Kategorija: Jaunumi

Latviešu – ukraiņu mūzikas producents Edwolf, kurš plašākai sabiedrībai zināms kā Latvijas Sabiedrisko mediju labdarības maratona “Dod Pieci” DJ un ētera personība Edgars Vilcāns, izdevis savu debijas albumu “In Search Of Home”. Tajā ietvertas septiņas kompozīcijas, aktualizējot jautājumu, kas mūsdienu nemitīgās kustības, migrācijas un nestabilitātes apstākļos kļūst arvien sarežģītāks – ko katram no mums nozīmē jēdziens “mājas”. Tā nav tikai ģeogrāfiska vieta, bet emocionāla un iekšēja telpa, ko veido atmiņas, attiecības un pieredze. Zīmīgi, ka albuma vāka fotogrāfija uzņemta 2022. gada februārī Liepājā – pilsētā, kas deva patvērumu un mājas Edgara ģimenei sākoties pilna mēroga karam Ukrainā.

“Esmu gadiem ilgi ceļojis un dzīvojis dažādās pasaules malās – Latvijā, Ukrainā, Lielbritānijā, tad atkal Latvijā, ASV un tagad – Āzijā, bet mani nekad nav pametusi doma par mājām. Ik pa laikam es prātoju, kur patiesībā atrodas manas mājas? Vai tā ir vieta, kur piedzimu, vai cilvēki, kurus es mīlu, vai sapņi, kuriem es sekoju? Bet varbūt mājas – tā nemaz nav konkrēta vieta? Varbūt tā ir mīlestība, kura mīt manī, lai kur arī es dotos?” – stāsta Edwolf.

Albuma skanējums aptver plašu mūzikas stilu spektru – popmūziku, ritmblūzu (R&B), soulmūziku un elektronisko deju mūziku (EDM). Būdams profesionāls mūzikas aranžētājs un producents, Edwolf ikdienā strādā ar talantīgiem dziedātājiem un mūziķiem no Latvijas, Ukrainas un Japānas, un rada kompozīcijas dažādos mūzikas stilos, vienmēr par prioritāti izvirzot pašas mūzikas vajadzības, nevis savu māksliniecisko ego. Līdz ar to albums “In Search Of Home” pārsteidz ar dažādību mūzikas krāsās un valodā, ne mirkli neļaujot klausītājam uzminēt, kas būs tālāk, bet vienlaikus tas ir arī tematiski un muzikāli vienots stāstījums. Ilgas pēc mājām un draugiem, nostaļģija un melanholija mijas ar sapņiem, satraukumu nezināmās nākotnes priekšā, rotaļīgu vieglumu un mīlestību.

Albumā dzirdama ne tikai Edwolf radītā elektroniskā mūzika, bet arī viņa balss un klavierspēle. Dziesmu tapšanā piedalījušies dziedātāji Evija Smagare jeb IVIYAN, Katrīna Gupalo, Ilze Rijniece, Sintija Aizupiete, Jānis Aizupietis, ģitāristi Jānis Pastars un Armands Varslavāns, japāņu saksofonists Kenta Igaraši.

“Kad tik tikko spēru savus pirmos soļus mūzikas radīšanā, daudzi draugi gaidīja no manis gatavas dziesmas un albumu, tāpēc būtībā ideja radīt albumu manī neapdziest jau vairāk nekā desmit gadus. Pievērsties albuma radīšanai pavisam nopietni nolēmu, kad sākās lielais karš, jo emocijas un pārdzīvojumi tik ļoti pārņēma manu dvēseli, ka piespieda atrast brīvu laiku vēlu vakarā vai agri no rīta, vai brīžus starp darbu pie klientu mūzikas, lai novestu lietu līdz galam un radītu kaut vai nelielu stāstu. Un tā es radīju albumu, kur daļa dziesmu ir uzrakstītas salīdzinoši nesen, bet citas – radušās vēl laikā, kad dzīvoju Kijivā.”

