Klajā nācis trokšņu roka grupas STABS debijas albums “Sadursme” un mūzikas video dziesmai “Sfinksa treniņtērpā”

“Sadursme” iznākusi 6. maijā jeb dienā starp 4. un 9. maiju, tādējādi uzsverot albuma vēstījumu par 21. gs. Rīgu kā vietu, kur ik dienas rietumu vērtības saķeras ar visur klātesošo padomju mantojumu. Tās ir dārgas mašīnas un slikti ceļi, pamestas ēkas un aizvien jauni un milzīgāki lielveikali, iepriekšējo paaudžu grandiozā trauma un zilas gaismas apspīdētas pēcnācēju vienaldzīgās sejas, naids no pirmā acu skatiena sabiedriskajā transportā, viskrāšņākā lamāšanās un vispliekanāk izteiktā mīlestība.

Līdz ar albumu STABS kopā ar mūzikas gada balvas “Zelta Mikrofons” kategorijā “Labākais videoklips” 2023. un 2024. gadā apbalvojumu saņēmušajām režisorēm Tīnu Zariņu un Elīzu Jordani prezentē videoklipu dziesmai “Sfinksa treniņtērpā”. “Mūzikas videoklipa ideja tapa, atsaucoties uz Hansa Kristiana Andersena pasaku “Īkstīte”. Videoklipā saglabāta pasakas pamata struktūra, taču tā miksēta ar mūsdienu
tendencēm un rezultātā esam radījuši moderno Īkstītes versiju,” stāsta režisore Tīna.

“Šis ir stāsts par parasto cilvēku, kas šodienas nebeidzamo krīžu un zemās labklājības skavās, nevar nejusties mazs – gluži kā Īkstīte. Lai arī sauklis “kopā ir spēks” skan pa labi, pa kreisi, tas, šķiet, nesasniedz dzirdīgas ausis, jo uzskats, ka katrs nes individuālu atbildību par visu, kas notiek viņu dzīvēs, Latvijā ir pārlieku dziļi iesakņojies. Caur Īkstītes tēlu centāmies parādīt, ka frazeoloģisms “pats savas laimes kalējs” ir
pārprasts. STABS tic, ka tā ir visa sabiedrība, kas ir tavas laimes kalējs, un lai to uzlabotu, ir jāiesaistās individuāli.,” vēsta grupa.

STABS ir labāko draugu trio, kurā darbojas bundzinieks Aleksandrs Barons, basists Uģis Jansons-Krastiņš un ģitārists Roberts Šūmanis. Katrs no viņiem aktīvi nododas arī ar saviem muzikālajiem un citu mākslu soloprojektiem. Apvienojot savas prasmes un gaumes projektā STABS, viņi kopā rada trokšņainu mūziku, jo grupas ieskatā tā vislabāk ataino status quo.

Aleksandrs Barons ir dzejnieks un mūziķis, šogad gaidāms otrais albums “Gaidot sniegu”, kā arī debijas dzejas krājums “Vientulības labirints”. Uģis Jansons-Krastiņš jeb Ug Ug Ugg Ugg ir skaņu inženieris un producents. 2022. gadā klajā nāca pieci viņa soloalbumi dažādos žanros, 2023. gada nogalē iznāca “IGREK”, kas tapa kopā ar Aleksi Luriņu (ritunsiic).

Roberts Šūmanis jeb Svēte ir kasešu leibla “Sāpes Skaņas” un grupas “Velnezers” dibinātājs, kā arī daļa no repa apvienības “New Wavy”.

Albumu ierakstīja Arnolds Andersons kopā ar grupu STABS “Hodila records” studijā Valmierā, kā arī “Barona buduārs” studijā Rīgā 2023. gada pavasarī. Miksēja un producēja Aleksis Luriņš, māsterēja Andis Ansons. Albuma foto veidoja Māris Priedītis, noformēja grupa STABS. Publicitātes foto uzņēma Simona Šūmane.

Trokšņu roka grupas STABS debijas albumu “Sadursme” iespējams noklausīties
populārākajās straumēšanas vietnēs – Bandcamp, Spotify, Tidal, Apple music u.c.

