Latvijas Mūzikas Ziņas

November

21

Nov

“FUND” izziņo koncertu un publicē singlu “Mūzika / Grūvs” un dziesmas video.

Ar koncertu 8. decembrī klubā “One One” Fiņķis un DoStudija prezentē jaunizveidoto grupu "FUND". Koncerta īpašais viesis - grupas "Prāta vētra" mūziķis Māris Mihelsons (DJ set).



Šā gada septembra sākumā tika izdots Fiņķa un "DoStudijas" pirmais kopīgais studijas albums "Bāra ceļš. Akmens dārzs", kas tika pirmatskaņots koncertzālē "Ave Sol" mūsdienu mākslas festivāla "Baltā nakts 2016" ietvaros un izpelnījās plašu publikas atzinību.

Līdz ar koncerta izziņošanu, tiek publicēta videoversija dziesmai "Mūzika/ Grūvs", kas atrodama šoruden izdotajā albumā. Klipa operators Edgars Staune. Dejo – Stella Upaciere un Francis Upaciers.

» Lasīt vairāk

17

Nov

Latvijas “dziedošajam policistam” Nikolajam Puzikovam pirmais dziesmu albums!

Šonedēļ mūzikas ierakstu veikalos nonāks dziedātāja un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas Operatīvās vadības grupas kārtībnieka, seržanta Nikolaja Puzikova pirmais dziesmu apkopojums “Te nu es esmu”.

 

Vakar, kafejnīcas “Bruņinieku 63” telpās, mājīgā un sirsnīgā atmosfērā notika albuma prezentācija, kuru kuplināja gan dziedātāja ģimene, gan draugi, kā arī kolēģi no “OKartes skatuves” laikiem un šī brīža muzikālie partneri. Nikolajs klātesošajiem sniedza nelielu akustisku koncertu.

 

Nikolajs Puzikovs: “ Kas lēni nāk, tas labi nāk. It kā jau tāds sīkums, bet ir sajūta, ka man ir dzimšanas diena un visi mani sveic. Ir sajūta, ka esmu ieviesis beidzot kārtību un rūpīgi apkopojis savas izpildītās dziesmas.  Šis albums mani spēs motivēt  rakstīt jaunas dziesmas. Albuma izdošana nebūtu iespējama bez manu draugu atbalsta, tādēļ saku īpašu paldies ģimenei, tuviniekiem, dziesmu  autoriem un savai ierakstu kompānijai.”

 

Dziesmu kolekcijā iekļautas visas labākās dziedātāja izpildītās dziesmas, starp kurām ir arī dziesmu aptaujas “Muzikālā banka” uzvarētājdziesma “Dievs tevi mīl” un daudzi citi pēdējo 5 gadu laikā ieskaņotie skaņdarbi.  Dziesmu sarakstā atrodas tādas šobrīd aktuālas dziesmas kā, kopīgi ar DJ Dween ierakstītās - “Ceļojums” un “Tu esi karsta”, kura guvusi vērā ņemamus panākumus arī Lietuvā. Savukārt albuma tituldziesma tikai tagad sāk uzņemt apgriezienus un iekarot klausītāju sirdis. Portālā YouTube atrodamo Nikolaja dziesmu skatījumu skaits pārsniedz 3 miljonus.

 

Albumam kā papildus celiņi pievienotas dziesmu “Mana zeme zied” un “Te nu es esmu” angliskās versijas un duets ar Eviju Sloku Kārļa Būmeistera dziesmā “ Tāpat vien”.

Nikolaja ieskaņotās dziesmas rakstījuši un producējuši: Artūrs Palkevičs, Kaspars Dvinskis jeb DJ Dween, Mārtiņš Freimanis, Guntars Račs,  Gatis Zotovs, Oskars Deigelis, Kārlis Būmeisters un citi. 

 

Albums pieejams portālos: iTunes, Spotify, Deezer, Amazon, Apple Music un citur. CD iespējams pasūtīt MicRec mājaslapā un iegādāties mūzikas ierakstu veikalos, un Jāņa Rozes grāmatnīcās.

 

» Lasīt vairāk

15

Nov

Noskaties Tamāras Rutkovskas jauno mūzikas video.