Edwolf sāka radīt šo stāstu vienā laikā, bet pabeidza citā – jaunu tehnoloģiju un izmaiņu laikā, kad mūziku ir iemācījušies radīt roboti. Tas mūziķi vēl vairāk motivēja visu pabeigt pašam, neizmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas ne mūzikas radīšanā, ne albuma vizuālo materiālu veidošanā, un pat ne šīs preses relīzes radīšanā. Viss, kas ir saistīts ar šo albumu ir daudzu stundu cilvēka smadzeņu darba rezultāts.

Grupa “Musiqq” klausītājiem piedāvā jaunu singlu ar nosaukumu “Nākamā vasara”, kas pie klausītājiem nonāk laikā, kad ārā ir ziema, dienas ir īsas un ilgas pēc gaismas – īpaši skaļas. Dziesma ir emocionāls stāsts par gaidīšanu, iekšējo spēku un ticību tam, ka arī pēc aukstākā posma pienāk siltums.

“‘Nākamā vasara’ man ir par to sajūtu, kad iekšā ir auksts, bet tu spītīgi atsakies pieņemt, ka tā būs vienmēr. Par to, ka var būt tukšums,aukstums, klusums, bet kaut kur ļoti dziļi tu joprojām zini – pienāks brīdis, kad atkal būs silti. Un dažreiz šo vasaru vajag nevis gaidīt kalendārā, bet uzbūvēt pašam sevī ”, stāsta Marats.

Dziesmas izdošana tieši ziemas vidū nav nejaušība – tā ir apzināta vēlme atgādināt, ka cerība un gaisma nav piesaistītas sezonai. “Nākamā vasara” ir kā emocionāls tilts no šodienas uz rītdienu, no pelēkā uz krāsaino.

Dziesmu klausies visās straumēšanas platformās un jaunumi sekos jau pavisam drīz!

Milleru-Balandīnu ģimene uzmanības lokā nonāca 2013.gada rudenī televīzijas šovā “Dziedošās ģimenes 5”. Radošā muzikālā darbība turpinās ar jaunāko veikumu – dziesmu “Rit laika rats”, kas tiks iekļauta arī ģimenes jaunajā koncertprogrammā “Iepin dziesmu vainagā”.

“Rit laika rats” ir dziesma par pozitīvu attieksmi attiecībā uz dzīves ritējumu, jo allaž iestājas jauns gadalaiks, jauns gads un jauns dzīves posms, ko mums jāprot pieņemt un dzīvot tajā ar prieku un jaunu iedvesmu. Lai šī dziesma pasaulē dod par pāris smaidiem un deju soļiem vairāk!

“Rit laika rats” mūzikas un teksta autors ir Raivo Millers, bet dziesmas aranžijas un studijas ieraksta veidošanā piedalījušies: Dagnija Millere-Balandīna (vokāls), Raitis Balandīns (akustiskā ģitāra, vokāls), Raivo Millers (bass) un Kristiāna Paula (flauta, papildvokāls), kā arī Kaspars Bārbals – studijas producents un skaņu inženieris ierakstu studijā “Lauska”.

Grupa RIGA REGGAE sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu klausītājiem piedāvā jaunu, mūsdienīgu skanējumu dziesmai “Verokoko” — vienai no pirmajām latviešu regeja kompozīcijām, ko 1982. gadā mūziklā “Nāc pie puikām” izpildīja grupa Dālderi.

Kaut arī RIGA REGGAE sevi pozicionē kā regeja grupu, tā vienmēr atrodas muzikālos meklējumos — gan formas, gan izteiksmes līdzekļu jomā. Pēc Inta Ķergalvja (aka Speiss) negaidītās aiziešanas mūžībā tieši pirms gada šie meklējumi kļuva vēl nozīmīgāki, ietekmējot grupas sastāvu, skanējumu un virzību uz īsto, patieso un neatkārtojamo RIGA REGGAE.

