Strauji tuvojoties latviešu mūzikas pērļu parādei Dzintaru koncertzālē augusta beigās, populārais mūziķis Normunds Rutulis dalās emocijās un atmiņās, kas viņam saistās ar latviešu mūzikas vārdu autoriem.
Festivāls “Bigbank Latvijas pērles” šogad notiks jau ceturto reizi, un šogad tā uzmanības centrā ir trīs latviešu dzejnieki, bez kuriem nav iedomājama latviešu populārā mūzika. 25. augustā Dzintaru koncertzālē skanēs Jāņa Petera dziesmu pērles, 26. augustā pērles ar Māras Zālītes dzeju un 27. augustā – Guntara Rača dziesmu pērles. Noslēdzošajā, Guntara Rača vakarā, uzstāsies arī Normunds Rutulis, kura sadarbība ar producentu un dzejnieku sniedzas tālā pagātnē.
Rutulis atceras: “Pirmo reizi Guntaru kā dzejnieku sadzirdēju vienā no festivāla-konkursa “Durvis” koncertiem Mālpilī. Tās bija astoņdesmito gadu beigas. Mēs tur uzstājāmies, bet Guntars, esot žūrijā, finālā norunāja savu dzejoli par durvīm. To gan vairs neatceros. Bet pirmā dziesma ar Guntara vārdiem manā repertuārā ir “Par to.. (Raudāja māte)”. Man ļoti nozīmīga dziesma. Man to patīk saukt par mana lielā ceļa sākumu.”
Cenšoties izvēlēties mīļāko dziesmu no Rača repertuāra, Rutulis stāsta: “Man īpaša šķiet dziesma “Lai paliek”, kas iekļauta albumā “Nekur nav tik labi kā mājās”. Šo dzejoli Guntars rakstījis savai mammai. Un arī “Sudraba ābeles” no tā paša albuma. Tā, savukārt, ir mīļākā manai mammai.” Rača dziesmu klāsts latviešu mūzikas pasaulē ir milzīgs, bet Dzintaru koncertzālē Rutuļa izpildījumā varēs dziedāt un dejot līdzi tādiem iemīļotiem hitiem kā “Lecam pa vecam” un “Cāļus skaita rudenī”.
Jāņa Petera loma latviešu dzejas pasaulē un mūzikas skatuvē ir milzīga, un tajā īpaši aktīva sadarbība dzejniekam ir bijusi ar Maestro Raimondu Paulu.
Rutulis aizdomājas par mīļākajiem darbiem ar Petera vārdiem: “Man dikti mīļas ir maestro Paula dziesmas, tāpēc vairāk asociāciju tieši ar viņa mūziku. Paula un Petera tandēms ir ģeniāls. Pats esmu ieskaņojis un noproducējis ļoti skaistu šo abu radītāju kopdarbu – albumu “Vīna dvēsele”. No tā mīļākā dziesma man ir “Pie pulksteņa pie Laimas”. Paula joku dziesmas ar Petera vārdiem ir tās, kas atmiņā ataust pašas pirmās: “Resnā Minna”, “Baltā pūka”, “Es rakstu Dženijai” u.t.t. Tiesa gan, turpat blakus ir arī Vīgnera un Petera “Ar mīlestības pinekļiem”, vai dziesmas no leļļu izrādēm par Šveiku un Pifu.”
Arī Māras Zālītes ieguldījums latviešu kultūrā ir nenovērtējams. “Par Māras Zālītes daiļradi aizdomājoties, pirmais, kas iešaujas prātā ir “Lāčplēsis”. Īstajā laikā, īstajā vietā un izpildījumā. Un, ļoti skaistais Maestro Paula un Māras Zālītes “Meža gulbji”. Starp citu, tieši dziedot dziesmas no šīs izrādes 90-to gadu vidū, pirmo reizi uz skatuves atrados kopā ar Raimondu Paulu,” atceras Rutulis.
