Linda Leen izdod pirmo minialbumu no triloģijas WAVES

Mūziķe Linda Leen nodod klausītājiem pirmo daļu no šogad sagaidāmās minialbumu triloģijas WAVES un aicina uz pirmatskaņojumu koncertu pirmo vilni – 1. februārī mākslas telpā “Zuzeum” un 14. februārī, Valentīna dienā, Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Pirmajā minialbumā no gaidāmās triloģijas sērijas ar nosaukumu WAVES I / lII iekļauta klausītājiem jau labi zināmā dziesma “Magnētiskā vētra”, decembrī izdotais singls “Total Affection”, un atklājas četras līdz šim nedzirdētas kompozīcijas.

Linda Leen: “Ar mani, mums un pasauli šajos gados ir noticis tik daudz, un, nonākot līdz ieraksta formēšanai, apjautu, ka jaunais muzikālais un poētiskais materiāls sajūtu un žanru ziņā aptver ļoti plašu spektru, tāpēc veidosim trīs dažādus manu autordziesmu mini albumus jeb stāstu nodaļas, kuras var“dzīvot” un tikt klausītas katra atsevišķi, bet kopumā veido vienu autobiogrāfisku, muzikālu romānu. Pirmā- akustiskākā no nodaļām vairāk vēršas iekšup, ar jautājumiem, ilgām, kādu eskeipisma devu. Otrā- uz  vasaras pusi- spēlēsies ar viegluma, eiforijas un soul mūzikas notīm, bet noslēdzošais- rudens izdevums būs pildīts ar man, iespējams, līdz šim raksturīgo sātīgi ekspresīvo un vienlaicīgi juteklisko skanējumu.”

WAVES pirmā daļa radīta un ierakstīta kopā ar mūziķiem Miķeli Putniņu (ģitāra), Kristianu Priekuli (bass, kontrabass) un Rūdolfu Dankfeldu (bungas, perkusijas) studijā Alejas, Cēsīs, bet skaņas dizainu mūzikas un vārdu autore Linda Leen veidojusi sadarbībā ar producentu Kristofer Harris (UK) studijā Mārgeitā, Lielbritānijā.

Katrs no albuma viļņiem tik svinēts ar atšķirīgiem albuma pirmatskaņojumu koncertiem dzīvajā. Linda Leen aicina atklāt mīlestības mēnesi un šīs jaunās skaņas melanholiskas eiforijas piesātinātos vakaros kopā ar mūziķiem Miķeli Putniņu (ģitāra), Rihardu Lībieti (ģitāra), Krišjāni Bremšu (sitaminstrumenti) un Kristianu Priekuli (bass). Koncertos pirmos reizi izskanēs triloģijas WAVES pirmā viļņa mūzika un jau iemīļotas mūziķes autordziesmas – 1. februārī plkst. 15:00 un 18.00 mākslas centrā “Zuzeum”, un 14. februārī plkst. 19.00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs un tiešsaistē.

Mākslinieks Nolark izdod savu pirmo mūzikas video klipu dziesmai “Different Places”

Nolark piedāvā emocionāli piesātinātu mūzikas video klipu dziesmai “Different Places”, kas skatītāju aizved personīgā un trauslā stāstā par mīlestības meklējumiem un dzīves pārbaudījumiem.

Dziesmas vokālists un teksta autors Ralfs Plešs kopā ar mūzikas autoru Kārli Daudziņu 7. februārī piedalīsies dziesmu konkursā “Supernova” ar dziesmu “Different Places”, cīnoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijā.

Mūzikas video ir balstīts dziļās emocijās tas atklāj ceļu, kurā, meklējot savu īsto mīlestību, nākas saskarties ar dažādiem dzīves apstākļiem, izvēlēm un zaudējumiem. Šis ir stāsts par attiecībām, kurās ne vienmēr ir iespējams sasniegt laimīgas beigas, taču tieši tas padara pieredzi patiesu un cilvēcīgu.

Chris Noah iesāk gadu ar romantisku balādi

Ar romantisku balādi klajā nāk Chris Noah, kurš meistarīgi atklāj ilgošanās un
attiecību nozīmi dziesmā “Kā agrāk”. Chris Noah gatavojas jaudīgam 2026. gadam,
kad ne tikai izmēģinās spēkus populārajā TV šovā “Koru kari”, bet arī pieskandinās
Siguldas pilsdrupas savā līdz šim vērienīgākajā solokoncertā.

