klājas, jo šāds zvans var sniegt ne tikai prieku, bet arī vajadzīgo atbalstu.”

Aiga Ukstiņa, centra “Skalbes” psihoterapijas speciāliste un psiholoģe, saka: “Bieži vien, piedzīvojot emocionālas sāpes un vientulības, izolācijas izjūtu, var likties, ka Tu esi viens, bez atbalsta un citu cilvēku sapratnes. Iespējams, ka šajā laikā piedzīvo gan emocionālas, gan varbūt arī materiālas grūtības, bezcerības izjūtu vai depresīvu stāvokli. Būtiski atcerēties, ka līdzīgi kā fiziskas sāpes arī emocionālas ciešanas var mazināties, meklējot un saņemot piemērotu atbalstu. Tu neesi viens ar savām sāpēm un izmisumu! Grūtos brīžos jebkurā diennakts laikā esi aicināts meklēt atbalstu un spert pirmo soli, lai nepaliktu viens un rastu spēkus meklēt risinājumu, zvanot uz “Skalbes” diennakts atbalsta tālruņiem 67222922 un 27722292. Bērni un pusaudži aicināti zvanīt uz uzticības tālruni 116111.”

Videoklipa radošā komanda un krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” rosina ikvienu, izmantojot tēmturi #paliksimnomodā, sociālajos tīklos “Facebook” un “Instagram” dalīties ar saviem pieredzes stāstiem par piedzīvoto pandēmijas laikā – par grūtībām un izaicinājumiem, ar ko ir bijis jāsaskaras, kā arī veidiem, kā izdevies pārvarēt sarežģītas situācijas vai nomācošas domas. Savas emocijas var izteikt arī dziesmā, zīmējumā, dzejolī vai kādā citā radošā veidā, jo šis ir viens no veidiem, kā palīdzēt sev sakārtot domas un kaut daļēji atbrīvoties no negatīvām sajūtām. Ar saviem stāstiem vai darbiem anonīmi var dalīties, sūtot tos uz e-pastu daiga@katrinagupalo.com. Pieredzes stāsti tiks apkopoti un publicēti “Katrina Gupalo Music” un biedrības “Skalbes” kontos “Facebook”.

Dziesmas vārdu un mūzikas autore ir Katrīna Gupalo, producents – Aleksandrs Volks. Tā ierakstīta “Wolk Recording Studios”. Videoklipa galvenajā lomā ir mūziķis Germans Superfins. Tā režisors – Jānis Škapars, operators un montāžas veidotājs – Oskars Lūsis. Videoklipā redzami četru latviešu modes dizaineru un zīmolu tērpi: “Amoralle”, Anna Gulbe (“Gia Riga”, “Klerr”), Baiba Tamane un Loreta Asermane. Stiliste – Sandija Sadovska, grima māksliniece – Anita Intaite. Tas filmēts vairākās vietās Saulkrastos – viesnīcas “Villa Gaida” un Saulkrastu kultūras centra “Zvejniekciems” telpās un jūras krastā – , kā arī Rīgā – kafejnīcā “Cafe Leningrad” un alus darītavā “Ziemeļu Enkurs”.

Reinis Jaunais nupat izdevis video dziesmai ”Dzīles”, jeb angliskajā nosaukumā – Depths. Dziesmā dzirdami vairāki viesmākslinieki, tostarp sārodists no Nepālas Regans Avale (Regan Awale). Savukārt video tapis, Laimai Jaunajai mēģinot vizualizēt idejas, kuras reiz nosapņojusi.

Nepāliešu mūziķis Regans Avale (Regan Awale) dziesmas ierakstā spēlē sārodu. Sārods ir stīgu instruments, vizuāli nedaudz līdzīgs ģitārai, bet tam ir metāla grifs, un to spēlē kreisās rokas nagus slidinot pa stīgām, vienlaikus tās strinkšķinot ar labajā rokā turētu, bieži no kokosrieksta mizas izgatavotu mediatoru. Šim instrumentam ir 25 stīgas, no kurām lielākā daļa ir domātas tikai rezonansei. Sārods ir bieži sastopams instruments Nepālā, Indijā un citās netālu esošajās valstīs. Ne mazāk starptautisku piegaršu dziesmai pienes mūziķis Ivars Štubis – Austrālijā dzimis latvietis, kurš pirms nedaudz vairāk kā gada pārvācās uz Latviju un šobrīd te arī muzicē. Ivars dziesmas ierakstā spēlē basģitāru. Kā ierasts, par pamatīgu čella biezokni rūpējās jaunā un daudzsološā čelliste Erna Daugaviete. Papildus tam, dziesmas ievadā un noslēgumā dzirdamas dažas vibrafona frāzes, kuras iespēlējis Ernests Mediņš, kurš spēlē arī Perpetuum Ritmico. Savukārt audio miksējis skaņu dizaineris Arvis Ahuns.

