Mēnesis: 2024. gada februāris

Tikko Latvijas popmūzikas ūdeņus nedaudz saviļņoja LTV raidījums “Kultūršoks”. Tika spriests par latviešu mūzikas kvotām radiostacijās, par eksporta tirgiem, par jaunās mūziķu paaudzes izglītošanu un ko tik vēl ne. It kā jau jauki, ka radio būtu vairāk latviešu mūzikas, taču uzreiz ir jautājums – kāda tā būs?

Vai kvotas nozīmēs arī daudzveidību un izvēli? Vai tas pavērs ceļu roka, alternatīvajai, džeza, instrumentālajai, folka un pat no meinstrīma nedaudz atšķirīgai popmūzikai – tātad, arī lielākam mūziķu pulkam? Vai tā būs iespēja radio dzirdēt novērtētos “Zelta Mikrofona” nominantus, no kuriem daļu klausītāji radioviļņos nedzird teju nekad? Vai tomēr realitātē tas vienkārši nozīmēs vairāk skanējumu (un naudas) tai pašai vecajai, labajai popa spicei vairākās radiostacijās? Tādēļ, mūsuprāt, te būtu vietā parunāt pat par to, kā ir šobrīd – kā dažādai latviešu mūzikai ir iespēja trāpīt kaut vai sabiedriskā radio viļņos, lai tur atrastu klausītāju ausis.

Pieredze:

Viens spilgts piemērs. 2022. gadā aizsūtījām uz padsmit sabiedriskā radio e-pastiem dziesmu “Dzejnieks”. Kā jau daudzkārt, arī šajā reizē vairākus e-pastus Latvijas Radio serveris atmet atpakaļ tehnisku problēmu dēļ. Adresāti no LR5 un vēl vairāki citi kārtējo reizi neatbildēja pilnīgi neko, lai gan kā dziesma, tā sūtījums bija noformēti atbilstoši visām šī radio mājaslapā publicētajām prasībām. Atbildēja vien daži interesenti, no kuriem Radio Naba vienīgie dziesmu ielika pastāvīgajā rotācijā un tā Nabas 2022. gada topā ieņēma pirmo vietu starp latviešu mūziķu skaņdarbiem. Albums “Muļķa stabule”, kurā ir šī dziesma, ir nominēts dažādos topos un saņēmis augstu kritikas novērtējumu, piemēram, “Zelta Mikrofona” nomināciju kā labākais indie vai alternatīvās mūzikas albums un 1. vietu “Beehype” Latvijas topā (topu veido mūzikas žurnālisti no visas pasaules).
Liktos – par ko cepiens interneta laikmetā? Tomēr internets, lai arī ko daudzi stāstītu, joprojām nav galvenais mūziķu atklāšanas avots visai lielai publikas daļai (Latvijas Radio programmas nedēļā klausās aptuveni 775 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju*). Jā, ļoti daudzi joprojām izdzird savu jauno mūziku, atklāj sev izpildītājus tieši radio un TV. Un starp šiem cilvēkiem ir koncertu un festivālu rīkotāji, reģionu kultūras iestāžu darbinieki – dažādi cilvēki, kuri aicina mūziķus koncertēt un pelnīt. Kā mēs to zinām? Elementāri, viņi mums to pasaka, kad aicina spēlēt: “Hei, bija raidījums LR2, man jūs TĀ iepatikāties!” Un mēs arī esam bijuši
tikai vienā (!) LR2 raidījumā – Roberta Buivida “Neformātā”.

Turpinājumā rakstam būs divas daļas. Vienā pievērsīsimies problēmai un prasīsim risinājumus. Otrajā daļā uzdāvināsim sabiedriskajam medijam un mūziķiem vienkāršu plānu, kādam, mūsuprāt, jau sen vajadzēja būt radiostaciju mājaslapās. Jo kopumā attiecībām starp sabiedrisko mediju un mūziķiem vajadzētu būt labākām.

Barjeras, kurām nevajadzētu būt sabiedriskajos medijos:

Pat tad, ja, iesūtot mūziku, esi ievērojis visus nosacījumus, ko radiostacija savā lapā ir izvietojusi mūziķiem, nekādu garantiju, ka tavu skaņdarbu kāds spēlēs, nav. Pirmkārt, nav garantijas, ka to kāds saņems. Latvijas Radio e-pastu sistēma ir īpaši šīs organizācijas vajadzībām uzkonstruēts oldskūls monstrs, kurš ir pārpratis savu uzdevumu un atmet atpakaļ tavu e-pastu ikreiz, kad tu to sūti vairākām adresēm un šad tad arī tad, ja sūti vienai.

Runājot par saziņas kvalitātes uzstādījumiem, te, starp citu, fragments no LR stratēģijas:

Multimediālā satura attīstība un digitālā klātbūtne dažādās komunikācijas platformās – Mērķis: Mēs zinām, kā būt visur.

Tehnoloģiju un infrastruktūras attīstība – Mērķis: Kļūt par nozares līderi inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanā audio un multimediālā satura veidošanā un izplatīšanā

Halo, pagaidām mēs runājam par nestrādājošu e-pastu.

Otrkārt, nav skaidrs, vai kāds šo dziesmu noklausīsies un izvērtēs. Dziesmas iekrīt kā akā un var tikai zīlēt, vai kāds tās vispār ir noklausījies, jo atbildes neseko.

Atkal fragments no LR stratēģijas – manifests:

“Latvijas Radio” kā sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļa vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.

Pagaidām vēstuļu saņēmēju attieksme liek noprast, ka neesam piederīgi pat radio.

Treškārt, nav īsti skaidri stila kritēriji. Varam saprast, ka radiostacijām ir stila robežas un nedomājam, ka jālien svešās baznīcās ar savu bībeli, taču tad, lūdzu, jādefinē precīzāk, kādas tad ir “sarkanās līnijas”. Lūk, apraksti no stratēģijas:

“Latvijas Radio 2” – latviešu populārās mūzikas programma ar tajā ietvertiem satura raidījumiem.