Par jauno dziesmu Chris Noah saka sekojoši: “Mēs bieži vien neapzināmies, cik lielu
iespaidu uz katru no mums atstāj līdzcilvēki. Reizēm saprotam šo cilvēku nozīmi
brīdī, kad viņu mūsu dzīvēs vairs nav. Dziesma nebūt nestāsta tikai par romantiskām
attiecībām, arī par sirdsdraugiem, ģimenes locekļiem, ar kuriem mainās attiecības un
atstāj uz mums lielu iespaidu.”

Katrai dziesmai ir savs īstais laiks – šī skaņdarba melodija sakomponēta pirms
vairākiem gadiem, taču gaidīja īsto brīdi un tekstu. Mūzikas autors ir pats Chris
Noah, taču ar tekstu mūziķim palīdzējis grupas “Laika Suns” solists Arnis Račinskis.
Dziesmu producējis Chris Noah draugs un ilggadējais muzikālais līdzgaitnieks, britu
producents Kristofers Hariss (Kristofer Harris).

Dziesmai “Kā agrāk” tapis arī sapņains videoklips Elvija Pārpuča režijā. Video filmēts
Čehijas galvaspilsētā Prāgā uz garākā metro eskalatora Eiropā. Video simboliski
stāsta par mirkļiem, kad nejauši satiekamies uz mirkli, bet atceramies šo tikšanos
visu mūžu. “Dziesma varētu būt arī apslēpts un sevī noglabāts izmisuma sauciens.
Izstāstīju savas sajūtas režisoram un izvēlējāmies dziesmas vēstījumu vizualizēt
šādi,” turpina Chris Noah.

Kā ziņots, talantīgais mūziķis Chris Noah izsludinājis savu līdz šim lielāko
solokoncertu Siguldas pilsdrupās. Koncerts būs vasaras sagaidīšanas svētki,
mūziķis cītīga gatavojas, lai var pārsteigt fanus jau 6. jūnijā, biļetes pieejamas
ekase.lv un bilesuserviss.lv. Savukārt, dziesma savu pirmatskaņojumu piedzīvos
Latvijas Radio 2 dziesmu aptaujas “Muzikālā banka 2025” finālšovā, kas notiks 24.
janvārī Daugavpilī un būs redzams tiešraidē LTV1.

“Atkala” izdod dziesmu “Naktī” un atklāj plānus debijas albumam

Uzsākot jauno gadu, grupa “Atkala” laiž klajā singlu “Naktī” un vienlaikus izziņo savu
debijas albumu, kas pie klausītājiem nonāks vasaras sākumā. Ar šo dziesmu grupa
pievēršas tām stundām, kurās realitāte kļūst klusāka, bet iekšējās sajūtas – skaļākas.

Dziesma “Naktī” atklāj mirkli, kad pazūd skaidrs virziens uz priekšu un nākotne šķiet nenoteikta.
Nakts šajā skaņdarbā kļūst par telpu, kur līdzās pastāv neziņa, trauslums un savdabīgs skaistums,
ļaujot klausītājam iegrimt brīdī bez skaidrām atbildēm. Tā simbolizē tumsu, kas vienlaikus var
gan biedēt, gan mirdzēt, un kur nezināmais ir pastāvīgs pavadonis. Skaņdarba skanējums atstāj
telpu domām un aicina klausītāju uzkavēties šajā starpstāvoklī.

Dziesma “Naktī” tapusi pirms četriem gadiem, taču tikai šobrīd tā nonāk pie klausītājiem,
iegūstot jaunu nozīmi un kontekstu grupas radošajā attīstībā.

Grupa “Atkala” pārstāv latviešu rokmūzikas skanējumu un sastāv no četriem jaunajiem
mūziķiem: Matīss Mateuss Kalniņš, Matīss Villa, Marius Beks un Ernests Ervīns Dovgāns.
Dziesmu tapšanā iesaistās arī citi jaunās paaudzes nozares profesionāļi, tostarp grafiskā dizainere
Līna Leicane, producents Kristers Stabulnieks un menedžere Sintija Beitāne.

