Marta Ritova un Guntars Račs radījuši jaunu bērnu dziesmu albumu “Māsiņas Krāsiņas un skaistas dziesmiņas”, kuras izpilda Cēsu vokālās studijas “Gamma” dziedātāji. Albuma prezentācijas koncerts notiks 10. novembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
Dziesmu autore un dziedātāja Marta Ritova 2022. gadā Cēsīs izveidoja jaunu bērnu un jauniešu vokālo studiju “Gamma”, kas šobrīd pulcē vairāk nekā 70 jaunos dziedātājus no Cēsīm un visa tā novada.
Pēc tam, kad mazie dziedātāji bija piedalījušies dažādos konkursos, radās ideja par īpaši “Gammas” dalībniekiem radītu jaunu repertuāru. Marta uzrunāja dzejnieku Guntaru Raču, lai kopā sarakstītu dziesmas pilnam albumam.
Guntars Račs: “Darbs pie bērnu dziesmām tikai pavirši skatoties šķiet viegls un bezrūpīgs. Patiesībā prāts jāpārslēdz uz pavisam citu frekvenci un jādomā kā bērnam. Jāredz lietas vienkāršāk un notikumi jātver vieglāk. Martai uzreiz bija redzējums kādām dziesmām jābūt, man atlika tikai pielāgoties. Man šķiet, ka esam radījuši pāris hitu, kas turpmāk ieņems būs ne tikai “Gammas” dziedātāju repertuārā.”
Viena gada garumā tapis albums “Māsiņas Krāsiņas un skaistas dziesmiņas”, kurā iekļautas 12 jaunas orģināldziesmas bērniem, kuras studijā ierakstījuši vokālās studijas “Gamma” mazie un lielie dziedātāji! Dziesmu ierakstu producēja Artūrs Palkevičs, bet vokālus ierakstīja “Aleja Records” studijā Cēsu pusē. Albumam pievienots buklets ar dziesmu vārdiem, kā arī visu dziesmu instrumentālie pavadījumi, kas sniedz iespēju jaunās dziesmas ar pavadījumu izpildīt arī citiem.
Grupa Triānas Parks izdod jaunu albumu “Vientuļo dzejnieku sala” un otro singlu “Labirintā”. Albums iezīmē jaunu posmu grupas radošajā darbībā un turpina pētīt kolektīvo kultūras telpu, lielu uzsvaru liekot tieši uz tekstu un skaņas dizainu.
Šajā albumā Agnese ir ne vien dziesmu autore un izpildītāja, bet pirmo reizi sevi piesaka kā ieraksta producente, piešķirot darbam jaunu, vēl nedzirdētu dimensiju. Šī radošā pieeja veido būtisku pagriezienu Agneses karjerā, kā arī paplašina viņas māksliniecisko vīziju. Agnese stāsta: “Man šī procesa fokusā svarīga ir tieši rakstītā vārda komponente, kas albumu padara par konceptuālu darbu ar starpdisciplināru raksturu, jo to caurvij audiopasaka.”
Albums “Vientuļo dzejnieku sala” ir antropoloģisks pētījums par vientulību un tās izpausmēm, kuras simboliski iemieso dzejnieka tēls – jūtīgs, trausls un dziļi empātisks sabiedrības loceklis, kurš pasauli uztver ar īpašu fokusu. Šis dzejnieks simbolizē katra indivīda “dvēseli”, kuras poētiskā pieredze bieži vien ir nesaprasta un citiem sveša. Tiek apskatīts arī kalpotāja tēls, kas Latvijas mākslas kanonā iezīmējas caur Blumberga daiļradi. Albums arī pēta mūziku kā mākslas funkciju, kurai piemīt estētiska, garīga un izklaidējoša dimensija. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad mūsu ikdienu pārņem MI radītie “mākslas darbi”, atverot plašāku diskusiju par mākslas funkcionalitāti un lomu sabiedrībā.
