Mēnesis: 2022. gada jūnijs

Šodien, 29. jūnijā pašmāju grupa “The Bad Tones” laidusi klajā EP “Back Together Forever”, kurā apkopotas 5 kompozīcijas, tai skaitā nesen izdotie singli “Nest” un “Sunny Side”. Par godu šim notikumam 10. jūlija vakarā apvienība iecerējusi mazalbuma prezentācijas pasākumu kultūrvietā “M/Darbnīca”.

Grupas “The Bad Tones” dalībnieks Edvards Broders, daloties savās sajūtās par mazalbumu, stāsta: “EP nosaukums “Back Together Forever” runā pats par sevi. Paši to uzskatām par pagrieziena punktu mūsu pastāvēšanas vēsturē. Iespējams ne gluži skaņas vai kādā citā muzikālā ziņā, bet pavisam noteikti grupas dinamikā. Šis ir pirmais ieraksts, kas veikts visiem apvienības dalībniekiem atrodoties kopā vienā valstī, vienā pilsētā, vienā studijā. Un te būtiski piebilst, ka esam satikušies jau desmit gadus atpakaļ!”

Jauno skaņdarbu pirmās skices un demo ieraksti ir tapuši pie dabas apvienības ikgadējās radošās nometnes ietvaros. Vēlāk tie pašu ierakstīti studijā “Red House”, kopā veidojot 5 kompozīciju albumu. EP ierakstā piedalījies arī taustiņinstrumentālists Teodors Kerimovs. Mazalbumu producējis un miksējis Jaspers Rass (Jasper Ras), savukārt masterējis Rengerts Eginks (Rengert Eggink), kas ir grupas draugi un sadarbības partneri no studiju laikiem Nīderlandē.

Svētdien, 10. jūlija vakarā kultūrvietā “M/Darbnīca” norisināsies albuma prezentācijas pasākums, kura ietvaros būs dzirdams mazalbuma “Back Together Forever” dzīvais pirmatskaņojums, kā arī būs iespēja aprunāties ar grupas “The Bad Tones” dalībniekiem un uzzināt ko vairāk par albuma tapšanas procesu. Plašāka informācija par pasākuma norisi pieejama grupas sociālo tīklu “Facebook”, “Instagram” un “Twitter” profilos.

Spotify

Dabas un blūza iedvesmotā apvienība izveidojusies 2012. gadā, bet nosaukumu “The Bad Tones” ieguvusi 2017. gadā. To pārstāv Edvards Broders (balss, ģitāra, taustiņinstrumenti), Rūdolfs Ozols (balss, ģitāra, taustiņinstrumenti), Alberts Levics (balss, basģitāra) un Kalvis Sležis-Zaļkalns (balss, bungas). Līdz šim “The Bad Tones” laiduši klajā EP “Bad Tunes” (2018), studijas albumu “Is It Good Enough?” (2019) un dzīvā ieraksta albumu “Ezera Skaņas” (2020).

Grupa “Very Cool People”, gatavojoties savas jaunās koncertprogrammas “Very Cool Summer” prezentēšanai 30. jūnijā festivālā “Rīgas Ritmi”, laiž klajā pirmo singlu “Viens otram pretī” no nākamgad gaidāmā dziesmu albuma ar dziedātāju Paulu Saiju.

Jaunās dziesmas mūzikas autors ir grupas baritonsaksofonists Kristaps Lubovs, bet teksta autore –  Elīna Sproģe. Ierakstu producēja grupas “Very Cool People” vadītājs Elvijs Grafcovs un tas veikts gan “Ciemupes Production”, gan “Mints Music” studijā pie Tāļa Timrota Rīgas Reformātu baznīcas telpās. Tālis ir arī dziesmas miksa autors, savukārt māsterversiju Ņujorkas studijā “Arf! Mastering” radījis amerikāņu skaņu inženieris Alans Silvermans, kurš piedalījies vairāk kā 60 “Grammy” balvas ieguvušu vai tai nominētu ierakstu tapšanā un sadarbojies ar “Very Cool People” arī agrāk.

“Ar Paulu Saiju gatavojam īpašu oriģinālmūzikas programmu, ko pirmoreiz publiski izpildīsim jau šonedēļ festivālā “Rīgas Ritmi”,” saka Elvijs. “Jaunajā koncertprogrammā būs dzirdama liela daļa no topošajā albumā iecerētajām kompozīcijām, tādēļ tā būs pirmatskaņojumiem bagāta uzstāšanās, kas ir labs izaicinājums mums pašiem.”

