Latvijas Mūzikas Ziņas

April

26

Apr

Mūzikas suvenīri

Mūziķiem ir dažādi ienākumu avoti – sākot ar autortiesībām, koncertiem, fizisko un digitālo ierakstu pārdošanu līdz sinhronizācijai un sadarbībai ar zīmoliem. Arī mūzikas suvenīri (merčendaizings) ir lielisks papildus ienākumu avots, kas kalpo arī kā taustāms atgādinājums par koncertu, piedzīvojumu vai emocijām, kas fanam saistās ar konkrēto mākslinieku/grupu.

Populārākais grupu suvenīrs ir t-krekls, bet pārējie suvenīri ir lielākoties atkarīgi no grupas vai mākslinieka zīmola un interesēm, kā arī saistīts ar aktuālo ierakstu un koncerttūri. Mūzikas suvenīru veidošanā var ļauties brīvai radošai iztēlei – var veidot auduma somas, džemperus, šķiltavas, zeķes, spilvendrānas un jebko citus, kas ienāk prātā. Svarīgi atcerēties – vai mākslinieks pats vēlētos šādu preci izmantot ikdienā, kā tas saistās ar mākslinieka zīmolu un vai faniem ir pietiekama pirktspēja un ienākumi, lai to iegādātos.

Ar ko sākt? Mākslinieka karjeras sākumā nav nepieciešams uzriez izstrādāt  komplicētu kopēju vizuālo identitāti. Tas, protams, ir bonuss, bet karjeras sākumā labāk likt uzsvaru uz sava skanējuma atrašanu. Ja ir izdots kaut viens singls,  tam visticamāk jau ir kāds vizuālais noformējums un grupas logo, kas sākotnēji var būt tikai kā specifisks izvēlēts fonts.  Šie vizuālie materiāli arī var tikt izmantoti par pamatu suvenīru izveidei. Taču, jo aci piesaistošāks, interesantāks un unikālāks dizains, jo faniem būs lielāka interese to iegādāties.

Kad ir izdomāts, ko ražot un kāds suvenīram būs dizains, jāatrod ražošanas vieta. Izmantojot t-kreklus kā piemēru, ir iespējams iegādāties kreklus un tos drukāt atsevišķi vai arī atrast tādu pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina gan pašus kreklus, gan apdruku. Izvēle būs atkarīga no specifiskajām vajadzībām un vēlmēm (piemēram, krekla fasona vai krāsas) un cenas. 

Cik daudz suvenīrus taisīt? Ieteicams sākt ar mazāku daudzumu, lai pagrabā nekrājas 200 krekli, kurus nevar pārdot. Ir vērts pievērst uzmanību fanu vecumam, dzimumam kā arī tam, kādi izmēri/krāsas ir pieprasītāki, lai nākamajā pasūtījuma reizē, tos var iegādāties lielākā daudzumā.

E-komercijas vajadzībām iespējams izmantot tādu platformu kā Printful piedāvāto Print-on-Demand modeli, kā ietvaros suvenīri tiks ražoti tikai brīdī, kad kāds tos būs nopircis. Printful piedāvā arī preču sūtīšanu pa tiešo pircējam.

Cenu politika. Galvenie faktori, kas nosaka suvenīra cenu ir pašizmaksa un kvalitāte. Fans, kurš būs iegādājies zemas kvalitātes kreklu par €25, visticamāk nākamreiz neizvēlēsies grupas suvenīrus.

Fani ir dažādi un viņu ienākumi atšķiras. Ir vērts piedomāt pie tā, lai cilvēkam, kurš nevar atļauties tērēt €20 par kreklu, būtu iespējams iegādāties kādu piemiņas lietu, piemēram, €5 cenu kategorijā. Pēc iespējas plašāks cenu diapazons ir tikai bonuss.

Mārketings. Ar suvenīru izveidi vien nepietiek. Lai fani zinātu, ka viņiem ir iespēja nopirkt savas mīļākās grupas kreklu, ir vajadzīgs mārketings. Kā minēts iepriekš, ir svarīgi, lai mākslinieks vai grupas dalībnieki paši būtu apmierināti ar izveidoto suvenīru, to valkātu vai izmantoto ikdienā un to arī rādītu faniem, piemēram, sociālajos medijos vai koncertos. Arī fans, kurš ir iegādājies, piemēram, grupas kreklu un to valkā ikdienā, principā ir samaksājis par to, lai kļūtu par grupas un tās suvenīra staigājošu reklāmu.