“Atkala” savu darbību uzsāka 2025. gada jūnijā ar debijas singlu “Divatā”, kas guva
atskaņojumus Latvijas radio stacijās un iekļuva dažādos straumēšanas platformu atskaņošanas
sarakstos. Augustā grupa izdeva otro dziesmu “Varbūt tikai šovakar” un uzstājās uz lielās
skatuves pasākumā “Alternatīvā Rīga” Rīgas dzimšanas dienas svinību ietvaros Uzvaras parkā.
Savukārt novembrī “Atkala” piedalījās mūzikas un mākslas festivālā “BILDES”, un grupas
pirmie singli jau sasnieguši radio rotāciju.

Dziesma “Naktī” no 20. janvāra rīta ir pieejama visās straumēšanas platformās.

Mūziķe Māra Upmane-Holšteine izdod jaunu projekta MAARMAAR singlu un mūzikas video klipu “Pusmūža Krīze”

MAARMAAR prezentē jau trešo solo skaņdarbu elektroniskās mūzikas žanrā. “Pusmūža Krīze”. Jaunais singls piesaka MAARMAAR gaidāmo albumu ar tādu pašu nosaukumu, kas savu debiju piedzīvos šī gada pavasarī.

Māra par Pusmūža krīzi un tās ideju saka: “Īsti nezinu vai pati ticu tādai vienai konkrētai pusmūža krīzei, drīzāk ticu, ka mūs piemeklē identitātes krīzes regulāri reizi pāris gados, kad atkal un atkal atklājam sevi mazliet dziļāk. Klipā Māra meklē veco es, kas ir neizbēgami zudusi, bet jaunā es vēl nav radusies. Šajā starpstāvoklī ir gan izmisums, gan brīvības izjūta un gala atziņa, ka ne jau ārējie līdzekļi kā čaļi, botokss, moči vai citi stereotipi ir atbilde, bet ceļojums iekšup tuvāk sev.”

Tekstu un mūziku radījusi Māra Upmane-Holšteine, miksējis un masterējis Miks Pinzulis (Mickeen). Vokālieraksts – Andis Ansons.

Dziesmai tapis arī mūzikas video klips, kura režisors un operators ir Toms Musts.

“Šim projektam Mārai jau bija konkrēts koncepts prātā un mans galvenais uzdevums bija šo konceptu vizuāli realizēt. Mums bija jāpaspēj izbraukāt visas lokācijas vienā dienā, tā kā dienu pavadījām aktīvā kustībā. Liels prieks par mūsu komandu, kas bija ļoti atsaucīga un izturēja sniegaino filmēšanas dienu!”, par filmēšanu stāsta režisors un operators Toms Musts. 

Videoklipu veidojuši: režija un operators: Toms Musts, grims: Aija Ūdentiņa, video producente: Elizabete Balode, stilistes: Ērika Meldere, Rita Janičenoka.

MAARMAAR projekta albums “Pusmūža Krīze” pie klausītājiem nonāks jau pavasarī. Darba radīšanai un realizācijai ir izmantots LaIPA stipendijas finansējums.

Grupa Audiokvartāls izdod jaunu videoklipu un izziņo koncertu sēriju “Cilvēki”

Grupa Audiokvartāls laidusi klajā videoklipu dziesmai “Turi mani cieši klāt”, kas ar ironiju pievēršas vienai no populārākajām Jaunā gada apņemšanām – sākt iet uz sporta zāli. Klipa galvenajās lomās redzami Māris Šveiduks, Māris Skrodis un Madara Enkuzēna.

Videoklipa darbība norisinās 1. janvārī – dienā pēc vecgada svinībām, kad kāds jauns vīrietis ir apņēmies mainīt savu dzīvi un sākt sportot. Sporta zāles darbiniekiem un treneriem par šo apņemšanos ir dažādas emocijas. Klips filmēts Liepājā, sporta zālē GYM Lāčplēsis. Galvenā trenera lomā iejuties pats sporta zāles saimnieks Māris Šveiduks – kultūrists un Baltijas valstu “Robinsona” titula ieguvējs. Treneres lomā redzama Liepājas Leļļu teātra aktrise Madara Enkuzēna, bet sporta zāles apmeklētāju atveido grupas bundzinieks un aktieris Māris Skrodis. Scenārija autors un režisors ir Klāvs Knuts Sukurs, operators – Ritvars Sproģis (OHM.LV).

