Kategorija: Jaunumi

Dziedātājs un dziesmu autors Edvards Strazdiņš, kurš nupat ar dziesmu “Bez tevis nav nekā” kopā ar jaukto koris “Lāčplēsis” plūca laurus “Latvijas sirdsdziesma” finālā, nedomā dusēt uz lauriem un piedāvā jaunu dziesmu un video – “Zaļumballe pēdējā”!

Edvards: “Man vienmēr ir patikušas zaļumballes. Diemžēl reizēm mani nepamet sajūta, ka jaunāko paaudžu cilvēkiem tas vairs nav tik aktuāli, cik tas bija kādreiz. Es vēlējos uzrakstīt tādu kā sajūtu stāstu, par to, kas, patiesību sakot, notiek jau tagad – izklaide laukos vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk.”

Dziesma ir iekļauta dziedātāja jaunākajā albumā “Uz Tukumu pēc smukuma”, kura tituldziesma šogad ieguva “LaIPA” Zelta sertifikātu par 2 miljoniem straumējumu. Albumā iekļauta arī autobraucēju himna “Mans vecais Audi”, duets “Dzintara krellītes”, ekspresīvais “Traktors” un citas klausītāju iecienītas dziesmas.

Albums pieejams CD versijā un mūzikas straumēšanas platformās. Dziesmas videoklipu veidoja “Dween Productions” un tas filmēts divos kantrī mūzikas festivālos, kas norisinājās Saulkrastos un Tukumā.

Edvards paralēli strādā arī pie pilnīgi jaunu Raimonda Paula un Guntara Rača dziesmu ierakstiem, kā arī gatavojas savai pirmajai lielajai koncertturnejai, kas norisināsies nākamā gada sākumā. Edvards koncertēs ar pavadošo mūziķu sastāvu, kurā muzicē Rihards Jakuško un Rauls Lukša, kā arī kopā ar mūziķiem uz skatuves būs dejotājas no deju studijas “Pro/X Creative”. Turnejas “Bez tevis nav nekā” koncerti norisināsies:

9. janvārī Cēsīs, CATA kultūras namā
10. janvārī Bauskas kultūras namā
11. janvārī Krustpils kultūras namā
12. janvārī kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”
13. janvārī Slampes kultūras pilī
14. februārī Madonas novada kultūras centrā
15. februārī Limbažu kultūras namā
16. februārī Talsu kultūras namā
17. februārī Gulbenes novada kultūras centrā
18. februārī Saldus novada Kalnu kultūras namā
19. martā Liepājas Latviešu biedrības namā
20. martā Kuldīgas kultūras centrā
21. martā Mālpils kultūras centrā
22. martā Valmieras kultūras centrā
23. aprīlī Rīgā, VEF kultūras pilī
    Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/39522

“Imants Daksis & Dīvainās Pasaules Gaisma” publicē savu pirmo singlu un videoklipu “Sliktāk vairs nevar būt!” — vasaras sezonai netipisku darbu ar izteiktu ziemas noskaņu. Singls tapis kā grupas pirmais ieraksts, bet videoklips veidots animācijas un kolāžas estētikā. Svinot šo notikumu grupa gatavojas festivālam Laba Daba un aicina uz bezmaksas pārsteiguma koncertu 8. augustā pilsētvidē, Rīgā.