Agnese norāda: “Šajā albumā dodos atpakaļ pagātnē. Albuma iedvesmas avoti ir latviešu literatūras un rakstniecības grandi. Īpaša fotosesija tika veidota E. Smiļģa muzejā. Daudz lasīju arī J. Jaunsudrabiņa darbus. Mani iedvesmo arī jaunieši, kas ar degsmi vēlas startēt industrijā – viena no albuma producentēm ir 17 gadīgā Sabīne Mustermane, kas jau izdevusi savu debijas albumu un šobrīd apgūst džeza vokālas prasmes Ventspils Mūzikas vidusskolā. Svarīgs bija arī ceļojums jūnijā pa Japānu, kur iepazinu cilvēkus un to kultūru. Dzejnieks ir būtisks sabiedrības elements, kas cenšas izprast pasauli un nodot šo vēstījumu tālāk pārējiem,” skaidro Agnese. Viņa vēlas iedziļināties mūsu kultūras bagātībā un smelties tajā idejas nākotnei, kas šobrīd ir tik neskaidra un trauksmaina.
Albuma tapšanas process lielā mērā norisinājās mūzikas un izglītības platformā “Zvaigznājs”, kas ir jauna hibrīdstudija Rīgā – tās mērķis ir veidot platformu, kur ikviens var apgūt mūzikas digitālo tehnoloģiju lietošanu un realizēt ne tikai audio, bet arī video projektus. Jaunais industrijas standarts ir hibrīds, un arī tas rada izaicinājumus ikvienam jaunajam “dzejniekam”. Albuma skanējums ir eklektisks un eksperimentāls. “Man bija iespēja izpētīt un paplašināt muzikālās robežas, nezaudējot saikni ar popmūziku, kas man vienmēr ir bijusi nozīmīga,” stāsta Agnese.
Autore atklāj, ka šajā laikā viņas lielākais fokuss ir tieši izglītība. Agnese darbojas “Zvaigznājā” kā mentore un veic būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā Latvijā, lai mūzikas kabinetos ieviestu digitālās tehnoloģijas. Šajā jaunajā lomā viņas personības amplitūda ir ievērojami paplašinājusies, un albums kalpo kā šo dažādo ideju manifestācija. Albuma izdošana ir nozīmīgs notikums katra mākslinieka dzīvē, un Agnese vēlas iedvesmot tieši meitenes apgūt digitālās prasmes, lai neatkarīgi īstenotu savas radošās idejas. Viņa uzsver, ka digitālo tehnoloģiju laikmetā iespējas izdot pašam savu albumu ir plašākas nekā jebkad agrāk.
Triānas Parks, turpinot iesākto tradīciju, decembrī sniegs 16 koncertus baznīcās visā Latvijā, kā arī nākamajā gadā tiks izziņoti divi īpaši koncerti, kuros skanēs jaunā albuma materiāls. Papildu informācija pieejama mājaslapā www.trianasparks.lv
Dziesma “Par savu zemi saukt” jau gadu kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu svētkos, kuri simbolizē latvietību, ģimeniskumu un uzvaras. Tādēļ tuvojoties novembra patriotiskajiem notikumiem, radusies sadarbība, kura papildina viena otru.
Miks Galvanovskis: “Dienā, kad man piezvanīja no NBS štāba bataljona un izskanēja piedāvājums sadarboties un strādāt kopā, es biju pārlaimīgs, jo nav augstāka pagodinājuma kā īstam patriotam. Šī sadarbība ir bijusi absolūti burvīga, jo jau kopš pirmajām satikšanās reizēm, kad bija plānots tikai kopīgs priekšnesums pie Brīvības pieminekļa, mēs sapratām, ka vēlamies strādāt vēl vairāk un izveidot ko paliekošu video veidā, šo sajūtu nododot visai Latvijai, ka mums ir lepnums un gods būt daļai no tās.”
