Kategorija: Uncategorized

17. jūnijā Triānas Parks, piedaloties Normundam Zušam, piedāvā jaunu dziesmu “Liepu Laipas” un izziņo albumu, kas gaidāms jau rudenī.

 “Liepu Laipas” Triānas Parkam ir īpašs singls, jo tajā piedalās dziedātājs no Latgales – Normunds Zušs. “Manuprāt, Normunda balss ļoti labi iederas šajā dziesmā, jo tās skanējums ir saistīts ar latvisko un mūsu tradīcijām,” saka grupas soliste Agnese Rakovska.

“Šī dziesma, jau demo versijā, spēja mani uzrunāt ar savu etnisko skanējumu un ar stāstu, kurā daudzi klausītāji spēs saskatīt arī sevi. Kad Agneses enerģija, emociju brīvība un vokāls savijas ar Latgaliešu valodu, šķiet veidojas tāds maģisks spēks, kas šo dziesmu paceļ ārpus šīs pasaules rāmjiem un standartiem. Man prieks par sadarbību ar Agnesi un par rezultātu,” stāsta Normunds Zušs.

“Vienai no manām vecmāmiņām saknes ir atrodamas Latgalē, tādēļ strādājot pie dziesmas sapratu, ka man tas ir kā antropoloģisks pētījums, lai iepazītu Latgali un tās kultūru,” stāsta Agnese.

Dziesmai līdzi tiek izdots arī videoklips, kura tapšanā piedalījušies leģendāri Latvijas kino pasaules pārstāvji – režisors Lauris Ābele un operators Mārcis Ābele. “Šī projekta ietvaros mums bija liels prieks sadarboties ar brāļiem Ābelēm un liekas, ka šī sadarbība ir jauns sākums kaut kam lielākam,” piemin Agnese.

Videoklips ir īpašs ar to, ka tas uzņemts ar infrasarkanās gaismas kameru, lai piešķirtu tam sākotnēji iecerēto maģisko noskaņu un nodotu vēstījumu par to, ka dzīvojam patiesi skaistā vietā – Latvijā. Agneses vizuālais tēls tapis sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studentēm Letīciju Orlovu un Margrietu Apfelbergu.

Lielu paldies Triānas Parks izsaka Rēzeknes novadam par silto uzņemšanu un par iespēju iepazīt cilvēkus, kas veicina novada kultūru un attīstību.

Triānas Parks arī šogad, turpinot iesākto tradīciju, decembrī sniegs koncertus Latvijas baznīcās. Biļetes iespējams iegādāties www.trianasparks.lv

Piektdien, 14. jūnijā, ar latviešiem iemīļotās Imanta Kalniņa dziesmas “Dūdieviņš” radio remiksu klajā nāk Amerikā dzīvojošā latviete DJ Ella jeb Elīna Fūrmane. Dziesma tiek izdota kopā ar video, kas filmēts Kalifornijā.

Absolvējot mūzikas producentu skolu Losandželosā, DJ Ella ir izveidojusi daudz jaunu melodiju, tostarp dažādām latviešu dziesmām. “Mans mīļākais latviešu komponists ir Imants Kalniņš, un “Dūdieviņš” ir, manuprāt, viena no visskaistākajām latviešu dziesmām. Vizmas Belševicas vārdi ir gluži kā tāda latviešu mantra. Tie vienkārši plūst pāri lūpām un plūst spēcīgi. Izklausās gandrīz kā buramvārdi. Esmu ietērpusi “Dūdieviņu” elektroniskās deju mūzikas drānās. “Dūdieviņš” manā versijā ir daudz ātrāks un dejojamāks nekā Noras Bumbieres, Aigara Grāvera vai Ilonas Bāliņas versijās. Ceru, ka tas tiks spēlēts uz latviešu deju grīdām šajā un citās vasarās,” teic DJ Ella.