Aktivitātes, kas var palīdzēt paaugstināt pārdoto preču daudzumu ir dažādas atlaides (piemēram, sezonālas), preču kombinēšana tā saucamajos “bundles” (pērc vairāk, maksā mazāk princips), suvenīru pievienošana pie koncerta biļešu tirdzniecības utt.

Kur pārdot? Lai gan vislielāko skaitu suvenīru var pārdot koncertos, laikā, kad koncerti nav iespējami, ir svarīgi pārvirzīt fokusu uz e-komercijas piedāvātajām iespējām.

Mūsdienu globālais tīmeklis piedāvā ļoti plašas tirgošanās iespējas – no Shopify līdz Bandcamp līdz speciāli mūzikai radītām e-komercijas platformām kā Music Glue.

Izvēloties sev vispiemērotāko e-komercijas platformu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kādus datus ir iespējams iegūt no pārdotā - e-pasta adreses, pircēja lokācija, cik daudz viens pircējs pērk un cik bieži atgriežas veikalā, populārākie produkti utt. Šos datus var turpmāk izmantot gan “meilinglistes” veidošanai, tūres plānošanai, gan turpmāko suvenīru veidošanai.

Mūzikas suvenīri ir svarīga jebkuras grupas vai mākslinieka darbības sastāvdaļa, kas var kļūt par nozīmīgu ienākumu avotu. Ja tu izdod mūziku un tev vēl nav uztaisīti savi suvenīri, ko tu vēl gaidi?

» Lasīt vairāk
February

9

Feb

Pētījums - alternatīva maksājuma modelis mūzikas straumēšanas platformās un tā ietekme atlīdzības saņemšanā mūziķiem un tiesību īpašniekiem.

CNM (Centre National de la Musique, Francijas mūzikas industrijas pārstāvji) publicē pētījumu, apskatot alternatīva maksājuma modeli mūzikas straumēšanas platformās un to ietekmi atlīdzības saņemšanā mūziķiem un tiesību īpašniekiem.

Pētījums, lai veicinātu debates, izmantojot  salīdzināmus datus.

Ņemot vērā mūzikas klausīšanās paradumu izmaiņas un attīstību pēdējo gadu laikā, tiešsaistes mūzikas straumēšanas servisi ir piedzīvojuši strauju izaugsmi. 2019.gada dati par ierakstu realizāciju norāda, ka straumēšana sasniegusi  59% no kopējās  ierakstu realizācijas. (SNEP pētījums, The economics of music production in 2019, 2020 edition). Tirgus daļas un ietekmes palielinājums raisa  jautājumus par to, kā šie uzņēmumi sadala ieņēmumus, kurus maksā servisu abonementi.

Divi ienākumu izplatīšanas modeļi.

Saskaņā ar TCMS, Tirgus Centriskās maksājumu sistēmas (TCMS, Market Centric Payment System) modeli, straumēšanas platformās iekasētie ieņēmumi pašlaik tiek sadalīti tiesību īpašniekiem proporcionāli viņu tirgus daļai (tiesību īpašnieka visa kataloga ģenerēto klausījumu skaits salīdzinājumā pret visā platformā ģenerēto klausījumu skaitu).Tādējādi šis ieņēmumu sadales modelis ir finansiāli izdevīgāks māksliniekiem ar vislojālāko auditoriju un veicina ieņēmumu palielināšanu dziesmām, ko klausās visaktīvākie straumēšanas mūzikas pakalpojumu lietotāji.

Mūzikas industrijas profesionāļi vairāku gadu garumā ir veidojuši kampaņas par alternatīva modeļa – LCMS, Lietotāja Centriskās maksājumu sistēmas (LCMS, User Centric Payment System) ieviešanu. Šis modelis nodrošinātu katra abonementa summas sadali atbilstoši lietotāja reālajiem klausījumiem: lietotāja abonementa maksa tiktu sadalīta tikai to dziesmu tiesību īpašniekiem, kurus viņš ir klausījies.