Pašmāju dziedātāja un mūzikas producente Tamāra Rutkovska nodod klausītājiem sava debijas albuma tituldziesmas “Represent” videoklipu, kurā filmējās dejotāji, vācu aitu suns Barijs un milzīgs plīša lācis.

 

Dziesmas un aranžijas autore ir pati dziedātāja, savukārt videoklipu filmēja Mārtiņš Lielbārdis (TRML Studios).

“Represent" – ir joku dziesma par manu attieksmi pret apkārtējo pasauli. Es nodarbojos ar to, kas man patīk visvairāk, ko cilvēki par to runā un vai runā vispār, mani neinteresē,” komentē Tamāra.

Videoklipā filmējās talantīgie dejotāji – Roberts Stripkans no Latvijas un Jakhongir Khaliks Norbekovs – profesionāls dejotājs no Uzbekistānas, daudzu sacensību un starptautisko konkursu dalībnieks.

“Atmosfēra filmēšanas laukumā bija ļoti draudzīga, mēs trakojām un dejojām. Videoklipa ideja ir vienkārša, bet, kā saka, viss vienkāršais ir ģeniāls,” dalās Khaliks.

 Roberts Stripkans – profesionāls dejotājs no Latvijas, kurš veiksmīgi piedalījās daudzos konkursos un daudziem jau pazīstams kā TV šova “Netīrās dejas” un “Танцы” (“Dejas”) dalībnieks. Roberts atvēris savu deju studiju “Boost Dance Studio” Rīgā, kur viens no virzieniem, ko iespējams apgūt ikvienam interesentam, ir pašam tik ļoti tuvās hip-hop dejas.

 

Albuma „Be Yourself” digitālā versija ir pieejama visās populārākajās pasaules mūzikas lejupielādes un straumēšanas platformās, tostarp iTunes un Spotify. CD fizisko kopiju iespējams pasūtīt Tamāras Rutkovskas mājaslapā – www.tamararutkovska.com

 

» Lasīt vairāk

11

Nov

Reiks publicē patriotisku video “#Parlatviju” un aicina latviešus atgriezties dzimtenē.

Šodien, Lāčplēša dienā, gatavojoties Latvijas valsts 98. neatkarības proklomēšanas gadadienai, Reiks nodod klausītājiem savai dzimtenei veltītu dziesmu un video "#ParLatviju".

 

 

Dziesmā Reiks aicina latviešus, kuri devušies dzīves gaitās svešzemē, atgriezties dzimtenē, un tos, kuri ir Latvijā, būt vienotiem. Videoklipā redzami gleznaini Rīgas skati un Brīvības piemineklis no putna lidojuma, Cēsu pilsdrupas, tautas deju kolektīva uzvedums, iefilmēti kadri Rīgas pilī un studijā, kurā tapusi un ierakstīta jaunā dziesma, kā arī iekļauti arhīva video ar vēsturiskiem kadriem.

 

"Latvieši pamet Latviju, jo nespēj izdzīvot ar tiem līdzekļiem, ko saņem šeit, ir grūti uzturēt bērnus un ģimeni. Iedzīvotāju mirstība krietni pārspēj dzimstību. Rodas jautājums - kas notiks ar latviešu tautu pēc 100 gadiem? Varbūt es viens neko nemainīšu šajā valstī, bet mani dzirdēs ļoti daudz cilvēku, ar kuriem kopā tiešām varam ko mainīt! Mums ir jābūt vienotiem, jāpalīdz līdzcilvēkiem un kopā jāveicina mūsu valsts attīstību un izaugsmi. Tieši tādēļ vēlos uzrunāt tos, kuri visvairāk to spēj ietekmēt! Es vēlos, lai cilvēki Latvijā ir laimīgi, lai latviešu tauta plaukst, un mēs visi dalāmies šajā priekā, nevis ēdam viens otru nost. Šeit mēs piedzimām, šeit mēs izaugām, un šī ir mūsu zeme! Dažādos laikos visdažādākās varas ir vēlējušās mums to atņemt, tāpēc būsim stipri un vienoti šodien- gluži kā Latvijas brīvības cīņās. Par godu Lāčplēša dienai - par Latviju!" Tā Reiks.

