Vakars ar klasiskiem, skaistiem un emocionāli aizraujošiem skaņdarbiem. Pirmajā daļā – Brāmsa monumentālais Vijolkoncerts ar smalko, gandrīz vai trauslo lēno daļu, kurā, kā mēdz ironizēt vijolnieki, šī opusa vienīgo melodiju spēlē oboja. Prieks būs Rīgā sveikt izcilo viešņu no Nīderlandes Simoni Lamsmā – pasaules labāko orķestru gaidītu solisti. Savukārt otrajā daļā likts simfoniskais superhits – Dvoržāka simfonija “No Jaunās pasaules”, kurā indiāņu un afroamerikāņu mūzikas iespaids sintezējas ar paša komponista iespaidiem, dzīvojot un strādājot Ņujorkā.
LNSO čellu grupa šoreiz sabalsojas ar Terēzi Greteri – dzidras balss īpašnieci, kas studē tieši senlaiku dziedammūzikas noslēpumus. Mūsu Dream Team programmās vienmēr ir Bahs, un šoreiz līdzās vācu baroka ģēnijam likts Ramo kā franču baroka spilgts un savdabīgs pārstāvis. Daudzveidībai – Vilas-Lobuša slavenā romantiskā vokalīze un Gēršvina “Blūza rapsodijas” pārlikums čelliem. Kopskaņu inkrustēs sitamo un kontrabasa raksts.
Kaut kas šūbertisks ir šī acenēm un askētiskiem sejas vaibstiem rotātā jaunekļa šķietamajā neievērojamībā, kas slēpj vulkānisku skanisko enerģiju un caururbjošu skatījumu uz dzīvi. Kad Šostakovičam ir 27 gadi, viņš nevis dodas mūžībā kā Džoplina, Hendrikss vai Vainhausa, bet sacer koncertu, kurā no sirds izpriecājas, dodot pianistam galvu reibinošus uzdevumus un piesātinot partitūru ar atsaucēm uz citu gadsimtu meistaru mūziku. Aizraujoša mūzika!
Šostakoviča dzīve ir mūžam neuzminams noslēpums, kurā jaunības delverīgais dzīvesprieks robežojas ar briedumgadu dziļu traģiku un mūža nogalē – rimtu apskaidrību. Šajā programmā vienkop likti divi absolūti atšķirīgi opusi – supertalantīga jaunekļa komponēts pārgalvīgs, asprātīgs klavierkoncerts (Plamenas Mangovas ugunīgajam temperamentam kā radīts) un profesionālajā jomā smagu triecienu piedzīvojuša joprojām jauna cilvēka radīts monumentāls dzīvesdrāmas audekls jeb Ceturtā simfonija, kas atskaņojumu ilgus gadus gaidīja atvilktnē.
Franču elegantais romantiķis Sensānss rakstīja savu “Dzīvnieku karnevālu” kā joku un parodiju par draugu un kolēģu muzikālo veikumu, taču galu galā šis kļuvis par vienu no simfoniskiem hitiem, kur slavenākie zvēri ir “Gulbis” un zivis daļā ar nosaukumu “Akvārijs”. Satiekam arī rupuci, ēzeli, ķenguru un pianistu. Līdzās šim Parīzes zvērudārzam būs Rīgas zoo, ko skaņās licis jaunais komponists Jēkabs Bernāts: sākam ar roņiem un lauku sētu, sveicinām nīlzirgu un pīli, satiekam zinātniekus, apmeklējam žirafu namu, nonākam tropu mājas tumsā un noslēdzam pastaigu ar apgarotu “Pirmgaismu”.
LNSO pirmā vijole Georgs Sarkisjans un japāņu pianists Keigo Mukava ir Latvijas klausītāju iemīļots duets – profesionāli saskanīgs, azarta un negaidītību pārpilns. Cēsīs un Rīgā viņi spēlējuši septiņas no Bēthovena desmit vijolsonātēm, un nu atlikušas vēl trīs: jauneklīgi jūsmīgā Pirmā, jauneklīgi dramatiskā Septītā un mīlestības gaismā sapņojoša brieduša vīra rakstītā Desmitā. Abu mūziķu ideja paliek spēkā – tā ir vēlme atgādināt klausītājiem par kamermuzicēšanu tīrā veidā bez video un bez vārdiem.