Šī būs ne pirmā īpaši nozīmīgā grupas uzstāšanās festivālā “Rīgas Ritmi”, jo 2020. gadā “Very Cool People” tajā prezentēja pat divas jaunas koncertprogrammas: instrumentālo “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism”, kas pērn tika izdota arī albumā, un “Vudstokas renesanse” ar dziedātāju Aiju Andrejevu, kas kļuvusi publikas ļoti iecienīta un vēl šovasar būs dzirdama koncertzālēs kā Latvijā, tā Lietuvā.

Jaunās koncertprogrammas dziesmu autori ir paši grupas “Very Cool People” dalībnieki – Elvijs Grafcovs, Māris Jēkabsons, Kristaps Lubovs, Andris Buiķis un Māris Vitkus. Teksti pašiem programmas izpildītājiem, kā arī pieaicinātajiem autoriem tapuši gan angļu, gan latviešu valodā.

““Viens otram pretī” ir dziesma par situāciju, kurā agrāk vai vēlāk nonāk daudzi,” jauno singlu komentē Paula. “Tā ir par mūzikas, dūmu un cilvēku pilnu telpu, kurā satiec kādu, kuru pirmajā mirklī nepieņem un pat atgrūd, taču tāpat nojaut, ka šis konkrētais cilvēks vēl spēlēs savu lomu tavā turpmākajā dzīvē. Vai šis stāsts kļūst par divu cilvēku individuālām vai kopīgām atmiņām, tas jau ir paša klausītāja rokās un domās.”

Dziesmai radīts arī amizants lirikas video, ko veidojis Valdis Krūmiņš, Jānis Škapars un Oskars Ozoliņš un kas tapis skaņas, gaismas un skatuves nodrošinājuma kompānijas “3S” noliktavā. Tā ir kā liela aizskatuve jeb beksteidžs ar milzum daudz mūzikas tehnikai paredzētām kastēm, kas ir visnotaļ piemērota vide jaunās dziesmas tekstā uzburtajai noskaņai.

Ar dziedātāju Paulu Saiju grupa sadarbojas kopš 2018. gada, kad viņa “Very Cool People” koncertos piedalījās dažās no dziesmām, vēl tikai studējot džeza vokālu Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. 2019. un 2020. gadā Paula devās līdzi grupai arī uz starptautiskajiem festivāliem “Klaipeda Castle Jazz”, “Šiauliai Jazz”, “Augustibluus” un vēl citiem.

“Tagad ar Paulu esam uzsākuši pavisam nopietnu sadarbību, jo viņa ir kļuvusi par spēcīgu dziedātāju ar savu, oriģinālu balsi, tādēļ mums ir liels prieks par jauno oriģinālmūzikas koncertprogrammu,” piebilst Elvijs.

Ar jauno koncertprogrammu “Very Cool Summer” grupa uzstāsies arī 8. jūlijā kultūrvietā “Oldman” Palangā, dienu vēlāk – Jūras svētkos Ventspilī, 17. jūlijā – Lūznavas muižā, 18. augustā – koncertciklā “VEF Jazz Club” Mežaparka Zaļajā teātrī, bet 26. augustā – jaunajā koncertvietā “Wondersala” Andrejostā. Rudenī šī pati programma ceļos uz Vāciju un Čehiju, bet nākamgad noteikti būs dzirdama labākajos Baltijas festivālos.

Grupas “Very Cool People” sastāvā jaunajā koncertprogrammā piedalīsies: dziedātāja Paula Saija, trompetists un bekvokālists Oskars Ozoliņš, tenorsaksofonists un bekvokālists Māris Jēkabsons, tromboniste un bekvokāliste Laura Rozenberga, baritonsaksofonists un bekvokālists Kristaps Lubovs, ģitārists Elvijs Grafcovs, taustiņinstrumentālisti Māris Vitkus un Andris Kauliņš, basists Jānis Olekšs, bundzinieks Andris Buiķis, kā arī bekvokāliste Kitija Blūma.

No 28. jūnija singls “Viens otram pretī” noklausāms lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un dzirdams labākajās Latvijas radiostacijās.

Bez iepriekš izdotajiem diviem singliem “Tiešām neatceros” un “Kā tev šodien gāja?” albumu papildina vēl trīs jaunas kompozīcijas.

“Neko darīt. Kā ir, tā jādzīvo.” ir stāsts par mentālā stāvokļa izmaiņu ietekmi uz cilvēka dzīvi. Konkrētāk, par izmaiņām uz negatīvo pusi, kad sajūtas (gan emocionālās, gan fiziskās) ir ilgstošas un negrasās atkāpties.