Rezultātā tapa kaverversija dziesmai ‘Verokoko’ — skaņdarbs, kas savulaik bija novatorisks un šodien atgriežas ar jaunu jaudu, apliecinot, ka regejs latviešu mūzikā nav pagātne, bet dzīva un aktuāla kultūras valoda.

“Šī dziesma ir ne tikai cieņas apliecinājums Maestro Raimondam Paulam un viņa neparasti plašajam dzīves redzējumam un skatījumam, kas vienmēr ir iedvesmojis, bet arī atgādinājums par viņa draugu Jāni Peteru — šīs dziesmas teksta autoru,”saka Horens Stalbe.

Īpašu simbolisku nozīmi projektam piešķir fakts, ka Maestro Raimonds Pauls pats iespēlēja klavieru partijas, piešķirot skaņdarbam autentisku skanējumu un personisku klātbūtni, kas sākotnējā versijā (“Dālderu izpildījumā”) iztrūka.

Runājot par dziesmas saturu, jāuzsver, ka “Verokoko” Jāņa Petera tekstā nav konkrēta persona, bet apzināti radīts poētisks jaunvārds — hipnotiska metafora kaut kam vilinošam, reibinošam un vienlaikus bīstamam. Šāda vārdu spēle un simboliska valoda ir raksturīga Petera daiļradei un piešķir dziesmai daudzslāņainu nozīmi arī mūsdienu kontekstā.

Grupas dibināšanā nozīmīga loma bija Intam Ķergalvim (aka Speiss), kurš kopā ar Horenu veidoja grupas kodolu un bija tās iedvesmotājs un vilcējspēks. Horens uz skatuves viņu vienmēr pieteica kā “Draugu, kas sacer fantastiskas dziesmas un tekstus”, savukārt Speiss Horenu raksturoja ar vārdiem: “Katram kuģim ir vajadzīgs kapteinis. Un šī kuģa kapteinis ir Horens.”

Skaniski jaudīgā un arvien jaunus muzikālos izaicinājumus meklējošā bungu un dūdu grupa “Auļi” laidusi klajā Rietumāfrikas valstī Ganā tapušu videoklipu, kurā piedalās arī starptautiski atzītā turienes dīva Abiana. Video tapis dziesmai “Senwa De Dende”, kas ņemta no kopīgi tapušā minialbuma “Voices of Ghana” un iezīmē “Senču balsu” projekta turpinājumu.  

Videoklips filmēts krāšņajā Šaihilas Nacionālajā parkā Ganas dienvidos, tā režisors ir “Auļu” vadītājs Kaspars Bārbals, bet operatoru pienākumus uzņēmās vēl viens grupas dalībnieks Gatis Indrēvics un Jēkabs Vilkārsis.

“Lai gan jau pirmajā “Senču balsu” sezonā bijām guvuši pieredzi, filmējot mūzikas video tādās valstīs kā Mongolija, Norvēģija un Austrija, arī šoreiz neiztika bez grūtībām,” Ganā piedzīvoto komentē Gatis. “Pamatīgais karstums, satiksmes haoss un brīžiem izaicinošās situācijas filmēšanas procesā neļāva atslābt ne mirkli. Devos pat dienu ilgā pārgājienā kopā ar parka reindžeru, lai klinšaina džungļu kalna galotnē atrastu dronu, kas bija iestrēdzis kāda koka galotnē.”

Projekta “Senču balsis” otrajā sezonā piedalīsies trīs dziedātājas no dažādām pasaules valstīm un arī viena dziedātāja no Latvijas. Mērķis joprojām ir apvienot senas dažādu tautu dziedāšanas tradīcijas ar “Auļu” dūdu un bungu skanējumu. Kā zināms, tad pirmajā “Senču balsu” sezonā pirms septiņiem gadiem piedalījās mongoļu rīkles dziedāšanas meistars Bacorigs Vānčigs, norvēģu joikošanas rokzvaigzne Kajs Sombijs un austriešu Alpu dūdu spēlētājs un dziedātājs Albins Pauluss. Projekts rezultējās ar izpārdotiem koncertiem Latvijas koncertzālēs, piedaloties arī viesiem, un guva starptautisku atzinību.