Andis Karelis: ”Ir liels gandarījums par ikvienu mākslinieku, kurš rada veltījumus mūsu Latvijai. Un katra jauna šāda sadarbība atstāj paliekošu vērtību arī Nacionālo bruņoto spēku orķestru, tostarp Zemessardzes orķestra repertuārā. Šoreiz dziesma “Par savu zemi saukt” ieguvusi ne tikai jaunu orķestrālu skanējumu, bet arī valsts aizsardzības dienesta karavīri ar savu teicamo sniegumu ir parādījuši augsta līmeņa motivāciju.”
Videoklips apvieno dziesmu un deju, karavīru iesvētības un defilē. Šis ir dzīvs izpildījums un dzīvas emocijas pie Brīvības pieminekļa, kurā piedalās NBS vienības – NBS Štāba orķestris, Zemessardzes orķesrtis, Zemessardzes koris “Stars”, Zemessardzes deju ansamblis “Bramaņi”, NBS sadarbības partneri un paši NBS 2.iesaukuma Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kuri tiek iesvētīti Godasardzes rotā un izpilda defilē.
Dziesmas latviskais kods un ritms ļauj ikvienam defilē dalībniekam iekļauties kustībā un būt vienam veselumam.
Latviešu dziedātāja Ella (Elīna Fūrmane) laidusi klajā jaunu dziesmu un mūzikas video, kurā izmantoti Imanta Kalniņa leģendārās kompozīcijas “Piena Ceļš” motīvi, tāpēc arī singla nosaukums ir “Piena ceļš”. Šī dziesma ir Ellas personīgs veltījums Latvijai tās svētku mēnesī, un tajā ir atainota mīlestība pret dzimteni, kas pēc daudzu gadu dzīves Amerikā kļuvusi vēl dziļāka un nozīmīgāka.
Ella atklāj, ka, dzīvojot Amerikā, viņa sākusi skatīties uz Latviju citām acīm. Katru vasaru viņa atgriežas Latvijā un vienā no pēdējām viesošanās reizēm nolēma atkal radīt mūziku, bet šoreiz – latviski. “Es esmu latviete, un man ir pienācis laiks apzināties savas saknes, lai kurā pasaules malā arī es nebūtu,” saka Ella. Šobrīd māksliniece strādā pie sava latviešu dziesmu EP, ko plāno izdot jau rudenī.
Dziesmas noslēgumā Ella izmantojusi leģendāro bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu: “Mēs esam stipri! Mēs esam raženi!” Ella uzsver, ka šie vārdi viņai atgādina bērnības laikus, kad viņa, būdama vēl maza meitene, iedvesmojās no Vīķes-Freibergas spējām saviļņot un vienot tautu.
Mūzikas videoklipā redzama Rīga, kur Ella dzimusi un augusi, Latvijas lauki un piekraste, kas saistās ar viņas bērnības atmiņām, kā arī svecīšu nolikšana pie prezidenta pils un lāpu gājiens. Video ir īpaši drona kadri, ko radījis latviešu videogrāfs Ingus Krūklītis. “Bija patiesi aizraujošs process filmēt drona kadrus Rīgā un citos skaistajos Latvijas nostūros Elīnas Fūrmanes jaunajam mūzikas videoklipam. Man ir liels gods, ka Elīna izvēlējusies manus kadrus savam videoklipam. Ceru, ka tie piešķirs video papildu atmosfēru un radīs vēl dziļāku saikni starp mūziku un Latvijas skaistumu,” atklāj Krūklītis.
Dziedātājs un dziesmu autors Ivo Fomins, pēc ilgāka pārtraukuma publicē jaunu dziesmu, video un izsludina nākamā gada koncertu sēriju.
Jaunās dziesmas “Sarkanās līnijas” producenti ir Roberts Dinters un pats Ivo. Arī mūziku rakstījis pats dziedātājs, tekstu uzticot, daudzu Ivo iepriekšējo hitu līdzautoram Guntaram Račam, ar kuru kopā radītas dziesmas “Nekas jau nebeidzas”, “Putni bez spārniem”, “Vēlreiz un vēlreiz”, “Viņa raud” un citas. Ierakstā piedalījās Roberts Dinters – ģitāra, taustiņi, Kristaps Eihvalds – bass un Ēriks Hanzovskis – bungas. Dziesmu miksējis Jānis Narbuts, bet skaņas “master” pēcapstrādi veidojis Martins Ankelius “Cutting Room” studijā Stokholmā. Dziesmas teksta video producējusi Laura Rožkalne-Ozola.