SHIPSEA nāk klajā ar tituldziesmu no topošā albuma “Lielās cerības”

SHIPSEA izdod jaunu dziesmu “Lielās cerības” un ļoti personīgu tās vizualizāciju. Šis ir otrais singls, kas sniedz ieskatu mūziķa topošajā albumā. Albuma atklāšana tiks atzīmēta ar diviem unikāliem SHIPSEA koncertiem K.K. Fon Stricka villā 6. un 7.jūnijā.

“Lielās cerības” ir kompozīcija, kas tapusi pirms desmit gadiem, kad mūziķa Jāņa Šipkēvica dzīvē norisinājušās vairākas būtiskas pārmaiņas gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Tagad, pēc desmit gadiem, Jānis nolēmis sasaukt kopā mūziķus, ar kuriem spēlējis toreiz, ierakstot tajā laikā radītās dziesmas. “Tā sagadījās, ka 2014. gada pavasarī sanācām, kopā dzīvojām manā mājā, daudz muzicējām, peldējāmies, pabijām kopā, vasaras pašā sākumā nospēlējām koncertu Ziemeļblāzmā “Piena svētku” laikā, bet neko no tā laika nepiefiksējām ierakstā. Cik labi, ka šī gada sākumā mūsu trupas komats tika izņemts, kas divos notikumos jūnijā turpināsies ar daudzpunkti”, tā par gaidāmajiem albuma atklāšanas koncertiem teic Jānis.

Ar SHIPSEA koncertiem 6. un 7.jūnijā tiks atklāta koncertnotikumu sezona K.K. Fon Stricka villā – vietā, kas ļoti nozīmīga bijusi tieši SHIPSEA turpinošajai daiļradei.

Koncertos “Lielās cerības” tiks izpildīti tādi skaņdarbi kā “Meitene no manas klases”, “Mežaparks”, kā arī nesen iznākušais singls “I Carry Your Heart”. Skanēs arī labākās dziesmas no albuma “Apgaismo mani”, kas 2022.gadā tika atzīts par Gada ierakstu. Kopā ar Jāni Šipkēvicu uz skatuves kāps tādi mūziķi kā Ivars Arutjunjans, Rūdolfls Macats, Elizabeta Lāce, Lenarts Heindelss un Svens Vilsons.

Jauns pieredzējušu mūziķu duets “Viedais fonogrāfs” laidis klajā debijas albuma singlu

Pirmo singlu “Tur aiz upes meitas dzied’i” no sava debijas albuma “Viedais fonogrāfs” laidis klajā tāda paša nosaukuma duets, kurā apvienojušies jau pieredzējuši un Latvijas mūzikas klausītājiem labi zināmi mūziķi – Arnis Veisbārdis un Kārlis Alviķis.

 Indie folk stilistikas apvienības “Viedais fonogrāfs” pamatuzstādījums ir no jauna paskatīties uz mūsu tautas viedo mantojumu – tautasdziesmām. Tieši tur, nevis modernajās viedierīcēs, joprojām varam smelties dzīves pamatatziņas un meklēt īsteno latviešu kultūrkodu, tādēļ arī dueta nosaukums izdomāts abiem zināmajiem mūziķiem atbilstoši ironisks.

“Viedā fonogrāfa” pirmsākumi meklējami 2019. gadā, kad grupas “Ducele” mūziķim Arnim Veisbārdim tika uzdāvināts folkloras pētniecības manuskripts, kurā tika vētītas senlatviešu dievības. Pētījumā izlasītais saskanēja ar Arņa paša dzīves pieredzi un uzkrāto dzīvesziņu. Tapa koncertprogrammas “Viedais fonogrāfs” uzmetums, un duets jau aizvadījis vairākus veiksmīgus koncertus, tāpēc tagad būs pienākusi kārta arī debijas albumam.

Dziesmu aranžējumi un izpildījuma maniere lielākoties balstīti dziesmu autora Arņa Veisbārža “puķu bērna” laika bohēmistiskajā izpratnē par dabīgu, akustisku skanējumu un rokgrupas “Dzelzs vilks” dalībnieka Kārļa Alviķa mūsdienu muzikālajā pieredzē.

“Ikdienā zemapziņas un apziņas līkločos un laika atskaites sistēmā mēs pārvietojamies pagātnē, kas ir gan atmiņas, gan uzkrātais viedums,” par jauno dziesmu programmu filozofē Arnis Veisbārdis. “Tajā pašā laikā ar katru elpas vilcienu, vārdu un kustību jau esam nākotnē, jo nebeidzam sapņot, cerēt un arī mīlēt!”