“Apmeklējot pasaules mūzikas forumu “WOMEX” 2024. gadā Anglijas pilsētā Mančestrā, iepazinos ar Ganas vadošās mūzikas distribūcijas platformas “Apprise Music” vadītāju Maiklu Bamfo,” stāsta Kaspars Bārbals. “Viņš pastāstīja par lielisko šīs valsts dziedātāju Abianu, kura ne tikai pārzina Ganas tradicionālo mūziku, bet arī dzied trīs dažādos dialektos. Rezultātā mūs aizrāva iespēja izpētīt, kā tad turienes tautas mūzika varētu savīties ar latviešu muzikālajā mantojumā balstīto “Auļu” jaunradi.”

Abiana jeb Elda Nā Abiana Diksone ir populāra Ganas dziedātāja un dziesmu autore, kura saņēmusi arī šīs muzikāli piesātinātās valsts labākās vokālistes balvu un pārstāv soul-life, hi-life un neo soul stilistiku. Darbs pie ganiešu dziesmu minialbuma notika attālināti, taču video tapšana jau bija kopīgs muzikālais piedzīvojums Rietumāfrikā.

“Bija lieliski satikt Abianu klātienē filmēšanas laikā, taču vēl vairāk izbaudīju darbu ierakstu studijā,” piebilst “Auļu” dalībnieks Mārtiņš Miļevskis. “Vienu dienu veltījām arī trīs latviešu tautasdziesmu ierakstam, kurās piedalījās arī Abiana un kas būs dzirdamas “Senču balsu” otrajā albumā.” Āfrikas vizītes noslēgumā “Auļi” kopā ar Abianu uzstājās arī “RocAfrik” mūzikas un mākslas festivālā Ganas galvaspilsētā Akrā.

Kopā ar Abianu tapušais minialbums “Voices of Ghana” noklausāms lielākajās mūzikas straumēšanas platformās, bet ganiešu tautasdziesmas “Senwa De Dende”, kurā māte sauc mājās bērnu uz maltīti, jaunajam aranžējumam tapušais videoklips noskatāms “YouTube”.

Grupa Astro’n’out noslēgusi koncerttūri “Mūc” un publicē ilgtspējai veltītā dokumentālā mini seriāla ceturto no piecām sērijām, kas turpina stāstu par koncerttūri un tās ietvaros īstenoto ilgtspējas izaicinājumu.

Šajā sērijā vairāk ieraugām tūri no bundzinieka Mārtiņa skatījuma, tā pamazām iepazīstot tuvāk visu grupu.

Epizode papildina iepriekšējās trīs sērijās pausto, demonstrējot, kā koncertos klātienē realizējas iepriekš plānotie ilgtspējības aspekti. Īpaša uzmanība tiek veltīta zaļās enerģijas un mobilitātes jautājumiem, kuri izrādās izaicinošāki kā sākumā grupa varēja iztēloties.

Sērija pievēršas pašas tūres norisei un tās atmosfērai – laika posmam, kad tūre ir sākusies, koncerti norit un grupas dalībnieki pieredz tūres ikdienu un saskarās ar vidusceļa meklējumiem ilgtspējīgu risinājumu izmantošanai.

Pāri visam iepazīstam grupas dinamiku, sajūtam mikroklimatu. Pieredzam, kā akustiskā pieeja, pieklusinātas gaismas un lakoniskas dekorācijas nostiprina koncerttūres  “Mūc” konceptu un izvirzīto eksperimentu.

 “Tikai ejot cauri visam procesam – no idejas līdz koncertam – kļuva skaidrs, kur patiesībā esam gatavi mainīties un kur vēl nē. Arī saskarē ar citiem  pakalpojumu sniedzējiem daudz secināms – ne viss ir pakārtots ilgtspējai, visiem vēl ir ļoti daudz vietas, kur šajā jautājumā pilnveidoties ” komentē grupas menedžere Ance Caune.

