Kārļa Lāča vārds Latvijas mūzikas notikumu aprindās sastopams gan akadēmiskās mūzikas pazinēju vērtējumos, gan dramatiskā teātra un ritmiskās mūzikas apskatos. Komponista sāktonējo daiļrades pamatu veido viņa taustiņinstrumentālista gaitas grupā Time after Time un ilggadēja pieredze paša veidotos un vadītos ritma grupu sastāvos, aranžējumi koncertuzvedumiem, mūzika reklāmām, animācijas un mākslas filmām, vērā ņemama viņa līdzproducenta un mūzikas autora loma tādu izpildītāju kā Linda Leen (albums Chameleon) un Intars Busulis (albumi KИNO, AKTs, CITĀ©) daiļradē. Sadarbība ar Intaru Busuli izvērtusies par auglīgu abu mūziķu radošo procesu vairāku gadu garumā ierakstot trīs studijas albumus, pulcējot ap sevi talantīgu mūziķu grupu un kopā ik gadu veidojot spilgtus, muzikālā satura bagātus koncertuzvedumus, kas uzvesti lielākajās Latvijas koncertzālēs, iekļauti valsts mēroga svētku pasākumu scenārijos un izskanējuši arī ārvalstīs. Kārļa Lāča darbu uzskaitījumu ievērojami papildina arī sadarbība ar vārda meistariem – dzejniekiem Imantu Ziedoni (albums Ziedonis.Lācis.Sievietes.), Kārli Vērdiņu (albums Lāču tēta dziesmas), Māru Zālīti (albums Mežā) un Jāni Elsbergu (mūzikli Pūt, vējiņi (Liepājas teātrī) un Oņegins (Dailes teātrī), nodrošinot arī Dienas gada balva kultūra 2013 un Spēlmaņu nakts (2012,2013) godalgas. Līdzās savu iniciatīvu piepildījumam ritmiskās mūzikas jomā, 2013.gadā īstenota sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņojot savu pirmo klavierkoncertu, 2014.gadā pirmatskaņojumu ar Liepājas Simfonisko orķestri piedzīvos dubultkoncerts flautai, obojai un orķestrim 42.195 un pasaules pirmatskaņojumu darbam Te deum izpildīs valsts akadēmiskais koris Latvija.