Dzismas video veidojusi režisore Laima Jaunā, kura video ideju nosapņojusi. Laima par video izsakās šādi: ”Iedomājies, ka esi pamodies nakts vidū, jo sadzirdi odu. Tu piecelies, neveiksmīgi mēģinot to noķert. Un tad vairs īsti nevari aizmigt, un pēc brīža nespēj vairs izšķirt, kas ir realitāte un kas – sapnis.”

Dziesma ir iekļauta Reiņa Jaunā un domubiedru jaunākajā albumā ”Zeme”, kas izdots ar VKKF un AKKA/LAA autorstipendijas atbalstu. Albums arī mazāk kā 24 stundu laikā savāca līdzekļus fizisko kopiju izdošanai kopfinansēšanas platformā ”Projektu banka”.

Leģendārā Alda Šteimaņa un Klāva Elsberga dziesma “Nāk nakts” ir piedzīvojusi daudzus izpildījumus, paliekot aktuāla arvien jaunās versijās. Pazīstamais dziesmu “restaurators” Roberts Lejasmeijers radījis tai mūsdienīgu ierakstu, kura pamatā ir versija, kuras ierakstā savulaik piedalījās dziedātāja Jenny May un latviešu rokmūzikas leģenda Jānis Grodums. 

Roberts Lejasmeijers: “Pagājušajā gada martā, sākot gatavoties vasaras sezonas gaidāmajām ballītēm, radās doma radīt jaunu versiju dziesmai “Nāk nakts”, kas vienmēr un visos vasaras pasākumos ir ļoti pieprasīta, bet kurai nav versija mūsdienīgos deju ritmos.  Izveidoju uzmetumu aktuālajā “slap house” stilā, bet tad…. tad sākās Covid. Vasaras pasākumi atcēlās, un līdz ar tiem atcēlās arī mana ideja par šīs dziesmas realizāciju. Vēlāk tomēr dažas ballītes notika, un tajās, uzspēlējot vēl nepabeigto versiju un redzot cilvēku enerģisko un pozitīvo reakciju, es sapratu, ka šī ideja tomēr jārealizē. Cerot uz vismaz dažiem pasākumiem šovasar, nolēmu dziesmas jauno versiju pabeigt!”

Aldis Šteimanis, kurš ir ne tikai dziesmas “Nāk nakts”, bet arī grupas “Bruģis” dziedātās dziesmas “Kaija” autors, stāsta: “Dziesma “Nāk nakts” radās 1987.gada sākumā, kad manās rokās nonāca Klāva Elsberga dzejoļu grāmatiņa “Bēdas uz nebēdu”. Varētu teikt, ka dziesma atnāca momentā ­– paņēmu rokās ģitāru un vienkārši nodziedāju.

Kad šo dziesmu pārdziedāja Jeny May un Jānis Grodums,biju patīkami pārsteigts. Roberta Lejasmeijera versija arī šķiet interesanta, kā saka – cepuri nost!”

Jānis Grodums (1958-2010) savu vokālo partiju iedziedāja 2009. gadā, salīdzinoši neilgi pirms savas došanās mūžībā, un par šo sadarbību izteicās: “Lai arī Jenny May nav bijusi ne uz vienu grupas “Līvi” koncertu, es nekad neatgrūžu jaunas idejas.”

Dziesma pieejama visās populārākajās mūzikas lejupielādes un straumēšanas vietnēs visā pasaulē. Vizuālo noformējumu izveidojis Jānis Vīcups.

“Radošais process ir kā šaha spēle ar zemapziņu – jāmēģina apmānīt sevi, lai radītu ko jaunu,” par dziesmu radīšanas procesu izsakās pašmāju reperis Edavārdi jeb īstajā vārdā Eduards Gorbunovs. Pēc četru gadu pārtraukuma maijā klajā nāks viņa jaunais albums “Ekosistēmas”, kura tapšanai veltīts vairāk nekā gads. Sekojot līdzi repera ikdienas gaitām, noskaidrojām, kas slēpjas slavas aizkulisēs, kā soli pa solim notiek albumu radīšanas process un kur rast iedvesmu, kad iestājies domu strupceļš.