“Lai gan daudzi cilvēki ar jauno gadu apņemas sākt aktīvāk sportot, arī mēs paši to kādreiz esam teikuši, taču ne vienmēr 1. vai 2. janvārī trenažieru zāles ir pārpildītas. To mums apstiprināja arī Māris Šveiduks, sakot, ka lielākais pieplūdums ir pāris mēnešus pirms pludmales sezonas. Mēs nolēmām ar nelielu ironijas devu parādīt, kāda, mūsuprāt, varētu būt realitāte jaunā gada ievadā,” stāsta grupas dalībnieki.

Dziesma “Turi mani cieši klāt” iekļauta pagājušā gada maijā izdotajā albumā “Mēs skaitāmies cilvēki”, un ar šo videoklipu grupa izziņo arī koncertu sēriju “Cilvēki”, ar kuru tiks noslēgts šī albuma posms.

Šobrīd izziņoti koncerti:

  • 27. marts – Liepāja, Fontaine Palace
  • 11. aprīlis – Rīga, Laska V21

Drīzumā sekos informācija arī par mazākiem koncertiem ārpus Rīgas. Biļetes uz Rīgas koncertu pieejamas vietnē fazeevents.lv

Koncertos izskanēs jaunā albuma dziesmas, kā arī klausītāju iemīļotākie Audiokvartāla “hīti” no iepriekšējiem gadiem. Tie būs koncerti ar jaudu un tuvumu vienlaikus – ar dziesmām, kas iedrošina, aizkustina un liek kustēties līdzi. “Cilvēki” nebūs tikai koncerti – tie būs notikumi ar pārsteigumiem, īpašiem viesiem un neparedzamiem mirkļiem, kuros katrs vakars būs mazliet citāds.

Grupa Audiokvartāls dibināta 2014. gadā. Plašāku atpazīstamību tā ieguva pēc dziesmām “Nāc ar mani spēlēties”, “Runa nav par naudu” un “Sorry, mazā”, kā arī pēc dalības šovā “X Faktors”, kur tā kļuva par pirmo dzīvās mūzikas grupu, kurai izdevās iekļūt tiešraižu etapā. Grupas sastāvā darbojas brāļi Ivars un Arnis Ozoliņi, kā arī Māris Skrodis.

Latviešu – ukraiņu mūzikas producents Edwolf jeb Edgars Vilcāns izdod debijas albumu par māju meklējumiem

Latviešu – ukraiņu mūzikas producents Edwolf, kurš plašākai sabiedrībai zināms kā Latvijas Sabiedrisko mediju labdarības maratona “Dod Pieci” DJ un ētera personība Edgars Vilcāns, izdevis savu debijas albumu “In Search Of Home”. Tajā ietvertas septiņas kompozīcijas, aktualizējot jautājumu, kas mūsdienu nemitīgās kustības, migrācijas un nestabilitātes apstākļos kļūst arvien sarežģītāks – ko katram no mums nozīmē jēdziens “mājas”. Tā nav tikai ģeogrāfiska vieta, bet emocionāla un iekšēja telpa, ko veido atmiņas, attiecības un pieredze. Zīmīgi, ka albuma vāka fotogrāfija uzņemta 2022. gada februārī Liepājā – pilsētā, kas deva patvērumu un mājas Edgara ģimenei sākoties pilna mēroga karam Ukrainā.

“Esmu gadiem ilgi ceļojis un dzīvojis dažādās pasaules malās – Latvijā, Ukrainā, Lielbritānijā, tad atkal Latvijā, ASV un tagad – Āzijā, bet mani nekad nav pametusi doma par mājām. Ik pa laikam es prātoju, kur patiesībā atrodas manas mājas? Vai tā ir vieta, kur piedzimu, vai cilvēki, kurus es mīlu, vai sapņi, kuriem es sekoju? Bet varbūt mājas – tā nemaz nav konkrēta vieta? Varbūt tā ir mīlestība, kura mīt manī, lai kur arī es dotos?” – stāsta Edwolf.