DJ Ella jau ilgus gadus dzīvo ASV, taču latviešu mūzika un tās loma viņas ikdienā spēcīgāku nozīmi ieguvusi tieši tur – svešumā. “Savu muzikālo gaitu laikā es latviski dziedāju diezgan maz. Albums “Welcome To The Club”, ar ko divreiz ieguvu Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu, bija angļu valodā, jo man toreiz šķita, ka latviski dziedāt nav stilīgi. (Smejas) Man vajadzēja pārvākties uz citu pasaules malu, lai atkal pievērstos latviešu mūzikai. Vai nav likteņa ironija? Pagājušajā gadā, kad Latvijā bija Dziesmu svētki, manī radās ļoti izteikta patriotiska sajūta. Skatījos savu draugu sociālos tīklus un birdināju asaras. Sāku klausīties savas mīļākās latviešu dziesmas un atradu arī Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu. Mēs esam stipri, mēs esam vareni! Tajā brīdī sapratu, ka kaut kas ir jādara. Sapratu, ka jāsāk tieši ar Latviju, jo es taču varu mūsdienīgās Rufus Du Sol vai Odesza skaņās ietērpt arī jebkuru latviešu dziesmu,” skaidro DJ Ella.

Dziesma tiek izdota kopā ar video, kas filmēts Kalifornijā, ļoti skaistā dabas takā “The Sunset Ridge Trail”. Klipa režisors ir “De Production” komandas līderis Johny. “Mēs sapratāmies no pusvārda un visu safilmējām vienā dienā. Mans galvenais nosacījums bija, lai video būtu ar kluba pieskaņu, un tajā būtu arī daba. Kamēr filmējām augstu kalnos, pēkšņi  no zila gaisa mūs ieskāva mākoņi. Es teicu komandai, ka tas ir Dūdieviņš, kas nolaidās pār mums un deva savu svētību,” stāsta DJ Ella un atklāj, ka jau cītīgi strādā pie nākamās dziesmas.

Par godu “Dūdieviņam” DJ Ella izgatavojusi arī dziesmas merch (suvenīru sēriju) ar Imanta Kalniņa bildi uz muguras.

Dziesmu autors un dziedātājs Gatis Mūrnieks, kurš sadarbojas ar daudziem pazīstamiem Latvijas izpildītājiem, šoreiz uzaicinājis uz sadarbību dziedātāju Sabīni Berezinu un tapusi dziesma “Klusi lido mūsu domas”. Dziesmu producējis Gints Stankevičs, bet video producējis Kaspars Dvinskis (Dween Productions). Video filmēts Ozolnieku bārā “Meka”.

Gatis Mūrnieks: “Dziesma stāsta par domām, kuras sūti kādam, kurš tev ir ļoti svarīgs, taču kaut kādu iemeslu dēļ nevar atrasties līdzās. Kādreiz tā dzīvē gadās, bet beigās jau tomēr viss ir labi.”

Sabīne Berezina: “Šīs dziesmas sadarbība sākās pateicoties Guntaram Račam, kurš uzrunāja mani iedziedāt duetu ar Gati. Dziesma mani uzrunāja un es, protams, piekritu. Skaisti vārdi un melodija. Gatis ir ne tikai talantīgs, bet arī cilvēks ar ļoti labu humora izjūtu, tāpēc sastrādāties ar viņu bija dikti viegli un jautri. Domāju, ka mums abiem labi sanācis. Ceru, ka šī dziesma uzrunās klausītājus. Domāju, ka šajos laikos ir daudz tādu cilvēku, kuru nespēj būt kopā dotajā mirklī un ilgojas viens pēc otra. Bet kā jau Gatis teica, beigās jau tomēr viss ir labi! Cerams.”

Pēc notikumiem bagātā Eirovīzijas dziesmu konkursa posma, Dons atgriežās pie saviem klausītājiem ar dziesmu “Sāp”. Dziesma ir priekšvēstnesis drīz gaidāmajam devītajam Dona studijas albumam “Laiks”, kā arī vasaras lielkoncertam Daugavas stadionā. Singlam izdota arī angliskā versija ar nosaukumu “Dark”.

