Atgriešanās pie pirmsākuma – dzīvā, akustiskā izpildījuma burvības, bez daudzu instrumentu piesaistes un sarežģīta aranžējuma, tīrā klavieru un balss skanējumā, ir tā, kas, mūsuprāt, uzrunā visspēcīgāk. Tieši tāda ir dziesma “Zemes spēka vārdi”.
Normunds Rutulis: ”Zemes spēka vārdi “atnāca” īstajā laikā un vietā, un kopā ar pareizajiem cilvēkiem. Turklāt, bez steigas. Kad zvaigznes sastājas vēlamajā pozīcijā, un tuvu, lai gan atšķirīgu ļaužu talants savienojas vienā, top šāds rezultāts. Lai gan, bieži savus ierakstus producēju instrumentāli un harmoniski bagātus, šoreiz gājām pretējā virzienā. Tas ir riskantāk, tomēr jūtos gandarīts par paveikto un laimīgs, ka varu veltīt savai Dzimtenei vēl vienu dziedājumu.”
Anita Rezevska: ”Zemes spēka vārdu dzejas rindas tapa saulainā rudens dienā, nesteidzīgi pastaigājoties Pārdaugavas parkos. Pēdējā laikā es bieži aizdomājos, cik mēs Latvijā esam svētīti, dzīvot tik krāšņas dabas klātesamībā. Manuprāt, paaudžu paaudzēs tieši daba ir Latvijas zemes un valsts simbols! Daba katram Latvijas iedzīvotājam, neapstrīdami, ir neatņemams atpūtas, iedvesmas, enerģijas atgūšanas un, jā, arī dziedināšanās avots. Mārim dzejoli aizsūtīju kā rudens sveicienu ar tās dienas pastaigas fotogrāfijām. Es biju pārsteigta, cik ātri, trāpīgi nolasot mierpilnās pastaigas noskaņu pantos un pievienojot himnisku krāšņumu piedziedājumā, tas izteiksmīgā klavieru pavadījumā un melodijā pārtapa dziesmā. Esmu pateicīga Mārim un Normundam par vēl vienu iespēju sadarboties un radīt, un ļoti gandarīta par gala rezultātu. Tas visprecīzāk ir raksturojams frāzi no dziesmas vārdiem – “skaistums vienkāršībā”. Es domāju, ka tieši atgriešanās pie dzīvā, akustiskā izpildījuma, bez daudzu instrumentu piesaistes un sarežģīta aranžējuma, ir tā, kas uzrunā visspēcīgāk. Un, protams, tā ir iespēja klausītājiem niansēti un pavisam tuvu dzirdēt, manuprāt, vienu no skaistākajām balsīm Latvijas mūzikā – Normundu Rutuli, kura šarms un briedums ar gadiem kļūst arvien suģestējošāks! Baudiet!”
Māris Ozols: “Šoreiz kopīgās sadarbības stāsts iesākās pateicoties Anitas lieliskajam dzejolim! Tas man uzbūra skaistu dabas ainavu, gluži kā gleznu, kurā skatoties var sasmaržot “rudens lapu rūgto smaržu”, gan atgādināja arī lielisku dzīves gudrību – dziedē, veldzē daba, dāsni neprasot nekā! Man tas patika! Lasot dzejas rindas vēl un vēl, tās sāka skanēt pašas, un melodija izveidojās visai ātri. Nešaubīgi, ka uzrunāju savu draugu, lieliskās balss īpašnieku Normundu, lai tieši viņš iedziedātu šo dziesmu. Lai arī sākotnēji bija iecerēts, ka dziesma tiks ieskaņota ar klavieru pavadījumu un izmantojot vēl pāris akustiskus instrumentus, tomēr kopīgi ar Normundu nolēmām, ka tieši šādā izpildījumā – balss un klavieres, dziesma skanēs vislabāk!”