Plakida “Atskatīšanās” (1991) ir mūsu ievērojamā meistara daiļrades robežpunkts – vienkāršs, stalts, vīrišķīgi atturīgs un dziļi izsāpēts skats uz paša veikumu. Lielisks programmas turpinājums ir Taņejeva “Damaskas Jānis” – sakrāla pārdzīvojuma un cilvēcisku sajūtu caurstrāvota ikona, kuras noskaņu labi raksturo izmantotā teksta rinda: “Kaut esmu aizgājis mūžīgā mierā, mana mīlestība paliek.” Pavisam citiem paņēmieniem veidots Štrausa apjomīgais un tēlainais opuss par leģendāro Lamančas varoni – to var klausīties kā simfonisku animācijas filmu.
Svētki vāgneristiem – īstenojas Andra Pogas senlolota vēlme mesties vokālsimfoniskas mīlestības viļņos un svinēt Izoldes un Tristana tik ļoti alkto un tik ļoti neiespējamo attiecību stāstu. Dziedās izcili solisti: Latvijā un pasaulē labi pazīstamā zviedriete Irēne Teorina, viens no pieprasītākajiem vāgnertenoriem Stefans Vinke un mūsu tautietis-vāgnerists Egils Siliņš. Būs arī neiedomājami skaistā “Izoldes mīlasnāve” (kā bez tās), savukārt uzskaņošanās notiks ar Žana Sibēliusa ģeniālo un lakonisko Septīto simfoniju, kas metafiziskā kārtā stāv ārpus jebkuras analīzes un saprašanas.
Pirmajā mirklī šķiet, ka Onegēra mūziku klausīties ir pulka interesantāk nekā runāt par viņa dzīvi, tomēr iedziļinoties var atrast saistošus stāstus par mīlestību, draudzību, Bahu, regbiju, Bugatti, Monmartru un rotaļu vilcieniņiem. Onegēra Pacific 231 (1923) ir veltījums varenai sava laika lokomotīvei ar šādu riteņu komplektu – divas, trīs un viena ass. Savukārt “Liturģiskajā simfonijā” (1946) komponists runā par modernā cilvēka attiecībām ar stulbumu, nežēlību, ciešanām, tehnokrātiju un birokrātiju.
Dievišķais un pasaulīgais. Kosmiskais un cilvēciskais. Onegērs savā simfonijā, kas komponēta uzreiz pēc Otrā pasaules kara, runā par konfliktu, ko rada padošanās aklam pārspēkam un laimes instinkts, vēlme pēc miera un ideja par dievišķo patvērumu. Nelaime, laime un cilvēks – mūžīgās tēmas, saka Onegērs. Savukārt Mendelszons lasa Šekspīru un izklaidējas mežā, kurā joprojām var satikt fejas, gariņus, noburtus amatniekus un līdz ausīm iemīlējušos jauniešus.
Pirms diviem gadiem LNSO vijolnieks Raimonds Melderis ar domubiedriem iedziļinājās tango pasaulē un izveidoja programmu, kurai nu ir turpinājums. Solista lomā te palaikam nostājas ikviens no viņiem, un viņi ir tiešām aizrautīgi tangoisti, tik nedejo, bet spēlē, un tango klasiķim Pjacollam līdzās te ir tango pionieris Mendisabals, viņa pusaizmirstais kolēģis Data un mūsu argentīniešu laikabiedrs Nisinmans, bet cits laikabiedrs Kārlis Lācis raksta jaundarbu akordeonam, stīgu kvartetam, kontrabasam un kodolam ņem motīvus no mūzikas, ko reiz rakstīja Maskavas Puškina teātra izrādei “Iemīlējies Šekspīrs”.
Tuvojoties Bēthovena lieljubilejas gadam, mēs nostiprinām savu pazīšanos ar ģeniālo mūzikas revolucionāru, liekot programmā viņa Piekto simfoniju, kuras liktenīgos motīvus zina pat tie, kas nezina ne Bēthovena vārda, ne uzvārda. Klausītāji būs pamanījuši, ka mūsu kaimiņzemes Nacionālā SO vadonis Modests Pitrens Bēthovena mūzikā kļūst sevišķi azartisks, tāpēc arī koncerta pirmajā daļā būs kas iz Bēthovena, kaut te gan nāksies laurus dalīt ar spulgo Trio Palladio, kas ar ievērojamā arhitekta vārdu prātā būvē kristālskaidras skaņuceltnes, vārdu sakot, mēs sagaidām neaizmirstamu notikumu!
Amerikas avangards: agrīnais modernists Čārlzs Aivss uzdod neatbildamus jautājumus un fascinē klausītājus ar spēcīgiem simfoniskiem žestiem. Kinomūzikas klasika: ievērojamais Holivudas filmmūzikas autors Ēriks Volfgangs Korngolds dāsni gulda kinematogrāfiskus iespaidus savā Vijolkoncertā un pat nenojauš, cik spoža starptautisku konkursu laureāte no Latvijas reiz liks to savā repertuārā. Visubeidzot franču romantisms: atturīgais ērģeļu pavēlnieks Sezārs Franks simfoniskā orķestra krāsās runā aizkustinoši un atklāti.