 

Reiks izsaka pateicību Vitālijam Čakšam (piedziedājums), Rolānam Gulbim, Ilzei Gulbei, Kārlim un Valdim Indrišonokiem (studija, skaņu ieraksts), Faktam (skaņas pēcapstrāde), Tomam Ringam un Reinim Vilnim Baltiņam (video), Elvim Līcītim, Denisam Stepanovam, Jānim Ziediņam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Valsts prezidenta kancelejai, deju kolektīvam "Diždancis", Jelgavas kultūras namam un visiem, kas palīdzēja dziesmas un videoklipa tapšanā.

 

Paldies Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Valsts prezidenta kundzei Ivetai Vējonei par labajiem vārdiem!

 

Reiks (Arvis Reiks) ir hiphopa izpildītājs no Rīgas, kas mūzikā darbojas kopš 2007. gada un pašmāju hiphopa aprindās ir labi zināms kā apvienības “Kreisais Krasts” dalībnieks. Plašāka auditorija Reiku iepazina ar projektu “Olas”, kas divu gadu laikā iekaroja internetu. 2016. gada pavasarī Reiks izdeva pirmo solo ierakstu "Leģendas" no nākamgad gaidāmā debijas albuma. Šobrīd oficiālajā Youtube kanālā publicēti jau pieci singli ar videoklipiem, kas kopumā skatīti teju 4 miljonus reižu.

 

» Lasīt vairāk

11

Nov

Miks Dukurs izdod singlu un video “Bez Steigas”.

Dziesma ir par to, ka nav, kur steigties un dzīve ir “jāiet” lēnām, to pienācīgi izbaudot. Autoram Mikam Dukuram īpaši aktuāli tas kļuvis, kopš viņš kļuvis par tēvu dēliņam Frenklinam.

 

“Mana ikdiena un dzīves uztvere ļoti izmainījās jau gaidot bērna piedzimšanu! Attiecos pret lietām ar daudz lielāku vērību, cenšos vairāk baudīt un darīt lietas, kurām ir nozīme, bet dalīties tikai ar būtiskāko, brīžiem, kurus tiešām vēlos atcerēties. Vērojot dēlu augam, vairāk kā pirms tam, sajūtu, cik ātri skrien laiks. Tā arī nonācu līdz pārdomām par mūsdienu apsēstību ar viedtālruņiem, sociālajiem tīkliem kā arī par to cik ātri lietas un notikumi zaudē aktuālitāti,” stāsta mūziķis

 

““Bez Steigas” radās Carnikavā pie jūras, siltā vasaras dienā - es, sieva, dēls un ģitāra - viss ko sirds var vēlēties! Šķita skaisti un izlēmu to dienu paturēt tikai sev, neķert pēc telefona un “nešērot” visu ko redzu. To patieso sajūtu tāpat ar bildi kādā no sociālajiem tīkliem nenodosi. Protams, tāda tagad ir mūsu ikdiena, priekšrocība nemitīgi dalīties, kas bieži vien atvieglo dzīvi. Nepārmetu, tikai vēlos aicināt nepazaudēt savu brīvību, vairāk būt mirklī to pilnvērtīgi izbaudot un reizēm paturot tikai sev.”

 

Turpat pat blakus vietai, kur radās skaņdarbs - skaistajos Carnikavas priežu mežos, tapis arī dziesmas video stāsts.

 

Teksts un mūzika: Miks Dukurs

Mikss: Krišjānis Geidāns

Māsters: Ģirts Laumanis (Hodila Records, Valmiera)

Video: Emīls Ašmanis

Dejotāja: Elza Opelte

Make up un mati (dejotājai): Zane Lodiņa

Īpašs paldies Diānai Gavarei, Ilzei Murānei un Līvai Grāmatiņai.

 

» Lasīt vairāk

11

Nov

“The Coco’nuts” izdod singlu no jaunās koncertprogrammas.

Grupa The Coco’nuts šodien nāk klajā ar jauno singlu “Fading slowly”, kas ir viena no jaunā materiāla dziesmām.