Objektīvs un neatkarīgs pētījums.

Francijā un Eiropā ir veikti vairāki pētījumi[1] par izmaiņām ienākumu sadalē, pārejot no esošā modeļa uz piedāvāto  LCMS. Taču tā kā tie ir  veikti izmantojot atšķirīgu  metodoloģiju un datus, to rezultāti un secinājumi bieži vien ir pretrunīgi, līdz ar to  nav iespējams tos salīdzināt un uzskatīt par objektīviem.

Šajā kontekstā Francijas mūzikas sektora pārstāvniecība CNM (Centre National de la Musique) sadarbībā ar Francijas Kultūras ministriju ir veikuši pētījumu.

Tas tika uzsākts 2020.gada aprīlī un tā mērķis ir veikt salīdzinošu un objektīvu abu sistēmu analīzi, īpaši akcentējot  to ietekmi uz mūzikas daudzveidību. Pētījums tika veikts ar kompānijas  Deloitte atbalstu un sadarbojoties un piedaloties mūzikas industrijas  profesionāļiem – mūziķiem, ierakstu producentiem, ierakstu kompānijām, ierakstu izplatītājiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un straumēšanas platformām.

Vairāki mūzikas straumēšanas servisi norādīja, ka nevēlas piedalīties pētījumā vai tiem nav resursu, lai apstrādātu savus datus pēc kopīgi izstrādātās metodoloģijas. Tikai  “Deezer”, “Spotify” un “Sacem” piekrita dalīties  ar datiem un piedalīties kopējas metodoloģijas izstrādē.[1]

Galvenie pētījuma secinājumi:

1) pāreja uz LCMS ļautu ienākumu sadalījumu vienādot, ņemot par pamatu klausītāju daudzumu (atbilstoši straumējumu skaitam) un ierobežotu ienākumu novirzīšanu katalogiem ar aktīvākajiem lietotājiem. Tomēr ekonomikā, kurā dominē piekļuve mūzikai nevis tās fiziska iegādāšanās, jautājums par to vai viens modelis ir efektīvāks un taisnīgāks par citu, joprojām ir principa un komerciālās stratēģijas jautājumus, ko šī pētījuma rezultāti nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt;

2) pāreja uz LCMS varētu sekmēt ienākumu pārdali māksliniekiem, dziesmām un muzikālajiem žanriem ar mazāku auditoriju, taču tirgus iespējas paliek ierobežotas. Kā rezultātā mūzikas izpildītājiem, kuri sekot aiz  10 000 visvairāk straumēto mākslinieku sarakstam, ietekme no pārejas uz LCMS vidēji uz katru mākslinieku būtu maksimums daži eiro gadā;

 3) pāreja uz LCMS varētu veicināt ievērojamu pārdali starp mūzikas žanriem ar lielu auditoriju – samazinot ienākumus hip-hop un rap žanram, bet palielinot rok un pop mūzikai;

 4) pāreja uz LCMS varētu palielināt agrāk izdotu katalogu tirgus vērtību (dziesmas, kas ievietotas platformā vairāk kā pirms 18 mēnešiem);

5) joprojām jāprecizē jautājums par izmaksām un sarežģījumiem, kas rastos, pārejot no vienas sistēmas uz otru. Pieņemot, ka datu apmaiņa saglabājas nemainīga, par pāreju uz LCMS būtu atbildīgas straumēšanas platformas. Abu pētījuma partneru platformu aplēstās izmaksas, kas saistītas ar šo pāreju, ir ļoti atšķirīgas un tās vajadzētu noteikt precīzāk. Turklāt mazākas platformas varētu nespēt šīs izmaksas segt un tās var tikt attiecināmas uz visiem ražošanas ķēdes (value chain) spēlētājiem. Tiesību īpašnieki (izplatītāji, producenti, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas) arī varētu segt platformu iesniegto ziņojumu pārbaudes izmaksas;

6) jāizvērtē arī rekomendāciju rīku ietekme uz ienākumu sadali LCMS modelī: daži tiesību īpašnieku pārstāvji ir izteikuši bažas par rekomendāciju algoritmiem, kuru darbība tiek uzskatīta par necaurredzamu. Kvantitatīvā analīze par samaksas sadalījumu starp rekomendētajiem un autonomajiem klausījumiem ir sarežģīta un tai nepieciešama kopēja definīcija, kuras pašlaik trūkst;