“Latvijas Radio 3 (Klasika)” – latviešu un pasaules klasiskās, džeza un tautas, kā arī citu žanru augstvērtīgas mūzikas aptvērums.

LR5 piedalās Latvijas radošās industrijas attīstībā un piedāvā konkurētspējīgu izklaides saturu latviešu valodā, uzrunājot to gados jaunāko sabiedrības daļu, kas klausās hip hop, elektronisko, deju, EDM, drum and bass, indie, populāro, roka un citu žanru mūziku.

“Latvijas Radio 6” – atspoguļo kultūras, izglītības, urbānās vides un alternatīva dzīvesveida procesus un norises kvalitatīvā, dzīvā un dinamiskā veidā.

Spriežot pēc šiem aprakstiem, dream pop dziesma latviešu valodā ar lipīgu piedziedājumu varētu skanēt visās minētajās stacijās, vai ne? Bet rotācijā to ielika tikai Naba (paldies!), šad tad nospēlēja Klasika un LR1 (paldies!), bet LR2 tā kautri parādījās tikai vienā raidījumā (paldies, bet kāpēc tā?), tāpat kā LR4. Tātad – kritēriji īsti nestrādā.

Te vietā arī atgādināt, ka apraides šīm stacijām nepavisam nav līdzvērtīgas – Naba beidz skanēt, teju izbraucot no Rīgas – 2,9 % Latvijas teritorijas, LR5 jau skan daudz plašākā teritorijā (ap 30 %), bet LR2 – praktiski visur (95 %).

Attiecīgi šlāgeri un pops ir tas, ko no Latvijas mūziķu veikuma dzird visā Latvijā, bet, ja tavu dziesmu spēlēs tikai Naba, reģionos to nedzirdēs, lai cik laba tā būtu.

Ceturtkārt, un šis ir draņķīgākais aspekts – savējo būšanas. Kad vaicājām par mūsu problēmu radio pietuvinātiem cilvēkiem, saņēmām “kādi jūs naivi” skatienus un skaidrojumus, ka ir taču jādibina privāti kontakti ar dīdžejiem, raidījumu vadītājiem, jo, halo, te visu nosakot attiecības.

Un šajā brīdī mēs gribētu atgriezties pie Latvijas Radio kā pie valsts uzticamākā medija**, kuram ir diža misija, kura sakarā bieži izskanējuši tādi vārdi kā “latviešu mūzikas platforma”.

Vai atbildīgs un uzticams ir tas medijs, kurš jūs uzklausīs un sniegs atbildes vien tad, kad būsiet sadraudzējies ar vajadzīgo cilvēku? Kā būtu sastapties ar šādu attieksmi valsts iestādēs, VID, skolās un slimnīcās? Kāpēc ar to samierināties sabiedriskajā radio?

Bet, lai radio nebūtu vienīgais, kam tiek (jo vispār jau mēs mīlam un klausāmies LR stacijas), izdarīsim arī mazu atkāpi LTV virzienā.

Kāpēc latviešu mūzikai nav vietas sabiedriskajā TV?

Liktos, kāpēc gan sūri grūti veidotos, nenormāli dārgos videoklipus nevarētu rādīt kādā īpašā raidījumā vai vismaz pauzēs starp pārraidēm. Galu galā, portālā LSM.lv Latvijas Televīzijai ir pat ne divi, bet veseli trīs kanāli.

Taču realitāte ir tāda, ka vienīgais (!) regulārais Latvijas oriģinālmūzikai veltītais raidījums LTV ir šlāgerpārraide “Latvijas Sirdsdziesma”. Ja neskaita “Supernovu”, “Zelta Mikrofonu” un “Muzikālo banku” kā hepeningus reizi gadā. Starp citu, paldies Jānim Žildem, kurš arī jau pieminētajā “Kultūršokā” uzsvēra šo problēmu.

Attiecīgi teju vienīgais veids, kā parādīties LTV, ir spēlēt kādā raidījumā “dzīvajā”. Mums ir zināmi trīs šādi raidījumi – “Rīta Panorāma” (celies agrāk par gaiļiem un mēģini spēlējot neaizmigt), “Kultūrdeva” (celies normālā laikā un vari pajokoties ar Henrietu) un “Gudrs, vēl gudrāks” viktorīna pamatskolēniem, kur raidījuma beigās Grēviņš (paldies, Tom!) iedod skatuvi mūziķiem. Uz visiem Latvijas pop, rok, indie, hip hop, folk u.c. mūziķiem trīs raidījumi plus daži svētku koncerti. Visi šie raidījumi ir jauki un paldies viņiem par iespēju, tomēr tās visas ir TV studijas, kuru atmosfēra ir domāta raidījumam, nevis koncertam.

Vienvārdsakot, LTV, saņemieties! Raidījumu veidotāji, scenāristi, dīdžeji un žurnālisti – jums ir niša, iespēja, misija ieviest Zaķusalā vairāk raidījumu par latviešu mūziku.

Noslēgumā

Mums nav jautājumu par privāto radio attieksmi – viņu misija ir pelnīt saimniekam piķi, nevis spēlēt latviešu mūziku un balstīt latviešu kultūru. Tā ir cita saruna likumdošanas līmenī. 

Taču Latvijas kultūras atbalsta misiju ir uzņēmies sabiedriskais medijs un mēs sagaidām, ka tas to pildīs atbildīgi. Ir jāsakārto saziņa un jāveido solītā platforma, ar kuru mūziķi var rēķināties.

Platforma nozīmē kā minimums iespēju tikt uzklausītiem. Ja izdodas, tā ir iespēja tikt pie jaunām sadarbībām, koncertu piedāvājumiem, klausījumiem straumēšanas vietnēs (jā, saikne darbojas arī šādā virzienā).