Ir grūti saprast kāpēc tā vispār notiek. Vēl grūtāk ir saprast kāpēc tas notiek tieši ar mani, kad izskatās, ka visiem, kas atrodas man apkārt, viss šķiet perfekti. Bet visgrūtāk ir pieņemt to, ka visticamāk ar šīm sajūtām būs jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi.

Albums viscaur ir par dzīves posmu, kurā atteicos pieņemt šīs izmaiņas un pat necentos apzināties, kas varētu tās veicināt. Atļāvos noticēt visam, ko jutu, lasīju internetā un visām domām, kas iešāvās galvā. Starp šīm domām dominēja tas, ka es varētu būt šausmīgi slims, jo jutu fizikas neizskaidrojamas sāpes, kas nozīmētu, ka man drīz jāmirst. No malas varbūt pat izklausās smieklīgi, bet, diemžēl, tā bija un reizēm vēl ir mana realitāte.

Albums Spotify

Dziesmai “Šeit un tagad” ir tapis arī mūzikas video. Šoreiz arī ar video filmēšanu un montāžu nodarbojos pats, bet nākotnē noteikti būtu priecīgs par iespēju sadarboties ar nozares profesionāļiem.

Papildus mūzikai ir izdoti arī padziļināti stāsti par katru no dziesmām. Tie publicēti manus soctīklos. Tā kā projektā apspriestais temats ir ļoti plašs un komplicēts, šķita, ka vajadzētu vairāk pastāstīt, kas tad īsti slēpjas zem lirikām. Ir grūti trīs minūtēs izstāstīt to, kas galvu ir nodarbinājis teju divus gadus un joprojām turpina nodarbināt.

Aicinu visus noklausīties albumu un tos, kam temats šķiet aktuāls, noteikti apskatīt arī padziļinātos stāstus par dziesmām manos sociālajos tīklos.

26. jūlijā Dzintaru koncertzālē notiks “Zelta Mikrofona” laureātu koncerts. Tā būs unikāla iespēja vienkopus redzēt un dzirdēt Latvijas mūzikas zvaigznes, kuras ir saņēmušas visvairāk “Zelta Mikrofona” apbalvojumu.

Pēdējos divus gadus Latvijas mūzikas ierakstu gada balva “Zelta Mikrofons” tika organizēta šauram lokam, piedaloties tikai nominētajiem mūziķiem. Izpalika svētki un kopā sanākšanas tradīcijas, kas veidojušās gada balvas gadsimta ceturkšņa garajā vēsturē. Tāpēc organizatori šovasar aicina kopā visus kā mūziķus, tā klausītājus nosvinēt “Zelta Mikrofona” 25 gadu jubileju Dzintaru koncertzālē 26. jūlijā! Draudzīgu enerģiju pasākumam piešķils Elektrum.

“Ikkatram no “Zelta Mikrofona” laureātiem šī balva saistās ar savām atmiņām un emocijām, no kurām veidosies koncerta kopējā atmosfēra. Šajā vakarā mēs dzirdēsim ne vienu vien hitu un arī tās dziesmas, kuru aktualitāte laikam ejot nemainās. Dzintaru koncertzāles sarkanais paklājs tiks izritināts kā mūziķiem, tā klausītājiem!” saka Eita Mīlgrāve “Zelta Mikrofons” ilgadējā producente.

“Mūzika ir tā, kas mūs, latviešus, uzlādē. Ar dziesmu mēs svinam svētkus, mūzikā rodam iedvesmu, mūzikas ritms mums palīdz paveikt darbus raitāk. Un, ja vēl ir iespēja būt kopā ar draugiem un izdziedāties no sirds, enerģijas lādiņš ilgam laikam ir garantēts! Uz tikšanos laureātu koncertā!” teic Diāna Orlovska, Elektrum mārketinga vadītāja.

Koncerta programmu veidos mūziķi, kas ir saņēmuši visvairāk “Zelta Mikrofona”  apbalvojumus. Kā pirmie 26. jūlija viesi tiek izziņoti: grupas “Instrumenti”, “Dzelzs Vilks”, “The Sound Poets”, “Astro’n’out”, Aija Andrejeva, Lauris Reiniks, Būū, reperis ansis. Ielūgti,  protams, ir arī Prāta vētra, Raimonds Pauls, Intars Busulis un Dons, kā arī daudzi citi – kopskaitā vairāk nekā 20 laureāti. Par programmas papildinājumu gaidāmi īpaši paziņojumi. Arī gatavošanās šiem mūzikas svētkiem neizpaliks bez pārsteigumiem – sekojiet līdzi informācijai “Zelta Mikrofona” un Elektrum sociālajos medijos.