“Pirms gada jaunajam albumam mēģināju sarakstīt iespējami daudz dziesmas, lai varētu izvēlēties pašas labākās gala saturam. Šajā brīdī dzīvē, man ir svarīgi izdot mūziku, kas varētu sasniegt vairāk klausītājus, tajā pašā laikā, neliekot vilties jau esošajiem, tāpēc pavadu ilgas darba stundas skaņdarbu noslīpēšanai. Noderīgs sabiedrotais garajā albuma radīšanas procesā ir Huawei FreeBuds 4i bezvadu austiņas, kas ar nepārtrauktu darbības laiku līdz 10 stundām, neļauj aprauties manu domu plūsmai,” stāsta Edavārdi.

Runājot par jauno albumu, Edavārdi atzīst, ka albumam kopumā nav viena konkrēta vēstījuma, katra dziesma ir atsevišķs darbs jeb ekosistēma, kopā veidojot “Ekosistēmas”, kas ir arī jaunā albuma nosaukums. Reperis centies iekļaut visus savus radošos aspektus, lai jaunajā albumā iekļautu gan jau labi pazīstamās noskaņas, gan arī dziesmas ar humoru un ironiju, nodrošinot klausītājus ar daudzpusīgu, katra gaumei atbilstošu mūziku.

“Domāju, ka iedvesmas avots ir jebkur – vidē, cilvēkos, pagātnē, nākotnē un arī tagadnē. Dziesmas rodas tad, kad es spēju nodefinēt vienu situāciju dažos vārdos – iekšējs klikšķis, kas izraisa domu lavīnu. Tajā pašā laikā ar iedvesmu ir jābūt uzmanīgam, jo, ja neizmanto uzreiz, tad pastāv risks, ka vēlāk beigsies derīguma termiņš,” par iedvesmas rašanu izsakās Edavārdi.

Lai noskaņotos dziesmu rakstīšanai, Edavārdi klausās pavadījumu, uz kura bāzes veidos dziesmu un tekstu. Tāpat reperis atzīst, ka radošajā procesā palīdz vietas maiņa: “Reizēm ir labāk nevis vienā vietā pusstundu sēdēt un izdomāt tikai divas rindas, bet tā vietā nomazgāt izlietnē sakrājušos traukus vai izgludināt drēbes, klausoties to pašu mūziku. Te man palīdz Huawei Freebuds 4i , jo radošajā procesā īpaši svarīga ir skanējuma kvalitāte, kas palīdz sadzirdēt smalkākās instrumentu un vokāla nianses.”

Lieta, ar kuru jebkurš ir saskāries, ir bailes kļūdīties. Reperis uzsver, ka arī sevi, rakstot jauno albumu, mēģināja pārliecināt nebaidīties uzrakstīt slikti un galvenais – nebaidīties dzēst. “Bieži vien atrast īstos vārdus, sajūtas vai idejas ir ļoti grūti. Iesaku taustīties un pierakstīt dažādus variantus – reizēm ir jāļauj nekvalitatīvajam materiālam iznākt ārā, tad ir vieglāk saprast beigu virzienu. Nākamajā dienā noklausos un saprotu, ka iepriekš sarakstītais neder un dzēšu ārā, vietā ierakstot svaigās idejas. Es teiktu mans mūzikas radīšanas process ir fragmentārs – vairāk pa mazām daļām, jo radošā dzinējspēka parasti pietiek pāris stundām, pēc tam jau sākas prokrastinācija,” atzīstās Edavārdi.

Pievēršoties radošajam procesam, reperis uzsver, ka cenšas parūpēties, lai apkārt ir pēc iespējas mazāk uzmanību novērsošas skaņas un citas neērtības, tādējādi veidojot atbilstošu vidi domu lidojumam.

“Dzīvojot kopā ar otru cilvēku, bieži abi esam ar austiņām – sēžam tuvu viens otram, bet katrs darām savas lietas. Tāpēc FreeBuds 4i austiņās iebūvētā aktīvās skaņas izolācijas funkcija ļauj klausīties savu mūziku un nodoties rakstīšanai pilnvērtīgi, netraucējot tajā pašā laikā otram cilvēkam. Austiņas sniedz vēlamo izolāciju un ļauj pilnībā koncentrēties saviem darbiem, ikdienas skaņām nepārtraucot domu,” atzīst Edavārdi.