7) cīņa pret krāpšanu: LCMS modelis ļautu samazināt vienu no pašreizējiem krāpniecības veidiem, kad  lielu skaitu klausījumu konkrētām dziesmām un māksliniekiem ģenerē no “klikšķu fermām” (“click farms”). Ieviešot LCMS, krāpšana varētu tikt mērķēta uz neaktīvākiem lietotājiem vai pat kolektīvo piedāvājumu apakškontu uzlaušanu. Cīņa pret krāpšanu ir viena no galvenajām mūzikas straumēšanas problēmām, un platformu nepārtraukta modrība krāpniecisku klausījumu atklāšanai ir būtiska, un tai joprojām ir nepieciešama lielāka caurredzamība.

Turpmākā darbība.

Pētījums objektīvi izkristalizē vairākus svarīgus aspektus, pateicoties skaidras metodoloģijas piemērošanai. Šis ir svarīgs pirmais solis, kas jāsper visiem dalībniekiem solidaritātes un turpmākas attīstības virzienā.

CNM (Centre National de la Musique) plāno turpināt pētīt šo jautājumu, konsultējoties un iesaistot visas industrijas spēlētājus, lai:

- panāktu progresu datu mobilizācijā un nodrošinātu lielāku caurredzamību: dažas iesaistītās kompānijas, piemēram, nevēlējās dalīties ar pieejamo informāciju vai pat nevēlējās piedalīties pētījumā, kas apgrūtināja tā veikšanu,

- attīstītu labāku tiešsaistes mūzikas pakalpojumu praksi, rekomendācijas rīku izpratni, veicinot labu piemēru ieviešanu, lai veicinātu mūzikas daudzveidību;

- kopīgi strādātu pie straumēšanas tirgus attīstības Francijā, kas atpaliek no kaimiņvalstīm Eiropā, nodrošinot ilgtspēju visu iesaistīto pušu ekonomiskai izaugsmei un veicinot auditorijas un mūzikas daudzveidību.

Plašāka informācija un pilnais pētījums atrodami CNM mājas lapā: klikšķini šeit. 

___________________________________________________________________________

[1] “User-centric settlement for music streaming”, Clouds and Concerts, March 2014. “Music streaming in Denmark: An analysis of listening patterns and the consequences of a “per user” settlement model based on streaming data from WiMP”, Roskilde University, 2014. “Pro Rata and User Centric Distribution Models: A Comparative Study” Digital Media Finland, November 2017. Unpublished internal studies: Deezer, Spotify, Sacem, Merlin

[2] NB: Šo izpildi nevarēja veikt viendabīgi. Deezer veica kopīgo metodoloģiju pamatojoties uz pilnīgu izlasi (2019. gads un parametru pilnīgums) un definēto parametru robežās. Savukārt Spotify sākotnēji ieviesa savu metodoloģiju, kas aptvēra visus lietotājus, gan maksājošos, gan nemaksājošos, kā arī dažādas analītikas parametrus. Neskatoties uz to, lai Spotify rezultātus varētu salīdzināt ar Deezer rezultātiem, kopējā metodoloģija tika veikta uz nejaušā veidā atlasītiem 100’000 lietotājiem, ko nodrošināja Spotify par 2019. gada pirmās puses Francijas patēriņu.

» Lasīt vairāk
May

23

May

Mūziķu pieteikšanās skatēm "What's Next In Music".

Vēl tikai līdz 1.jūnijam notiek mūziķu pieteikšanās skatēm (showcase) Lietuvas mūzikas industrijas konferencei/ festivālam "What's Next In Music".

Lietuvas mūzikas industrijas konference/festivāls norisināsies no 8.-9. septembrim Viļņā, Lietuvā.

Pieteikšanās šeit!

» Lasīt vairāk

23

May

Konference/ festivāls "Reeperbahn Campus Festival" izsludina mūziķu pieteikšanās skatēm.

Mūziķus aicina pieteikties skatēm (showcase) mūzikas industrijas konferencei/festivālam "Reeperbahn Campus Festival 2017".
Konference/ festivāls norisināsies no 20.-23. septembrim Hamburgā,Vācijā.