Albuma skanējums aptver plašu mūzikas stilu spektru – popmūziku, ritmblūzu (R&B), soulmūziku un elektronisko deju mūziku (EDM). Būdams profesionāls mūzikas aranžētājs un producents, Edwolf ikdienā strādā ar talantīgiem dziedātājiem un mūziķiem no Latvijas, Ukrainas un Japānas, un rada kompozīcijas dažādos mūzikas stilos, vienmēr par prioritāti izvirzot pašas mūzikas vajadzības, nevis savu māksliniecisko ego. Līdz ar to albums “In Search Of Home” pārsteidz ar dažādību mūzikas krāsās un valodā, ne mirkli neļaujot klausītājam uzminēt, kas būs tālāk, bet vienlaikus tas ir arī tematiski un muzikāli vienots stāstījums. Ilgas pēc mājām un draugiem, nostaļģija un melanholija mijas ar sapņiem, satraukumu nezināmās nākotnes priekšā, rotaļīgu vieglumu un mīlestību.

Albumā dzirdama ne tikai Edwolf radītā elektroniskā mūzika, bet arī viņa balss un klavierspēle. Dziesmu tapšanā piedalījušies dziedātāji Evija Smagare jeb IVIYAN, Katrīna Gupalo, Ilze Rijniece, Sintija Aizupiete, Jānis Aizupietis, ģitāristi Jānis Pastars un Armands Varslavāns, japāņu saksofonists Kenta Igaraši.

“Kad tik tikko spēru savus pirmos soļus mūzikas radīšanā, daudzi draugi gaidīja no manis gatavas dziesmas un albumu, tāpēc būtībā ideja radīt albumu manī neapdziest jau vairāk nekā desmit gadus. Pievērsties albuma radīšanai pavisam nopietni nolēmu, kad sākās lielais karš, jo emocijas un pārdzīvojumi tik ļoti pārņēma manu dvēseli, ka piespieda atrast brīvu laiku vēlu vakarā vai agri no rīta, vai brīžus starp darbu pie klientu mūzikas, lai novestu lietu līdz galam un radītu kaut vai nelielu stāstu. Un tā es radīju albumu, kur daļa dziesmu ir uzrakstītas salīdzinoši nesen, bet citas – radušās vēl laikā, kad dzīvoju Kijivā.”

Edwolf sāka radīt šo stāstu vienā laikā, bet pabeidza citā – jaunu tehnoloģiju un izmaiņu laikā, kad mūziku ir iemācījušies radīt roboti. Tas mūziķi vēl vairāk motivēja visu pabeigt pašam, neizmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas ne mūzikas radīšanā, ne albuma vizuālo materiālu veidošanā, un pat ne šīs preses relīzes radīšanā. Viss, kas ir saistīts ar šo albumu ir daudzu stundu cilvēka smadzeņu darba rezultāts.

Grupa “Musiqq” izziņo jaunu singlu “Nākamā Vasara”

Grupa “Musiqq” klausītājiem piedāvā jaunu singlu ar nosaukumu “Nākamā vasara”, kas pie klausītājiem nonāk laikā, kad ārā ir ziema, dienas ir īsas un ilgas pēc gaismas – īpaši skaļas. Dziesma ir emocionāls stāsts par gaidīšanu, iekšējo spēku un ticību tam, ka arī pēc aukstākā posma pienāk siltums.

“‘Nākamā vasara’ man ir par to sajūtu, kad iekšā ir auksts, bet tu spītīgi atsakies pieņemt, ka tā būs vienmēr. Par to, ka var būt tukšums,aukstums, klusums, bet kaut kur ļoti dziļi tu joprojām zini – pienāks brīdis, kad atkal būs silti. Un dažreiz šo vasaru vajag nevis gaidīt kalendārā, bet uzbūvēt pašam sevī ”, stāsta Marats.

Dziesmas izdošana tieši ziemas vidū nav nejaušība – tā ir apzināta vēlme atgādināt, ka cerība un gaisma nav piesaistītas sezonai. “Nākamā vasara” ir kā emocionāls tilts no šodienas uz rītdienu, no pelēkā uz krāsaino.

Dziesmu klausies visās straumēšanas platformās un jaunumi sekos jau pavisam drīz!