Imants Daksis par jauno dziesmu stāsta: “Šī dziesma, neskatoties uz nosaukumu, patiesībā pauž augstākā līmeņa optimismu, jo, ja vairs nevar būt sliktāk, tas nozīmē, ka nu jau būs tikai labāk. Tā sarakstīta pirms daudziem gadiem un ir veltījums manai sešpadsmitajai dzimšanas dienai, kuru aristokrātiski pavadīju viens pats tukšā pasažieru vilcienā Skultes stacijā. Pa logu mežs un tumsa, maisiņš ar nopirktajām kasetēm pačibējis, bet ārā tikt arī nav iespējams. Un tomēr virs katra bezdibeņa atkal uzaust rīts. Jaunības dumpinieciskums un draugu pavedinošā ietekme gan lai paliek uz manas tālaika sirdsapziņas, tomēr vesela nakts astoņu vagonu sastāva vilcienā joprojām atmiņās dzīvo kā reizē eksistenciāls un amizants piedzīvojums. Cita starpā dziesma ir solidārs
vēstījums tiem, kam nu jau drīz vairs nebūs sešpadsmit un šķiet, ka sasniegts dzīves zemākais punkts. Ja laicīgi attīsta humoru un spēju mazliet pasmieties par sevi galīgi stulbās, turklāt vēl paša radītās situācijās, pēcāk dzīvē tas var noderēt.”

Dziesma ierakstīta mājas studijā un producēta pašrocīgi. Mākslinieciskais producents, idejas un dziesmas autors Imants Daksis veidoja šo darbu kā skaņu kolāžu, pamata ģitāras skanējumu papildinot ar psihedēliskiem balss skaņu efektiem. Pie dziesmas miksēšanas strādāja grupas basiste Karlīna Arente.

Mūzikas video filmēts ziemā, un tā veidošanā piedalījušies paši apvienības mūziķi, kuri redzami kā četri starpsvētku rēgi, klīstot pa pilsētu. “Tā kā mūsu grupas nosaukumā ir ietverts vārds “dīvains’’, tad pilnīgi pašsaprotami šķiet, ka vasaras vidū jāpublicē dziesmas klips, kurā valda Ziemassvētku noskaņa” komentē Imants. “Mēs vienkārši paņēmām līdzi “handycam” (rokas kameru) un izgājām ielās,” – piebilst Mersedese, – “skraidījām pa Rīgas centru meklējot savu vietu pilsētā starp svētku eglītēm, tirdziņiem un drudžaini skrienošiem cilvēkiem. Video redzamais rotaļīgums savijas ar svētku laikam raksturīgo smeldzi, grupas dalībnieku atveidotajiem tēliem iemiesojot reizē grotesku pacilātību un zināmu eksistenciālu bezmērķību.” Daksis turpina :“Mēs esam elastīga, mobila grupa. Un vispār labprāt pārsvarā spēlētu nestandarta vietās. Līdz ar to, mēs aicinām uz bezmaksas koncertu par kuru drīzumā tiks izziņota informācija mūsu sociālo tīklu platformās. Lai tik saausās nestandarta vietu īpašnieki. Galvenais ir elektrības padeve. Turklāt mēs varam uzstāties gan trīs, gan četru cilvēku sastāvā.”

Pērnā gada rudenī tika dibināta jauna grupa “Imants Daksis & Dīvainās Pasaules Gaisma”, kurā darbojas Imants Daksis (balss, ģitāra), Karlīna Arente (bass), Mersedese Margoite (taustiņi) un Edgars Lilje (bungas). Apvienības idejiskais pamats meklējams dziesminieka Imanta Dakša agrākajā grupā ”Pasaules gaisma”, kas šī gadsimta sākumā sevi spilgti pieteica ar eksistenciāliem dziesmu tekstiem, neierastu skanējumu un ekspresīvu skatuves tēlu, dalībniekiem uzstājoties kā apokaliptiskiem mīmiem argrimētām sejām.

Dziesma “Sliktāk vairs nevar būt!” Tapusi ar AKKA/LAA Autora stipendijas atbalstu.

Gaidot atkalsatikšanos ar klausītājiem 15. augustā, Dabas koncertzāle pirmo reizi savu mūziku izdod dziesmas formātā, dāvinot klausītājiem jaunu singlu “Kā?”. Dziesmai tapis arī mūzikas video, kas aizved skatītāju atmiņās par skaistākajiem mirkļiem Dabas koncertzāles 20 gadu vēsturē.

