“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina NEPLP izvērtēt š.g. 6. jūlija sēdē pieņemto lēmumu, par plānotajām izmaiņām Latvijas Radio 5 programmā, tā vietā virzot izmaiņas “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas paredzētu vienotu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu visās Latvijas radio stacijās.
Par NEPLP padomes lēmumu noteikt Latvijas Radio 5 programmā 80% mūzikas īpatsvara no visa fonogrammu raidīšanas laika Latvijas autoru radītiem darbiem, mūzikas industrijas eksperti ir pretējās domās. Šāds lēmums vājina sabiedrisko mediju un tā redakcionālo neatkarību, kā arī negatīvi ietekmē kopējo situāciju mūzikas industrijā, jo lēmums pieņemts pārsteidzīgi, neizvērtējot sekas, neņemot vērā klausītāju, pašu autoru, izpildītāju un mūzikas izdevēju viedokli.
“Jau kopš 2014.gada strādājam un virzām izmaiņas “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu visās Latvijas radio stacijās 30% apjomā no visa fonogrammu raidīšanas laika, no kuriem 20% ir jābūt latviešu valodā izpildītām fonogrammām un 10% jaunrades darbiem, kas sevī ietver arī Latvijā radītas fonogrammas citā valodā. Diemžēl jaunākais NEPLP lēmums, kas nosaka Latvijas Radio 5 atskaņot 80% no muzikālā satura Latvijā radītas fonogrammas, neatrisina mūsu virzītos priekšlikumus. Mūsu rosinātās izmaiņas ļautu radiostacijās kopā atskaņot Latvijā un ārvalstīs radītu mūziku, būtiski ceļot vietējās mūzikas kvalitāti un līdz ar to eksportētspēju. Manuprāt, Latvijā tiek radīta tikpat kvalitatīva mūzika kā ārvalstīs, bet sabiedrībā iesakņojušos stereotipu dēļ tā neiztur radiostaciju mūzikas atlases kritērijus.
Radio 5 jau būtiski vairāk atskaņo Latvijā radītas jaunrades fonogrammas nekā citas Latvijā raidošās radiostacijas kopā, palīdzot jaunajiem mūziķiem iekļūt radio apritē. Tajā pašā laikā komerciālie radio turpina darboties kā līdz šim, 85% no muzikālā satura laika atskaņojot ārvalstis radītas fonogrammas un atlikušos 15% ir tikai ievērojamu popularitāti guvušu vietējo mākslinieku dziesmas. Aicinām NEPLP izvērtēt šo lēmumu un veikt mūsu rosinātās izmaiņas likumā,” uzsver “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška.
Izvērtējot komerciālo radio staciju darbību Latvijā, saturā skaidri iezīmējas tas, ka Latvijas autoriem un izpildītājmāksliniekiem tiek liegta iespēja būt sadzirdētiem. Tādējādi mākslinieki nespēj veidot savu atpazīstamību, iespēju pārdot mūzikas albumus un saņemt par tiem autortiesību un blakustiesību atlīdzības. Rodas absurda situācija – komerciālās radiostacijas atskaņo tikai populārus latviešu māksliniekus, bet, lai kļūtu populāri, jābūt regulārā radio apritē.
“deBusul MUSIC” direktore un Intara Busuļa menedžere Una Taal – Medvide komentē: “Konkrētais lēmums par 80% mūzikas atskaņošanu Latvijas Radio 5 konkrēto situāciju mūzikas industrijā neatrisinās. Tas ir tikai īstermiņa risinājums. Kamēr Radio 5 nezaudēs reitingus, tas strādās, bet šis lēmums nekādā veidā neveicina Latvijā radītas mūzikas atskaņošanu citās radiostacijās. Pirms lēmuma pieņemšanas, neviens neprasīja pašu mūziķu un industrijas viedokli. Esmu runājusi ar jaunajiem māksliniekiem un viņiem tikt atskaņotiem dažādu Latvijas radio ēteros ir praktiski neiespējami! Radio 5 jau līdz šim ir palīdzējuši veicināt jauno grupu atpazīstamību.”
2016.gadā Latvijā TOP 5 radio stacijas bija Latvijas Radio 2, Radio Skonto, Latvijas Radio 1, Eiropas Hitu radio un Star FM. Neviena no trīs komerciālajām radiostacijām nesasniedz 30% Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru. Radio Skonto Latvijā radīta mūzika dzirdama 21% no laika, Star FM 7.2% un Eiropas Hitu radio tikai 0.0005%.
No otras puses, “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības” (LaIPA) un pētījumu kompānijas TNS 2016.gadā veiktais pētījums “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” parāda, ka lielākā daļa jeb 45% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā vēlētos, lai radiostacijā, kuru viņi klausās visbiežāk, tiktu vairāk atskaņoti Latvijā radīti mūzikas ieraksti.
Bez mūzikas īpatsvara noteikšanas, Aija Auškāpa, “Prāta Vētra” direktore un starptautisko attiecību vadītāja, iesaka vēl kādu risinājumu: “Mūsuprāt, valsts atbalsts nozares attīstībai ir nepieciešams un nozīmīgs. Labs piemērs ir Zviedrijas tālredzīgā politika – zviedru komponisti un producenti mūsdienu popmūzikā ir vieni no atzītākajiem un pelnošākajiem māksliniekiem, pateicoties valsts atbalstītai bezmaksas muzikālajai izglītībai, kas pieejama ikvienam. Zviedrijā radīti darbi ir pieprasīta eksportprece visos lielajos mūzikas tirgos.”
Ņemot vērā iepriekš minēto, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina NEPLP izvērtēt lēmumu ņemot vērā arī Latvijas mūzikas industrijas intereses. Rosinām situāciju risināt ar likumu nosakot 30% Latvijā radītu fonogrammu izmantošanas īpatsvaru visās Latvijā raidošajās radio programmās, kur ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un ne mazāk kā 10% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas jaunrades fonogrammas.