“Mēs piedāvājam teleportēties pagātnes atmiņu un nākotnes sapņu ceļojumā, uzburot skaniskas ainiņas, kurās latviešu tautas tradīcijas un mūsdienām nedaudz pielāgotas dainas sapludinātas ar pašu sacerētām, bet šķietami atbilstošām melodijām,” papildina Kārlis Alviķis.

Vokālistam un ģitāristam Arnim Veisbārdim un piedziedātājam un ģitāristam Kārlim Alviķim albuma ierakstā pievienojās arī vokāliste Emīlija Fricsone, vokāliste un vijolniece Inga Zeile, akordeonists Rolands Zelčs, kontrabasists Andris Alviķis un sitamo instrumentu pārvaldītājs Artis Orubs. Albums tapa “Siguldas skaņu studijā”, kas ir arī albuma izdevējs. Ierakstīšanas, miksēšanas un producēšanas procesu izveica Kārlis Alviķis, bet māsterversiju radīja Reinis Kārkliņš.

Jaunais, vasarīgi jestrais singls “Tur aiz upes meitas dzied’i” jau pieejams labākajās Latvijas radiostacijās un vispasaules mūzikas straumēšanas servisos, kuros no 5. jūnija varēs noklausīties arī debijas albumu “Viedais fonogrāfs”. Tas būs nopērkams arī kompaktdiska formātā un tajā pašā datumā pirmie to varēs iegādāties VEF kvartāla promenādes festivāla “Start Over” apmeklētāji, jo tad pulksten 19.00 notiks “Viedā fonogrāfa” debijas albuma prezentācijas koncerts. Tam sekos arī grupas “Citi zēni” uzstāšanās.

Apstiprināta Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027. gadam

Kultūras ministrija apstiprinājusi Populārās mūzikas stratēģiju 2024. – 2027. gadam, kā virsmērķis ir Latvijas populārās mūzikas attīstības nacionālā un starptautiskā līmenī veicināšana. Stratēģiju izstrādājusi neformāla darba grupa, populārās mūzikas nozares profesionāļi divdesmit cilvēku sastāvā.

Populārā mūzika ir līdzvērtīga citām radošajām un kultūras nozarēm ar attīstītu eksportspēju un uz tirgu orientētu kultūrizglītību, tā ir daļa no radošajām industrijām Latvijā jeb tā kultūras daļa, kas dod vērtīgu pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam un tautsaimniecībai. Stratēģijā populārā mūzika tiek skatīta gan kā kultūras nozare, pievēršot uzmanību žanru daudzveidības nodrošināšanai, pieejamībai un populārās mūzikas izglītībai, veicinot citām mākslas nozarēm līdzvērtīgu sasniegumu panākšanu un talantu attīstību, gan kā daļa no radošās industrijas, kas darbojas tirgus apstākļos un nes pienesumu ekonomikai. Nozares stratēģijas izstrāde veicina Latvijas populārās mūzikas attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī. Šīs stratēģijas ietvaros termins “populārā mūzika” tiek lietots, iekļaujot visu profesionālās mūzikas nozari (izņemot klasisko (akadēmisko) mūziku un džezu) un tās daudzveidīgos žanrus un stilus kopumā.

“Šis ir īpaši nozīmīgs brīdis neakadēmiskās mūzikas vēsturē, kad valstiski tiek atzīta mūzikas žanru daudzveidība. Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027. gadam ir būtisks notikums mūzikas nozares attīstībā. Tas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas tika izveidots specifiski neakadēmiskās mūzikas nozarei,” saka stratēģijas izstrādes darba grupas locekle, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška – Rekke.

“Šeit jāsāk ar latviešu teicienu “Kas ilgi nāk, tas labi nāk”, jo šis process, darbs pie stratēģijas izveides bija diezgan ilgs, un darbs, lai nonāktu līdz tam, ka kas tāds mums patiesi ir vajadzīgs, bija vēl ilgāks, tie bija vismaz desmit gadi. Bet labā ziņa ir tāda – ja esam šajā posmā, tas ir apliecinājums tam, ka viss notiek, viss virzās uz priekšu. Mūzikas nozare un notis ir tās pašas jebkurā žanrā, bet, ja paraugāmies uz to politiskā ziņā, tad tieši žanriskā sistēma nosaka to, cik nopietni tā tiek uztverta, un kādas ir pieejamās atbalsta sistēmas. Bet kā zinām – kad šāda stratēģija tiek pieņemta un apstiprināta, tad reālais darbs tikai sākas,” atklāj mūzikas menedžere, uzņēmuma “Every Little Thing” dibinātāja Guna Zučika.

Stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja Ina Ločmele uzsver: “Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027.gadam padziļināti attīsta Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts” definētās prioritātes un rīcības virzienu specifiski populārās mūzikas nozarē. Populārā mūzika Latvijā ir daudzsološa, eksportspējīga un strauji augoša radošo industriju daļa, un līdz ar stratēģijas izstrādi tiek veikta nozares kartēšana iezīmējot to, kas nozīmīgs pašiem tās pārstāvjiem, kā arī to, kas nepieciešams tās ilgtspējīgai attīstībai.”

Darbs pie Populārās mūzikas stratēģijas izstrādes aizsākās 2020. gada martā – laikā, kad pasaule tikko sāka apjaust Covid-19 pandēmijas apmērus, turklāt darba gaitā nācās diskutēt arī par citiem izaicinājumiem, ko radīja Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā, mainot sabiedrības izpratni, viedokli un attieksmi par ārējiem apdraudējumiem. Paturot prātā šos izaicinājumus, darba grupa izvirzīja vairākus rīcības virzienus un stratēģijas prioritātes – cilvēkresursu un infrastruktūras attīstība populārās mūzikas nozarē; Latvijas populārās mūzikas industrijas konkurētspējas un eksporta veicināšana; Uz darba tirgu orientētas kultūrizglītības veicināšana profesionālajā mūzikas izglītībā; Tiesiskās aizsardzības un vienlīdzības veicināšana populārās mūzikas pārstāvjiem; Definīciju veidošana un datu apkopošana, analīze un uzkrāšana populārās mūzikas nozarē.

Populārās mūzikas stratēģija 2024.–2027. gadam pieejama Kultūras ministrijas mājas lapā

Grupa Astro’n’out izdod dziesmu “Mūs neapturēs” un velta to Latvijas hokeja izlases gaitām čempionātā

Grupa Astro’n’out veltījusi dziesmu Latvijas hokeja izlases gaitām Pasaules čempionātā hokejā. Dziesma “Mūs neapturēs” ir šogad radīta versija latviešu valodā 2021. gada Pasaules čempionāta hokejā oficiālajai dziesmai “For Glory and Joy”.

Pirms trim gadiem grupa “Astro’n’out” radīja 2021. gada Pasaules čempionāta hokejā oficiālo dziesmu “For Glory and Joy”. Šopavasar grupas dalībnieki pārsteiguši ar dziesmas versiju latviešu valodā – “Mūs neapturēs”. Dziesma pirmo reizi Arēnā Rīga izskanēs 3. maijā pirms Latvijas un Norvēģijas izlašu pārbaudes spēles.

“Mēs ceram, ka pielikām mazu pilienu iedvesmas mūsu hokeja izlasei ar dziesmu “For Glory and Joy”, savukārt, izlase ar pērnā gada panākumiem iedvesmoja mūs un visu Latviju ticēt saviem spēkiem un tiekties uz arvien lielākiem mērķiem. Jūtam, ka šis panākums nemanāmi atstāja pēdas mūsu visu pašapziņās, un arī mūsu Arēnas koncerts bija turpinājums mūsos šai “latvieši var” sajūtai,” komentē grupas soliste Māra.

“Prieks par pārsteigumu, ko mūsu hokejistiem un faniem sagādājusi grupa “Astro’n’out”. Zinām, ka līdzjutējiem patīk, ka arēnā tiek atskaņotas dziesmas latviešu valodā. Ja dziesma “For Glory and Joy” bija veltīta ikvienam hokeja draugam un līdzjutējam visā pasaulē, tad ar šo dziesmu tiek cildināti tieši mūsu puiši,” atzina LHF prezidents Aigars Kalvītis.