Jebkuras jaunas idejas un projektu formātu realizēšana prasa laiku, atkārtošanu un gatavību pieņemt dažādus kompromisus, arī katra individuālās domāšanas maiņu. “Iespējams tieši domāšanas maiņa pati par sevi ir visvērtīgākais, ko mēs varam no šī eksperimenta paņemt – vēlmi un nu jau arī paradumu vairāk domāt par to, kā mēs varam kaut ko darīt ilgtspējīgāk.” komentē grupas soliste Māra.

Drīzumā gaidāma ne tikai seriāla noslēdzošā sērija, kurā būs izdarāmi secinājumi par pašu radītā izaicinājuma rezultātiem, bet ari koncertfilma, kura būs pieejama visiem, kas nepaguva uz koncertiem klātienē.

Pārējās sērijas pieejamas grupas Astro’n’out YouTube kanālā un sociālajos tīklos.

Seriāls tapis sadarbībā ar ilgtspējas partneriem ZAAO un AJ Power Recycling, turpinot Astro’n’out aizsākto “ReGen paaudze” ideju – skatīties uz ilgtspēju kā kopīgu procesu, ne perfekti izpildāmu uzdevumu.

Mūziķe Ilze Rijniece piesaka sevi ar jaunu skatuves vārdu Āriya un izdod “Nosnigt” – ziemīgu mīlestības dziesmu.

“Vai zini to sajūtu, kad tik ļoti vēlies kādu blakus un tu jūti arī otra cilvēka enerģiju. Tas brīdis, kad beidzot nonāc pie apstiprinoša pieskāriena, ir kā pārslu virpulis ziemas naktī. Dziesmas sākotnējā doma bija par sniegu, kurš tik ļoti vēlas nosnigt pār zemi, bet netīši sāku domāt par konkrētu personu, kuru ļoti vēlos vēlreiz sev sajust blakus. Arī, ja tas ir tikai sezonāls sakars,” atklāj mūziķe.

Viņa turpina: “Tikai kādu pazaudējot, Tu saproti, cik īstenībā ir bijis labi. Es novēlu ne tikai svētku laikā, bet arī pēc tam, novērtēt cilvēkus, kuri ir mums blakus. Novēlu būt klātesošiem, iepazīt acu skatienus, saklausīt smieklus un pa īstam ieklausīties otrā. Meklēt mieru sevī un nest gaismu dzīvē. Piedod, jo piedošana, tā ir brīvība.”

Dziesmu producējis DJ Rudd, kurš dziesmai iedevis savu redzējumu un krāsu. Māksliniece Beatrise Ozoliņa izveidojusi videoklipu, kurā attainojusi pieskāriena, esamības un momenta skaistumu. Spēcīgo un juteklisko vīrieša tēlu video atveido dejotājs Rolands Meržejevskis.

Ilzes jaunais skatuves vārds Āriya atnācis pie mākslinieces, meklējot skaistus, skanīgus vārdus, kuru nozīmes saskan ar viņas būtību. Ārija – kā solo dziedājums operā atbilda mūziķes šī brīža ceļa gājumam. Spēlējoties ar vārda rakstību, pamainot “j” uz “y”, netīši atklājās nozīme no Budisma principiem (Vārds “āriya” budismā apzīmē “cienījamos” vai “augstākos” principus, kas ir būtiski šīs filozofijas pamatos. Tas attiecas uz “četriem patiesības likumiem” (āriya sacca) un “astoņiem ceļiem” (āriya attādanā), kas kopā veido ceļu uz apgaismību).

Dziesmas tapšanā Āriya saka paldies par atbalstu Madonas novada pašvaldībai.