Dons atzīst, ka gada pirmā puse pilnībā pagājusi, gatavojoties Eirovīzijas dziesmu konkursam Malmē, bet uzreiz pēc tā noslēguma turpinājies cits radošs process – darbs pie jaunā albuma. Singls “Sāp” iekļāvies abos šajos posmos, jo tā pēdējie vokāli tika ierakstīti Malmē, starp Eirovīzijas mēģinājumiem, viesnīcas istabiņā iekārtotā studijā.

“Vēlos ļaut katram klausītājam pašam  izdzīvot dziesmas “Sāp” stāstu caur savu emocionālo prizmu. Stāstu par iemīlēšanos, par attiecību sākumu un ilūzijām, kas ar laiku zūd,” Dons stāsta.

Dziesmas autori ir  Artūrs Šingirejs, Kate Elpo, George Gleeson un Liam Geddes. Dziesmu liriku video veidojusi Madara Dzintara Pluša.

Dona jaunais albums “Laiks” dienas gaismu ieraudzīs jau augusta sākumā. “Katru albumu redzu kā izaicinājumu, kurā meklēju jaunu šķautni savai muzikālajai valodai. Šobrīd esmu tajā aizraujošajā puzles veidošanas procesā, kurā vēl līdz galam nav skaidrs, kā visi gabaliņi sakritīs. Ir jaunas sadarbības ar producentiem un autoriem, tas pienes svaigumu visam darba procesam, ” Dons stāsta.

Tāpat Dons aicina savus klausītājus tikties koncertā “Laiks”, kas gaidāms 2024.gada 17.augustā Daugavas stadionā. “Pavisam nesen ieraudzīju koncerta skatuves gala versiju, un nespēju slēpt savu sajūsmu, nevaru sagaidīt to redzēt dzīvē. Kopības sajūtu, ko izjūtu koncertos, nevaru aprakstīt vārdos – šīs tikšanās ar maniem klausītājiem ir iemesls, kāpēc esmu mūziķis. Vienošanās kopīgā dziesmā ar tūkstošiem cilvēku dod lielu spēku, ” Dons turpina.

Biļetes uz koncertu “Laiks” pieejamas Biļetes pieejamas www.ekase.lv.

Mūziķis Dons ir viens no pieredzējušākajiem un klausītāju iemīļotākajiem mūsdienu māksliniekiem Latvijā. Dons ir izdevis astoņus soloalbumus un viņa kontā ir daudzas muzikālās godalgas. Dons šogad pārstāvēja Latviju Eirovīzijas konkursā ar dziesmu “Hollow”, kas konkursa fināla šovā ierindojās 16 vietā. 2021.gadā Dons uzsāka sadarbību ar mūzikas izdevniecību “Universal Music Group”.

Šā gada 7. februārī kinoteātrī “Forum Cinemas” notikušajā dziesmas “The Difference” videoklipa un Dolby Atmos versijas prezentācijā grupa solīja nākotnē izdot dziesmas latviešu valodā. Vārds turēts un šodien publicēts pirmais no vairākiem šogad gaidāmajiem skaņdarbiem latviski.

Dziesma “Neitrālais” ir klasiskā “Relicseed” stilā ieturēts vēstījums, taču, kā ierasts, mūziķi nekavējas izmantot dažādas mākslinieciskās izpausmes – šoreiz klasisko smagnēji melodisko dziedājumu aizstāj rečitatīvs.

“Ticu, ka ikviens no mums nereti vēlas vienkārši plūst pa dzīvi, ļauties un nedomāt ne par ko, tomēr agrāk vai vēlāk ir jāvirzās uz priekšu. Vai to var paveikt, ja dzīves automobilis atrodas “neitrālajā”?”, retoriski vaicā dziesmas autors Edgars Rakovskis.

25. oktobrī koncertzālē “Palladium” Rīgā grupa atzīmēs savas pastāvēšanas divdesmito gadskārtu. Grupa Latvijā nav uzstājusies astoņus gadus, jo otrā studijas albuma “Slaughterhouse” (MicRec, 2014) prezentācijas koncertu turneja noritēja galvenokārt ārpus Latvijas. Gadu gaitā grupas dalībnieku sastāvs vairākkārt mainījies, taču pamats Relicseed starptautiskajiem sasniegumiem ielikts, kopā spēlējot tieši Kārlim Šteinmanim, Jānim Narbutam, Andrejam Upmacim un Edgaram Rakovskim.