LNSO pūšaminstrumentālistu svētkus ievada Bēthovena Rondīno – mīlīga un asprātīgi instrumentēta miniatūra, ko sacerējis 22 gadus vecs Mocarta iespaidā esošs jauneklis. Programmas lauvastiesu aizņem Riharda Štrausa Otrā sonatīne, kas patiesībā ir dzīvīga, daudzkrāsaina un žilbinoši meistarīgi sacerēta simfonija, ko vecuma apskaidrotais Štrauss Otrā pasaules kara laikā veltījis Mocarta nemirstīgajam garam. Savukārt Jēkabs Nīmanis raksta jaundarbu, un teksta autors ir 2019. gada lieljubilārs, valodu pratējs un valodas ģēnijs Uldis Bērziņš (1944).
Š ir viens no spēcīgākajiem komponistu uzvārdu sākumburtiem, un šajā muzikālo Š virknē gigantu galā atrodas mūžīgais jauneklis Šūberts un un svētais grēcinieks Šnitke – gadsimta pirmās puses romantiķis un 20. gadsimta otrās puses postmodernists. No Šnitkes būs viņa pirmais Concerto grosso – alūzija par baroka laikmeta mūziku, un te ir ko solistiem patrakot un orķestrim izdelverēties, un vienkop likts liriskais, ironiskais, traģiskais un rezignētais. No Šūberta būs viņa pēdējā simfonija, “Lielā”, un tā ir gaiša, vienkārša, reizē bērnišķa un majestātiska mūzika.
Bendžamins Britens piedzimst mazā pilsētiņā pie Ziemeļjūras un kļūst par visā pasaulē slavenu komponistu. Viņa muzikālās dāvanas parādās agrā bērnībā, un 14 gadu vecumā viņš jau ir ap 100 skaņdarbu autors. 22 gadu vecumā Britens raksta mūziku romantiskam kinostāstam par skotu jauniešu mīlestību un iedvesmai ņem kādus Rosīni kompozīciju motīvus. Tā top mundrais, dzīvepriecīgais cikls “Muzikālie vakari”, un šajā programmā tas likts blakus Britena “Vienkāršajai simfonijai”, kuras tapšanas recepte tikpat vienkārša kā simfonijas nosaukums – ņemam paša komponētus bērnudienu opusus un pārstrādājam tos nelielam simfoniskajam orķestrim. Arī pieaudzis komponists joprojām ir un paliek bērns! Izglītojoša un izklaidējoša muzikāla izrāde visai ģimenei – gaidām ar bērniem no 5 līdz 10 gadu vecumam. Starpbrīdī – radošas aktivitātes un aicinājums iepazīties ar mūzikas instrumentiem.
Jūnijā Vilnim Šmīdbergam liela jubileja, un tai par godu LNSO sezonas noslēguma programmā gandrīz vai jaundarbs – sen plauktā likts Koncerts orķestrim, kas nu ieguvis uzspodrinātu veidolu un gaida, kad varēs atgādināt mums par izcilā jubilāra jaunības Sturm und Drang. Nikolasu Angeliču vienmēr esam priecīgi sveikt LNSO viesa lomā, un iespēja klausīties Prokofjeva Trešo koncertu liek jo sevišķi gaidīt šo tikšanos. Programmas vainagojumā – Brāmsa monumentālā Pirmā, kas ikreiz no jauna liek meklēt un, kas zina, atrast noslēgtā un noslēpumainā ģēnija dvēseles atslēgas. Jūnijā Vilnim Šmīdbergam liela jubileja, un tai par godu LNSO sezonas noslēguma programmā gandrīz vai jaundarbs – sen plauktā likts Koncerts orķestrim, kas nu ieguvis uzspodrinātu veidolu un gaida, kad varēs atgādināt mums par izcilā jubilāra jaunības Sturm und Drang. Nikolasu Angeliču vienmēr esam priecīgi sveikt LNSO viesa lomā, un iespēja klausīties Prokofjeva Trešo koncertu liek jo sevišķi gaidīt šo tikšanos. Programmas vainagojumā – Brāmsa monumentālā Pirmā, kas ikreiz no jauna liek meklēt un, kas zina, atrast noslēgtā un noslēpumainā ģēnija dvēseles atslēgas.