Ar singlu “Āderes”, kas pirmo reizi publiski izskanēja svētdienas, 14. decembra, vakarā šova “X Faktors” fināla tiešraidē, Latvijas mūzikā ienāk jauns vārds — Namejs — piedāvājot stāstu, kas reizē ir intīms, daudzslāņains un brīvi interpretējams. Dziesma tapusi sadarbībā ar producentu Kasparu Ansonu un iezīmē mākslinieka pirmo drosmīgo soli radošajā ceļā.

“Āderes” ir dziesma, kas necenšas tieši izstāstīt vienu konkrētu stāstu — tā drīzāk aicina klausītāju pašam tajā ieraudzīt savu sajūtu, pārdzīvojumu vai jautājumu. Netiešā veidā tajā caurvijas “āderu” metafora: brīži dzīvē, kad jūties iesprostots problēmās un iekšējā spriedzē, un, lai no tām atbrīvotos, dažkārt nepieciešams nevis bēgt, bet iziet tam visam cauri un pieņemt to kā daļu no sava stāsta, kā daļu no dzīves skolas. Šī daudznozīmība ļauj dziesmai skart dažādas emocionālas teritorijas — attiecību sarežģījumus, personiskus dzīves mezglus, iekšējo cīņu ar sevi un vēl citas šķautnes.

Namejam “Āderes” ir īpaši personisks darbs. Dziesma tapusi, iedziļinoties notikumos un sajūtās, kas laika gaitā uzkrājušās un prasījušas izpausmi. Tajā ir atklāsmes moments — ne tikai smagums, bet arī vieglums, kas atnāk, kad par to beidzot pasaka skaļi vai to nodzied. Šī emocionālā atvēršanās kļuvusi par sākumu viņa ceļam mūzikā, kurā viņš vēlas ienākt ne tikai kā izpildītājs. “Šis ir mans pirmais solis mūzikā, bet es neesmu šeit tikai, lai dziedātu, bet arī tāpēc, lai stāstītu stāstus, parādītu cilvēkiem savu priekšstatu par pasauli, kurā dzīvojam, kā mēs to redzam. Mākslā ielieku visu sevi. Tas ir kā salīdzinājums – mednieks un lamatas. Tu ieliec tur visu – zināšanas, pieredzi, intuīciju, sajūtas. Ar mūziku es varu iedot klausītājiem daļu no sevis,” atklāj Namejs. 

Dziesmas izveidē nozīmīga bijusi sadarbība ar Kasparu Ansonu, kura struktūra, profesionalitāte un muzikālais redzējums palīdzējis plūstošajam Nameja raksturam iegūt skaidrību un formu. Viņu radošais dialogs ļāvis dziesmai izaugt no iekšējas sajūtas līdz pilnvērtīgam muzikālam darbam. “Sadarbība ar Kasparu bija burvīga. Man bija nepieciešams cilvēks, kurš ieliek rāmjos un ieved mūzikā, parādā, kā viss notiek. Es esmu pa dzīvi plūstošs cilvēks, tāpēc jo īpaši ļoti noder, ka ir kāds tik strukturēts pretī. Kad varam dziļi pafilozofēt par lietām. Viņš mani saprot, bet spēj arī pamācīt,” stāsta Namejs.

“Āderes” papildina arī vizuāls stāsts — videoklips, ko radījis režisors Aleksandrs Bricis. Klipa centrā ir simbolisks leļļu stāsts, kas atspoguļo dziesmas būtību: maigs, estētisks, bet ar asumiem, kas liek aizdomāties un ieraudzīt dziļāk. Arī vizuāli tā ir telpa, kur katrs var atrast sev tuvāko detaļu un interpretāciju.

Mūzikas producents Kriss Tap radījis sirsnīgu svētku dziesmu “Eglīte bez vāveres”, kuras pamatā ir Pētera Sila pazīstamais dzejolis “Eglīte”.

