Mediji un muzikanti – Grupas “Juuk” iniciatīva par sadarbības uzlabošanu sabiedriskajiem medijiem

Tikko Latvijas popmūzikas ūdeņus nedaudz saviļņoja LTV raidījums “Kultūršoks”. Tika spriests par latviešu mūzikas kvotām radiostacijās, par eksporta tirgiem, par jaunās mūziķu paaudzes izglītošanu un ko tik vēl ne. It kā jau jauki, ka radio būtu vairāk latviešu mūzikas, taču uzreiz ir jautājums – kāda tā būs?

Vai kvotas nozīmēs arī daudzveidību un izvēli? Vai tas pavērs ceļu roka, alternatīvajai, džeza, instrumentālajai, folka un pat no meinstrīma nedaudz atšķirīgai popmūzikai – tātad, arī lielākam mūziķu pulkam? Vai tā būs iespēja radio dzirdēt novērtētos “Zelta Mikrofona” nominantus, no kuriem daļu klausītāji radioviļņos nedzird teju nekad? Vai tomēr realitātē tas vienkārši nozīmēs vairāk skanējumu (un naudas) tai pašai vecajai, labajai popa spicei vairākās radiostacijās? Tādēļ, mūsuprāt, te būtu vietā parunāt pat par to, kā ir šobrīd – kā dažādai latviešu mūzikai ir iespēja trāpīt kaut vai sabiedriskā radio viļņos, lai tur atrastu klausītāju ausis.

Pieredze:

Viens spilgts piemērs. 2022. gadā aizsūtījām uz padsmit sabiedriskā radio e-pastiem dziesmu “Dzejnieks”. Kā jau daudzkārt, arī šajā reizē vairākus e-pastus Latvijas Radio serveris atmet atpakaļ tehnisku problēmu dēļ. Adresāti no LR5 un vēl vairāki citi kārtējo reizi neatbildēja pilnīgi neko, lai gan kā dziesma, tā sūtījums bija noformēti atbilstoši visām šī radio mājaslapā publicētajām prasībām. Atbildēja vien daži interesenti, no kuriem Radio Naba vienīgie dziesmu ielika pastāvīgajā rotācijā un tā Nabas 2022. gada topā ieņēma pirmo vietu starp latviešu mūziķu skaņdarbiem. Albums “Muļķa stabule”, kurā ir šī dziesma, ir nominēts dažādos topos un saņēmis augstu kritikas novērtējumu, piemēram, “Zelta Mikrofona” nomināciju kā labākais indie vai alternatīvās mūzikas albums un 1. vietu “Beehype” Latvijas topā (topu veido mūzikas žurnālisti no visas pasaules).
Liktos – par ko cepiens interneta laikmetā? Tomēr internets, lai arī ko daudzi stāstītu, joprojām nav galvenais mūziķu atklāšanas avots visai lielai publikas daļai (Latvijas Radio programmas nedēļā klausās aptuveni 775 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju*). Jā, ļoti daudzi joprojām izdzird savu jauno mūziku, atklāj sev izpildītājus tieši radio un TV. Un starp šiem cilvēkiem ir koncertu un festivālu rīkotāji, reģionu kultūras iestāžu darbinieki – dažādi cilvēki, kuri aicina mūziķus koncertēt un pelnīt. Kā mēs to zinām? Elementāri, viņi mums to pasaka, kad aicina spēlēt: “Hei, bija raidījums LR2, man jūs TĀ iepatikāties!” Un mēs arī esam bijuši
tikai vienā (!) LR2 raidījumā – Roberta Buivida “Neformātā”.

Turpinājumā rakstam būs divas daļas. Vienā pievērsīsimies problēmai un prasīsim risinājumus. Otrajā daļā uzdāvināsim sabiedriskajam medijam un mūziķiem vienkāršu plānu, kādam, mūsuprāt, jau sen vajadzēja būt radiostaciju mājaslapās. Jo kopumā attiecībām starp sabiedrisko mediju un mūziķiem vajadzētu būt labākām.

Barjeras, kurām nevajadzētu būt sabiedriskajos medijos:

Pat tad, ja, iesūtot mūziku, esi ievērojis visus nosacījumus, ko radiostacija savā lapā ir izvietojusi mūziķiem, nekādu garantiju, ka tavu skaņdarbu kāds spēlēs, nav. Pirmkārt, nav garantijas, ka to kāds saņems. Latvijas Radio e-pastu sistēma ir īpaši šīs organizācijas vajadzībām uzkonstruēts oldskūls monstrs, kurš ir pārpratis savu uzdevumu un atmet atpakaļ tavu e-pastu ikreiz, kad tu to sūti vairākām adresēm un šad tad arī tad, ja sūti vienai.