Pieteikšanās šeit!

» Lasīt vairāk

23

May

Mūziķu pieteikšanās skatēm "Budapest Showcase Hub".

Notiek mūziķu pieteikšanās skatēm (showcase) Austrumeiropas mūzikas industrijas konferencei/ festivālam "Budapest Showcase Hub",kas norisināsies no 16.–18.novembrim Budapeštā, Ungārijā.

Pietikšanās šeit!

» Lasīt vairāk
March

22

Mar

Izsludināta pieteikšanās studentu jauno mūzikas grupu konkursam “HADRONS ’17”.

Radio NABA sadarbībā ar  Latvijas Universitātes Studentu padomi jau 12 gadus izaicina studējošo jaunatni pierādīt un parādīt savas radošās, muzikālās spējas un aicina pieteikties studentu jauno mūzikas grupu un izpildītāju konkursam “Hadrons ’17”.

 

Konkursam var pieteikties ikviena mūziķu grupa, individuālie izpildītāji vai projekti, kuros ir iesaistījies vismaz viens Latvijas Universitātes studējošo pārstāvis, un kas nav izdevuši albumus. Konkurss norisināsies trīs posmos. No iesūtītajiem pieteikumiem un skaņu ierakstiem tiks atlasīti divpadsmit labākie, kuri piedalīsies pusfināla koncertos, kas notiks š.g. 27. aprīlī un 11. maijā klubā NABAKLAB. Katrā pusfinālā piedalīsies 6 grupas, no kurām 3 labākās iekļūs finālā. Sešu labāko grupu konkursa fināla koncerts notiks š.g. 25. maijā klubā NABAKLAB.

 

Lai pieteiktos konkursam, jaunajām grupām līdz 10. aprīlim jāaizpilda pieteikšanās anketa. Papildu informāciju, pieteikšanās anketu un konkursa nolikumu var atrast mājas lapā  www.hadrons.lv.      

 

Konkursa laikā jaunās grupas, izpildītājus un muzikālos projektus vērtēs mūzikas nozares profesionāļi, radio NABA un studentu pārstāvji, kā arī pusfināla koncertu apmeklētāji, nosakot māksliniekus, kuri iegūs galveno balvu – ieraksta laiku skaņu studijā, atbalstu radio NABA ēterā, kā arī iespēju uzstāties Starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā „Laba Daba”, mūzikas festivālā „Bildes” un LU Jauno studentu svētkos „Aristotelis”. Konkursa finālā būs iespējams dzirdēt arī iepriekšējā gada konkursa uzvarētājus, grupu „MMMM”.

 

 

Konkursu organizē Latvijas Radio 6 – LU Radio NABA sadarbībā ar Latvijas Universitātes Studentu padomi. Konkursa norisi atbalsta skaņu ierakstu studija "SKAN", alus „Lāčplēsis” un NABAKLAB.  Jautājumi un atbildes – naba@radionaba.lv.

 

 

 

» Lasīt vairāk
September

30

Sep

MŪZIKAS KONFERENCĒ “WAVES VIENNA UN BRATISLAVA” ŠOGAD FOKUSS UZ LATVIJAS MŪZIKU.

No 30. septembra līdz 4. oktobrim ar saukli „austrumi satiek rietumus” Austrijas galvaspilsētā Vīnē un Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā norisināsies ikgadējā mūzikas konference-festivāls „Waves Vienna un Bratislava”. Pirmo reizi šāda veida mūzikas industrijas konferencē galvenais fokuss ir vērsts uz visu trīs Baltijas valstu mūziku, kā rezultātā Latviju tajā pārstāvēs piecas grupas un izpildītāji.

 

Katru gadu „Waves” festivāla programmā tiek likts uzsvars uz kāda konkrēta reģiona mūziku un izpildītājiem, un šogad šis gods ticis Baltijas valstīm. Latviju konferencē pārstāvēs dziesminiece Alise Joste, čellu grupa „DaGamba”, rokgrupas „Laika suns” un „Triana Park”, kā arī elektroniskās mūzikas pārstāvis „Mr. Myster”.