Ivo: “Pēdējā laikā tā vien šķiet, ka visa pasaule testē viens otra sarkanās līnijas, kuras, iespējams, dabā nemaz neeksistē. Valstis mēģina iznīcināt citas valstis, politiķi izvirza arvien jaunas robežšķirtnes, draud viena otrai par to pārkāpšanu, kaut arī paši nebeidz tās pārkāpt. Cik tālu tā var nonākt? Kur atrodas tās pašas, pašas pēdējās līnijas, kuras neviens nekad nepārkāps? Man sāk šķist, ka tādu vairs nav.”
Guntars: “Šādas nosacītas sarkanās līnijas pastāv arī tuvu, līdzās esošu cilvēku attiecībās. Ir lietas, kuras pieņemts nedarīt, taču mēs tās darām atkal un atkal. Dažreiz tas noved pie iznīcības, bet dažreiz pie jauniem un iepriekš nepazinātiem apvāršņiem. Vistrakāk laikam ir tādas novilkt un nekad nemēģināt tām pārkāpt. Dzīvei un mūsu izpausmēm tajā nav robežu, tās ir uz kartēm un cilvēku prātos.”
Pirmie koncertu sērijas “Vēl viens pagrieziens” datumi un vietas 2025.gadā ir jau zināmi:
14. februārī – Siguldas Devons
22. februārī – Tukuma Kultūras namā
1. martā – VEF Kultūras pils
6. martā – Jelgavas Kultūras nams
8. martā – Latgales Vēstniecībā GORS
15. martā – Krustpils Kultūras namā
23. martā – Vidzemes Koncertzālē CĒSIS
5. aprīlī – Ulbrokas Pērlē
26. aprīlī – Teātra namā Jūras Vārti
Pēc septiņpadsmit gadu pārtraukuma, par atgriešanos uz skatuves tās oriģinālsastāvā un jaunas dziesmas “Mēs esam atpakaļ!” izdošanu šodien steidz ziņot divtūkstošo gadu vidū plaši pazīstamā Latvijas rokgrupa “R.A.P.”. Šim zīmīgajam notikumam par godu grupa izziņo atgriešanās koncertu, kas nākamā gada 14.martā notiks koncertzālē Palladium, Rīgā.
“R.A.P.” ir uzskatāma par vienu no pašmāju alternatīvā roka grupām – žanra karognesējām, un savulaik popularitāti iemantojusi ar dziesmām “Nekas vairs nav tā”, “Esot vienatnē”, “Dzīve bez apstājas”, kas ierakstīta kopā ar Igo, un citām.
14. marta koncerts “Palladium” būs “R.A.P.” pirmā uzstāšanās pēc apvienošanās. Tas būs grupas radošās darbības visaptverošs stāsts, kurā izskanēs dziesmas no visiem trim agrāk izdotajiem studijas albumiem, populārākos skaņdarbus ieskaitot.
“Šis ir absolūti īstais laiks, lai tas notiktu, un sajūtas ir fantastiskas. Pacilātība un patīkams satraukums mūs pavada jau kopš gada sākuma, kad pieņēmām lēmumu apvienoties. Ar lielu nepacietību gaidām 14. martu, kad visi kopā šo atgriešanos varēsim nosvinēt!” sajūsmā par notiekošo stāsta grupas vokālists Artis Dvarionas.
Līdzās izziņotajam koncertam “R.A.P.” šodien publisko arī jaunu dziesmu “Mēs esam atpakaļ!”, kas ir pirmā grupas izdotā dziesma kopš tā paziņoja par darbības pārtraukumu. Jaunais ieraksts tapis radošajās nometnēs šovasar un izstaro grupai piemītošo unikālo skanējumu un enerģiju.