Attiecīgi tā ir arī iespēja radio un televīzijai joprojām konkurēt ar straumētājiem jaunas mūzikas atklāšanā publikai, nevis tikai skriet pakaļ trendiem.

Tā ir iespēja mazināt spiedienu uz finansējuma avotiem, jo dotu mūziķiem vairāk iespēju pelnīt pašiem. Vienkāršāk sakot – nedodiet mūziķiem naudu, dodiet medijus. 

Ja šim rakstam – vēstulei izdosies iekustināt sastāvējušos ūdeņus un pavērt ceļu daudzveidīgākai mūzikai, esam pārliecināti, ka arī Latvijas muzikālā ainava gūtu iespēju kļūt daudz interesantākai gan vietējam, gan ārzemju klausītājam.

Beigu beigās, tā ir iespēja veidot mūsdienīgas, atklātas, godīgas attiecības starp mūziķiem un medijiem.

Ko mēs gribam šim nolūkam:

– adekvātas, kvalitatīvas saziņas iespējas,

– skaidrus kritērijus mūzikas vērtēšanai, skaidru un caurspīdīgu mūzikas izvērtēšanas procesu ar atgriezenisko saiti,

– skaidru vīziju un plānu visu LSM sadarbībai vietējās mūzikas popularizēšanai/platformai.

Mums šķistu, nav daudz prasīts. Bet tagad, kā solījām, dāvinām mūziķiem un sabiedriskajam medijam satikšanās plānu. Ar vietu papildinājumiem un uzlabojumiem.

Tava mūzika un sabiedriskie mediji. Satikšanās plāns.

Radiohits rotācijai – sūti uz LR2, LR5, Radio Naba

Radio tavu skaņdarbu “griež uz riņķi”, autortiesību nauda nāk, cilvēki dungo tavas dziesmas, jo nevar nedungot, tik bieži tās dzirdot. Minētajās raidstacijās ir dziesmu rotācija un dažādi topi – dažiem ir jāpiesakās īpaši.

Te jābūt strādājošu e-pastu sarakstam.

Jebkāda formāta mūzika. Sūti visām LR stacijām un īpaši – atbildīgajiem par mūziku.

Arī, ja tavs skaņdarbs vai albums nav radiohits, tas nav iemesls, lai to neatskaņotu. Tas var skanēt mūzikas apskatā vai kāda raidījuma muzikālajā pauzē. Tavu albumu visā garumā vai vismaz daļēji var atskaņot LR1 vai Klasika – šajās stacijās ir šāda veida pārraides.

Pacenties, lai par tavu mūziku būtu informēts programmu muzikālais direktors, kurš pārzina radio fonotēku un var ieteikt tavu mūziku kolēģiem.

Te jābūt strādājošu e-pastu sarakstam.

Ej uz raidījumiem. Un spēlē savu mūziku intervijā.

Līdzīgi kā kino un teātros skatītāji novērtē sarunas ar radošo komandu, radio intervija dod iespēju žilbināt un aizraut ne vien ar daiļradi, bet ar asprātību, erudīciju un citām brīnišķām īpašībām. Pirms intervijas derētu izdomāt vismaz pāris negarlaicīgas lietas, ko izstāstīt.

Neceri, ka tevi aicinās, ja pats nepieteiksies. Apskati radio programmu, izdomā, kurā raidījumā gribi piedalīties, un sāc medīt rokā tā veidotājus.

Te jābūt raidījumu sarakstam, kuros var runāt par savu mūziku.

LSM ziņu portāls. Parādies ziņās, paliec arhīvā.

Parasti izvietot dziesmu portālā nav problēmu (atšķirībā no radio). Pie tam tā paliek arhīvā. Kas attiecas uz portālam sūtāmo saturu – labāk klikšķinās uz saitēm, kurās ir kaut vai teksta video, nevis tikai Spotify ekrānšāviņš. Tātad taisi vien augšā video!

Te jābūt strādājošu e-pastu sarakstam.

LTV. Pastāsti par jaunumiem un uzspēlē.

Tev ir iespēja parādīties dzīvajā ēterā ar sarunu un uzstāšanos.

Te jābūt raidījumu sarakstam, kuros var runāt par savu mūziku.

Šo rakstu un ieceri atbalsta arī citi Latvijas mūzikas nozarē esošie:

1. Edgars Šubrovskis
2. Oskars Jansons, mūziķis, tulkotājs, “Cockroach Prophets”, “Juuk”, “Manta”
3. Ēriks Saksons, LRMA Rock Radio programmu direktors
4. Duets Sandra
5. Aivars Hermanis, Pašnodarbināto mūziķu biedrība
6. Normunds Rutulis
7. Edgars Mākens
8. Emīls Dreiblats, grupa “Willow Farm”
9. Vents Feldmanis, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, mākslas centrs “NOASS”, grupa “Pretplūsma”
10. Jānis Jansons, mūzikas organizācija kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, mākslas centrs “NOASS”, grupa “Apziņas Parazīti”
11. Evija Dambrovska, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, mākslas centrs “NOASS”
12. Guntis Cimiņš, koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs
13. Ričards Dauksts, JUUK, Podruga, Pretplūsma, Ingus Baušķenieks un Draugi, m3rTrA
14. Dace Otomere, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, radio NABA (Latvijas Radio 6) žurnāliste
15. Jānis Lūsēns
16. Džulianna Grečina, kultūrtelpa “Vagonu Hall”, mūzikas organizācija “Vārnu Laiks”, grupa “Alum Alu”
17. Ilze Grunte
18. Uldis Gedra, “Baložu Pilni Pagalmi”, “Stūrī Zēvele”
19. Klāvs Lauls, “Baložu Pilni Pagalmi”, “Stūrī Zēvele”
20. Māris Šverns, “Baložu Pilni Pagalmi”
21. Oskars Artūrs Upenieks, solomākslinieks
22. Jānis Bukums, grupa “JĀNIS BUKUMS”, LRMA Rock Magazine, LRMA Rock Radio, biedrība “Latvijas Rokmūzikas Asociācija”
23. Uģis Higo Glāzītis, biedrība “Latvijas Rokmūzikas Asociācija”, LRMA Rock Magazine, LRMA Rock Radio
24. Kaspars Rolšteins
25. Ainārs Majors, mūziķis, producents, grupa “ElektroFolk”, “Shakima Trio”, studija “AMFO music”
26. Aivars Lietaunieks un Nadīna Stirniniece, grupa “INSPO”
27. Elīna Ellere, LKA Tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, čigānfolkroka grupa “Alum Alu”, latviešu un ebreju mūzikas projekts “Black Rooster Sings”, folktronikas apvienība “Sun Horse”, muzikālais projekts “Lūcija. Zemgus. Ērģeles.”
28. Gatis Gaujenieks, skaņu ierakstu producents, grupa “Iļģi”, “Akacis”, “Laiksne”
29. Ēriks Kīns, ierakstu producents, grupas “Adam Zahl” dibinātājs un dalībnieks, “Edmunds Mednis un Ēriks Kīns” dalībnieks
30. Mārtiņš Burkevics, grupas “The Hobos” basģitārists
31. Marika Papēde, producente, grupas “Iļģi” menedžere
32. Grupa LĪVI & Ainars Virga
33. Arturs Nīmanis, komponists, dzejnieks, mūziķis, producents, izpildītājs. Pašnodarbināto Mūziķu Biedrības biedrs
34. Linards Kalniņš, DJ Krankenwagen
35. Toms Gaļinauskis, grupu “OGHRE”, “DJ Krankenwagen” dalībnieks, projekta “Grupu saites” vadītājs
36. Edvards Broders, grupa “The Bad Tones”, ierakstu studija “Red Room”
37. Inese Muižniece, dziesminieku koordinatore, festivālu rīkotāja, Austras biedrības valdes locekle
38. Keitija Bārbale
39. Mārtiņš Vilnītis, grupa “Nova Koma”
40. Egija Ziediņa-Popmane, grupa “Seira”
41. Alise Golovacka, grupa “Nova Koma”, “Perestroika”, “Orbitrons”
42. Jānis Ozoliņš, grupa “Sigma”
43. Kārlis Josts, grupa “Nesen”, “Laika Suns”, “The Sound Poets”
44. Andrejs Grimms, duets Līga Priede un Andrejs Grimms, “Oroboro”, “Pastakaste” u.c.
45. Edgars Rakovskis, grupa “Relicseed”, “The Factor”, Pašnodaribnāto mūziķu biedrība
46. Valdis Skujiņš, Pašnodarbināto mūziķu biedrība
47. Klāvs Kalnačs, grupa “Židrūns”, “Nielslens Lielsliens”
48. Inese Bērziņa, grupa “Coco’nuts”, Ineses Bērziņas kvartets u.c.
49. Jānis Ruņģis
50. Jānis Žilde, grupa “Satellites.lv”
51. Alise Stefanoviča, grupa “Podruga”
52. Aleksandrs Aleksandrovs, grupa “Nikto”
53. Laima Grasmane, grupa “Aston Kais”
54. Vita Liepiņa, grupa “Aston Kais”
55. Staņislavs Kuļikovs, “DZ”, “Martas Asinis”, “Nikto”
56. Adrians Grīns, “DZ”, “Les Attitudes Spectrales”
57. Rūta Starka, “Les Attitudes Spectrales”
58. Julien Stark, “Les Attitudes Spectrales”
59. Jēkabs Nīmanis
60. Jana Petkus, grupa “Nikto”
61. Daina Zalāne, KMC “Lauska”
62. Ilmārs Parols, grupa “Ambedo Act”
63. Reinis Jaunais, mūziķis, SIA RJ Music Management valdes priekšsēdētājs
64. Arvīds Saulītis, “oyaarss”, “Stiga”, “DEDZ/Jeruzalemes Dedzinātāji

    *Kantar TNS auditorijas dati par 2021. gadu

    ** https://ltv.lsm.lv/aktuali/petijums-sabiedrisko-mediju-saturs-sasniedz-82-latvijas-iedzivotaju.id275721

    LR stratēģija:  https://latvijasradio.lsm.lv/lv/par-mums/strategija/

Izdevniecība MicRec, gatavojoties dalībai šonedēļ Ķīpsalā notiekošajā izstādē “Skola 2024”, kurā piedalās arī daudzi grāmatizdevēji, publicējusi jaunu grāmatu sērijā “Populārākās latviešu dziesmas bērniem”. Šis ir sērijas trešais turpinājums, kurā, tāpat kā divos iepriekšējos izdevumos, apkopotas vairāk nekā simts latviešu dziesmu bērniem. Abi iepriekšējie izdevumi ir starp izdevniecības tā dēvētajiem “bestselleriem”.

Jaunajā izdevumā līdzās Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Laura Reinika, Jāņa Lūsēna, Martas Ritovas, Lauras Polences, Ulda Marhileviča, Guntara Rača un citu mūsdienu autoru dziesmām, iekļauts arī paprāvs skaits klasisko Arvīda Žilinska dziesmu, kā arī
tautasdziesmas, rotaļas un pat Emīla Dārziņa skaņdarbs. Grāmatā atradīsiet notis dziesmām no Dzeguzītes, Tutas, Ričija Rū, kā arī bērnu vokālo studiju RASA, Kukuragi un Kukaiņi repertuāra. Cita starpā atradīsiet arī Imanta Pauras un Pētera Brūvera traģikomiskās dziesmas “Pieci mazi kukainīši” notis, kā arī Laumas Kazakas dziesmas “Gliemezītis” nošu pirmpublicējumu. Skaņdarbu “Gliemezītis” populāru padarīja jaunais un talantīgais dziedātājs Georgs Rukmanis-Počs, kurš to atskaņoja grupas “bet bet” ar Pasākuma Foruma izcilības balvu apbalvotajā gadumijas koncertu sērijā.