 

Šī gada vasaras sākumā, pēc pavasarī izdotā debijas albuma “Amid opposites”, grupas sastāvs radošajā nometnē Ēvelē sāka strādāt pie jaunas koncertprogrammas, ar kuru jau septembrī, oktobrī un novembrī ir aizvadīti brīnišķīgi koncerti. Tā kā dziesmas ir veidotas ar pilnīgi jaunu dvesmu, tās krasi atšķiras no The Coco’nuts pierastā materiāla. Skaņdarbi ir plūstoši un ieved klausītāju pārdomu pasaulē.

Dziesmu “Fading slowly” grupa laiž klajā kā pirmo, jo tā stāsta par pārmaiņām, gluži tāpat, kā jaunās dziesmas – par jaunu posmu mūsu dzīves ceļā, par to, ka pārmaiņas ne vienmēr ir viegli aptvert notikuma brīdī un mēdz zust kontrole pār notiekošo, tapēc rodas vēlme vienkārši izzust uz mirkli, līdz atkal viss sākas no jauna un turpinās dzīves nebeidzamais ritējums.

 

Tuvākais brīdis, kad dziesmu varēs dzirdēt dzīvajā, ir 16.decembris, kad The Coco’nuts spēlēs džeza klubā “Trompete”. Informācijai par grupas aktivitātēm var sekot līdzi Facebook lapā: https://www.facebook.com/thecoconuti/

 

 

» Lasīt vairāk

10

Nov

Hipstokrātija piedāvā jaunu singlu.

Jauna ieraksta priekšā nonākusi electropopa apvienība Hipstokrātija, kura klausītājus iepazīstina ar jaunu singlu „Aikāsāp”.

 

Albumu, kura nosaukums vēl netiek atklāts, plānots izdot nākamā gada pirmajā pusē. Grupa ir piesardzīga savos izteikumos, jo paralēli ierakstam notiek arī sarunas ar izdevniecību. Hipstokrātija atklāj vien to, ka ierakstā nebūs vairāk par desmit kompozīcijām.

 

2015. gada maijā grupa izdeva debijas pilnmetrāžas albumu „Te nav Amerika” Naba Music/Melo records paspārnē.  Tā paša gada novembrī duets izdeva četru kompozīciju minialbumu „Zemas Izšķirtspējas Sapņi”, kurš par pārsteigumu, guva atzinību ārpus Latvijas. Ieraksts tika apskatīts ASV, Kanādas, Anglijas, Francijas, Polijas un pat Peru radiostaciju raidījumos, uzsverot plūstošo sintezatoru skanējumu.

 

Aktīvāku koncertēšanu grupa sola atsākt pēc ieraksta izdošanas ar albuma atvēršanas koncertsēriju.

 

» Lasīt vairāk

10

Nov

Ar neaizmirstamām emocijām izskanējis lielkoncerts „20 gadi latviešu mūzikā”.

Krāšņi un emocionāli priekšnesumi, skaistas un līdzi dziedamas melodijas, kustīgi un enerģiski deju iznācieni – grandiozi izskanējusi „Mikrofona ieraksti” 20 gadu jubilejas kulminācija – lielkoncerts „20 gadi latviešu mūzikā”, kas norisinājās 9.novembrī Arēnā Rīga.

 

Koncerta ieskaņā uz skatuves kāpa Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pateicās “Mikrofona ieraksti” vadītājiem par nozīmīgu ieguldījumu latviešu mūzikas popularizēšanā, pasniedzot īpašu prezidenta piemiņas balvu.

 

Pasākumu atklāja „Menuets” ar negaidītu leģendārās „Dziesma, ar ko tu sāksies” izpildījumu, kurā grupai uz skatuves pievienojās vienpadsmitgadīgā soliste Dārta Stepanova. Vareni turpinājumā skanēja Trīs tenoru dziedājums kopā ar vīru kori „Frachori”, izpildot Dzīru dziesmu no Dž.Verdi operas „Traviata”.

 

Kā jaunākās mūziķu paaudzes pārstāvji, „Musiqq”, Kristīne Prauliņa, Valters un Kaža un grupa „Četri vienā” koncertam piešķīra svaigu un jauneklīgu atmosfēru. Roķīgās notis Arēnā ieskandināja „Relicseed” un „Colt”. Grupas „Pērkons” leģendārā „Mana dienišķā dziesma”, „Tumsas” izpildītā „Redz, kā tu ar mani”, sentimentālā Aijas Andrejevas un Alex, un „Colt” dziesma „Tu un es”, Igo „Bet dzīvē viss ir savādākj” ļāva dziedāt līdzi visiem klātesošajiem.