“Galvenā vēsts ir ietverta dziesmas nosaukumā, un tās tekstā mēs nekautrējamies atskatīties uz grupas pagātnes līkločiem, kas ir bijuši gana raibi. Mums bija svarīgi atgriezties ar autentisku “R.A.P.” ierakstu, kurā būtu saklausāms mums raksturīgais skanējums un rokraksts, un tas, mūsuprāt, ir izdevies,” turpina Artis Dvarionas.
Vairākkārt ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu apbalvotā grupa ‘R.A.P.’ apvienojusies tās oriģinālsastāvā – Artis Dvarionas (balss), Artis Rozītis (bass), Aleksandrs Štro (ģitāra) un Gatis Kaizers (bungas).
Biļetes uz 14. marta koncertu jau no šodienas pieejamas “Biļešu Serviss” kasēs, un to sākotnējā cena ir 24 eiro.
Mūziķis “Mo Aspen” izdod indīmūzikas albumu “Vienā Mierā” un vienlaicīgi ar video prezentē albuma tituldziesmu “Izdomāts Stāsts”, kura tapusi kopā ar grupas “Laime Pilnīga” solistu Ervīnu Ramiņu. Dziesma ar enerģisko izpildījumu liek izlādēt visas dusmas un sašutumu, lai pavērtu durvis jaunam sākumam. Tā runā par mīļotā cilvēka kārtējiem pārmetumiem, kurus jau apnicis klausīties. Izkliedz sāpi, kad kārtējo reizi paliec nesaprasts.
Albums ved klausītājus modernā indīmūzikas skaņu pastaigā, kurā kopā apvienoti arī pop, hip-hop un roka elementi. Visām dziesmām sākoties vēlos vakaros uz noputējušas akustiskās ģitāras. Tāpat arī katrai albuma dziesmai ir savs videoklips. Albuma skaņas un tēla veidošanā piedalījušies speciālisti no Latvijas, kā arī Nīderlandes, Kanādas, ASV un Austrālijas. Albums kopumā pulcē piecus viesu izpildītājus.
Dziesma “Izdomāts Stāsts” seko pēc šogad nesen izdotajiem singliem “Jāiet Tālāk”, “Laimes Zeme”, “Kura No Tām”, “Tev Jāpienāk Tuvāk”, kuri izskanējuši vairākās latviešu radio stacijās un mediju/interneta vidē saņēmuši labas atsauksmes, tostarp no vairākiem pazīstamiem un pieredzējušiem latviešu mūziķiem. Tāpat arī albuma ietvaros saņemts atbalsts no “Red Bull Latvia” un “Virši”.
Mūzikas autori un izpildītāji – Ervīns Ramiņš un Modris Apse (galvenie vokāli), Tomass Saulietis (bungas), Karlīne Anna Ērgle (fona vokāli). Producēšana, teksta autors, skaņu inženierija – Modris Apse. Miksēšana un māsterēšana Džošs Hārts (Josh Hart, Kanāda). Video režija un montēšana Modris Apse. Video operators – Sentis Skride.
Mo Aspen iepriekš piedalījies “Ghetto Faktorā”, ir regulārs viesis mūzikas platformā “Zvaigznājs” dziesmu rakstīšanas sesijās, un raidmedijos bijis dzirdams jau ar vairākiem iepriekš izdotajiem singliem kā “Šī ir Latvija”, “Hold Me Close”, “Ģeodēzists”, un nu jau regulāri ar jaunumiem “Laimes Zeme”, “Kura no Tām” u.c.
Mo Aspen aizsākuši gatavošanos koncertēšanai un albuma prezentācijām nākamgad. Gaidāmajām aktivitātēm primāri var sekot Instagram, TikTok un Facebook portālos. Dziesmu “Izdomāts Stāsts” un albumu var klausīties YouTube, Spotify, Itunes.