Dabas koncertzāles pirmsākumi meklējami Mazsalacā, kur 2006. gadā mūziķi un zinātnieki pirmoreiz sanāca kopā, lai apdziedātu kādu ar dabu saistītu tēmu, aizsākot ikgadēju tradīciju. 

Gadu gaitā radošā sadarbība turpinājusies ar literātiem, grafiskajiem māksliniekiem, kā arī gaismu un skatuves dizaineriem. Dabas koncertzāles pasākumi, sekojot savam koncerta “varonim”, notiek visdažādākajās Latvijas vietās, tā atverot priekškaru ikvienam dabas nostūrim. Šobrīd kopīgās mākslas simbiozes rezultātā tapuši jau 14 oriģināli mūzikas un mākslas darbi. 

“Kā?” ir jauns muzikālās formas veids – pirmo reizi izdots dziesmas formātā. Tās pamats veidojies no 2020. gada Dabas koncertzāles, kas tika veltīta sēnei – Zemeszvaigznei (Geastrum). Toreiz šī tēma skanēja lielajā darbā ar nosaukumu “Smadzeņu hifas”. Un jau tad tās autoriem bija skaidrs, ka šī darba harmonija un melodija ir ar lielu potenciālu dzīvot patstāvīgu dzīvi.

Viens no Dabas koncertzāles idejas autoriem un radītājiem Ingus Ulmanis atklāj: “Lai gan Dabas koncertzāle ir izdevusi 14 albumus, tomēr tā vienmēr bijusi atrauta no iespējas skanēt plašsaziņu līdzekļos, jo tik lielas formas darbus neatskaņo radio stacijas. Šis ir mēģinājums DK koncertzāles sajūtas ielikt koncentrētā dziesmas formātā.”

Dziesmai ir vairāki komponisti un teksta autori, jo Dabas koncertzāles programma parasti tiek veidota kā vairāku komponistu un aranžētāju kopdarbs. Dziesmas vārdos izskan Pētera Brūvera, kurš bijis arī viens no projekta veidotājiem un dalībniekiem, dzejolis. Ingus Ulmanis norāda: “Pēters savā stilā burvīgi glezno Dabas ainavu: “Balts taurenis ieķeras matos, melna vabole pārtek pār delnu, un Dievs vēl iraid tik tuvu, ka nepiesaukt…” Mums ar Andri gribējās ielikt sevi šajā gleznā jautājot – Kā?  Kā mums cilvēkiem iekļauties, respektēt un atrast sevi, kas patiesībā ir tā pati Dabas koncertzāles ideja – par sadarbību, nevis sava pārākuma apliecinājumu.”

Mūzikas autori – Ingus Ulmanis, Andris Sējāns un Kaspars Tobis

Teksta autori –  Ingus Ulmanis, Andris Sējāns un Pēters Brūveris 

Aranžija – Gints Sola, Ingus Ulmanis, Andris Sējāns

Ieraksta producenti – Ingus Ulmanis, Andris Sējāns

Ierakstīta Mierkalnu studijā, miksēta un masterēta Ginta Solas privātajā studijā.

Noklausies jauno Dabas koncertzāles dziesmu “Kā?”: 

Šogad Dabas koncertzāle atgriežas ar stāstu par Latvijas invazīvo sugu ceļojumu – “Invasivus!”–, aicinot ikvienu dabas un mūzikas baudītāju uz tikšanos 15. augustā bijušajā Slokas papīrfabrikas teritorijā. Šī būs iespēja izbaudīt Latvijai unikālo mākslas-zinātnes performanci gan tiem, kuri gaidījuši tās atgriešanos, gan tiem, kuri to atklās pirmo reizi. 

“Invasivus!” stāstā mūziķiem Ingum Ulmanim, Andrim Sējānam, Aigaram Voitišķim, Kasparam Tobim un Anrijam Grīnbergam pievienosies laikmetīgā deja ar Egiju Abaroviču priekšplānā.

