Klajā nāk “RIGaLIVE“ sarakstīts singls “Mazā Parīze”

Klausītājiem tiek nodots jauns, šī gada pavasarī dziesmu rakstīšanas nometnē “RIGaLIVE“ sarakstītais singls “Mazā Parīze”. Dziesma tapusi autoru kolektīvā, sadarbojoties Annai Kristai (skatuves vārds AnnaKrista) Ostrovskai, Mārai Upmanei-Holšteinei, Kārlim Auzānam, Kristapam Ērglim, kā arī Dj Rudd.

Dziesmu “Mazā Parīze” izpilda jaunā dziedātāja Anna Krista, kuru plašāka publika iepazina šoruden kā televīzijas šova “XFaktors” dalībnieci.

“Ar Annu Kristu strādāt ir viegli – viņa ir atsaucīga, enerģijas pilna un ļoti darbspējīga, un šis, pirmais singls, ir tikai priekšvēstnesis citām labām lietām! Mūsu komandas nejaušā satikšanās bija ļoti veiksmīga, kurā katrs kolosāli pienesa savu artavu,” dziesmas tapšanu atceras Māra Upmane-Holšteine. Gandarījumu par kolektīvi produktīvo darbu pauž arī Kristaps Ērglis, kurš kopā ar Dj Rudd veicis dziesmas pēcapstrādi, padarot dziesmas skanējumu enerģisku.

“Mazā Parīze” tapa jau pirmajā “RIGaLIVE” dienā, Anna Krista stāstījusi Mārai par aktuālajiem notikumiem savā dzīvē, kurus Māra veikli fiksējusi dziesmas teksta veidolā. Savukārt frāzes “Mazā Parīze” ierosinātājs bijis Kārlis Auzāns, kura vadībā dziesmas melodija tika ietērpta harmonijā.

Anna Krista atceras: “Tolaik biju izšķīrusies no ilglaicīgām attiecībām un man īsti nebija, kur dzīvot. Tādēļ manas draudzenes man bija iedevušas savu māju atslēgas, rūpēdamās par to, lai man būtu, kur palikt, kamēr es atrodu jaunu dzīvesvietu. Un tā arī sākas dziesma, man dziedot “ar atslēgām piecām”. Katrā dziesmas pantā ir ietverta daļa no mana stāsta. Es nezinu, kā Māra to paveica – kad es beidzu stāstīt, dziesmas vārdi bija gatavi!”

Dziesmu rakstīšanas nometne “RIGaLIVE” kopš 2017. gada kopā pulcē pieredzējušus un jaunus mūziķus, veicinot sadarbību kā dziesmu tapšanā, tā arī kontaktu un zināšanu apmaiņā.  “RIGaLIVE”  piedalās ne vien Latvijas, bet regulāri viesojas arī mūziķi no ārzemēm. Dziesma “Mazā Parīze” tika sarakstīta nometnes ceturtajā sesijā, kas notika šī gada aprīlī, kopā pulcējot vairāk nekā 30 mūziķus. Savukārt piektajā “RIGaLIVE” sesijā šajā rudenī piedalījās 32 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Čehijas un Krievijas.

Dziesmu rakstīšanas nometni organizē “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” ar LaIPA un Kultūras ministrijas atbalstu.

Pētījums: Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā klausās mūziku

Saskaņā ar biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pētījuma datiem, 94% Latvijas iedzīvotāju ikdienā klausās mūzikas ierakstus. Iedzīvotāju mūzikas gaume ir atšķirīga, bet pārliecinošākais vairākums jeb 38% kā iemīļotāko žanru ir minējuši popmūziku. Savukārt otrajā vietā ierindojas rokmūzika (18%), bet trešajā – šlāgermūzika (10%).

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa un klausīšanās paradumus, LaIPA sadarbībā ar Kantar TNS kopš 2015. gada veic pētījumus “Mūzikas patēriņa indekss”. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka 44% iedzīvotāji mūziku visbiežāk klausās pārvietojoties ar transportlīdzekli, 32% to klausās mājās, savukārt 12% darba vietā.

No visiem aptaujātajiem 78% norādījuši, ka mūzikas ierakstus neiegādājas – 41% tos klausās interneta vietnēs un 37% mūziku klausās radio. Mūzikas ierakstus iegādājās 16% iedzīvotāju, no tiem 11% izmanto mūzikas straumēšanas vietnes, piemēram, Spotify, Deezer u.c. Savukārt 3% aptaujāto mūzikas ierakstus iegādājas CD vai DVD formātos, 2% tos par maksu lejupielādē internetā un tikai 1% iegādājās vinila plates. LaIPA veikto pētījumu dati liecina, ka būtiski sarūk to iedzīvotāju skaits, kuri mūzikas ierakstus iegādājas tieši fiziskā formātā (CD vai DVD ierakstā).

“Pētījuma mērķis ir sekot līdzi tendencēm ilgtermiņā – kā gadu gaitā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi. Salīdzinot datus dinamikā, ir interesanti novērot kā mūzikas patērētājs no radio klausītāja pāriet uz interneta vidi. 2015. gadā radio kā populārāko avotu mūzikas patēriņam ikdienā norādīja 81% respondentu, savukārt 2019. gadā tie ir vien 37%. Tāpat pētījuma dati skaidri parāda Latvijas sabiedrības “vēlmi maksāt” par mūzikas ierakstu iegādi. Salīdzinot ar citiem līdzīgu pētījumu datiem kaimiņvalstīs, Latvijā ir izteikti mazāka sabiedrības daļa, kura ir gatava tērēt līdzekļus mūzikas straumēšanas servisu abonementam vai legālai mūzikas failu iegādei. Finanses mūzikas iegādei Igaunijā atvēl 31%, Lietuvā 25%, bet Latvijā vien 16% iedzīvotāju,” stāsta biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) izpilddirektore, Liena Grīna.

Vēlme izmantot mūziku bezmaksas, joprojām ir aktuāla tēma arī Latvijā. Salīdzinot ar 2019. gada pavasara pētījuma datiem, šobrīd par 9% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri kopē mūzikas ierakstus izmantojot YoutTube, tos pārveidojot MP3 formātā – tie ir 59% iedzīvotāju, izteikti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.  Neskatoties uz mūzikas straumēšanas ēras uzplaukumu, pētījuma rezultāti liecina – vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju vēl joprojām kopē mūzikas ierakstus. 26% mūzikas kopēšanai izmanto viedtālruni, 24% izmanto datoru un 19% aptuveni jeb piektā̄ daļa izmanto USB zibatmiņu.