Biļetes uz gaidāmo koncertu pieejamas šeit: https://ej.uz/relicseed
Izvēlies, kur klausīties vai lejupielādēt dziesmu: https://orcd.co/neitralais

Grupa “Relicseed” dibināta 2004. gadā un ir viena no pieredzējušākajām smagās mūzikas apvienībām Latvijā. Grupa izdevusi trīs albumus, kā arī vairākkārt koncertējusi ASV, Vācijā, Francijā, Polijā, Itālijā, Šveicē, Spānijā, Ungārijā, kā arī Japānā un citās valstīs, dalot skatuvi ar tādām grupām kā Mushroomhead, TYR, Sirenia un Unleash The Archers.

 

Ceturtdien, 13. jūnijā, ar jaunu singlu “Vasaras prāts/14 Reasons to Love” klajā nāk grupa “The Tunes”. Tā ir viena dziesma divās versijās – latviešu un angļu valodās, kā arī solista ampluā iejutušies gan bundzinieks, gan ģitārists.

Grupa turpina doties uz priekšu eksperimentālā virzienā un izmēģina kaut ko tādu, kas būtu atkāpe no šobrīd izdotajiem diviem singliem un no rudenī gaidāmā debijas albuma “Range of Discovery”. “Mēs eksperimentējām ar to, vai iespējams vienas dziesmas ietvaros pastāstīt uzreiz divus dažādus stāstus un nodot tos divos dažādos skanējumos. Šis nav ierastais variants, kad tiek izlaista dziesma divās valodās, bet gan iets ceļš, kurā papildus valodai nāk klāt arī daudzi citi elementi. Šajos divos skanējumos dzirdami visu grupas dalībnieku vokāli, ar ko gribam nodot arī šī albuma sajūtu, ka tā ir mūzika, ko klausīties, esot kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem,” atklāj grupa.

Instrumentāli šīs dziesmas ir identiskas, taču mainās vokālā melodija, partijas un valoda, caur ko “The Tunes” centušies parādīt to, cik dažādi ir iespējams interpretēt lietas dzīvē, mainot elementu kārtību. Tas tiek sniegts caur mūziku, mainot stāstu, valodu, vokālistus un pamatsajūtu, iegūstot divas pilnīgi atšķirīgas dziesmas, nomainot vien savu perspektīvu.

Dziesmas latviskajā versijā “Vasaras prāts” grupa centusies nodot specifisku sajūtu – brīdi, kurā dodies uz jūru, kad aiz muguras ir lērums dzīves problēmu radītu pārdomu, bet tas viss izgaist un beidzot vari nodoties mieram un bezrūpīgam lēcienam dzīves sniegtajos mirkļos. Papildus vasarīgajai sajūtai un emocijām vēstījums ir par dzīves īslaicīgumu un nepieciešamību izbaudīt katru tās sniegto mirkli, kaut uz brīdi nedomājot par apkārtesošajām problēmām, novērtējot mazās, bet nozīmīgās dzīves detaļas.

Dziesmas versija angļu valodā “14 Reasons to Love” stāsta par emocionālu ceļojumu un iekšējo cīņu, meklējot mīlestību un dzīves jēgu. Tā atspoguļo sāpes, kas rodas no zaudējumiem un neizteiktām jūtām, vienlaikus uzsverot arī pozitīvos aspektus un iemeslus, kas padara dzīvi un mīlestību tā visa vērtu. Dziesma ievij vēstījumu par sevis atklāšanu un pieņemšanu. Tā iedvesmos klausītājus atvērties jaunām pieredzēm un cilvēkiem, neskatoties uz pagātnes sāpēm un šaubām. Dziesma aicina būt drosmīgiem, lai atrastu savus “14 iemeslus”, kas padara dzīvi skaistu.

Grupa “The Tunes” (Varis Vilciņš, Daniels Bērziņš, Matīss Kokins un Rihards Uztics) klātienē sastopami arī 14. un 15. jūnijā Liepājā, kur piektdien “Fontaine Palace” iesildīs “The Hustlers” un sestdien turpat sniegs solo koncertu.