Pasākuma apmeklētāji tiek gaidīti jau pirms koncerta, kad būs iespēja izzināt invazīvo sugu ietekmi vidē, to nozīmi dabā un sasaisti ar citiem dabas procesiem. Savukārt multimediālā performance sāksies pēc saulrieta.

Aktuālajai informācijai sekojiet līdzi Dabas koncertzāles mājaslapā www.dabaskoncertzale.lv, kā arī mūsu sociālajos tīklos – Facebook un Instagram.

Biļetes uz koncertu pieejamas bilesuparadize.lv. Bērniem līdz 7 gadu vecumam (ieskaitot) ieeja pasākumā bez maksas, bet bērniem un jauniešiem vecuma posmā no 8 līdz 18 gadiem biļetes iegādājamas par puscenu.

„ArtifexLV” ir projekts, kura ietvaros tiek radīta dažāda rakstura oriģinālmūzika, sadarbojoties ar Latvijā jau zināmiem un arī jauniem māksliniekiem.

“”Sirdi neatdevis” ir romantiska un emocionāla dziesma par ilgām, neatbildētām jūtām un cerību uz patiesu mīlestību. Tā atklāj vēlmi sasniegt otra cilvēka sirdi, pārvarēt emocionālo distanci un atrast savstarpēju tuvību,” par dziesmu stāsta Jānis Stībelis.

“Šī  ir jau otrā dziesma projekta “ArtifexLV” ietvaros, kura tapusi kopā ar Jāni. Cerēju, ka arī šoreiz mūsu sadarbība izvērtīsies radoši brīva un kopā spēsim radīt dziesmu, kas patīk gan abiem mums, gan klausītājiem,” par sadarbību priecājas Juris Ludženieks.

Līdz šim “ArtifexLV”izdevis dziesmas kopā ar Jāni Stībeli, Elzu Rozentāli, Normundu Rutuli, Intaru Busuli, Karīnu Tropu, Ati Zviedri, ANNEMARIA, Gunāru Kalniņu u.c.

Rudenī Jāni Stībeli satiec koncertos :

18. septembrī — Valmieras Kultūras centrs

30. oktobrī — Jelgavas Kultūras nams

7. novembrī — Krustpils kultūras centrs

21. novembrī — Liepājas OC Rožu zāle

2. decembrī — VEF Kultūras pils

5.decembrī – Berģu kultūras centrs

Otrdien, 7. jūlijā, dziedātājs un dziesmu autors Roberts Bahmans klausītājiem nodod savu jaunāko singlu “Vasaras naktī” – sirsnīgu un vasaras noskaņās ieturētu skaņdarbu, kas tapis desmit gadu garumā un tagad piedzīvo savu īsto brīdi. Dziesmai tapis arī vizuāli atmosfērisks videoklips, kas ļauj izjust Latvijas vasaras vakaru burvību.

Pēc autora domām, dziesmas spēks slēpjas tās vienkāršībā. “Man šķiet, ka šis teksts ir saprotams jebkura vecuma cilvēkam, un katrs tajā var atrast kaut ko sev. Vienkāršība ļauj sapņot, noķert Latvijas vasaras sajūtu un vienkārši būt laimīgam. Kā dziedu arī pašā dziesmā – “Kurš sapņot aizliegt var tev jebkad, kad vasaras vakarā domas tevi skar?” Tieši vasaras vakari Latvijā man vienmēr bijuši vismīļākie, un ar šo dziesmu gribu klausītājam nodot šo skaisto, mierpilno sajūtu,” saka Roberts.