Runājot par saziņas kvalitātes uzstādījumiem, te, starp citu, fragments no LR stratēģijas:

Multimediālā satura attīstība un digitālā klātbūtne dažādās komunikācijas platformās – Mērķis: Mēs zinām, kā būt visur.

Tehnoloģiju un infrastruktūras attīstība – Mērķis: Kļūt par nozares līderi inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanā audio un multimediālā satura veidošanā un izplatīšanā

Halo, pagaidām mēs runājam par nestrādājošu e-pastu.

Otrkārt, nav skaidrs, vai kāds šo dziesmu noklausīsies un izvērtēs. Dziesmas iekrīt kā akā un var tikai zīlēt, vai kāds tās vispār ir noklausījies, jo atbildes neseko.

Atkal fragments no LR stratēģijas – manifests:

“Latvijas Radio” kā sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļa vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.

Pagaidām vēstuļu saņēmēju attieksme liek noprast, ka neesam piederīgi pat radio.

Treškārt, nav īsti skaidri stila kritēriji. Varam saprast, ka radiostacijām ir stila robežas un nedomājam, ka jālien svešās baznīcās ar savu bībeli, taču tad, lūdzu, jādefinē precīzāk, kādas tad ir “sarkanās līnijas”. Lūk, apraksti no stratēģijas:

“Latvijas Radio 2” – latviešu populārās mūzikas programma ar tajā ietvertiem satura raidījumiem.

“Latvijas Radio 3 (Klasika)” – latviešu un pasaules klasiskās, džeza un tautas, kā arī citu žanru augstvērtīgas mūzikas aptvērums.

LR5 piedalās Latvijas radošās industrijas attīstībā un piedāvā konkurētspējīgu izklaides saturu latviešu valodā, uzrunājot to gados jaunāko sabiedrības daļu, kas klausās hip hop, elektronisko, deju, EDM, drum and bass, indie, populāro, roka un citu žanru mūziku.

“Latvijas Radio 6” – atspoguļo kultūras, izglītības, urbānās vides un alternatīva dzīvesveida procesus un norises kvalitatīvā, dzīvā un dinamiskā veidā.

Spriežot pēc šiem aprakstiem, dream pop dziesma latviešu valodā ar lipīgu piedziedājumu varētu skanēt visās minētajās stacijās, vai ne? Bet rotācijā to ielika tikai Naba (paldies!), šad tad nospēlēja Klasika un LR1 (paldies!), bet LR2 tā kautri parādījās tikai vienā raidījumā (paldies, bet kāpēc tā?), tāpat kā LR4. Tātad – kritēriji īsti nestrādā.

Te vietā arī atgādināt, ka apraides šīm stacijām nepavisam nav līdzvērtīgas – Naba beidz skanēt, teju izbraucot no Rīgas – 2,9 % Latvijas teritorijas, LR5 jau skan daudz plašākā teritorijā (ap 30 %), bet LR2 – praktiski visur (95 %).

Attiecīgi šlāgeri un pops ir tas, ko no Latvijas mūziķu veikuma dzird visā Latvijā, bet, ja tavu dziesmu spēlēs tikai Naba, reģionos to nedzirdēs, lai cik laba tā būtu.

Ceturtkārt, un šis ir draņķīgākais aspekts – savējo būšanas. Kad vaicājām par mūsu problēmu radio pietuvinātiem cilvēkiem, saņēmām “kādi jūs naivi” skatienus un skaidrojumus, ka ir taču jādibina privāti kontakti ar dīdžejiem, raidījumu vadītājiem, jo, halo, te visu nosakot attiecības.

Un šajā brīdī mēs gribētu atgriezties pie Latvijas Radio kā pie valsts uzticamākā medija**, kuram ir diža misija, kura sakarā bieži izskanējuši tādi vārdi kā “latviešu mūzikas platforma”.

Vai atbildīgs un uzticams ir tas medijs, kurš jūs uzklausīs un sniegs atbildes vien tad, kad būsiet sadraudzējies ar vajadzīgo cilvēku? Kā būtu sastapties ar šādu attieksmi valsts iestādēs, VID, skolās un slimnīcās? Kāpēc ar to samierināties sabiedriskajā radio?