7. jūnijā franču izdevniecība “Tripalium Corp” laida klajā 30. vinila relīzi savā atzītajā sērijā “Acid Avengers”. Skaņdarbu autori uz skaņuplates ir trīs dueti: Queer On Acid, Hard Ton un Posthuman.

Izdevumā ir iekļauti trīs dinamiski dueti, kurus vieno ugunīga aizraušanās ar grūvu. Jaunais četru skaņdarbu EP apvieno Lielbritānijas producentu Posthuman, itāļu dueta Hard Ton un mūsmāju mākslinieku Queer On Acid talantus, katrs ienesot acid house skatuvē savu unikālo garšu.

Skaņuplates otrajā pusē ir divi veikumi, ko ierakstījis Latvijas duets Queer On Acid, kas pazīstams ar darbu ar Ovum Recordings, Nervous un Kneaded Pains, un itāļi Hard Ton, kas slaveni ar saviem izdevumiem Permanent Vacation un Bordello A Parigi paspārnē. Viņu skaņdarbi organiski apvieno grūvigus ritmus, aizraujošas acid partijas un psihedēliskas balsis.

Ar šo izlaidumu Acid Avengers ne tikai godina pagātni, bet arī paver robežas tam, kāds var būt acid house, pierādot, ka žanrs ir tikpat vitāls un aizraujošs kā jebkad.

Īpaši jāatzīmē ieraksta vāciņš, kas veidots īpatnējā stilā, šoreiz izmantojot vienu no popkultūrā labi zināmiem attēliem: Greidiju dvīņu zīmētu versiju no Stīvena Kinga filmas “The Shining”.

Skaņuplati vai izdevuma digitālo versiju var iegādāties Bandcamp: https://tripalium.bandcamp.com/album/aar030-posthuman-queer-on-acid-hard-ton-acid-avengers-030.

Līgas pH3 ir eksperimentālās etnomūzikas septets, kura skanējumu papildina pieaicināti viesmūziķi. Apvienība radusies 2016. gadā, sanākot kopā domubiedrēm, kas jau iepriekš darbojušās dažādos tautas mūzikas projektos.

Grupas Līgas pH3 otrajā albumā “Ne tā gaida Jāņa bērnus” kā viesmākslinieki pieaicināti – flautiste Ieva Rūtentāle Krolle, kā arī Guntis Kursišs, plašāk pazīstams kā black metal grupu Uguns un Pilskalns dalībnieks, kurš papildina Līgu pH3 skanējumu ar didžeridū un rīkles dziedājumiem. Ieraksta muzikālais producents – Kārlis Tone. Vizuālā noformējuma autors – mākslinieks Andris Kaļiņins. Līgu pH3 pamatsastāvs – Līga Kriķe, Līga Eglīte, Līga Kalniņa, Amanda Zaeska, Anita Laime, Laura Grīnberga, Inese Tone.

Jāņi ir tradīcijām un norisēm bagātākie latviešu gadskārtu svētki, kuri tiek svinēti vasaras pilnbriedā. To svinēšana parasti asociējas ar prieku, dziedāšanu, dejošanu, līksmošanu, ēšanu, dzeršanu, dažādu rituālu veikšanu un uzturēšanos lielākā cilvēku pulkā. Kā šie svētki iet kopā ar latvieša introverto dabu? Vai introvertais latvietis vismaz vienreiz gadā spēj atvērties, iejukt pūlī, dziedāt, dejot, lēkt pār ugunskuru, apdziedāt kaimiņus un kolektīvi meklēt papardes ziedu? Tradīcijas popularitāte, kas izdzīvojusi līdz mūsdienām, liecina, ka spēj. Bet vai to spēj visi? Un vai ir kāda alternatīva?

“Ne tā gaida Jāņa bērnus” pamatā ir ideja par to, ka reizēm introverta daba ir tik spēcīga, ka, lai gan tiek izjusta nepieciešamība svinēt un piedzīvot vasaras saulgriežu brīnumu, ar to ir par maz, lai saņemtos kārtīgam masu pasākumam ar skaļu, brašu dziedāšanu un rotaļās iešanu.