Koncertu vadīs Markus Riva un Mārtiņš Spuris, bet īpašie viesi būs – Fredis, jeb Andris Freidenfelds, Kaspars Breidaks, Baiba Sipeniece un Valters Krauze.

Biļetes nopērkamas vietnē ekase.lv

Bērniem līdz 6 gadu vecumam (ieskaitot) ieeja bezmaksas, neaizņemot atsevišķu sēdvietu.

21. jūnijā pie klausītājiem nonāca apvienības Mesa jaunākais skaņdarbs “Ko vairāk man vajag”, kurā mūziķi izmēģina jaunu, sev neierastu skanējumu.  

“Mesa projekta  ietvaros, mēs nemitīgi meklējam jaunu skanējumu, interesantu priekš mums pašiem virzienu. Nopietni pieejam arī dziesmu tēmu izvēlei, kuras ir gan par to kā jūtamies paši, gan to, ko  ieraugam vai sadzirdam no apkārtējiem līdzcilvēkiem,”  stāsta Gatis Irbe. “Vēlējāmies radīt kaut ko žanriski negaidītu, tai pat laikā vienkāršu un pozitīvi pacilājošu. Rezultātā sanāca tomēr ieguldīt samērā daudz laika un darba, lai dziesma tik tiešām sanāktu vienkārša. Esam apmierināti ar rezultātu un ceram, ka arī klausītājiem tas būs patīkams pārsteigums.”

Līdz ar dziesmas nokļūšanu straumēšanas servisos un radiostacijās, tiek publiskots arīdzan dziesmas videoklips, kura ideja pieder pašam Mesa izveidotājām un līderim Gatim Irbem un režisoram Gatim Unguram, kameras veikums – Mārcis Ābele. Klipa tapšanā svarīga nozīme ir tieši Mesa draugiem un klausītājiem, kuri atsaucās uz aicinājumu tajā piedalīties.

11. augustā Andrejsalā, Andrejostas estrādē norisināsies šīs vasaras vienīgais MESA koncerts “Svaigā gaisā”, kas reizē būs arī pirmais šī projekta koncerts zem klajas debess.

Par MESA

Projekts “Mesa” tika dibināts 2015. gada izskaņā un viens no Latvijas straumētākajiem mūzikas projektiem Latvijā. Tā galvenais izveidotājs ir Gatis Irbe, zināms ar skatuves vārdu GACHO. Līdz šim brīdim ir izdoti trīs studijas ieraksta albumi – “Mesa” (2016), “II” (2017) un “M3SA” (2020). Visi albumi ir saņēmuši zelta un platīna ieraksta statusus. Savā daiļradē projekts pievēršas tēmām, kuras ir īstas, dzīvas un ilgtermiņā svarīgas.

Reaģējot uz strauji augošajām cenām populārā grupa “Citi Zēni” izdod asprātīgu singlu par naudas vērtību – “Lieka Štuka”.

Dziesma “Lieka Štuka” grupas radošajā procesā radusies jau teju pirms diviem gadiem, tomēr “Citi Zēni” ilgi gaidījuši īsto brīdi singla izdošanai. Reaģējot uz degvielas cenu kāpumu,  gāzes rekord augstajām izmaksām un kopējo inflāciju šķiet, ka trāpīgāks brīdis dziesmai par  naudas vērtību nav iedomājams. ‘Lieka Štuka’ kā jēdziens ir kaut kas tuvu nesasniedzams  tomēr ir vērts uz to tiekties un par to sapņot. Vēl nekad neesmu saticis cilvēku, kas teiktu, ka viņam ir pārāk daudz naudas. Katram ir kāda vēlme kuru pietuvināt īstenībai palīdzētu papildus līdzekļi” tā par grupas jaunāko veikumu izsakās solists Jānis Pētersons.