“Šo Pētera Sila dzejolīti zinu jau kopš bērnības, jo bieži to skaitīju, stāvot pie Ziemassvētku eglītes. Jau sen man bija ideja šo dzejoli ietērpt mūsdienīgā un emocionālā skanējumā. Un šogad esmu to realizējis.” stāsta Kriss Tap.

Dziesmai radīts arī īpašs videoklips – mīļa un nostalģiska, leļļu animācijas stilā multfilma, kurā attēlots viss dziesmas stāsts. Video ir skatāms Kriss Tap YouTube kanālā.

Lai šis svētku laiks ir silts, gaišs un piepildīts ar patiesu prieku!

Grupa “Tautumeitas” kopā ar lietuviešu dziedātāju Petuniju izdevušas dziesmu “Tamsią Naktį” (“Tumšajā naktī”), kurā skan gan latviešu, gan lietuviešu valoda. Dziesma savu pirmatskaņojumu piedzīvoja pagājušajā nedēļā grandiozā šovā Kauņas “Žalgiris” arēnā, kur mākslinieces uzstājās radiostacijas M1 “Mūzikas balvas” ceremonijā.

“Mūsu satikšanās stāsts ar Petuniju ir patiesi brīnumains, viņa pati saka, ka mūs gluži vai piebūrusi. Jau “Supernovas” atlases laikā Lietuvas komentētāji mūs bieži salīdzināja ar Petuniju, un viņa jau sen vēlējās mūs uzrunāt sadarbībai. Dzīve reizēm tiešām piespēlē labākās iespējas: šovasar mūs uzrunāja Lietuvas lielākā radiostacija M1, aicinot piedalīties savā gada “Mūzikas balvā” un kāpt uz skatuves kopā tieši ar Petuniju. Dziesma “Tamsią Naktį” tapusi starp Lietuvu un Latviju, un tā runā par šajā sezonā tik aktuālo tumsas tēmu, kā ar to sadzīvojam un ko caur šo tumsu ieraugām,” stāsta “Tautumeitu” pārstāve Asnate Rancāne.

“Jo vairāk ar Petuniju esam pavadījušas laiku, jo labāk saprotam, cik līdzīgu ceļu esam gājušas – nākušas no folkloras pasaules, bet sirdī esam mūsdienu mūzikā, un nepārtraukti meklējam jaunus veidus, kā folkloras stāstus izstāstīt mūsdienu cilvēkam. Priecājamies, ka šis gads mums devis iespēju biežāk būt Lietuvā, un šī sadarbība tikai nostiprina sajūtu, cik radniecīgas tautas esam,” turpina Asnate.

Petunija ir mūzikas māksliniece no Lietuvas, kas savā skanējumā apvieno roka, popmūzikas, etniskās un elektroniskās mūzikas elementus. “Rakstot šo dziesmu, man ļoti gribējās atrast to, kas patiesi vieno  latviešus un lietuviešus. Viena no šīm lietām ir kopīgā pieredze ar tumšo ziemas laiku un kā, par spīti tam, joprojām spējam atrast prieku un darīt ko aizraujošu. Sadarbība ar “Tautumeitām” man bija sapnis jau kopš brīža, kad pirmoreiz dzirdēju par šo grupu, un mūsu kopīgā uzstāšanās Lietuvā, kā arī laiks, ko pavadījām kopā, man tikai vēlreiz apliecināja, ka viņas ir ne vien izcilas mūziķes un autores, bet arī ļoti sirsnīgi cilvēki,” stāsta Petunija.

Gada noslēgumā “Tautumeitas” izziņo nākamo “Rītausmas koncertrituālu” –  dziesmu, gaismas un senču spēka caurvītu piedzīvojumu gada maģiskākajā brīdī, vasaras saulgriežos. 2026. gadā “Rītausmas koncertrituāls” notiks jau trešo reizi, šogad “Tautumeitas” aicina uz tikšanos Tukuma pusē, Sveikuļu kalnā, naktī no 19. uz 20. jūniju. Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīzes kasēs un tiešsaistē šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/162174