Līdz mūsdienām pierakstos saglabājušās 1155 Jāņu dziesmu melodijas – līgotnes. No visām dziesmu kategorijām šīs skaitlis ir vislielākais. Savukārt dainu par Jāņu tēmu ir aptuveni 40 tūkstoši. Ieskatoties pieejamajā materiālā, top skaidrs, ka ne visas līgotnes ir līksmas un priecīgas, ne visas dziedamas skaļi un braši. Tāpat arī dainu tekstos atrodams gana daudz apcerīgu, meditatīvu, rāmu un iekšupvērstu vasaras saulgriežu tēmu. Lai gan folkloras materiālos pierakstīto Līgotņu skaits ir liels, parasti svētkos tiek dziedāta vien neliela daļa no tām.

Jaunais Līgu pH3 albums “Ne tā gaida Jāņa bērnus” veidots kā introverta Jāņu dziesmu programma, kuras pamatā ir lēnas, mierīgas, iekšupvērstas, introvertas līgotnes. Albuma nosaukums ir dažādi interpretējam rinda no kādas tajā iekļautās tautas dziesmas.

Mākslinieks Andris Kaļiņins par albuma vizuālā noformējuma tapšanu stāsta: “Es pievērsos mūzikā dzirdamajai “introvertajai subjektivitātei”, kurā skatīšanās uz pasauli ir ļoti personiska un atšķirīga. Radītajos attēlos pasaule ir raksts, kurā valda ritms. Saulgriežu nakts ir gana spēcīga, lai šo rakstu ieliektu un deformētu. Plīvojošā dzirksteles – zieda – ugunskura zīme iedvesmota no Jūlija Madernieka. Raksta deformācija iedvesmota no Līgu pH3 darba.”

2019. gadā Līgas pH3 izdeva albumu “Ko dara pasaule neradīdama” – tradicionāo folkloru netradicionālā izpildījumā. Ierakstā piedalījās smagās mūzikas aprindās labi pazīstamie mūziķi Kārlis Tone (Tesa, Anna Kijevā, Grab, u.c.) un Artis Avotiņš (Anna Kijevā, Elkupe, Dūmu zārka zēni, Grab, Nekad, u.c.). Albums tika izdots tiešsaistes formātā un ir pieejams vietnē bandcamp.com un populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Līgas pH3 ar koncertiem uzstājušās Rīgā, Mētrienā, festivālā “Laba Daba”, kā arī, 2022. gada vasarā, ASV –  XV Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, Sentpolā, Minesotas štatā.

Jaunā albuma prezentācijas koncerts notiks zīmīgā datumā – 21. jūnijā, vasaras saulgriežos, brīvdabas kultūras telpā Savvaļā, Jaundrustos. Pasākuma īpašā viešņa – eksperimentālā mūziķe, čelliste Sarma Gabrēna.

Albums “Ne tā gaida Jāņa bērnus” būs pieejams vietnē bandcamp.com un populārākajās straumēšanas platformās no 21. Jūnija.

Dziedātājs un dziesmu autors Denijs Grieze turpina darbu pie sava debijas albuma. Joprojām radiostacijās ar labiem panākumiem skan viņa šī gada marta sākumā publicētā dziesma “Laimīgs”, taču laiks kaut kam jaunam! Šodien klausītāju uzmanībai tiek nodota sociāli aktuāla un mūsdienīgas tēmas skaroša dziesma “Apsolītā zeme”.

Jauno ierakstu producējis un ierakstījis pieredzējušais hiphopa izpildītāju producents Fakts (Jānis Šmēdiņš), kurš strādājis ar tādiem izpildītājiem kā Gacho (Mesa), Agnese Rakovska, “Singapūras Satīns”, Reiks un citi. Tāpēc arī nav brīnums, ka jaunajā dziesmā Denijs sācis arī repot. Dziesmas video veidojis Kaspars Kambars un tajā ir redzami pat trīs Deniji.

