Maestro Raimonds Pauls joprojām turpina rakstīt un publicēt jaunas kompozīcijas. Viens no jaunākajiem darbiem ir dziesma “Māte meitai”, kas radīta īpaši Ancei Krauzei, ar Guntara Rača vārdiem. Dziesma pirmo reizi izskanēja nesen aizvadītajā Rača jubilejas koncertu sērijā, kura noslēdzās vakar.
Ierakstā piedalījies pats Maestro, ieskaņojot klavieru solo, kā arī MC orķestra mūziķi – Džulians (taustiņinstrumenti), Roberts Rasa (bass), Uldis Beitiņš (ģitāra) un Anrijs Grīnbergs (bungas). Dziesma ierakstīta, izmantojot tikai akustiskos instrumentus – bez sempliem, bītiem un mākslīgā intelekta rīkiem. Ierakstīja un miksēja Gints Stankevičs, savukārt Maestro klavieru solo ieskaņots Latvijas Radio 1. studijā sadarbībā ar producentu Gustavu Erenpreisu.
Dziesmas video versija veidota, izmantojot Ances uzstāšanos Guntara Rača jubilejas koncertā k/z “Ulbrokas pērle”. Video tapis sadarbībā ar 360TV un operatoru Gintu Fārenhostu, bet teksta video izstrādājis Dween Production.
Dziesmu izdod “Izdevniecība MicRec” un tā pieejama populārākajos mūzikas straumēšanas un lejupielādes servisos visā pasaulē: https://orcd.co/matemeitai
Grupa “Bukte” pēc ilgas klusēšanas pārsteidz ar savu otro albumu “Svētā Govs Zvana Hronikas”.
Kopš 2024. gada 14. februārī izlaistā debijas albuma “Bēdu Ieleja” Bukte aktīvi strādājusi pie albuma “Svētā Govs Zvana Hronikas”, kas nu jau pieejams visiem. Albums tapis pusotra gada laikā, tā dziesmas pamatā radītas un ierakstītas ģitārista Everta guļamistabā. Albumā iekļauti 12 skaņdarbi, starp kuriem ir jau iepriekš izskanējušās dziesmas “Ārprāts” un “Stokholmas Sindroms”, un, līdzīgi kā debijas albumā, dziesmas iet kā pa amerikāņu kalniņiem, izvedot klausītāju cauri dažādiem žanriem un stāstiem.
“Visvieglāk raksturot atšķirības un attīstību dziesmās starp abiem albumiem varam, salīdzinot mūsu izmaiņas ikdienā. Debijas albums skanējumā, attieksmē un liriskajā kontekstā ir precīzs mūsu vidusskolas dzīves pieredzes atspoguļojums. Savukārt “Svētā Govs Zvana Hronikas” iezīmē mūsu gaitas un vides maiņu kopš debijas albuma – pārvācoties uz galvaspilsētu vai Nīderlandi, kā arī, iekarojot daudz skatuvju, veidojās jaunas pieredzes un emocijas, kuras nācās pārvērst dziesmās,“ par albumu izsakās Bukte.
Par albuma pēcapstrādi un bungu ierakstu ir atbildīgs Kārlis Šteinmanis; kā producents albuma muzikālajam pavadījumam ir grupas dalībnieks Everts Riekstiņš. Kā viesmākslinieks albuma dziesmā “Pohas” dzirdams reperis Yammy; par albuma vizuālo noformējumu parūpējušies Madars Peterhofs un Kristaps Staprāns Mednis.
“Protams, varējām spert soli tālāk un pilnībā visu ierakstīt studijā, tomēr nolēmām saglabāt to debijas albuma “patiesīguma” esenci, kuru tuvāk profesionālam skanējumam izcili pieslīpēja Kārlis Šteinmanis, ” stāsta Everts.
‘’Ja runājam tieši par albumā ķidātajām tēmām, tad priekšroku dodam naktsdzīves piedzīvojumiem un tam, ka mākam dabīgi par sevi pasmieties, taču, protams, neizpaliek vecā labā mīlestība. Instrumentāli teiktu, ka albums ir smagākā skanējumā, neaizmirstot par klausītāja sirds mīksto daļu. Rokenrolam ir jābūt,” atklāj grupas dalībnieks Pēteris.