“Dziesmas teksts tapis iedvesmojoties no mūsu labāko izlases spēlētāju spilgtajām karjerām. Viņi ir pierādījuši, ka cilvēka potenciāls vislabāk īstenojas tad, kad gribasspēks, spīts un talants savienojas ar apbrīnojamām darba spējām un mīlestību pret savu valsti. Vienlaikus tas ir aicinājums visiem jaunajiem sportistiem ticēt sev un saviem sapņiem. Uzvarot sevi var uzvarēt arī jebkuru pretinieku! Sekosim līdzi mūsu izlases gaitām Čehijā un turēsim īkšķus ticot, ka bronza ir tikai sākums!” komentē Astro’n’out.

Dziesmas “Mūs neapturēs” teksta video veidojusi Līva Jaakobsone.
Video izmanoti Kristapa Mozgira videomateriāli un Latvijas Hoheja federācijai iesūtītie fanu video no izlases sagaidīšanas ceremonijas.

Dziesmas teksta latviešu valodā autori ir Māra Upmane-Holšteine un Arnis Račinskis, mūziku radījuši grupa Astro’n’out, Arnis Račinskis, DJ Rudd un Andis Ansons.

Mūziķe VIŅA kopā ar Ralfu Eiladu izdod jaunu singlu no gaidāmā albuma.

Mūziķe VIŅA (īstajā vārdā Zelma Jēgere) nāk klajā ar minimālistisku balādi “Ikvienas nakts sakars”, kas lieliski ies kopā ar romantisko pavasara noskaņojumu. Dziesmā piedalās arī dziedātājs Ralfs Eilands un šis singls ir kā pirmais vēstnesis no topošā VIŅAs albuma, pie kura jau kādu laiku aktīvi strādā pašmāju māksliniece.

“Godīgi sakot rakstīšanas process šai dziesmai nebija nemaz tik vienkāršs. Sākotnēji dziesmas teksts bija daudz sarežģītāks, emocionālāks un varbūt pat dziļāks, taču ar laiku sapratu, ka vēlos nomest pāris kārtas un radīt kaut ko daudz vienkāršāku, nepieradinātāku un nepiesātinātāku. Šķiet, ka sajūtas mani aizveda īstajā virzienā, jo gala rezultāts šķiet tieši tāds, kādu to vēlējos, pati pēc ieraksta klausījos dziesmu uz apli vairākas dienas (smejas). Ļoti priecājos par to cik ātri un precīzi vēlamo sajūtu uztvēra arī Arturs Liede radot ģitāras pavadījumu, kā arī Ralfiņš sacerēdams savu pantu. Ja man būtu jāraksturo dziesma, tad šķiet piemērotākais apraksts tai būtu “drunk love song”. Varu pačukstēt, ka topošajā albumā plānoju publicēt vēl vienu versiju šai pašai dziesmai, kas skanēs pavisam citādi.” tā dziesmu raksturo VIŅA.

Precīzi gaidāmā albuma izdošanas datumi vēl nav nolikti, taču zināms ka klausītāji, kas gadu gaitā iemīļojuši mūziķes daiļradi var sagaidīt viņai raksturīgo dažādību dziesmās, oriģinalitāti tekstos, kā arī pa kādam jaunam viesmāksliniekam.
Singlu “Ikvienas nakts sakars” iespējams noklausīties visās straumēšanas platformās.

Izdots pirmais latviešu repa radio frīstailu albums “Kaizera bīts”

Straumēšanas servisos un pie klausītājiem nonācis ilgi gaidītais HIPHOPS.LV un EHR.fm veidotā podkāsta “Bīts un vārds” iecienītākās rubrikas “Kaizera bīts” albums, kas apkopo pašmāju reperu īpaši podkāstam gatavoto pantu dzīvos izpildījumus jeb radio frīstailus uz bītmeikera Kaizera producētiem mūzikas pavadījumiem jeb bītiem.

Atzīmējot podkāsta “Bīts un vārds” gada jubileju, izdots mūzikas albums “Kaizera bīts”, kurā iekļauti 1. un 2. sezonas dalībnieku īpaši raidījumam gatavoto pantu dzīvo izpildījumu ieraksti. Albums ir unikāls ar to, ka šī ir pirmā reize Latvijas hiphopa vēsturē, kad tiek izdoti radio frīstailu (radio freestyle) formāta ieraksti, turklāt uz viena producenta radītiem muzikāliem pavadījumiem. Visi panti izpildīti ekskluzīvi uz Kaizera bītiem un ierakstīti EHR.fm (European Hit Radio) studijā raidījumu filmēšanas laikā. Skaņas pēcapstrādi veicis pats Kaizers. Albumā piedalās 12 pašmāju reperi: Wiesulis, ansis, rolands če, Edavārdi, Ods, Eliots, Ozols, ZEĻĢIS, Kjuumanis, Steps, Abra un goča.