Kā atklāj Roberts, dziesmas pirmsākumi meklējami pirms desmit gadiem, kad kādā skaistā vasaras vakarā pēc lietus, saulrieta krāsās, tapa pirmās teksta rindas. “Dziesmas tekstu pierakstīju tieši pirms desmit gadiem. Tas bija īpašs vasaras vakars – pēc lietus, saulrietā. Pagājušajā gadā pēc viena no koncertiem pie šiem vārdiem atnāca arī melodija. Tad gandrīz veselu gadu dziesmu slīpēju un pilnveidoju, lai tieši šovasar, vasaras pilnbriedā, tā sasniegtu klausītājus,” stāsta Roberts Bahmans.

Dziesmas “Vasaras naktī” mūzikas un teksta autors ir Roberts Bahmans, savukārt par tās skanējumu rūpējies producents Reinis Briģis. Mākslinieks neslēpj, ka šis singls viņam kļuvis par īpaši nozīmīgu skaņdarbu. “Šī dziesma man pašam ir ļoti tuva un dziļi iekritusi sirdī. Savukārt Reinis ar savu producenta redzējumu un meistarību to noslīpēja gluži kā dzintaru, ko atrod jūras krastā,” piebilst Roberts Bahmans.

Līdzās singlam tapis arī videoklips, kurā kopā ar video operatoru izdevies iemūžināt tieši to noskaņu, kas valdīja brīdī, kad pirms desmit gadiem dzima dziesmas teksts. Jūras ainavas, saulrieta gaisma un vasaras miers rada vizuālu stāstu, kas papildina dziesmas emocionālo vēstījumu.

Jau šonedēļ, 10. un 11. jūlijā, Zentenes muižā, Tukuma novadā, norisināsies jaunās mūzikas festivāls “FĀZE ’26”, kas divu dienu garumā piedāvās plašu kultūras programmu. Līdzās vairāk kā 20 koncertiem apmeklētājus sagaidīs mākslas izstāde, tirdziņš, partneru aktivitātes, ēdināšanas zona un vairākas atpūtas zonas.

Festivālā uzstāsies Alejas, Laika Suns, Bel Tempo, Gapoljeri, Idille, Keitija Bārbale, YŪT, Tante Gaida, Tepat, Audiokvartāls, Zvīņas, Tipa, Daaguchii, Revolvika, Atkala, Effekts, Room Collective, Kaligo, Lisijs Biskvīts, Social Sunrise, Panikas Lēkme, Aptumsums, MŌ un Druhumurs, pārstāvot alternatīvās, indie, popa, hiphopa, roka un citus žanrus. Programma apvieno gan jau zināmus vārdus, gan jaunos māksliniekus, kuri veido Latvijas mūzikas nākotni.

Visās festivāla biļetēs iekļauta piekļuve telšu pilsētiņai un autostāvvietai. Telšu pilsētiņa būs pieejama tikai festivāla apmeklētājiem ar aprocēm, savukārt autostāvvieta atradīsies blakus festivāla teritorijai. Biļetes pie ieejas tiks apmainītas pret aprocēm, kas ļaus brīvi pārvietoties starp visām festivāla zonām.

Zentenes muižu iespējams sasniegt ar personīgo vai sabiedrisko transportu līdz autobusa pieturai “Zentene”, no kurienes līdz festivālam būs īsa pastaiga. Organizatori aicina sekot norādēm uz vietas un festivāla informatīvajos kanālos. Apmeklētājiem, kas plāno nakšņot, ieteicams ņemt līdzi telti, guļammaisu un laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.

iespējams iegādāties gan vienas dienas, gan divu dienu biļetes mājaslapā fazeevents.lv/faze. Bērniem līdz 12 gadu vecumam ieeja festivālā ir bez maksas pieaugušā pavadībā.

“FĀZE ’26” aicina pavadīt vasaras nedēļas nogali Zentenes muižā, kur mūzika, māksla un kopienas sajūta veido vidi jaunu talantu iepazīšanai un neaizmirstamai festivāla pieredzei.

Vairāk informācijas, biļetes un festivāla noteikumi atrodami mājaslapā fazeevents.lv/faze.