21.novembrī Bukte izlaida pēdējo albuma singlu “C’est la vie” ar mūzikas videoklipu, kas iezīmē albuma esenci, un kuru palīdzēja realizēt Ritvars Bluka un Marks Landmanis.
Jau 5.decembrī grupa būs dzirdama “Lirisko Ģēniju Minifestivālā” Angāra koncertzālē kopā ar Athodi Brīnumzemē. Grupas “Bukte” sastāvā spēlē Pēteris Alkšbirze (vokāls), Everts Riekstiņš (vokāls, ģitāra), Edvards Goba (bass) un Kristiāns Lindenblats (bungas).
Albums “Svētā Govs Zvana Hronikas” ir pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Mūzikas producents, ģitārists un dziedātājs Armands Rutkovskis 27. novembrī klausītāju vērtējumam nodod savu jaunāko veikumu – dziesmu “Rutīna”, kurā vēstīts par ikdienas skrējienu un cilvēka vēlmi izrauties no rutīnas
Dziesma “Rutīna” ir par realitāti mūsdienu cilvēka ikdienā – darbs, mājas, varbūt atpūta un vēlreiz viss no sākuma. “Cilvēks ļoti ātri pierod pie dzīves ritma, kas dažreiz ierobežo vietu kaut kam jaunam. Ja ir sajūta, ka ir iestājusies rutīna – domās, darbos vai radošā izpausmē – vajag izmēģināt ko jaunu, varbūt pat ko tādu, ko Jūs ikdienā nekad nedarītu”, iesaka Armands Rutkovskis. Dziesmas “Rutīna” teksts atklāj vēl vienu mūžīgo jautājumu – kur paliek laiks tieši tad, kad tas visvairāk ir vajadzīgs un kāpēc visiem kaut ko vajag tikai tad, kad laika citām lietām vairs nav? Dziesmas tapšanā piedalījusies dziedātāja Patrīcija Spale, bungas iespēlējis bundzinieks Toms Jēkabs Kagainis, kā arī pūšamos instrumentus iespēlējuši mūzikas kolēģi no Ukrainas.
Armands Rutkovskis ir fankmūzikas žanra pārstāvis Latvijā, solists un mūzikas producents, kurš līdz šim veiksmīgi sadarbojies ar daudzām Latvijas mūzikas industrijā zināmām personībām un mūzikas grupām. Līdz šim Armands izdevis sešus singlus, kurus iespējams noklausīties visās mūzikas straumēšanas vietnēs. Jaunais singls “Rutīna” pieejams visās mūzikas straumēšanas vietnēs – “Spotify”, “iTunes”, “YouTube”, u.c. Visa jaunākā informācija par Armanda Rutkovska koncertiem un citām aktualitātēm atrodama mūziķa sociālajos tīklos.
Latviešu dziedātāja Līga Kupča izdod dziesmu “Mūžība”, kas ir pieteikums 2026. gada pavasarī gaidāmajam debijas albumam “Dziesmai šodien liela diena”. Skaņdarbs radies, balstoties uz komponista Pētera Plakida un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa kora dziesmas motīviem.
Albums apvienos džeza mūzikas elementus ar latviešu kora mūzikas citātiem, dziļi personīgā stāstā atspoguļojot mūziķes pirmo muzikālo apzināšanos – kora nozīmi ģimenē, disciplīnu, ko devuši agrie mēģinājumi, un piederību kaut kam lielākam par sevi pašu – piedaloties Vispārējos Dziesmu un deju svētkos.
“Es vēlos, lai šis albums godina latviešu mūzikas un kultūras vēsturi, pārdomājot to šodienas perspektīvā. Dziesma “Mūžība” nav izņēmums – tā balstās Pētera Plakida un Jāņa Jaunsudrabiņa kora dziesmas citātos, kas vēstī par dabā iekārtotu laika ritējumu un nepārtrauktu turpinājumu, kam ir jāuzticas un jāļaujas,” stāsta dziedātāja.