Kaizers stāsta: “Beidzot tāds albums, kurā parādu savu bītmeikera daudzpusību – no underground līdz new school un drill. Neslēpšu, ka ideja par savu bītmeikera albumu man radās jau tad, kad covid laikā pievērsos drill bītu producešanai un uztaisīju jaunu bītu kanālu. Lietas iegrozījas tā, ka 2023. gadā pavērās iespēja veidot podkāstu, un tajā atradās vieta arī rubrikai “Kaizera bīts”, kurā reperis uz vietas dzīvajā ieraksta jau iepriekš sagatavotu tekstu uz mana bīta. Skaņa, protams, vēlāk tiek apstrādāta tā, lai tās skanējums stāv blakus citām pilnvērtīgām dziesmām. Daži no bītiem izvilkti no maniem senajiem arhīviem, piemēram, Wiesuļa pirmais un Abras frīstaila bīti. Daži bīti ir speciāli veidoti konkrētam māksliniekam – Ozolam un Eliotam. Drilla izaicinājumu pieņēma Kjuumanis, goča, rolands če un ZEĻĢIS. Citi bīti tapuši pagājušā gada laikā paralēli visām “Bīts un vārds” sezonām. Priecājos, ka šis nu ir paveikts! Paldies visiem reperiem par dalību un EHR par iespēju īstenot pirmo radio freestyle albuma projektu!”

Iepriekš rubriku “Kaizera bīts” varēja skatīties un klausīties tikai Youtube video formātā. Par visu laiku skatītāko radio frīstailu kļuva Wiesuļa izpildītais pants uz Kaizera bīta (1.sezonā 2023.gada pavasarī). Šobrīd tam ir jau vairāk nekā 130 tūkstoši skatījumu. Wiesulis ar savu pieteikumu uzlika augstu latiņu podkāsta turpmākajiem viesiem un piešķīla arī sacensību dzirksti.

Līdz ar “Kaizera bīts” albumu pie klausītājiem nonāk arī “Bīts un vārds” audio versijas Spotify podkāstu sadaļā. Podkāsts “Bīts un vārds” atklāj Latvijas repa scēnu nepiespiestā gaisotnē sarunās ar reperiem. Katras epizodes beigās viesi izpilda pantus uz Kaizera producēta bīta. Podkāsta producenti Inese Grīnberga jeb Dorotija (HIPHOPS.LV galvenā redaktore) un Kaizers katram raidījumam sagatavo jautājumus, lai interesanti būtu gan pašiem reperiem, gan skatītajiem. Epizodēs atklājas aizraujoši stāsti no mākslinieku pieredzes ārpus mūzikas, kādi neveikli brīži viņus piemeklējuši uz un aiz skatuves, tiek apspriesti arī aktuālākie projekti, koncerti un ieceres. Līdz šim podkāstam iznākušas jau divas sezonas un notiek trešās sezonas ieraksti.

Pirmās sezonas 1.epizode nāca klajā 2023. gada 3. maijā. Kopumā nofilmētas piecas epizodes, kurās pie Kaizera paviesojās Punkts uz I, Jeekaa, Kjuumanis, xantikvariāts, Reiks, Žanis Pavlovskis, Deniss, Wiesulis, goča, Pre’Set, Prusax un rolands če. Otrā “Bīts un vārds” sezona notika no 2023.gada oktobra līdz decembrim, kopumā 6 epizodes, kurās viesojās Steps, MC Apšaude, Eliots, Edavārdi, Abra, Ods, ZEĻĢIS, ansis, 181h un Ozols.

Kaizers (īstajā vārdā Edgars Laksa) ir reperis, ierakstu inženieris un bītmeikers ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi mūzikas producēšanā un studijas ierakstu apstrādē. Bītmeikeru rindās iepriekš zināms ar pseidonīmu “KZR beats”. Kopš 2023. gada pavasara Kaizers ir podkāsta “Bīts un vārds” vadītājs.