 

Elektroniskās mūzikas aizsācēji Latvijā „Zodiac” atskaņoja senu dziesmu jaunās skaņās „Pacific time”, estrādes dziedātājs Viktors Lapčenoks izpildīja R.Paula „Varbūt”. Kantrī mūzikas žanru koncertā pārstāvēja „Sestā jūdze” ar dziesmu „Pieci soļi, nedēļa vai mūžs”, bet „Credo” iepriecināja klātesošos ar aktuālu dziesmas „Disnejlenda” versiju.

 

Daudziem par pārsteigumu, otro daļas sākumā Uldis Marhilevičs vienojās dziesmā „Rēdereja” kopā ar kontrtenoru Sergeju Jēgeru. Latviešu mūzikas estrādes dīva Laima Vaikule kopā ar vienmēr elegantajiem Intaru Busuli un Jāni Stībeli izdziedāja „Viss nāk un aiziet tālumā”. „Es karājos tavā bizē” skanēja „Līvi un Buks” izpildījumā, ko papildināja sievišķīgs aktrišu trio „Saldais”.

 

Ar savu labāko dziesmu popūrijiem klausītājus priecēja „Prāta Vētra”, „Labvēlīgais Tips”, „bet bet” un „Dzeguzīte”. Normunds Rutulis iekustināja klausītājus ar Maestro Raimonda Paula dziesmu izlasi. Deju mūzikas popūriju ar Robertu Gobziņu, Agri Semēvicu (100.debija), Jāni Grīnvaldu (“BTH”) papildināja enerģisks priekšnesums deju studijas „PRO-X” izpildījumā.
Olga Rajecka un „Turaidas Roze” veidoja krāšņu priekšnesumu dziesmai „Karsta mana jauna dziesma” kopā ar TDA „Līgo”.

 

Īpašus aplausus sanākušie pēc Laimas Vaikules aicinājuma veltīja Maestro Raimondam Paulam, kurš arī pats pagodināja koncertu ar savu klātbūtni.

 

Mūziķu un dejotāju iznācienu starplaikos tika demonstrēti retrospektīvi video atskati uz „MicRec” 20 gadu darbību, video tiešraides un intervijas ar mūziķiem no aizskatuves, kā arī video sveicieni no mūziķiem, kā Laura Reinika, Katrīnas Binderes, un citiem Latvijas iedzīvotājiem.

 

Ar aizkustinājuma asarām koncerta noslēgumā dalībnieku kopkoris un solists Ivo Fomins vienojās dziesmā „Nekas jau nebeidzas”.

 

Pēc koncerta Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde kompānijas vadītājiem pasniedza ministrijas augstāko apbalvojumu “Atzinības rakstu” par “profesionālu un nozīmīgu ieguldījumu latviešu mūzikas industrijas vērtību saglabāšanā, izaugsmes veicināšanā un popularizēšanā”.

» Lasīt vairāk

9

Nov

„Židrūns” nes tautās jauno albumu.

Šosestdien, 12. novembrī, grupa „Židrūns” sniegs jaunā albuma „Židrūns un tas, ko nevar nest” atvēršanas koncertu Rīgā.

 

Grupas trešais studijas ieraksts nāca klajā šā gada oktobrī un jau drīz pēc tam tika nominēts „Austras balvai” kā viens no 2016. gada labākajiem albumiem.

Turpinot tradīciju uzstāties neparastās vietās, šoreiz grupa uzstāsies Pūpolu ielā 12, vienā no Rīgas Centrāltirgus spīķeriem. Koncertu ievadīs „Židrūna” ielūgtie  viesi – fuzz  rokmūzikas duets Les Attitudes Spectrales.

Koncerta vietā varēs iegādāties „Židrūna” jaunāko ierakstu vinila plates formātā par īpaši izdevīgu cenu un saņemt grupas dalībnieku autogrāfus.