Studijas ierakstā, kas tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, piedalījušies atzīti Latvijas džeza mūziķi: ģitārists Matīss Čudars, pianists Matīss Žilinskis, basģitārists Pēteris Liepiņš un bundzinieks Jurģis Lipskis. Skaņas apstrādi veikuši Krišs Veismanis un Pauls Dāvis Megi, savukārt producēšanas procesā iesaistījusies Santa Šillere.
Skaņdarbs klātienē būs dzirdams jau 29. novembrī, plkst. 16.00, Jelgavas pilī notiekošajā Sieviešu kora “Liepa” un vīru kora “Ozols” jubilejas koncertā.
Līga Kupča ir latviešu džeza dziedātāja ar saknēm latviešu akadēmiskās mūzikas žanrā. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, mācību ietvaros arī pavadot laiku apmaiņas programmā Londonā pie Liselottes Ostblomas. Uzstājusies džeza festivālos Voicingers on Tour un Saulkrasti Jazz un piedalījusies vairākās muzikālajās izrādēs. Iedvesmu guvusi no tādiem džeza mūziķiem kā Brad Mehldau, Matthew Stevens, Michael League.
Latvijas mūzikā debitē TIKASHA SAKAMA ar smeldzīgu dziesmu “#010126 CODA”. Zem šī skatuves vārda slēpjas spilgtā personība Nansija Garkalne – digitālā satura veidotāja, aktrise un pasākumu un TV raidījumu vadītāja.
2024. gadā Nansija ieguva pirmo vietu TV raidījumā “Balss maskā”, kur plašākai publikai pirmo reizi atklāja savu muzikālo talantu. “Visu dzīvi esmu klusībā dziedājusi, bet vienmēr aiz aizslēgtām durvīm, rūpīgi vaktējot, lai neviens mani nedzird,” atzīst Nansija. “Ja man lielā mērā nav kauns darīt neko, tad dziedāšana gan vienmēr bijusi tabu tēma. Ilgi to slēpu, sargāju un baidījos atrādīt.” Caur šovu “Balss maskā” Nansija atguvusi ticību savām muzikālajām spējām: “Uzvara un apkārtējo cilvēku atbalsts mani iedrošināja un deva motivāciju pabeigt savu pirmo dziesmu un uzsākt jaunu paragrāfu savā karjerā.”
Dziesmu “#010126 CODA” Nansija sākusi rakstīt pirms pieciem gadiem, esot savas dzīves zemākajā punktā. “Dziesma ir kā iekšējo sāpju skanējums – tā ir par tām mentālajām ēnām, kas žņaudz un atsvešina,” stāsta Nansija. “Tā ir par eksistenciāliem klejojumiem laikā, kad sabiedrības stereotipi par laimīgu dzīvi liek apšaubīt paša patieso būtību. Skriešana pakaļ utopiskai realitātei ir kā mirgojoša ilūzija, kas sola glābiņu, bet aizved pašiznīcībā. Tā ir to sajūtu pieņemšana, ko bieži slēpjam – vājums, nogurums, tukšums. Nogurums no maskām, kas krīt, atsedzot trauslumu. Nogurums no nepārtrauktās skrējiena ilūzijas, no centieniem sasniegt kaut ko, kam reizēm pat nav vārda. Dziesma kā kritiens un kā augšāmcelšanās. Kā destrukcijas pieskāriens, kas galu galā ved tuvāk sev. Un tā mēs cīnāmies no jauna. Paši ar sevi. Un atkal no jauna… no jauna…”
“#010126 CODA” ir izraudzīta kā viena no 24 dziesmām, kas cīnīsies par ceļazīmi uz starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu.