Ar jaunu dziesmu “Rit laika rats” jaunu gadu sāk Milleru-Balandīnu ģimene

Milleru-Balandīnu ģimene uzmanības lokā nonāca 2013.gada rudenī televīzijas šovā “Dziedošās ģimenes 5”. Radošā muzikālā darbība turpinās ar jaunāko veikumu – dziesmu “Rit laika rats”, kas tiks iekļauta arī ģimenes jaunajā koncertprogrammā “Iepin dziesmu vainagā”.

“Rit laika rats” ir dziesma par pozitīvu attieksmi attiecībā uz dzīves ritējumu, jo allaž iestājas jauns gadalaiks, jauns gads un jauns dzīves posms, ko mums jāprot pieņemt un dzīvot tajā ar prieku un jaunu iedvesmu. Lai šī dziesma pasaulē dod par pāris smaidiem un deju soļiem vairāk!

“Rit laika rats” mūzikas un teksta autors ir Raivo Millers, bet dziesmas aranžijas un studijas ieraksta veidošanā piedalījušies: Dagnija Millere-Balandīna (vokāls), Raitis Balandīns (akustiskā ģitāra, vokāls), Raivo Millers (bass) un Kristiāna Paula (flauta, papildvokāls), kā arī Kaspars Bārbals – studijas producents un skaņu inženieris ierakstu studijā “Lauska”.

Leģendas satiekas: Riga Reggae un Raimonds Pauls atmodina latviešu regeju

Grupa RIGA REGGAE sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu klausītājiem piedāvā jaunu, mūsdienīgu skanējumu dziesmai “Verokoko” — vienai no pirmajām latviešu regeja kompozīcijām, ko 1982. gadā mūziklā “Nāc pie puikām” izpildīja grupa Dālderi.

Kaut arī RIGA REGGAE sevi pozicionē kā regeja grupu, tā vienmēr atrodas muzikālos meklējumos — gan formas, gan izteiksmes līdzekļu jomā. Pēc Inta Ķergalvja (aka Speiss) negaidītās aiziešanas mūžībā tieši pirms gada šie meklējumi kļuva vēl nozīmīgāki, ietekmējot grupas sastāvu, skanējumu un virzību uz īsto, patieso un neatkārtojamo RIGA REGGAE.

Rezultātā tapa kaverversija dziesmai ‘Verokoko’ — skaņdarbs, kas savulaik bija novatorisks un šodien atgriežas ar jaunu jaudu, apliecinot, ka regejs latviešu mūzikā nav pagātne, bet dzīva un aktuāla kultūras valoda.

“Šī dziesma ir ne tikai cieņas apliecinājums Maestro Raimondam Paulam un viņa neparasti plašajam dzīves redzējumam un skatījumam, kas vienmēr ir iedvesmojis, bet arī atgādinājums par viņa draugu Jāni Peteru — šīs dziesmas teksta autoru,”saka Horens Stalbe.

Īpašu simbolisku nozīmi projektam piešķir fakts, ka Maestro Raimonds Pauls pats iespēlēja klavieru partijas, piešķirot skaņdarbam autentisku skanējumu un personisku klātbūtni, kas sākotnējā versijā (“Dālderu izpildījumā”) iztrūka.

Runājot par dziesmas saturu, jāuzsver, ka “Verokoko” Jāņa Petera tekstā nav konkrēta persona, bet apzināti radīts poētisks jaunvārds — hipnotiska metafora kaut kam vilinošam, reibinošam un vienlaikus bīstamam. Šāda vārdu spēle un simboliska valoda ir raksturīga Petera daiļradei un piešķir dziesmai daudzslāņainu nozīmi arī mūsdienu kontekstā.

Grupas dibināšanā nozīmīga loma bija Intam Ķergalvim (aka Speiss), kurš kopā ar Horenu veidoja grupas kodolu un bija tās iedvesmotājs un vilcējspēks. Horens uz skatuves viņu vienmēr pieteica kā “Draugu, kas sacer fantastiskas dziesmas un tekstus”, savukārt Speiss Horenu raksturoja ar vārdiem: “Katram kuģim ir vajadzīgs kapteinis. Un šī kuģa kapteinis ir Horens.”