Šajā singlā solista pienākumus uzņēmies grupas saksofonists Dagnis Roziņš, kurš par dziesmas skanējumu izsakās šādi: “Šis singls manāmi atšķiras no citām grupas dziesmām, tāpēc reizēm rodas sajūta, ka šo dziesmu neesam uzrakstījuši mēs paši, bet tā mums ir piešķirta no kādiem augstākiem spēkiem – lietošanā.” Kopējo dziesmas uzbūvi komentē arī grupas basģitārists un producents Roberts Memmēns: “Veidojot dziesmas aranžējumu meklējām risinājumus, kā pārsteigt klausītājus. Līdz šim ‘Citi Zēni’ nekad vēl nebija sadarbojušies ar kori, taču šķiet, ka tieši šai dziesmai piestāv tā kopības sajūta, kuru sniedz dziedāšana kopā. Šoreiz gan kori nevarējām atļauties, tāpēc visas vīru partijas iedziedāju es pats. Kopumā tās bija 190 balsis, kuras var vienlaikus dzirdēt dziesmas izskaņā.”

Līdz ar jaunāko singlu grupa prezentē arī videoklipu, kurš veidots sadarbībā ar radošo apvienību “Creators 22”. Vizualizācijas ideju un realizāciju komentē klipa režisors Mārtiņš Goldbergs: “Mēs centāmies salauzt līdzšinējo grupas estētiku, lai ļautu viņu klausītājiem vizualizēt dziesmas domu citādāk nekā līdz šim. Lai gan dziesmas teksts ir pilns ar ironiju un satīru, taču videoklipā centāmies ieturēt māksliniecisku nopietnību, lai vizuāli radītu tādu pašu pretrunu kāda ir dziesmas nosaukumā. ‘Lieka Štuka’ ir oksimorons un tā arī centāmies to attēlot.”

Grupa “Citi Zēni” pārstāvēja Latviju 66. Eirovīzijas dziesmu konkursā ar savu dziesmu “Eat Your Salad”. Aizvadītā gada izskaņā iznāca grupas debijas albums “Suņi Iziet Ielās”. Šī albuma singli guvuši plašus panākumus izcīnot otro vietu Muzikālās Bankas fināla šovā, kā arī iegūstot balvu “Zelta Mikrofons” kā tautas gada dziesma. Līdzšinējie grupas singli ir sasnieguši vairāk nekā 4 miljonus skatījumu YouTube platformā.

Dziesmas autori – Toms Kagainis un Roberts Memmēns. Producējis – Jānis Jačmenkins (JJ Lush), miksējis un māsterējis Pauls Dāvis Megi, teksta autors – Dagnis Roziņš. Kopējo singla izdošanu nodrošina Forte Production.

Grupa “Citi Zēni” ir sešu cilvēku muzikālā apvienība, kuras mūziku var raksturot kā vispirms sakratītu un pēc tam atvērtu svaiga tonika bundžiņu. Grupas sastāvā muzicē Jānis Pētersons (vokāls), Dagnis Roziņš (vokāls, saksofons), Reinis Višķeris (taustiņinstrumenti), Krišjānis Ozols (ģitāra), Roberts Memmēns (bass) un Toms Kagainis (bungas).

Turpinot vasaras singlu tematiku, latviešu hiphopa izpildītājs Edavārdi uzreiz pēc iepriekšējā singla, izdod ilgi gaidīto un fanu pierastīto “Lets blake”.

‘Pēc maniem piedzīvojumiem šovā “Četri uz koferiem”, frāze “Let’s blake” ir izplatījusies Latvijā kā nekontrolējams kūlas ugunsgrēks. Vairāku mēnešu garumā es dzirdēju aicinājumus no draugiem un klausītājiem uzrakstīt dziesmu ar “Let’s blake” tematiku. Es ilgi “lauzos”, jo nespēju iedomāties, kā šāda veida kompozīcija varētu skanēt, taču atlika arī man mazliet “pableikot” un iedvesma atnāca pati no sevis. Frāze “Let’s blake” ir ieguvusi jau ļoti daudz nozīmēs un es negribu, lai šī dziesma pretendē uz “BLAKE” definīciju, šī ir tikai mana interpetācija par to, kā tas varētu skanēt. Šovasar notiks daudz pasākumu un koncertu un “Let’s blake” ir neizbēgams, tāpēc aicinu visus būt prātīgiem,” stāsta Edavārdi.

Jaunā dziesma klausītājiem nodota 17. jūnijā un klausāma visās populārākajās straumēšanas vietnēs.