Dziesma pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās – https://found.ee/tikashasakama-coda
Dziesmu papildina režisores Tīnas Zariņas veidots video klips. “Mūsu sadarbība ar Nansiju izrādījās liktenīga – mūzikas video klipa tapšanas laikā satikāmies brīdī, kad pārdzīvoju ļoti smagu dzīves posmu,” atklāj Tīna. “Arī pati dziesma runā par iekšējām sāpēm, nomācošām emocijām un sajūtu, ka esi atsvešinājies no sevis. Mūsu mērķis bija skatītājam nodot tieši šo smeldzi.”
Video klipā komanda izvēlējusies strādāt ar simboliem, kas ataino sevis šķelšanos. Tajā redzama Nansija un viņas tumšās dubultnieces, kuras viņu soda, pazemo un neatstāj mierā. Tīna stāsta, ka vēlējusies parādīt, cik sarežģīti ir tikt galā pašam ar sevi, kad dzīve iegrūž tumsā, cik svešas reizēm šķiet paša destruktīvās domas un cik grūti patiesībā ir aizbēgt pašam no sevis. Viņa atzīst, ka, neskatoties uz dziesmas un videoklipa tumšo noskaņu, pats filmēšanas un pēcapstrādes process bija pārsteidzoši gaišs un pozitīvs. Filmēšanas komandā tika iesaistīti cilvēki, kuri Nansijai ir patiesi tuvi. “Darba gaitā kļuva skaidri redzams, cik daudz mīlestības un atbalsta šie cilvēki ieliek Nansijas mākslā – tā ir retā iespēja novērot tik sirsnīgu un patiesu kopību mūzikas video ražošanas procesā,” turpina Tīna.
Video klips un dziesma savu pirmizrādi piedzīvoja īpašā prezentācijas pasākumā 21. novembrī VEF Kamerzālē “Spīdola”. Pasākums pulcēja gan Nansijas tuvākos cilvēkus, gan sabiedrībā zināmas personas.
Nansija Garkalne ir vadījusi tādus raidījumus kā “Pielaiko Profesiju”, “Virtuve Bez Kāposta”, “Runa:jam”, piedalījusies valsts mēroga šovā “Balss maskā”, kur arī triumfēja, kā arī ņēmusi dalību izaicinošā dokumentālajā piedzīvojumu seriālā “Ekvadora pa ekvatoru”, kur sevi pierādīja kā īstu nepadošanās talismanu.
Latviešu indī-folka grupa KALME publicējusi dziesmu ar dzejnieka Knuta Skujenieka vārdiem “Kā man ar tevi”. Dziesma pieejama visās populārākajās straumēšanas platformās.
Grupa KALME ir sieviešu vokālais trio, kurā satikušās mūziķes Monta Kurme, Inese Bērziņa un Paula Pētersone. Dziesmas tapšanā piedalījušies kontrabasists Toms Valmiers un ģitārists Miķelis Vanags. Skaņdarbu miksējis Edvards Broders, masterējis Andis Ansons.
Dziesma tapusi radošajā nometnē un vēsta par atvešinātību starp diviem cilvēkiem. Knuta Skujenieka dzeja dzīvo pāri laikam, spoguļojot arī sabiedrību šodien – nespēju sarunāties, bailes tikt pārprastiem un aizvien dziļāku plaisu starp cilvēkiem, kuriem vajadzētu būt sabiedrotajiem.
“Man šķiet, ka dziesmas vārdi uzrunās daudzus, jo cilvēku attiecības ir tik trauslas un sarežģītas. Knuts Skujenieks ir godīgi un atklāti aprakstījis šo it kā neaprakstāmo sajūtu, brīdi, kad nevari saprast, kā ar kādu pastāvēt līdzās. Kā runāt, kā klusēt, kā tālāk būt. Dziesma ir godīga, atklāta, un tieši šis emocijas mēs vēlamies nodot arī savā mūzikā,” norāda grupas dalībniece, mūziķe Paula Pētersone.
KALME radās 2024 gadā, publicējot pirmo singlu “She”. Grupas mūzikā smalkas un dvēseliskas harmonijas savijas ar raupjām un patiesām emocijām. “Kā man ar tevi” ir grupas otrais singls. Šobrīd KALME strādā pie jauna oriģinālmateriāla latviešu un angļu valodā.