 

Lai vēl vairāk popularizētu mūsu reģiona mūziku „Waves Vienna + Bratislava” laikā, piektdien, 2. oktobrī Bratislavas „Urban House” klubā notiks visu trīs Baltijas valstu delegāciju kopīgi rīkota pieņemšana. Tās laikā ārvalstu mūzikas industrijas darbiniekiem būs iespēja nobaudīt grupas "DaGamba" sniegumu, kā arī satikt un neformālā gaisotnē nodibināt kontaktus ar Latvijas mūzikas industrijas profesionāļiem. Šī pasākuma organizēšanā piedalās biedrība  „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”.

 

„Waves Vienna” šogad notiks jau piekto gadu, turklāt jau trešo reizi pēc kārtas tas norisināsies paralēli ar „Waves Bratislava”. Abas galvaspilsētas šķir mazāk nekā 60 kilometru, līdz ar to abu festivālu programmas ir teju identiskas, sniedzot iespēju mūziķiem sevi parādīt divos dažādos tirgos reizē. Plānots, ka pasākumu Vīnē apmeklēs ap 15 tūkstošiem klausītāju un mūzikas industrijas profesionāļu, savukārt Bratislavā šis skaitlis varētu būt ap sešiem tūkstošiem.

 

Latvijas Mūzikas industrijas dalība festivālā notiek ar “LaIPA”, Kultūras ministrijas un Rīgas Melnā Balzama atbalstu.

 

» Lasīt vairāk

9

Sep

MŪZIKAS INDUSTRIJAS KONFERENCE/FESTIVĀLS “THE GREAT ESCAPE 2016” IZSLUDINA MŪZIĶU PIETEIKŠANOS SKATĒM.

Mūzikas industrijas konference/festivāls “The Great Escape 2016” izsludina mūziķu pieteikšanos skatēm.

Pasākums notiks no  19.-21. maijam Braitonā, Lielbritānijā.

 

Mūziķiem pieteikšanās: http://2015.greatescapefestival.com/apply-to-play/

 

Vairāk par konferenci/festivālu: http://2015.greatescapefestival.com/

 

Šobrīd reģistrācija konferencei/ festivālam ir pieejama par 130 mārciņām.

Vairāk informācijas: http://greatescape.seetickets.com/event/the-great-escape-2016-delegates/various-brighton-venues/879823/

 

2015. gadā Latviju konferencē/ festivālā "The Great Escape" Latviju pārstāvēja grupas "Triana Park", "The Big Bluff" un "Neon Saturdays".

» Lasīt vairāk
June

30

Jun

MŪZIĶU PIETEIKŠANĀS FESTIVĀLAM/KONFERENCEI MENT LĪDZ 14. SEPTEMBRIM

Mūziķiem izsludināta pieteikšanās skatēm ( showcase) mūzikas industrijas festivālam/konferencei MENT,kas norisināsies no 3.-5. Februārim Slovēnijā, Ļubļanā.

Pieteikšanās līdz 14. Septembrim.

Festivāla  atlases noteikumi un pieteikšanās: https://www.gigmit.com/apply-to-ment-showcase#apply-now

2015. gada festivālā/konferencē MENT Latviju pārstāvēja grupa „Carnival Youth”.

» Lasīt vairāk

10

Jun

MŪZIĶU PIETEIKŠANĀS "WAVES VIENNA 2015" UN „WAVES BRATISLAVA 2015” MŪZIKAS SKATĒM!

Nepalaid garām iespēju pieteikties festivāla / konferences "Waves Vienna 2015"  un „Waves Bratislava 2015” mūzikas skatēm!

 

No 1. - 4. oktobrim Austrijā, Vīnē un Slovākijā, Bratislavā notiks festivāli / konferences mūzikas industrijas profesionāļiem "Waves Vienna 2015" un „Waves Bratislava 2015”.

Vairāk informācijas par festivālu / konferenci "Waves Vienna 20145": http://www.wavesvienna.com/about/

„Waves Bratislava 2015”: http://www.wavesbratislava.com/en/about/

Pieteikties skatēm : https://marcatoapp.com/forms/wavescentraleurope/artist-application1

 

Informācijai - 2015. gadā festivālu "Waves Vienna 2015" un „Waves Bratislava 2015”   fokusa valstis ir  Baltijas valstis.

» Lasīt vairāk