Vārdi: Edavārdi (Eduards Gorbunovs)
Mūzika: NiklāvZ (Niklāvs Sekačs)
Ieraksts un skaņas apstrāde: NiklāvZ (Niklāvs Sekačs)
Vizuālais noformējums: Terēze Strādniece, Maija Kuzņecova

Tuvākie. Edavārdi koncerti:

• 29. jūnijs, Rīga, K.K. fon Stricka villa
• 1. jūlijs, Hotel Zeit, festivāls STRAUME ‘22
• 16. jūlijs, Rīga, festivāls “Positivus”
• 22. jūlijs, Ozolnieki, MASTI kvartāls
• 30. jūlijs, Liepāja, festivāls “Summer sound”

Par godu kamerorķestra “Kremerata Baltica” 25. jubilejai šodien Nacionālā ierakstu kompānija SKANi laiž klajā Gidona Kremera vadītā orķestra albumu “ppp”. Šis nosaukums ir trīs Latvijas slaveno komponistu abreviatūra – tajā klausāma Pētera Plakida, Kristapa Pētersona un Georga Pelēča mūzika. No šodienas albums digitālā un CD formātā pieejams klausītājiem 80 pasaules valstīs, kā arī lielākajās straumēšanas platformās.  

Šo kamermūzikas albumu veido Pētera Plakida izjūtas smalkums un mīlestība pret detaļām, Kristapa Pētersona matemātiskā precizitāte un izsvērtība līdztekus transcedentāliem un mistiskajiem tēliem, kā arī Georga Pelēča melanholiskais sapņojums kopā ar dzīvespriecīgumu un brašumu. “Mans ideāls – kalpošana mūzikai. Lai kādās formās tas izpaustos, es ar lielu prieku jūtos kā šīs kundzes kalps”, – savulaik stāstīja Pēteris Plakidis. Albums ierakstīts 2021. un 2022. gadā Rīgas Skaņu ierakstu studijā un Latvijas Radio 1. studijā.

“Man ir prieks ar šo Kremerata Baltica albumu ne tikai nosvinēt mūsu 25 gadu jubileju, bet arī piedāvāt mūzikas mīļotājiem visā pasaulē skaņdarbus, kuri ir tapuši manā dzimtenē. Latvijas visradošākie komponisti ir saistīti ar mūsu orķestri un veltījuši tam brīnišķīgus darbus. Es ceru, ka tie iedvesmos mūsu klausītājus, un mēs šo mūziku uztversim kā Kremerata Baltica soli ceļā uz nākotni”, – saka Gidons Krēmers, Kremerata Baltica mākslinieciskais vadītājs un solists kopš 1997. gada.

Albums ir klausāms Spotify: https://spoti.fi/3tIFI2F

Un citās lielākajās straumēšanas platformās. Albuma iznākšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Pēteris Plakidis (1947–2017) ir lielākais mūzikas dzejnieks un interprets, kādu pazīstam latviešu komponistu vidū. Pēc biogrāfijas datiem – arī “visakadēmiskākais”, jo, kopš pats sācis studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, tā arī no tās nav šķīries. Kompozīcijas klase, asistentūra, profesūra. Arī vistipiskākais latviešu komponista izglītības un darba ceļš – Dārziņskola, Konservatorija, Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, iecienīts kino komponists, arī izcilo leļļu filmu līdzradītājs. Un tomēr Pētera Plakida devums ir īpašs, ne ar ko citu nesalīdzināms ne tikai viņa brīnumainā talanta dēļ, bet arī ar viņa pilnskanīgo, daudzpusīgo dzīvi mūzikā. Viņš iemiesoja mākslas brālības saites starp komponistu un interpretu, starp kameransambļa dalībniekiem, starp dzeju un mūziku, starp dzejniekiem un mūziķiem. Tās bija spēcīgākas par jebkuru konjunktūru. Viņš piederēja mūzikas “savējo” laikmetam, kur tikai talants un izpratne bija svarīgi. Pēteris Plakidis ir bijis Kremerata Baltica uzticams draugs un domubiedrs, veltījis skaņdarbu “Musica Jubilate” orķestra desmitajai gadadienai, bet 2003. gada Dziesmusvētkos Gidons Krēmers pirmais atskaņoja viņa “Brīvdabas mūziku” vijolei un simfoniskajam orķestrim. Viņa mūzika regulāri skan Kremerata Baltica festivālos.