Notis izdošanai rūpīgi sagatavoja maestro Rūdolfs Bērtiņš, bet noformēja mākslinieks Guntars Ošenieks.

Grāmata pirmo reizi ir pieejama šodien atklātās izstādes “Skola 2024” apmeklētājiem “Izdevniecības MicRec” stendā. Bet no nākamās nedēļas meklējiet to grāmatnīcās vai jau šobrīd pasūtiet izdevniecības mājas lapā internetā.

Pasūtīt: https://ej.uz/100popularakasberniem3
Tiekamies izstādē “Skola 2024”!

Dziesma country- pop stilā „Kā apmaldījies suns” tapusi spontāni, kad fotogrāfs Edijs Andersons vienā rītā atnesis lapiņu ar uzrakstītu dzejoli, bet Mārtiņam līdzi bijusi ģitāra. Dziesma nonākusi plauktiņā, uz kura pacietīgi pavadījusi 4 gadus, līdz kādā reizē Edijs atgādinājis par abu kopdarbu.

Mārtiņš jau kādu laiku domājis par jaunām sadarbības iespējām, te talkā nākusi biedrības „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas eksports”vadītāja Agnese Cimuška – Rekke ar ieteikumu, nosaucot igauņu producentu Allan Kasuk , kurš kaimiņu zemē labi pazīstams un, starp citu, šogad valsts Eirovīzijas atlasē ar savu dziesmu iekļuvis trijniekā.

Mārtiņš par sadarbību: „Braucu ciemos uz Tartu pie Allana un domāju- kas būs, tas būs, bet secinājām, ka idejas par mūzikas izpratni sakrīt un starp mums valda laba sinerģija.” Dziesmai tapis arī videoklips, ko veidojis vārdu autors Edijs Andersons. Par klipa mājvietu kļuvis Kantera drauga Mārtiņa Jātnieka lauku sētas viesību nams, kuru saimnieks pats arī iekārtojis, kļūstot par klipa scenogrāfu.

Mārtiņa Kantera viens no mērķiem ir līdz vasarai ierakstīt jaunu albumu ar pašsacerētām dziesmām, bet tā tas gluži nebūs… jo jau tagad notiek aktīvs darbs pie Baltijas valstu muzikālā tilta būvniecības- Allan Kasuk kopā ar lietuviešu producentu sacerējuši dziesmu, kurai dziedātājs sarakstījis vārdus un to arī iedziedās. Šī sadarbība noteikti nākotnē nesīs arī citus pārsteigumus. Turpinājums sekos…

Masaki Nakagawa ir Latvijā iemīlējies japānis, kurš pirmo reizi pie mums ieradās pirms astoņiem gadiem. Kopš tā laika viesojies šeit vairākkārt, apguvis latviešu valodu un jau pamanījies sniegt vairākus koncertus. Pašlaik viņš atkal ir Latvijā, lai sniegtu koncertus un satiktos ar saviem draugiem, un publicētu jaunu oriģināldziesmu latviešu valodā, kas ierakstīta duetā ar latviešu talantīgo dziedātāju Dionu.

Agrāk Masaki veidoja pazīstamu latviešu dziesmu pārlikumus, bet nu laiks oriģināldziesmai – “Sārta saule uzlec lēnām”, kuras mūzikas autors ir pats Masaki, bet dziesmas vārdus rakstījis Emīls Buiķis, kurš rakstījis dziesmu vārdus arī grupai “Prāta vētra”. Kā zināms, Japāna tiek dēvēta par uzlēcošās saules zemi, tāpēc šādas dziesmas rašanās šķiet pašsaprotama, lai arī dziesmas vārdi sevī ietver vēl plašākus cilvēka jūtu pasaules apvāršņus. Dziesmu producēja Gints Stankevičs, bet video veidojis Kaspars Rudzītis (Dween Production), tostarp izmantojot video kadrus, kurus Masaki filmējis Japānā.

Masaki: “Dziesmas pirmo versiju publicēju Japānā pirms pāris gadiem. Nekad nebiju domājis, ka šī dziesma mani aizvedīs līdz sadarbībai ar satriecošo dziedātāju Dionu. Dažreiz man šķiet, ka dzīvoju sapnī, no kura negribas pmosties! Ceru, ka klausītājiem patiks dziesmas jaunais skanējums!”

Dziedātāja un dziesmu autore Diona (Diona Liepiņa) ir jauna, enerģiska skatuves māksliniece, kas nebaidās no jauniem izaicinājumiem. Guvusi panākumus kā solo māksliniece, kā arī duetos ar grupām “bez PVN” (6. vietā “Muzikālās bankas” finālbalsojumā) un “pēc TUMSAs”. Pērn klajā nāca dziedātājas debijas albums “Marionete”, kurš nominēts balvai “Zelta Mikrofons” kategorijā “Labākā debija”.

Diona: “Man bija patiess prieks piedalīties šīs dziesmas tapšanā un paldies Guntaram Račam, kurš mani šim projektam uzrunāja. Apbrīnoju Masaki un to, ka cilvēks no tālās Japānas var tik ļoti iemīlēt mūsu mazo Latviju, iemācīties valodu un ar milzu sajūsmu dziedāt. Šī bija interesanta pieredze un ceru, ka arī klausītāji to novērtēs.”

Cita starpā informējam, ka aprīļa vidū Diona nāks klajā ar jaunu solo dziesmu, kas, atšķirībā no iepriekšējām dziesmām, būs angļu valodā.