“Sadarbības pirmsākumi ar Ingaru Viļumu meklējami tālajā 2012. gadā, kad saņēmu kādas dziesmas demo, kuru Ingars bija iecerējis priekš Eirovīzijas dziesmu konkursa. Tā bija diezgan melodiska kompozīcija. Diemžēl, toreiz iecere nepiepildījās, bet pēc daudziem gadiem, mūsu ceļi ar Ingaru satikās un notika gluži, kā latviešu teicienā: ‘Kas lēni nāk, tas labi nāk!’ Šīs dziesmas tekstā nolasu arī savu dzīves stāstu, un tas sakrīt ar manām šī brīža sajūtām,” stāsta Nikolajs.
“Ja dzīves pelēkajā nogrieznī izdodas noķert un apturēt mirkli, tad varam apzināties, ka nekas nav pašsaprotami, ka ik brīdi ir jābūt pateicīgam par to, kas ir dots un top piedzīvots. Vēl jo vairāk un izteiktāki, ja šajā mirklī blakus ir tuvs un radniecīgi domājošs cilvēks un harmonizējoša atmosfēra.
Ceļš, kuru dziesma nogāja līdz Nikolajam, nebija garš. Viņiem abiem diezgan ātri izdevās atrast kopīgu valodu, kas kopā ar skaņas svārstībām jau drīz transformējās klausāmā emocionālā piedzīvojumā,” atceras Ingars.
Dziesmas video versija tapusi kopā ar Kasparu Dvinski (Dween production). Filmēšanas darbi notika gan Vācijā, gan Igaunijā, kur kopīgiem spēkiem centāmies atspoguļot mūsu skaļo un sarežģīto urbāno pasauli, kurā slīgstam nemitīgā skrējienā, bet patiesībā meklējam mieru un harmoniju, kuru varam iegūt vienīgi atrodoties dabā.
Projekta “Putāns. Toreiz un Tagad” ietvaros iznācis albums “Caur bolsim as eju”, un klausītāji tiek aicināti uz koncertizrādi, kas šajā sestdienā, 9. novembrī, notiks Latgales vēstniecībā “Gors”.
Albumā “Caur bolsim as eju” apkopoti 17 skaņdarbi, kuru pamatā ir 20. gadsimta latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna darbi. Mūzikas autors ir Nikita Grapps, un albumā dzirdami tādi mākslinieki kā Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa- Slobožaņina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis un Arnolds Zeitmanis (DJ Straume).
Projekta “Putāns. Toreiz un Tagad” producents ir Marģers Zeitmanis, kurš ar šo projektu atdod godu savam vecvectēvam Seimaņam Putānam. Līdzās albumam “Caur bolsim as eju” izdots arī dzejas krājums “Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti”, kas šajā nedēļas nogalē prezentēts Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.
Jau šo sestdien, 9. novembrī, plkst. 18:00. Latgales vēstniecībā “Gors” klausītāji tiek aicināti uz koncertizrādi “Putāns. Toreiz un Tagad”, kurā piedalīsies tādi hiphopa mākslinieki kā Ūga, ansis un Gustavo. Savukārt aktieris un komiķis Jānis Skutelis, kas koncertizrādei izvēlējies pseidonīmu Dekšārietis, būs atbildīgs par pasākuma režiju un dzejoļu deklamēšanas variācijām.
Skutelis atklāj: “Koncertizrāde notiks trīslaicīgi. Pirmais laiks ir “Putāns toreiz” – ar tradicionālu dzejas deklamēšanu, otrs ir “Putāns tagad” – ar tradicionālu dzejas apdari hiphopa žanrā, un trešais ir tas, kas rodas pirmos divus apvienojot.” Izrādē piedalīsies arī Putāna mazmazmazdēls Arnolds Zeitmanis (DJ Straume) un “Ausmeņa Records” mākslinieki.
Sestdienas vakarā Latvijas Radio 1. studijā, klātesot mūziķiem un Maestro daiļrades cienītājiem, tika atvērts jauns Maestro dziesmu albums “Raimonda Paula dziesmas dzied Edgars Ošleja”.