Koncertu Rīgā atbalsta TVNET un Radio NABA. Rīko „I Love You Records”.

Biļetes: 311.lv: https://www.311.lv/zidruns-live

Pēc uzstāšanās Rīgā „Židrūnu” varēs satikt arī ārpus galvaspilsētas. Nākamie koncerti:
18.11. Tautas Harmonijas Centrs, Valmiera
26.11. Artilērijas Pagrabi, Daugavpils
02.12. Ideju Bode, Liepāja.

» Lasīt vairāk

8

Nov

Spotify, Deezer, Bandcamp… Ko izvēlēties?

Jau labu laiku jebkuram mūzikas biznesā iesaistītam cilvēkam ir skaidrs, ka, izmantojot tikai fiziskos mūzikas nesējus, izdzīvot mūsdienās ir grūti. Lielākā daļa cilvēku ikdienā mūziku klausās digitāli, visbiežāk – internetā, izmantojot kādu no tā saucamajiem straumēšanas pakalpojumiem.

 

Kas tad īsti ir straumēšana? Īsi izsakoties – tā ir mūzikas pieejas forma, kurā mūziķi savu produktu ar kāda liela pakalpojuma sniedzēja palīdzību, bez maksas vai par konkrētu, samērīgu samaksu, nodod klausītājiem internetā. Zināmākie straumēšanas servisi ir Spotify, Deezer un Soundcloud, bet līdzīgus pakalpojumus piedāvā arī Bandcamp, Apple Music, Tidal un citi. Faktiski viena no populārākajām šāda veida platformām ir arī Youtube – mums visiem labi pazīstamais video izplatīšanas serviss. Arī tajā noteikti vērts dublēt pieejamo mūziku, it īpaši, ja dziesmām tiek veidoti videoklipi, taču ticu, ka tas nu gan ir zināms it visiem.

Šajā rakstā uzmanība vērsta uz konkrētiem jautājumiem – kuru no straumēšanas platformām izvēlēties par savu darba instrumentu, kādas ir to būtiskākās atšķirības, priekšrocības un trūkumi.

 

SPOTIFY

Zviedru „izcelsmes” straumēšanas serviss Spotify pēc sava lietotāju skaita ierindojas otrajā vietā pasaulē, bet Latvijas tirgū ir viens no populārākajiem. Pieejams teju visās valstīs – gan interneta lapas, gan mobilās aplikācijas, gan atsevišķas programmas veidā. Bezmaksas versijā lietotājam jāsamierinās ar reklāmām, kas atskan ik pēc dažām dziesmām, taču, maksājot 7 eiro mēnesī (šis ir Latvijas cenrādis, jāņem vērā, ka vairāki mobilo pakalpojumu sniedzēji ik pa brīdim piedāvā dažādas izdevīgas akcijas), iespējams no tām atbrīvoties, tāpat iegūt dažas citas priekšrocības, piemēram, iespēju klausīties izvēlēto mūziku arī offline – bez pieslēgšanās internetam. Kā viens no trūkumiem prasīgākiem klausītājiem un mūziķiem jāatzīmē fakts, ka Spotify neatbalsta lossless jeb augstākās pieejamās kvalitātes digitālos audio formātus.

Mūziķiem pašiem savas dziesmas, atkarībā no dažām citām straumēšanas platformām, nav iespējams tik vienkārši ievietot Spotify – šeit talkā jāņem sadarbība ar kādu no mūzikas izplatīšanas kompānijām jeb agregātoriem, piemēram, Latvijas tirgum draudzīgo „The Orchard”, par ko „Mūzikas Eksporta birojs” rakstījis jau iepriekš (http://musiclatvia.lv/lv/news/433/).

Rezumē: ja mūziķa ambīcijas un popularitāte jau sasniegusi nopietnu līmeni, Spotify lietošana noteikti jāapsver, taču jāņem vērā, ka, uzsākot darbību, pieejamas arī nedaudz vienkāršākas straumēšanas opcijas.

Lietotāju skaits pasaulē: 100 miljoni.