Dziesmu “Sārta saule uzlec lēnām” izdod “Izdevniecība MicRec” un tā ir pieejama visās populārākajās straumēšanas un mūzikas lejupielādes vietnēs visā pasaulē. https://orcd.co/sartasaule

Krišs Baglais, grupas “Rīmdari” dalībnieks, izdod dziesmu ar Ukrainas tenisa zvaigzni Dajanu Jastremsku (D.Y.), kura šogad Austrālijas atklātajā čempionātā no kvalifikācijas iekļuva pusfinālā un pārrakstīja tenisa vēsturi.

“2023. gada jūnijā viesojos amatieru tenisa turnīrā Jūrmalā, Latvijā. Tur viens puisis izpildīja ļoti foršu repa mūziku. Pēc uzstāšanās mēs iepazināmies. Es pastāstīju, ka arī nodarbojos ar mūziku brīvajā laikā un nosūtīju viņam savas dziesmas. Viņš piedāvāja uzrakstīt dziesmu kopā un jau pēc dažām nedēļām atsūtīja ideju dziesmai. Šī ir tā dziesma!” stāsta Dajana.

Dziesmā piedalās arī Čehu dziedātājs Rodans Tuka (RODAN). Krišs iepazinās ar Rodanu 2023. gada novembrī dziesmu rakstīšanas nometnē Rīgā. “Krišs man atsūtīja dziesmas demo versiju un es ierakstīju savu vokālu. Esmu priecīgs, ka viņi abi mani paturēja dziesmā,” Rodans smejas, “Krišs un Dajana ir uzrakstījuši emocionālu dziesmu ar spēcīgu vēstījumu.”

Dziesmas autors Krišs Baglais (Loopout) stāsta par dziesmas tapšanas procesu: “Kad sākās karš Ukrainā, man salūza sirds, redzot, kā mirst tik daudz nevainīgu bērnu. Kā tēvs es sākotnēji rakstīju no tēva perspektīvas, kura bērns gājis bojā sprādzienā. Tomēr Dajana ar savu tekstu iedvesa dziesmā vairāk cerību, ” Krišs turpina, “kā arī gribētu piebilst, ka visi ieņēmumi no šīs dziesmas straumēšanas un atskaņošanas tiks ziedoti Ukrainai.”

Dajana turpina: “Šis ir vēl viens atgādinājums visiem cilvēkiem par manu valsti, par bērniem un to, ka mums ir nepieciešams atbalsts. Es zinu, ka cilvēki aizmirst par karu un nogurst no tā, bet mums ir jābūt drosmīgiem un jāturas kopā. Šī dziesma ir par spēku un briedumu.”

“Loopout” ir latviešu repera un dziesmu autora, repa grupas “Rīmdari” dalībnieka Kriša Baglais hip hopa projekts angļu valodā. Ierakstu producējuši Kriss Selfs (Encore) un Reinis Kārkliņš.

Vairāk par māksliniekiem:

www.instagram.com/loopout.music

www.instagram.com/dayana_yastremskay

www.instagram.com/rodanmusicofficial

Jaunā latviešu pankroka un hārdkora grupa “Pitchless Foundation” paziņo par sava debijas singla “Way Out” izdošanu.

Debijas. singlu ierakstījis Ģirts Laumanis (lomix) Valmieras “HODILA” ierakstos un māsterējis Ildars Fatahovs. “Pitchless Foundation” dalībnieki ir ar dažādām muzikālajām pieredzēm, tostarp iepriekšējā pieredze tādās grupās kā “Zoltan”, “Kasta”, “Louis Allegre”, “Harta”, “Cacaphonics”, “Dalshe shum”, “Veroyatno” un citās.

Grupas dalībnieki:
• Uldis Liepiņš (Bungas)
• Kārlis Kempels (ģitāra)
• Eduards Ponomarjovs (ģitāra un bekvokāls)
• Ildars Fatahovs (bass un galvenais vokāls)

Klausieties “Way Out” lielākajās straumēšanas platformās: https://band.link/pf_wayout

Šobrīd izsludināti pieci festivāla koncerti un klavierspēles meistarklases Latvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņiem. Festivāla atklāšanas koncerts notiks 5. aprīlī Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Tajā piedalīsies vokālā grupa “Latvian Voices”, ērģelniece Kristīne Adamaite, saksofonists Aigars Raumanis, pianists Dainis Tenis, ukraiņu kontrabasists Jurijs Gavriļuks un vijolniece Zane Kalniņa, sitaminstrumentālists Reinis Tomiņš, kā arī pats Andrejs Osokins.

Festivāls turpināsies 18. aprīlī Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīcā ar koncertu “Mirklis, mūzika un vārds”, kurā mirkļa burvību tvers mūsdienu džeza pianists Kristaps Vanadziņš, ģitārists Rihards Lībietis ar grupu (Toms Kursītis, Sigvards Dižais, Mikus Ģērmanis), gleznotāja Kristīne Kutepova un citi mākslinieki.

27.aprīlī mūzikas namā “Daile” notiks folkloras un mūsdienu mūzikas sintēzes koncerts, kurā piedalīsies etnomūziķe Viktorija Prituļaka un “Jumalo Jazz Orchestra”, duets ZeMe (Laima Jansone un Monsta (Uldis Cīrulis)), ukraiņu dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka un Andrejs Osokins.

10.maijā Melngalvju namā izskanēs Jaunzēlandē dzimušās amerikāņu vijolnieces Ženēvas Lūisas (Geneva Lewis) un pianista Georgija Osokina vienīgais koncerts Latvijā. Mūziķi atskaņos daudzpusīgu un monumentālu programmu, pievēršot īpašu uzmanību romantisma un skaistuma ekspresijai, kā arī retāk spēlētiem opusiem.

Festivāls noslēgsies 12. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kur īpašā Mātes dienai veltītā koncertā latviešu un ukraiņu mākslinieki vienosies kopīgā atbalstā ģimenēm un bērniem Latvijā un Ukrainā. Mūziķu vidū būs Ieva Akuratere, Zigfrīds Muktupāvels, grupa “Citi zēni”, Ingus Ulmanis/Lādezers, vokālā grupa “Midnight Five”, Anastasija Jačmenkina, Andrejs Osokins un citi mākslinieki.