7. jūlijā mūziķe Sabīne Mustermane atgriežas pie klausītājiem ar jaunu singlu “kā tev iet?”, kurā vēlējusies uzņemties pilnīgu radošo kontroli pār dziesmu, pati radot gan tās vārdus, gan mūziku.

Singls “kā tev iet?” pievēršas cilvēka dabai raksturīgajai atgriešanās sajūtai – domām par pagātni, vietām un emocijām, kas, šķiet, ka atkārtojas. “Ja paskatās dabā, viss notiek ciklos, bet tas, ka pavasaris atgriežas katru gadu, nenozīmē, ka nekas nav mainījies,” stāsta Sabīne.

Lai arī dziesmas producēšanu Sabīne uzņēmusies pati, mūziķe uzsver komandas nozīmi: “Tas noteikti nebija viena cilvēka darbs.” Īpašu pateicību viņa velta bundziniekam Markam Markusam Ābelītim, basģitāristam Emīlam Fricim Bogdanovičam, taustiņinstrumentālistei Beatai Esterei Mačtamai un ģitāristam Druvim Priedēnam.

Singls tapis laikā, kad Sabīne pārcēlās no Rīgas uz Ventspili, lai mācītos Ventspils Mūzikas vidusskolā. Pārmaiņu periods rosinājis pārdomas par jauniem sākumiem un pagātnes ietekmi. “No vienas puses šķita, ka dzīve sākas no jauna, bet tajā pašā laikā sapratu, ka esmu paņēmusi līdzi daudz ko no pagātnes. Lai tiktu uz priekšu, ir jāiziet vēl viens aplis,” viņa saka.

Atskatoties uz paveikto, Sabīne izjūt gandarījumu, jo līdz šim nav uzņēmusies tik lielu atbildību par visu dziesmas tapšanas procesu – no skanējuma līdz videoklipam. Tas tapis mixed media tehnikā: no uzņemtā materiāla izdrukāts katrs kadrs, kas pēc tam krāsots, papildināts un atkārtoti fotografēts. “Būtībā videoklips tika radīts divreiz,” skaidro Sabīne. Šī pieeja sasaucas ar dziesmas ideju par cikliskumu un atmiņām – arī tās laika gaitā mainās, tiek pārveidotas un papildinātas.

Domājot par mūsdienu straujo dzīves tempu, mūziķe uzsver paša procesa nozīmi: “Tas bija laikietilpīgs darbs, jo katrs kadrs fiziski izgāja cauri manām rokām. Laikā, kad daudz ko iespējams radīt ar vienu mākslīgā intelekta pieskārienu, man bija svarīgi atgādināt, cik vērtīgs var būt lēns un apzināts radīšanas process.”

Sabīne Mustermane ir latviešu mūziķe un dziedātāja. Plašāku atpazīstamību ieguvusi 2023. gadā, izdodot savu debijas albumu “Magnētiņi”, kurā iekļautas astoņas dziesmas latviešu valodā. Paralēli radošajai darbībai Sabīne apgūst džeza vokālu Ventspils Mūzikas vidusskolā.

Jau šovakar, 2. jūlijā plkst. 20.00, Igo Mūzikas un mākslas centrā “Ceplis” pirmatskaņojumu piedzīvos mūziķu Katrīnas Gupalo un Edgara Vilcāna jaunā koncertprogramma “Nakts melodijas”. Vasarā tā izskanēs vēl četros koncertos – 10. jūlijā Ikšķiles pludmalē, 29. jūlijā Āraišu vējdzirnavās, 20. augustā Doles tautas namā un 22. augustā Dobeles Pilsētas kultūras nama pagalmā. “Nakts melodijas” sola siltus vasaras vakarus, kuros izbaudītpazīstamas melodijas un personiskus stāstus.