 

DEEZER

Lielākais Spotify līdzinieks. Vēsturiski viena no būtiskākajām atškrībām starp dažādām platformām ir bijusi to piedāvātais mūzikas katalogs – šajā ziņā Deezer ilgu laiku bija soli priekšā Spotify, taču šobrīd abu platformu katalogu veido ap 40 miljoniem dziesmu. Pēc līdzīga principa sacensība starp abiem servisiem norit pieejamības ziņā, un šajā jomā Deezer joprojām ir uzvarētāja pozīcijā, jo ir pieejams visā pasaulē, savukārt Spotify – „tikai” lielākajā daļā pasaules valstu. Tiesa, Deezer krietni jo krietni atpaliek klausītāju skaita ziņā – pēc jaunākajiem datiem to šobrīd lieto ap 6 miljoniem cilvēku.

Tāpat kā Spotify, arī Deezer savu mūziku nav iespējams pievienot tiešā veidā – tam vajadzīga mūzikas izplatītāja palīdzība. Kāda tad ir atšķirība? Dažas nianses. Tā, piemēram, izvēloties maksas plānu, Deezer piedāvā iespēju klausīties audio lossless kvalitātē un ievērojama daļa cilvēku to atzinuši par pārskatāmāku un vienkāršāku platformu, taču tas, tiesa, ir gaumes jautājums.

Rezumē: lielākā daļa Latvijas mūziķu, kas iesaistās straumēšanas pasaulē, izvēlas izvietot savu katalogu gan Spotify, gan Deezer. Abas platformas pieprasa mūzikas izplatītāja izmantošanu, un, ja tas jau noticis – kāpēc gan neizvēlēties abas platformas? Dubults neplīst.

Lietotāju skaits pasaulē: 6 miljoni.

 

SOUNDCLOUD

Vācijā bāzētā mūzikas straumēšanas platforma Soundcloud ir populārākā visā pasaulē – tās lietotāju aptuvenais skaits ir 175 miljoni. Lielākā atškrība no abām iepriekšminētajām, ir Soundcloud „draudzīgums” - tajā augšupielādēt savu mūziku var jebkurš, bez leibla vai agregatora starpniecības. Šādai priekšrocībai līdzi nāk arī konkrēta specifika un trūkumi – Soundcloud laika gaitā nav spējis vienoties ar lielāko leiblu pārstāvjiem par to pārstāvētās mūzikas izplatīšanu. Tā, piemēram, ne Bītlu, ne Keitijas Perijas, ne Coldplay vai Radiohead mūziku šajā platformā nav iespējams atrast.

Attiecīgi Soundcloud ir vispopulārākais, bet vienlaikus „visalternatīvākais” straumēšanas serviss, kuram piemīt zināmas komūnas iezīmes – mākslinieki tajā darbojas aktīvi, savā starpā sazinās, veido atskaņošanas sarakstus un tā tālāk. Būtiskākā priekšrocība ir jau minētā iespēja pilnīgi brīvi tajā augšupielādēt jebkādu materiālu, taču cits vērā ņemams pluss ir servisā iestrādātā opcija ļoti ērti embedēt dziesmas un pleilistes, proti, Soundcloud saturu „ielīmēt” citviet internetā – medijos, blogos u.t.t, ko nereti izmanto, piemēram, Latvijas ziņu portāli.

Rezumē: līdzās Youtube – pirmais pieturas punkts, kas jāņem vērā. Ļoti vienkārša, ērta, bezmaksas sistēma. Tiem mūziķiem, kas atrodas savas darbības sākumposmā, vispieejamākā straumēšanas platforma.

Lietotāju skaits pasaulē: 175 miljoni.

 

BANDCAMP

2007. gadā dibinātā kompānija Bandcamp oficiāli neskaitās mūzikas straumēšanas platforma, bet gan interneta mūzikas veikals. Sistēma ir vienkārša – jebkura grupa var izveidot savu profilu, izvietot tajā savu mūziku (lielākoties – albumu un mazalbumu jeb EP formā) un to tirgot. Vilinošais faktors ir iespēja noteikt jebkādu cenu – tajā skaitā atļaut mūziku lejupielādēt bez maksas vai pircējam pašam izvēlēties summu, kādu tas ir gatavs atvēlēt mūziķiem.