Festivāla pasākumu biļešu ieņēmumi un īpašā akcijā portālā Ziedot.lv savāktie līdzekļi tiks izmantoti akūti nepieciešamo lietu iegādei frontē Ukrainā esošajiem karavīriem un civiliedzīvotājiem, īpaša uzmanība tiks pievērsta bērniem. Ziedojumi tiks izlietoti arī smagi slimu bērnu vecāku atbalstam Latvijā, nodrošinot viņiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību un īpaši apmācītas auklītes, lai atvieglotu rūpju bērnu vecāku emocionāli un fiziski grūto ikdienu. Ikviens aicināts ziedot šiem mērķiem, ne tikai apmeklējot festivāla koncertus, bet arī portālā Ziedot.lv izveidotā īpašā akcijā: https://www.ziedot.lv/osokina-brivibas-festivals-ukrainai-un-latvijai-4918. Festivāla pasākumus bez maksas būs iespēja apmeklēt noteiktam skaitam Latvijā patvērumu guvušajiem ukraiņiem un rūpju bērnu vecākiem.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta stāsta: “Pateicamies Andrejam Osokinam, kurš neatlaidīgi un no sirds ved sava talanta cienītājus labdarības pasaulē, sniedzot palīdzību tiem, kuriem visvairāk nepieciešams! Ukrainai un mūsu pašu cilvēkiem nepieciešama mūsu palīdzība.”

Kā viens no festivāla ieskaņas pasākumiem būs JVLMA profesora Sergeja Osokina, NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas pedagoģes Ilzes Treijas un Andreja Osokina klavierspēles meistarklases Latvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņiem. Meistarklases notiks 23. martā kultūrtelpā “Ola Foundation”. Tām pieteikties var līdz šī gada 26. februārim. Plašāka informācija pieejama festivāla mājaslapā:  https://www.andrejsosokins.com/masterclasses.

Ar festivāla programmu var iepazīties un biļetes uz koncertiem iegādāties visās “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/4127. Biļešu iegādei uz festivāla koncertiem arī šogad netiek piemērota interneta sistēmas lietošanas maksa. Plašāka informācija par festivālu pieejama mājaslapā: https://www.andrejsosokins.com/osokins-freedom-festival.

Festivāla radošā komanda pateicas visiem atbalstītājiem un draugiem, ar kuru atbalstu festivāls šogad tiek īstenots! Viņu vidū ir AS “Latvijas Finieris”, Ziedot.lv, “Biļešu paradīze”, Ukrainas vēstniecība Latvijā, Polijas Republikas vēstniecība Rīgā, biedrība “Tavi draugi”, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Melngalvju nams, Latvijas Nacionālā bibliotēka, “Ola Foundation”, mūzikas nams “Daile”, Anglikāņu baznīca, Pāvula Jurjāna mūzikas skola un daudzi citi.

Sansusī un kultūrtelpa Tu jau zini Kur sāk gatavoties trešajam Sansusī mūziķu kautiņu turnīram un izsludina mūziķu pieteikšanos. Pirmo reizi Sansusī pieteikšanos izsludina starptautiski (Eiropā), tādejādi gaidot, ka piedalīsies arī kādi ārvalstu dalībnieki. Pieteikties var līdz 15. marta pusnaktij. Pats turnīrs sāksies aprīļa vidū un beigsies īsi pirms vasaras saulgriežiem. Par dalību kautiņos un uzvaru pienāksies naudas balvas, kā arī kūkas. Tāpat pirmo reizi kaušļiem īsi pirms turnīra sākuma divas dienas būs iespēja pavadīt īpašās darbnīcās, lai izprastu specifisko kautiņu formātu un labāk sagatavotos cīņām.

Viens no kautiņu idejas radītājiem Armands Siliņš-Bergmanis: “Esi students, kurš grib pacīkstēties ar profesoru? Esi profesors, kurš grib parādīt studentiem, kur vēži ziemo? Viss atrodams vienuviet! Piedalīties var jebkurš ar muzikālu izglītību bez vecuma, pārvaldāmo instrumentu un grādu ierobežojumiem.”

Visi turnīra vakari notiks Tu jau zini Kur. Savukārt lielais fināls šogad notiks Rīgas cirka arēnā. Turnīra datumi tiks izziņoti marta beigās. Tad arī būs pieejamas biļetes uz turnīra vakariem. Pieteikšanās forma mūziķiem ar uzskaitītajiem labumiem un noteikumiem šeit: https://forms.gle/iPp2zgvRp6Hh9L4E8

Uzsverot, ka šis nav vienkārši konkurss, bet gan šovs, kas no mūziķiem pieprasa iemaņas skatuves runā un uzstāšanās taktikas izveidē, organizatori īsi pirms turnīra sākuma pavadīs divas dienas ar mūziķiem īpašās darbnīcās, kas profesionāļu un kautiņu radītāju pavadībā būs vērstas uz mūziķu iepazīstināšanu ar specifisko formātu, piedāvājot gan lekcijas par publiskās runas veidiem, gan analizējot iepriekšējo sezonu mūziķu taktiskās kļūdas un veiksmes stāstus.