“Izstrādājot jaunās bezvadu austiņas FreeBuds 4i, Huawei īpaši domāja par cilvēkiem, kam strādājot ir nepieciešams absolūts klusums. Austiņas ir lieliski piemērotas kā mūzikas baudīšanai, tā arī mūzikas radīšanas procesam, jo aktīvā trokšņu slāpēšanas funkcija izmanto divus mikrofonus, kas uztver apkārtējo troksni un rada pretēju skaņas vilni, lai samazinātu trokšņu dzirdamību. Šī funkcija ir īpaši noderīga radošās sfēras pārstāvjiem, kam klusums ir neatņemama sastāvdaļa domu virzībai,” stāsta A. Jekimovs.

Huawei produkti un pakalpojumi pieejami vairāk nekā 170 valstīs, un tos izmanto trešdaļa pasaules iedzīvotāju. ASV, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā ir izveidoti 14 pētniecības un attīstības centri. Huawei Consumer BG ir viena no trim Huawei biznesa vienībām, kas aptver viedtālruņus, datorus un planšetdatorus, valkājamās ierīces un mākoņpakalpojumus. Huawei globālais tīkls ir veidots, balstoties uz gandrīz 30 gadu ilgu pieredzi telekomunikāciju nozarē, veicinot jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, kas paredzēti iedzīvotājiem visā pasaulē.

Dziedātājs Buks ar domubiedriem – grupu “Cilindri”, mūzikas autoru Edgaru Silacērpu un teksta autoru Guntaru Raču – izdod rokdziesmu “Viens par visiem, visi par vienu”, kas neilgi pirms pasaules hokeja čempionāta ir veltījums Latvijas hokejistiem, faniem un visai sabiedrībai kopumā.

Jaunās rokdziesmas mērķis primāri ir iedvesmot Latvijas hokeja izlasi un fanus nepadoties un atbalstīt citam citu. “Viens par visiem, visi par vienu”, kā minēts dziesmas nosaukumā. Edgaram Silacērpam dziesmu radīt loģiski iedvesmojis fakts, ka Latvijai šogad uzticēts rīkot pasaules čempionātu. “Manuprāt, Buks ir labākais hokejists Latvijas rokmūzikā!” viņš pārliecinoši saka.

“Hokejs ir mana sirdslieta,” turpina minētais dziedātājs. “Man patīk gan skatīties hokeju, gan uzspēlēt šo spēli pašam. Ļoti labi zinu, cik svarīga ir vienota komanda un ko tik tiešām nozīmē vārdi “viens par visiem, visi par vienu”. Ar šo dziesmu vēlos iedvesmot Latvijas hokeja izlasi jaunām uzvarām un novēlu visiem hokejistiem spēku un izturību, kas jau maijā un cerams arī jūnijā būs vitāli nepieciešama.”

Šīs sajūtas ietvert dziesmas lirikā līdzējis Guntars Račs. “Buka izdziedātais teksts patiesībā tapa jau 2013. gadā, taču toreiz tas dziesmā tā arī nerealizējās,” viņš stāsta. “Tas turpināja gaidīt īsto brīdi un sagaidīja – nonāca pie cilvēkiem, kuriem bija motivācija un vēlme to realizēt īstā rokdziesmā. Domāju, ka mūziķi šo vārdos pausto domu realizējuši tik tiešām jaudīgi un pārliecinoši.”

Račs ir pārliecināts – ja uzrakstītais teksts motivēs hokejistus dzīvē realizēt izcilā franču rakstnieka Aleksandra Dimā grāmatas “Trīs musketieri”  atslēgas vārdus, tad Latvijas izlase noteikti uzvarēs. “Tas iespējams tikai cīnoties pašaizliedzīgi,” viņš uzsver. “Man arī prieks, ka jaunā rokdziesma tapusi nesavtīgi, jo tas nebija pasūtījums, bet pašu mūziķu vēlme atbalstīt savējos brīdī, kad arī pašiem nepieciešams atbalsts, jo mūziķu spēles vēl nav sākušās…” 

Dziesma nodota arī Latvijas Hokeja federācijai, un, kas zina, varbūt būs dzirdama arī arēnā pasaules hokeja čempionāta laikā.

Jauno singlu “Viens par visiem, visi par vienu” studijā samiksējis un tā māsterversiju radījis Kārlis Šteinmanis. Galarezultātu iespējams noklausīties lielākajos straumēšanas servisos un patriotiskākajās Latvijas radiostacijās.