Denijs Grieze stāsta: “Dziesma ir par to, ko es redzu šajā tik sagrozītajā pasaulē, kad apkārt notiek tik daudz netaisnību, kam šķietami nevar rast risinājumus. Gribas teikt – “Paldies, tur es negribu, kur mēs ejam.” Apsolītā zeme – tā manī ir tā sajūta, ka var būt citādāk. Sajūta, ka mums jauniešiem, ka vispār visiem cilvēkiem ir paredzēts kaut kas vairāk un kaut kas labāks. Tas nav pareizi, ka tik daudz jauniešu slimo, ir atkarīgi un sašķēlušies.

Šajā dziesmā es izkāpju no savas komforta zonas. Es iepazinu reperi – Deniju Griezi. Tā man bija ļoti interesanta pieredze. Paldies Faktam par producēšanu un palīdzību dziesmas ietērpšanā. Tieši viņš bija ļoti labs palīgs tam, lai es iznestu to, kas man bija uz sirds.

Paldies arī video operatoram Kasparam Kambaram par visu vizuālo noformējumu un trako ideju īstenošanu. Mēs gājām caur tuksnesi, pāri laukiem, pa simtiem kilometru garu pamestu šoseju un ne tikai. Tas viss ir redzams video.

Paldies arī reperim Mesai, jeb Gatim Irbem, kurš kaut arī tieši nav piedalījies šīs dziesmas tapšanā, bet ir pārliecinājis mani par to, ka arī hiphopā var runāt par nopietnām tēmām, ne tikai par izklaidi, kaitīgām vielām un izpriecām.

Šī dziesma man pašam pavēra pavisam jaunu skatu uz to, kā radīt mūziku un, man šķiet, parāda vēl nebijušu Deniju. Mans muzikālais skatījums kļuvis plašāks, tas mainās un pilnveidojas tā, ka es pat nevaru sagaidīt,  kas jauns vēl gaidāms, dodoties tālāk!”

Dziesma pieejama visās mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformās visā pasaulē. Klausīties dziesmu šeit: https://orcd.co/apsolitazeme

Mūziķe, dziļās un samtainās balss īpašniece Madara Dzintara piedāvā singlu “Ved mani mājās”, kas vasarīgās un vieglās noskaņās raisīs māju sajūtu, dos patvērumu trauksmainajā un neparedzamajā pasaulē.

 “Pēdējie gadi ir bijuši nedroši un nestabili, un tā īsti jau arī nekas nav mainījies, bet mēs, cilvēki, tiecamies pēc drošās vietas gan fiziskā, tā arī emocionālās veidolā. Varbūt kādam tās ir savas reālās mājas, citam pastaigas mežā, kādam ticība kam augstākam, bet vēl kādam jušanās droši sevī pašā, sajūta, ka esi  piederīgs, “ saka Madara Dzintara.

Mūziķe turpina: “Ikdienā saskaros ar mentālās veselības izaicinājumiem – trauksmi, paniku, un šādās reizēs sanāk atklāt, ka esi pazaudējusies. Šādos brīžos nākas atzīties, ka es nevaru paspēt visu, nevaru izdarīt visu, un tad tajā sāpīgajā vietā, var dzimt arī kaut kas skaists un pozitīvs. Tad atgriežos pie sākumpunkta, lai nepazaudētos svešos viedokļos un apkārtvaldošā haosā. Šī dziesma ir tāds kā manas iekšējās pasaules un ārējās pasaules nebeidzamā dialoga rezultāts.”

Dziesmas “Ved mani mājās” mūzikas un vārdu autore ir pati Madara Dzintara, sadarbībā ar producentu JJ Lush. Ģitāru dziesmā iespēlējis Artūrs Dzintars. Radošajā procesā nozīmīgs atbalsts bija arī LaIPA stipendija.

Māksliniecisko vīziju mūziķe realizēja arī pašas veidotajā dziesmas teksta video, kurā redzama it kā nereāla pasaule, simbolizējot jaunas pasaules veidošanos, vai arī vecās pasaules izjukšanu – pārveidošanos, un tās vidū ir pati Madara.