Jau trešo gadu tiek rīkots skatītāju un mūziķu vidū arvien lielāku popularitāti iegūstošais Sansusī mūziķu kautiņu turnīrs, kurā mūziķu tehniskās instrumentu pārvaldīšanas spējas visiem ir pašsaprotamas, bet asa mēle, atraktivitāte un prasme iegūt publikas simpātijas ir viena no galvenajām vērtībām, ko gaida vai ik katrs zālē. Līdzīgi kā iepriekšējos gados pēc iesūtītajiem pieteikumiem tiks izvēlēti 16 dalībnieki, turnīram būs četras kārtas (kopumā astoņi vakari divu mēnešu periodā), kur katrā no vakariem satiksies divi kaušļu pāri, atskaņos pa trim skaņdarbiem un noskaidros, kurš dosies uz nākamo kārtu, kurš saņems vegānisku
torti, līdz finālā notiks cīņa par 1000 eur un garantēto uzstāšanos Sansusī festivālā 2025. gadā. Tāpat par katru kautiņu kaušļi saņems simbolisku honorāru 100 eur apmērā. Uzvarētājus noteiks piecu balsu princips, kur divas balsis būs diviem uzaicinātiem skatuves mākslas profesionāļiem, viena būs vakara sākumā nejauši izvēlētam “superskatītājam”, viena balss būs publikas kopējais balsojums ar žetoniem un viena apvienotā Sansusī un Tu jau zini Kur komandas balss.

Pašmāju mūziķis “Mo Aspen” izdevis savu jauno singlu ar video “Jāiet Tālāk”. Šī ir viena no dziesmām, kura iezīmēs jauno indie albumu “Viens”, kurš pilnīgi iznāks šī gada pēdējā ceturksnī. Zīmīgi, ka katrai dziesmai būšot video un albums būšot daudzkrāsains ar hip-hop, pop un roka “garšvielām”. Dziesmas iznāks gada gaitā.

Dziesma “Jāiet Tālāk” stāsta par ilgošanos un negribēšanu no kāda šķirties, pat ja šīs neredzēšanās laiks ir pāris minūtes vai stundas. Un vēlmi atgriezties.

Dziesma ir pirmā, kas sarakstīta kopā ar jauno projekta biedru – bundzinieku Tomasu Saulieti. “Sanāca, ka meklēju bundzinieku un ar Tomasu mani sapazīstināja mans brālis. Īsi pēc tam mēs Tomasa izlaidumā jau noprezentējām šo dziesmu, kura viegli tapa viena mēģinājuma laikā, un pēc tam visi ilgi jautāja un nevarēja sagaidīt, kad tad tā iznākšot. It īpaši Tomasa pavisam mazais četrgadīgais brālis, kurš katru nedēļu par to atgādināja un dziedāja to. Sirsnīgi sanāca.” stāsta Mo Aspen.

Šis būšot otrais albums (gaidāms arī fiziskā formātā) ar nobriedušāku skanējumu. “Ir augusi gan kvalitāte, gan dziesmu rakstīšanas pieredze, kuru esmu guvis BJMK rokskolā, Zvaigznājā, Anima studijā. Man simpatizē populārās mūzikas skanējums, kas atsauksies visu dziesmu struktūrā, bet esmu arī “dīvainis”, kam patīk viss no pop līdz pat sladž (pat tāda stila grupā esmu bungas spēlējis), līdz ar to dziesmās atsauksies dažādība, bet ar nu jau stabilu manu rokrakstu – indie noskaņās ”, saka Mo.

Vokāla, ģitāras, basa ieraksts –  Rolands Saulietis (Latvian Blues Band). Mikss Mārcis Kalniņš (Latvian Blues Band). Dziesmu autori un izpildītāji ir Mo Aspen (Modris Apse) un Tomass Saulietis. Producents, master Mo Aspen. Video Kaspars Merklins.

Mo ir piedalījies Ghetto Faktorā, medijos/radio jau izskanējis ar singliem “Šī ir Latvija”, “Hold Me Close”, “Ģeodēzists” u.c. Šo dziesmu un citas var straumēt Youtube, Spotify, Itunes u.c. Sekot aktivitātēm – Instagram, TikTok,Facebook portālā.

Otrdien, 20. februārī, ar pirmo singlu “Range” no šogad gaidāmā debijas albuma “Range of Discovery”  klajā nākusi alternatīvā roka puišu grupa “The Tunes”. Dziesma vēsta par ilgi plānota ceļa uzsākšanu, par azartisko satraukumu, gatavību un prieku pirms tā.

“Šīs dziesmas ritmiskā enerģija un ātrais temps sniedz klausītājam sajūtu, ka viņš kopā ar dziesmas varoni tiek iesaistīts ambiciozā piedzīvojumā (kas tiks atspoguļots arī mūsu albumā), kurā ir mīlestība, nodevība, arī trauksme, vientulība un daudz kas cits. Šī dziesma ne tikai veido stāsta fonu, bet arī ir būtiska ceļojuma emocionālās pieredzes daļa. Katra nots un ritma sitiens atspoguļo mūsu varoņu soļus, radot vidi, kurā klausītājs nav vienkārši vērotājs, bet gan piedzīvojuma dalībnieks,” stāsta grupa.

“Mēs esam šo brīdi gaidījuši ļoti ilgi. Beidzot esam nonākuši pie sajūtas, ka esam tam patiešām gatavi. Dziesma nav tapusi tikko, tā ir noslīpēta izpildījumā, iespēlēta, tad “nosēdusies” un pēc tam atkal pielāgota – tā ir augusi ar mums tieši tāpat kā gaidāmais debijas albums. Šis ir pārdomāts un pamatīgs solis. Mūsu nodoms ir radīt mūziku, kas rezonē visos līmeņos, nodrošinot, ka klausītāji ne tikai tiek izklaidēti, bet arī dziļi iesaistīti,” atklāj grupas bundzinieks Matīss Kokins.

Grupa darbojas kopš 2019. gada, sākotnēji izpildot dziesmu kaverversijas ar sastāva nosaukumu “Tu’n’es”, uzstājoties dažādās skolu ballēs un līdzīgos pasākumos. 2022. gadā grupa sevi pieteica ar nosaukumu “The Tunes”, izpildot tikai savu oriģinālmūziku. Grupas sastāvs: Varis Vilciņš (vokāls, ritma ģitāra), Daniels Bērziņš (solo ģitāra, piebalss), Matīss Kokins (bungas, piebalss), Rihards Uztics (bass).