Bet, lai radio nebūtu vienīgais, kam tiek (jo vispār jau mēs mīlam un klausāmies LR stacijas), izdarīsim arī mazu atkāpi LTV virzienā.

Kāpēc latviešu mūzikai nav vietas sabiedriskajā TV?

Liktos, kāpēc gan sūri grūti veidotos, nenormāli dārgos videoklipus nevarētu rādīt kādā īpašā raidījumā vai vismaz pauzēs starp pārraidēm. Galu galā, portālā LSM.lv Latvijas Televīzijai ir pat ne divi, bet veseli trīs kanāli.

Taču realitāte ir tāda, ka vienīgais (!) regulārais Latvijas oriģinālmūzikai veltītais raidījums LTV ir šlāgerpārraide “Latvijas Sirdsdziesma”. Ja neskaita “Supernovu”, “Zelta Mikrofonu” un “Muzikālo banku” kā hepeningus reizi gadā. Starp citu, paldies Jānim Žildem, kurš arī jau pieminētajā “Kultūršokā” uzsvēra šo problēmu.

Attiecīgi teju vienīgais veids, kā parādīties LTV, ir spēlēt kādā raidījumā “dzīvajā”. Mums ir zināmi trīs šādi raidījumi – “Rīta Panorāma” (celies agrāk par gaiļiem un mēģini spēlējot neaizmigt), “Kultūrdeva” (celies normālā laikā un vari pajokoties ar Henrietu) un “Gudrs, vēl gudrāks” viktorīna pamatskolēniem, kur raidījuma beigās Grēviņš (paldies, Tom!) iedod skatuvi mūziķiem. Uz visiem Latvijas pop, rok, indie, hip hop, folk u.c. mūziķiem trīs raidījumi plus daži svētku koncerti. Visi šie raidījumi ir jauki un paldies viņiem par iespēju, tomēr tās visas ir TV studijas, kuru atmosfēra ir domāta raidījumam, nevis koncertam.

Vienvārdsakot, LTV, saņemieties! Raidījumu veidotāji, scenāristi, dīdžeji un žurnālisti – jums ir niša, iespēja, misija ieviest Zaķusalā vairāk raidījumu par latviešu mūziku.

Noslēgumā

Mums nav jautājumu par privāto radio attieksmi – viņu misija ir pelnīt saimniekam piķi, nevis spēlēt latviešu mūziku un balstīt latviešu kultūru. Tā ir cita saruna likumdošanas līmenī. 

Taču Latvijas kultūras atbalsta misiju ir uzņēmies sabiedriskais medijs un mēs sagaidām, ka tas to pildīs atbildīgi. Ir jāsakārto saziņa un jāveido solītā platforma, ar kuru mūziķi var rēķināties.

Platforma nozīmē kā minimums iespēju tikt uzklausītiem. Ja izdodas, tā ir iespēja tikt pie jaunām sadarbībām, koncertu piedāvājumiem, klausījumiem straumēšanas vietnēs (jā, saikne darbojas arī šādā virzienā).

Attiecīgi tā ir arī iespēja radio un televīzijai joprojām konkurēt ar straumētājiem jaunas mūzikas atklāšanā publikai, nevis tikai skriet pakaļ trendiem.

Tā ir iespēja mazināt spiedienu uz finansējuma avotiem, jo dotu mūziķiem vairāk iespēju pelnīt pašiem. Vienkāršāk sakot – nedodiet mūziķiem naudu, dodiet medijus. 

Ja šim rakstam – vēstulei izdosies iekustināt sastāvējušos ūdeņus un pavērt ceļu daudzveidīgākai mūzikai, esam pārliecināti, ka arī Latvijas muzikālā ainava gūtu iespēju kļūt daudz interesantākai gan vietējam, gan ārzemju klausītājam.

Beigu beigās, tā ir iespēja veidot mūsdienīgas, atklātas, godīgas attiecības starp mūziķiem un medijiem.

Ko mēs gribam šim nolūkam:

– adekvātas, kvalitatīvas saziņas iespējas,

– skaidrus kritērijus mūzikas vērtēšanai, skaidru un caurspīdīgu mūzikas izvērtēšanas procesu ar atgriezenisko saiti,

– skaidru vīziju un plānu visu LSM sadarbībai vietējās mūzikas popularizēšanai/platformai.