Kristaps Pētersons (1982) dzimis 1982. Gadā Valmierā. Mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ar augstāko novērtējumu ieguvis bakalaura grādu gan kontrabasa, gan kompozīcijas specialitātēs (2005) un maģistra grādu kompozīcijā (2007). Mācību laikā par izcilām sekmēm saņēmis Arnolda Šturma balvu un Tālivalda Ķeniņa balvu. Kopš 2005. gada K. Pētersons ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis, kopš 2015. gada – Kremerata Baltica mūziķis un solists. K. Pētersona mūzika atskaņota laikmetīgās mūzikas festivālos Latvijā (“Skaņu mežs”, “Arēna”, Saxophonia, “Rudens mūzika”, “Latvijas Jaunās mūzikas dienas”, Introvertās mūzikas festivāls, Kremerata Baltica festivāli). 2010. gadā Latvijas Radio kora ieskaņotais opuss “Mijkrēšļa dziedājumi’’ UNESCO rīkotajā Starptautiskajā kompozīciju konkursā ROSTRUM ieguva galveno balvu jauno komponistu kategorijā. Saņēmis “Autortiesību bezgalības balvu 2012” par simfonisko miniatūru “Šahs” kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu Latvijā un viņa opera-lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu” atzinīgi novērtēta ar “Latvijas Gāzes” Gada balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem, kā arī ar “Lielo mūzikas balvu 2014” kategorijā “Gada uzvedums”. Kopā ar māksliniekiem Krišu Salmani un Annu Salmani ieguvis arī Purvīša balvu par izstādi “Dziesma”, kas aicināja pārskatīt 20. gadsimtā nostiprināto nacionālo vērtību sistēmu un lika skatītājam/klausītājam atbildēt uz jautājumu – vai tā atbilst arī 21. gadsimtam?

Georgs Pelēcis (1947) ir komponists un ievērojams mūzikas zinātnieks īpaši kontrapunkta teorijas un vēstures laukā, mācījies E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā un, klasesbiedra Gidona Krēmera pamudināts, turpinājis izglītību P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasē, kuru absolvē 1970. gadā. Pēc septiņiem gadiem viņš turpat beidz mūzikas teorijas aspirantūru pie Vladimira Protopopova. Kopš 1970. gada pasniedz polifoniju J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Georga Pelēča galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga, ar ko saistīti viņa vairāk nekā 30 zinātniskie darbi. Viņa zinātniskais pētījums “Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas” (Dr. habil. art., 1990) guvis augstu novērtējumu pasaulē un atzīmēts ar medaļu Romas Starptautiskajā Palestrīnas centrā Itālijā 1993. Gadā. Komponists Georgs Pelēcis ir savdabis ierastajā 20./21. gadsimta kultūras ainā. Viņa ideāls ir labskaņa un harmonija. Mūzikā dominē naivi dzīvespriecīgi un braši tēli, kas dzīvo līdzās melanholiskam sapņojumam. Ievērojams Georga Pelēča mūzikas interprets un daiļrades sūtnis pasaulē ir komponista jaunības draugs, vijolnieks Gidons Krēmers. Tieši viņam pieder nopelni Pelēča mūzikas nokļūšanai starptautiskā mērogā, sākot ar opusiem “Tomēr” (1994), “Tikšanās ar draugu” (2001), “Astors Pjacolla, Oskars Stroks un es” (2001), “Plaukstošs jasmīns” (2007) u. c.

KREMERATA BALTICA ir Gidona Krēmera 1997. gadā dibinātais, Grammy balvu 2002. gadā un Praemium Imperiale 2009. gadā ieguvušais orķestris, kas uzskatāms par vienu no Eiropas spēcīgākajiem internacionālajiem ansambļiem. Maestro Krēmers speciālā konkursā izvēlējās jaunus, entuziastiskus mūziķus, kam nedraudētu “orķestrīts”, ar ko saskaras daudzi ilggadējie profesionālie orķestri. Centrālais elements Kremerata Baltica mākslinieciskajā personībā ir unikālo programmu izvēle, kas pārsniedz ierastās normas un īsteno daudzu ievērojamu komponistu pasaules pirmatskaņojumus. Arvo Perts, Gija Kančeli, Pēteris Vasks, Leonīds Desjatņikovs, Aleksandrs Raskatovs, Sofija Gubaiduļina un daudzi citi ir rakstījuši tieši orķestrim Kremerata Baltica. Kremerata Baltica orķestris ir koncertējis vairāk kā 50 valstīs, 600 pilsētās un sniedzis vairāk kā 1000 koncertu visā pasaulē. Plašais un īpaši izvēlētais repertuārs ir klausāms arī vairākos desmitos mūzikas albumu. Daudzi no tiem saņēmuši augstus apbalvojumus. Mečislava Veinberga mūzikas ieraksts bija nominēts 2015. gada Grammy balvai, D. Šostakoviča klavierkoncerti, kas ierakstīts sadarbībā ar Annu Viņņicku, ieguva ECHO Klassik 2016 balvu, Mečislava Veinberga 2. un 21. simfonijas ieraksts, kas tapa sadarbībā ar Birmingamas simfonisko orķestri un Mirgu Gražinīti-Tīlu, 2020. gadā ieguva Gramophone balvu. Kremerata Baltica mūziķi no Lietuvas turpināja mēģinājumus un atskaņoja koncertus Lietuvā, bet Latvijas dalībnieki uzstājās Latvijā un Igaunijā – tā radās Kremerata Lithuanica un Kremerata Lettonica. Kremerata Baltica ir iespēja jaunajai paaudzei uzņemt sava mākslinieciskā vadītāja Gidona Krēmera bagāto, nesavtīgi dalīto pieredzi un iedvesmot mūzikas un kultūras dzīvi Baltijas valstīs.