Jaunajā koncertprogrammā 80. un 90. gadu spilgtākie hiti skanēs romantiski nostaļģiskā balss un klavieru izpildījumā. Programmu iedvesmojusi Katrīnas pieredze Radio SWH, un tajā būs dzirdamas dziesmas, kurām gribas dungot līdzi – no Depeche Mode, Krisa Aizeka (Chris Isaak), Radiohead, a-ha, Roda Stjuarta (Rod Stewart), Eltona Džona (Elton John), Vitnijas Hjūstones (Whitney Houston) un Šēras (Cher) repertuāra, kā arī Katrīnas oriģināldziesmas, tai skaitā “Dur prom”, “The Cat’s Song”, “Tornado” un jaunākais vasaras singls “Vasaras vējš”.

“Pēc gandrīz gada, ko pavadīju Āzijā, ļoti gaidu atkalsatikšanos ar saviem mīļajiem klausītājiem Latvijā. Šis laiks man ir devis daudz jaunu iespaidu un iedvesmas, un man šķiet, ka jauna koncertprogramma ir īstais veids, kā atgriezties mājās. Man ļoti pietrūka koncertu Latvijā, un ceru, ka šie vasaras vakari būs īpaši gan man, gan klausītājiem,” stāsta Katrīna Gupalo.

Latviešu – ukraiņu mūziķi Katrīna Gupalo un Edgars Vilcāns pirmo reizi satikās 2022. gadā, kad tapa himniskā dziesma “Resistance”. Kopš tā laika Katrīna un Edgars kopā radījuši vairākas klausītāju iemīļotas koncertprogrammas, neskaitāmas dziesmas un radiohitus. Duetā viņi uzstājušies prestižās koncertvietās gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā ievērojamās Eiropas koncertzālēs, piemēram, Klementinuma Spoguļu kapelā Prāgā, Budai Vigadó  koncertzālē Budapeštā, Weltmuseum Vīnē un Nieuwe Kerk Hāgā,  kā arī Centrālāzijā – Astanas operā un Ilkhom teātrī Taškentā. Katrīna un Edgars sadarbojas ne tikai uz skatuves, bet arī ierakstu studijā, kur radīti vairāki radio hiti. Viņu kopdarbs “The Cat’s Song” ieguva trešo vietu 2024. gada Latvijas Eirovīzijas konkursā “Supernova”, aizraujot tūkstošiem klausītāju visā pasaulē un izpelnoties augstu atzinību no mūzikas kritiķiem un auditorijas. Abi darbojās arī radio – Katrīna bija DJ un ētera personība Radio SWH LV, savukārt Edgars bija DJ un ētera personība Latvijas Radio 5 labdarības maratonā “Dod Pieci”.

Biļetes uz koncertsēriju “Nakts melodijas” ir pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Mūziķis Sovvaļnīks publicē teksta video dziesmai “Digitals katuoļs” (Digitāls katolis). Dziesmas teksta autore ir dzejniece Marija Dzeisla, kuras dzeju Sovvaļnīks pirmo reizi izmanto savā daiļradē. Dziesma vēsta par pasaules vērtību izmaiņām.

Teksta video veidotājs Dāvis Kots saka: “Dziesmas video centrā ir divi jaunieši, kuri cenšas iedarbināt vecu televizoru. Televizors kalpo kā metafora paaudzēs nodotajam kultūras mantojumam. Savukārt abu varoņu mijiedarbība ar to simbolizē mūsdienu paaudzes centienus izprast savu senču atstāto mantojumu. Viņi nojauš, kā televizoram vajadzētu darboties. Viņi izmēģina visu, lai televizoru atdzīvinātu, nepamanot pašu būtiskāko – televizors nav salūzis, tam vienkārši nav signāla. Videoklipa sižets uzdod jautājumu – vai kultūras mantojums patiešām ir zudis, vai arī mēs vienkārši vairs nezinām, kur un kā nolasīt “signālus”?