Mums šķistu, nav daudz prasīts. Bet tagad, kā solījām, dāvinām mūziķiem un sabiedriskajam medijam satikšanās plānu. Ar vietu papildinājumiem un uzlabojumiem.

Tava mūzika un sabiedriskie mediji. Satikšanās plāns.

Radiohits rotācijai – sūti uz LR2, LR5, Radio Naba

Radio tavu skaņdarbu “griež uz riņķi”, autortiesību nauda nāk, cilvēki dungo tavas dziesmas, jo nevar nedungot, tik bieži tās dzirdot. Minētajās raidstacijās ir dziesmu rotācija un dažādi topi – dažiem ir jāpiesakās īpaši.

Te jābūt strādājošu e-pastu sarakstam.

Jebkāda formāta mūzika. Sūti visām LR stacijām un īpaši – atbildīgajiem par mūziku.

Arī, ja tavs skaņdarbs vai albums nav radiohits, tas nav iemesls, lai to neatskaņotu. Tas var skanēt mūzikas apskatā vai kāda raidījuma muzikālajā pauzē. Tavu albumu visā garumā vai vismaz daļēji var atskaņot LR1 vai Klasika – šajās stacijās ir šāda veida pārraides.

Pacenties, lai par tavu mūziku būtu informēts programmu muzikālais direktors, kurš pārzina radio fonotēku un var ieteikt tavu mūziku kolēģiem.

Te jābūt strādājošu e-pastu sarakstam.

Ej uz raidījumiem. Un spēlē savu mūziku intervijā.

Līdzīgi kā kino un teātros skatītāji novērtē sarunas ar radošo komandu, radio intervija dod iespēju žilbināt un aizraut ne vien ar daiļradi, bet ar asprātību, erudīciju un citām brīnišķām īpašībām. Pirms intervijas derētu izdomāt vismaz pāris negarlaicīgas lietas, ko izstāstīt.

Neceri, ka tevi aicinās, ja pats nepieteiksies. Apskati radio programmu, izdomā, kurā raidījumā gribi piedalīties, un sāc medīt rokā tā veidotājus.

Te jābūt raidījumu sarakstam, kuros var runāt par savu mūziku.

LSM ziņu portāls. Parādies ziņās, paliec arhīvā.

Parasti izvietot dziesmu portālā nav problēmu (atšķirībā no radio). Pie tam tā paliek arhīvā. Kas attiecas uz portālam sūtāmo saturu – labāk klikšķinās uz saitēm, kurās ir kaut vai teksta video, nevis tikai Spotify ekrānšāviņš. Tātad taisi vien augšā video!

Te jābūt strādājošu e-pastu sarakstam.

LTV. Pastāsti par jaunumiem un uzspēlē.

Tev ir iespēja parādīties dzīvajā ēterā ar sarunu un uzstāšanos.

Te jābūt raidījumu sarakstam, kuros var runāt par savu mūziku.

Šo rakstu un ieceri atbalsta arī citi Latvijas mūzikas nozarē esošie:

1. Edgars Šubrovskis
2. Oskars Jansons, mūziķis, tulkotājs, “Cockroach Prophets”, “Juuk”, “Manta”
3. Ēriks Saksons, LRMA Rock Radio programmu direktors
4. Duets Sandra
5. Aivars Hermanis, Pašnodarbināto mūziķu biedrība
6. Normunds Rutulis
7. Edgars Mākens
8. Emīls Dreiblats, grupa “Willow Farm”
9. Vents Feldmanis, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, mākslas centrs “NOASS”, grupa “Pretplūsma”
10. Jānis Jansons, mūzikas organizācija kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, mākslas centrs “NOASS”, grupa “Apziņas Parazīti”
11. Evija Dambrovska, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, mākslas centrs “NOASS”
12. Guntis Cimiņš, koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs
13. Ričards Dauksts, JUUK, Podruga, Pretplūsma, Ingus Baušķenieks un Draugi, m3rTrA
14. Dace Otomere, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, radio NABA (Latvijas Radio 6) žurnāliste
15. Jānis Lūsēns
16. Džulianna Grečina, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, grupa “Alum Alu”
17. Ilze Grunte
18. Uldis Gedra, “Baložu Pilni Pagalmi”, “Stūrī Zēvele”
19. Klāvs Lauls, “Baložu Pilni Pagalmi”, “Stūrī Zēvele”
20. Māris Šverns, “Baložu Pilni Pagalmi”
21. Oskars Artūrs Upenieks, solomākslinieks
22. Jānis Bukums, grupa “JĀNIS BUKUMS”, LRMA Rock Magazine, LRMA Rock Radio, biedrība “Latvijas Rokmūzikas Asociācija”
23. Uģis Higo Glāzītis, biedrība “Latvijas Rokmūzikas Asociācija”, LRMA Rock Magazine, LRMA Rock Radio
24. Kaspars Rolšteins
25. Ainārs Majors, mūziķis, producents, grupa “ElektroFolk”, “Shakima Trio”, studija “AMFO music”
26. Aivars Lietaunieks un Nadīna Stirniniece, grupa “INSPO”
27. Elīna Ellere, LKA Tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, čigānfolkroka grupa “Alum Alu”, latviešu un ebreju mūzikas projekts “Black Rooster Sings”, folktronikas apvienība “Sun Horse”, muzikālais projekts “Lūcija. Zemgus. Ērģeles.”
28. Gatis Gaujenieks, skaņu ierakstu producents, grupa “Iļģi”, “Akacis”, “Laiksne”
29. Ēriks Kīns, ierakstu producents, grupas “Adam Zahl” dibinātājs un dalībnieks, “Edmunds Mednis un Ēriks Kīns” dalībnieks
30. Mārtiņš Burkevics, grupas “The Hobos” basģitārists
31. Marika Papēde, producente, grupas “Iļģi” menedžere
32. Grupa LĪVI & Ainars Virga
33. Arturs Nīmanis, komponists, dzejnieks, mūziķis, producents, izpildītājs. Pašnodarbināto Mūziķu Biedrības biedrs
34. Linards Kalniņš, DJ Krankenwagen
35. Toms Gaļinauskis, grupu “OGHRE”, “DJ Krankenwagen” dalībnieks, projekta “Grupu saites” vadītājs
36. Edvards Broders, grupa “The Bad Tones”, ierakstu studija “Red Room”
37. Inese Muižniece, dziesminieku koordinatore, festivālu rīkotāja, Austras biedrības valdes locekle
38. Keitija Bārbale
39. Mārtiņš Vilnītis, grupa “Nova Koma”
40. Egija Ziediņa-Popmane, grupa “Seira”
41. Alise Golovacka, grupa “Nova Koma”, “Perestroika”, “Orbitrons”
42. Jānis Ozoliņš, grupa “Sigma”
43. Kārlis Josts, grupa “Nesen”, “Laika Suns”, “The Sound Poets”
44. Andrejs Grimms, duets Līga Priede un Andrejs Grimms, “Oroboro”, “Pastakaste” u.c.
45. Edgars Rakovskis, grupa “Relicseed”, “The Factor”, Pašnodaribnāto mūziķu biedrība
46. Valdis Skujiņš, Pašnodarbināto mūziķu biedrība
47. Klāvs Kalnačs, grupa “Židrūns”, “Nielslens Lielsliens”
48. Inese Bērziņa, grupa “Coco’nuts”, Ineses Bērziņas kvartets u.c.
49. Jānis Ruņģis
50. Jānis Žilde, grupa “Satellites.lv”
51. Alise Stefanoviča, grupa “Podruga”
52. Aleksandrs Aleksandrovs, grupa “Nikto”
53. Laima Grasmane, grupa “Aston Kais”
54. Vita Liepiņa, grupa “Aston Kais”
55. Staņislavs Kuļikovs, “DZ”, “Martas Asinis”, “Nikto”
56. Adrians Grīns, “DZ”, “Les Attitudes Spectrales”
57. Rūta Starka, “Les Attitudes Spectrales”
58. Julien Stark, “Les Attitudes Spectrales”
59. Jēkabs Nīmanis
60. Jana Petkus, grupa “Nikto”
61. Daina Zalāne, KMC “Lauska”
62. Ilmārs Parols, grupa “Ambedo Act”
63. Reinis Jaunais, mūziķis, SIA RJ Music Management valdes priekšsēdētājs
64. Arvīds Saulītis, “oyaarss”, “Stiga”, “DEDZ/Jeruzalemes Dedzinātāji

    *Kantar TNS auditorijas dati par 2021. gadu

    ** https://ltv.lsm.lv/aktuali/petijums-sabiedrisko-mediju-saturs-sasniedz-82-latvijas-iedzivotaju.id275721

    LR stratēģija:  https://latvijasradio.lsm.lv/lv/par-mums/strategija/