Paralēli minētajam formātam, servisā izvietoto mūziku ir iespējams arī atļaut straumēt tāpat, bez maksas. Bandcamp interfeiss ir absolūti askētisks un elementārs, balstīts maksimālā vienkāršībā. Visi šie aspekti to ir padarījuši par vienu no populārākajām interneta mūzikas izplatīšanas platformām, ko iespējams izmantot bez maksas. Īpaši izplatīts Bandcamp ir dažādu alternatīvo un pagrīdes jeb citiem vārdiem sakot neatkarīgo mūziķu vidū. Patīkams pluss, tāpat kā Soundcloud, ir iespēja audio saturu embedēt.

Tiesa, par katru digitāli iegādāto ierakstu kompānija ietur 15% komisijas maksu (iespējams tirgot arī fiziskās kopijas – šajā gadījumā tie ir 10%), taču pārējā nauda bez liekiem līkločiem pa taisno nonāk mūziķu kontos. Kā zināms trūkums jāmin tas, ka atšķirībā no citām platformām, Bandcamp neaizraujas ar mārketinga iespēju piedāvāšanu (Spotify, piemēram, tiek veidotas neskaitāmas pleilistes) – visa uzmanība tirgū izliktajai precei būs jāpiesaista pašiem.

Rezumē: viens no vienkāršākajiem un ērtākajiem veidiem kā tirgot savu mūziku tiem māksliniekiem, kas nevēlas vai nav gatavi ieslīgt komplicētākās menedžmenta sistēmās.

 

APPLE MUSIC/iTUNES

Savā būtībā Apple Music ne ar ko daudz neatšķiras no Spotify un Deezer. Platforma izveidota 2015. gadā kā Apple ražoto ierīču (uzsvars, protams, uz iPhone telefoniem) standartā integrētā straumēšanas sistēma. Zinot to, ka Apple produkti mūsdienu tehnokrātijas laikmetā ir viens no galvenajiem spēlētājiem, arī šo servisu vērts ņemt vērā. Pasaulē to izmanto vairāk kā 15 miljoni cilvēku. Būtiska atšķirība gan ir tā, ka, trīs mēnešus pēc Apple Music aktivizēšanas, tā kļūst par maksas aplikāciju – bez jebkādām bezmaksas variācijām.

Apple Music pieejama tikai Apple lietotājiem – kā mūzikas atskaņotājprogrammas iTunes sastāvdaļa un mobilā aplikācija. Mūziķis savus darbus šajā sistēmā (gan iTunes, gan Apple Music vienlaikus) var iekļaut divējādi – sadarbojoties ar agregatoriem vai tiešā veidā piesakot tos Apple kompānijai. Jāpiebilst, ka process ir samērā sarežģīts – vienkāršāk šajā gadījumā ir izmantot sadarbību ar profesionālajiem mūzikas izplatītājiem.

Rezumē: brīdī, kad karjera uzņem apgriezienus un mūzikas ieraksti sasnieguši atzīstamu kvalitāti, Apple produktus lietojošo auditoriju būtu muļķīgi neņemt vērā. Pašā darbības sākumposmā bez šī soļa var iztikt, taču, strādājot nopietna menedžmenta līmenī, par Apple Music aizmirst nedrīkst.

 

SOLI PA SOLIM

Lai arī plašais digitālās pasaules piedāvājums pirmajā brīdī var samulsināt, ierastais scenārijs tomēr ir vienkāršs. Tiem mūziķiem, kas tikai nesen sākuši darboties, parocīgāk ir izmantot Soundcloud un Bandcamp piedāvātās iespējas. Brīdī, kad ieraksti veikti profesionāli, kad radusies pamatota cerība, ka klausītāju skaits pieņēmis pieaugošu tendenci un viss liecina arī par iespēju no digitālajā pasaulē pārdotā saņemt ienākumus, vērts meklēt sadarbības partnerus mūzikas izplatītāju vidū. Kad tāds atrasts, jāstrādā pie mūzikas iekļaušanas Spotify, Deezer, Apple Music un citos servisos – vairākos reizē, nevis kādā no tiem atsevišķi. Galvenais mērķis – sasniegt maksimāli lielu auditoriju tiem visērtākajā veidā.

 

Autors:Henriks Eliass Zēgners

Foto:Songflow

» Lasīt vairāk