Sovvaļnīka ceturtais albums “Cārtumi” (Rētas) iznāk 1. jūlijā, kas ir gan Ingara vārdadiena, gan arī datums, kurā iznāca pirmais Sovvaļnīka albums “Sūpluok” tālajā 2009. gadā.

Sovvaļnīks (īstajā vārdā Ingars Gusāns) ir latgaliešu mūziķis, kurš izdevis trīs albumus – “Sūpluok” (2009), “Bolts susātivs” (2010) i “Napaseitynuots” (2016), kuros dziesmas ir sacerētas ar pazīstamu latgaliešu dzejnieku (Antons Kūkojs, Anna Rancāne, Oskars Seiksts u.c) dzeju. 

Dziesmas ierakstā piedalījās Sovvaļnīks,  Mārcis Lipskis, Mareks Gusāns un Gints Stankevičs. Dziesmas ieraksts veikts Rīgā “Factory Sounds Studio” pie mūzikas producenta Ginta Stankeviča.

Albums “Cārtumi” ir ierakstīts ar Valsts Kultūrkapitāla mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” atbalstu. Projektu īsteno biedrība “Latgolys Producentu Grupa”. Albuma prezentācija un atskats uz mūziķa daiļradi notiks 2026. gada 25. septembrī  Latgales vēstniecībā “Gors” koncertā “Sovvaļnīkam – 18”.

Pēc vairāku gadu radošā pārtraukuma dziedātāja un dziesmu autore AnnaKrista saviem klausītājiem prezentē jaunu singlu “Sevi Sagaidīt”. Dziesma tapusi laikā, kad māksliniece aizvadījusi aktīvu koncertdarbību, tostarp piedalījusies TV3 šovā “Koru Kari” kā Saulkrastu Pērļu kora soliste. 

Jaunais singls vēsta par sajūtu, kas pazīstama daudziem – nemitīgu salīdzināšanos ar citu sasniegumiem un nepieciešamību iemācīties uzticēties savam dzīves gājumam. Par dziesmu AnnaKrista stāsta: “Šī dziesma ir atgādinājums , ka vienīgais ceļš, kuram sekot, ir manis pašas. Mēs bieži skatāmies apkārt un vērtējam progresu pēc citu sasniegumiem, taču katram ir savs laiks un ritms. ‘Sevi Sagaidīt’ ir stāsts par pacietību un uzticēšanos šim procesam.”

Lai saglabātu dziesmas intīmo un sentimentālo noskaņu, tās aranžējumā izmantota ukulele, akustiskās ģitāras un ritms, kas veidots no akustiskās ģitāras korpusa skaņām. Instrumentus iespēlēja, dziesmu producēja un miksēja pazīstamais mūzikas producents Reinis Briģis. Kā atklāj pati autore, dziesmas rašanās process bija ļoti dabisks un personisks: “Dziesma sākotnēji tapa mājās, vienatnē spēlējoties ar ukuleles akordiem, un pavisam drīz atnāca arī pirmie vārdi. Savukārt, pie otrā panta teksta es vairs nebiju viena, to man palīdzēja uzrakstīt mans līgavainis Artūrs, un kopīgiem spēkiem mēs šo vēstījumu salikām skaistā, vienotā stāstā.”

AnnaKrista plašākai auditorijai kļuva pazīstama pēc dalības TV3 šovā “X Faktors”, kur sasniedza augsto 6. vietu (2019). Savas muzikālās darbības laikā māksliniece sadarbojusies gan ar reperi Edavārdi dziesmā “Par Tevi”, gan piedalījusies grupas 
“Singapūras Satīns” albumā “Ne Jau Atkal”, ierakstā “Briseles Kāposts”. Pēc radošas pauzes un darbošanās citos muzikālos projektos AnnaKrista atgriežas ar personisku un emocionāli atklātu stāstu dziesmā “Sevi Sagaidīt”. Dziesma pieejama visās populārākajās straumēšanas platformās no 2.jūlija.