Ierakstīts: Rīgas Skaņu ierakstu studija, Latvijas Radio 1. studija, 2021. un 2022.

Ieraksts un skaņas pēcapstrāde: Varis Kurmiņš

Bildes: Jevgeņija Frolova, Edmunds Mickus, Maksims Novikovs, Angie Kremer

Albuma teksts: Ingrīda Zemzare

Dizains: Kirils Šmeļkovs

Izpildītājproducenti: Ingrīda Zemzare, Egīls Šēfers

℗ Kremerata Baltica, 2022

© Kremerata Baltica & LMIC/SKANi 139, 2022

Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  (5.-7. augusts) turpina aizsākto tradīciju muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos.

Jau piektdienas vakarā plkst. 19:00 Suņa skatuvi atklās jauna pašmāju performanču apvienība “PUSHPA”, kurā piecas jaunas performanču mākslinieces aicinās ieelpot citādāku gaisu un sajust pirmatnējo, sakrālo sievišķo spēku. Vakara turpinājumā spilgta koncertšova formā veidota koncertizrāde visa vecuma bērniem – “Savādi cilvēki stāv ļoti savādi”, kurā apvienoti analogie sintezatori, operas balss un analogie kinoprojektori. Tās pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā).

Savukārt sestdienu ieskandinās Imanta Ziedoņa klases uzvedums “Lāča Andreja stunda”, muzikāls notikums – interaktīva pasaka bērniem. Tās laikā bērniem būs iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci, Andreju Upīti, uzzināt faktus par dzejnieku, dabu, pārbaudīt matemātikas zināšanas un ritma izjūtu, dziedot līdzi dziesmām.

Dejas programmu veido ikoniskā horeogrāfes Sabīnes Neilandes dejas izrāde, sievietes esības manifestācija “FEMINA”, horeogrāfes Lilijas Liporas dabas spēka meklējumi dejas izrādē “Līdzās Tev”, horeogrāfu un dejotāju Aigara Larionova un Naura Miķeļa Gobas dejas performance “Izbalansēt”, kur dejotāji ar kontaktimprovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem par godīguma sadali. Pirmo reizi festivālā būs iespēja redzēt Rīgas Baleta skolas audzēkņu dejas izrādi “Putni, kas nemigrē”, horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs.

Teātra programmas ciešs sadarbības partneris aizvien ir Latvijas Kultūras akadēmija, un šogad festivāla programmā ir iekļautas divas jauno, topošo režisoru izrādes “Stundas” Jāņa Leščinska režijā un “Labas dienas” Lindas Kalniņas režijā, iepazīstinot ar jaunu, svaigu skatījumu uz absurda teātra formām. Kā viens no teātra programmas īpašajiem viesiem ir Latvijas Universitātes Teātris ar izrādi “Nodevīgā sirds” pēc Edgara Alana Po stāsta motīviem Visvaldža Klintsona režijā. Vairākas performances paredzātas arī uz Radio NABA skatuves. Teātra, dejas un performanču programma tiek veidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Šis festivālam būs jau divpadsmitais norises gads. Par šī brīža cenu biļetes pieejamas līdz 30.jūnijam vietnē www.labadaba.lv/biletes un “Biļešu servisa” kasēs. Bērniem līdz 13 gadu vecumam (vecāku pavadībā) ieeja ir bez maksas. 2020. un 2021. gadā iegādātās biļetes ir derīgas šī gada festivāla apmeklējumam, un to maiņa nav nepieciešama.

Vairāk par festivālu: www.labadaba.lv, facebook.com/LABADABAfestival/.