Raimonds Pauls: “Pa ilgiem laikiem ir izdevies atrast dziedātāju, kas var padziedāt. Edgaram ir kārtīga balss, kārtīga rīkle.”
Edgars Ošleja: “Tā man ir jauna pieredze, dziedāt estrādes mūziku. Arī darbs studijā un dziedāšana pie mikrofona, ir kaut kas cits, nekā operas skatuve.”
Ošleja debitējis uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 2015. gadā. Regulāri piedalās LNO izrādēs. Dziedājis basa solo Bēthovena 9. simfonijā Prāgas operas orķestra pavadījumā. Viņa repertuārā ir ārijas un dziesmas no A. Kaldāra, P. Čaikovska, G. F. Hendeļa, Dž. Verdi, V. A. Mocarta, S. Prokofjeva u. c. komponistu daiļrades. Dziedātājs saņēmis “Lielo mūzikas balvu 2021” kategorijā Gada jaunais mākslinieks.
Abu mūziķu sadarbība aizsākās šī gada pavasarī, kad tika ieskaņota pirmā kopīgā dziesma “Klusais vīrs” ar Jāņa Elsberga dzeju. Tā pamazām tapusi vesela dziesmu programma, kura tagad jau apkopota vienā dziesmu albumā, kurā iekļautas arī dziesmas ar Jāņa Petera, Imanta Ziedoņa, Guntara Rača un citu autoru dzeju.
Jaunais albums pieejams gan CD formātā, gan klausāms visās populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes vietnēs visā pasaulē. Albuma izdevēji ir “Izdevniecība MicRec” un tā producents ir pieredzējušais mūziķis un dažādu projektu vadītājs Māris Briežkalns.
Dziesmas aranžējis un ierakstā pats arī piedalījies – Juris Kristons. Ģitāras partijas ieskaņojis Āris Ozols, basa partijas Andris Grunte, bet sitamos instrumentus ieskaņojis Māris Briežkalns. Ierakstā piedalījies arī stīgu kvartets, kura sastāvā muzicē: Baiba Biezā (vijole), Agnese Kanniņa (vijole), Artūrs Gailis (alts) un Kārlis Klotiņš (čells). Skaņu režiju veicis Pāvels Mališkins. Albuma dizainu veidojis Māris Pidiks. Vāka foto – Artūrs Kondrāts un Reinis Bagāts.
Lai nodrošinātu vislabāko lietošanas pieredzi, mēs izmantojam tehnoloģijas, piemēram, sīkdatnes (cookies), lai saglabātu un/vai piekļūtu ierīces informācijai. Piekrišana šīm tehnoloģijām ļaus mums apstrādāt datus, piemēram, pārlūkošanas uzvedību vai unikālus identifikatorus šajā vietnē. Nepiekrišana vai piekrišanas atsaukšana var negatīvi ietekmēt noteiktas funkcijas un vietnes darbību.
Funkcijas
Always active
Tehniskā uzglabāšana vai piekļuve ir stingri nepieciešama likumīgajam mērķim - nodrošināt konkrēta pakalpojuma izmantošanu, ko abonents vai lietotājs ir nepārprotami pieprasījis, vai vienīgi, lai veiktu komunikācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā.
Preferences
The technical storage or access is necessary for the legitimate purpose of storing preferences that are not requested by the subscriber or user.
Statistika
Tehniskā uzglabāšana vai piekļuve, kas tiek izmantota tikai statistikas nolūkos.The technical storage or access that is used exclusively for anonymous statistical purposes. Without a subpoena, voluntary compliance on the part of your Internet Service Provider, or additional records from a third party, information stored or retrieved for this purpose alone cannot usually be used to identify you.
Marketings
Tehniskā uzglabāšana vai piekļuve ir nepieciešama, lai izveidotu lietotāju profilus reklāmas nosūtīšanai vai lai izsekotu lietotāju šajā vietnē vai vairākās vietnēs līdzīgiem mārketinga nolūkiem.
