Autors: macha

26. jūlijā trīs izcilie Osokinu dinastijas pianisti sniegs koncertu “Jūrmalas Festivālā” Dzintaru koncertzālē, nu jau trešo reizi pulcējot skatītājus vasaras lielākajā notikumā klasiskajā mūzikā. “Trīs Osokinu” koncertu programma vienmēr ir krāšņa un ar plašu muzikālo diapazonu.

Tieši uz Dzintaru koncertzāles skatuves notika pirmais leģendārais “Trīs Osokinu” koncerts, un pianistiem ir liels prieks atgriezties šeit arī šovasar, piedāvājot jaunu un daudzveidīgu programmu, kas ietvers skaņdarbus no Baha klavierkoncertiem līdz pat Rahmaņinova un Ravēla sarežģītajām un izsmalcinātajām partitūrām. Šoreiz koncerta programma atšķirsies ar to, ka koncerta sākumā un beigās pianisti muzicēs kopā ar orķestri, bet nemainīgi koncerts ļaus iepazīt, cik spilgta individualitāte ir katrs no mūziķiem. Katrs “Trīs Osokinu” koncerts Osokinu dinastijas pianistiem ir liels izaicinājums, jo tiek gatavoti īpaši pārlikumi divām un trim klavierēm. Šajā koncertā pirmo reizi būs dzirdami visu trīs pianistu veidoti pārlikumi.

Sergejs Osokins par ģimenes satikšanos koncertos uz vienas skatuves saka: “Man kopīgais koncerts ar dēliem ir divkārši svētki: profesionālie un ģimenes svētki. Turklāt šī prieka un pacēluma izjūta attiecas ne tikai uz pašu uzstāšanos, bet arī uz visu koncerta sagatavošanas laiku – sākot ar ieceri, repertuāra izvēli un programmas izveidi. Mums ne tik bieži izdodas sapulcēties kopā, un šī ģimenes, dziļi personiskās saskarsmes un tai pat laikā kopīga radošā darba apvienojums sniedz retu, ne ar ko nesalīdzināmu prieku.”

“Vienmēr prieks satikt tuvus cilvēkus, it īpaši uz vienas skatuves! Man mūsu kopējie koncerti katru reizi izraisa tikai jaunas emocijas, paplašina redzesloku un jauc robežas,” piebilst Georgijs Osokins.

Andrejs Osokins papildina: “Man “Trīs Osokinu” koncerti ir ļoti īpaši, jo katrā no tiem katra pianista spilgtā individualitāte, enerģija un dvēsele papildina pārējos, kopā veidojot unikālu un nevienā citā koncertā neredzētu saskaņu. Šī īpašā atmosfēra veidojas arī pateicoties brīnišķīgajām Yamaha CFX klavierēm, kas tiks atvestas no Polijas speciāli šim koncertam. Muzicēt kopā ar brāli un tēvu ir neaprakstāms prieks, bet arī ļoti liela atbildība, jo katra koncerta publika sagaida īpašu notikumu ar krāšņu programmu, tādēļ tai ir jābūt ļoti pārdomātai, daudzveidīgai un jāveido kāpinājums līdz pat spilgtai kulminācijai koncerta beigās.”

2018. gada sākums pianistiem ir ļoti īpašs, jo klajā nāca pirmais Osokinu studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts latviešu klaviermūzikas jau zināmiem un vēl neatklātiem šedevriem un kas klausītājiem tika prezentēts krāšņā koncertā Latvijas Nacionālajā operā. Februārī izcilie mūziķi sniedza koncertus Polijā, kā arī Sergejs Osokins pasniedza meistarklases un ar solokoncertu uzstājās Diseldorfā Vācijā. Šiem notikumiem sekoja Georgija Osokina koncerti Vācijā kopā ar orķestri “Mitteldeutsche Kammerphilharmonie”, savukārt martā un aprīlī pianists uzstājās ar vijolnieku Gidonu Krēmeru un čellisti Giedri Dirvanauskaiti koncertos Latvijā un Vācijā.

Šī gada pavasarī Andrejs Osokins uzstājās solokoncertos Berlīnē un Ņujorkā un kopā ar dziedātāju un pianisti Katrīnu Gupalo ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās ASV pilsētās. Maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru.

Sergejs Osokins, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mākslas zinātņu doktors un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors, ir viens no šī brīža galvenajiem Latvijas pianisma stūrakmeņiem, kurš aktīvi koncertē un pasniedz meistarklases Latvijā, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Zviedrijā, Baltkrievijā, kā arī Dānijā, kur pianistam jau vairāku gadu garumā ir nozīmīga sadarbība ar Karalisko Mūzikas akadēmiju. Sergejs Osokins ir ne tikai izcils pianists, bet arī ļoti talantīgs pedagogs, kurš izskolojis Latvijā un pasaulē veiksmīgākos un pazīstamākos jaunos latviešu pianistus. Mūziķis ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, kā arī JVLMA “Gada balvu”.

Andrejs Osokins plūcis laurus pasaules nozīmīgākajos starptautiskajos pianistu konkursos, kā arī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Pianists regulāri uzstājas prestižākajās Eiropas koncertzālēs: Berlīnes filharmonijā, “Konzerthaus Berlin”, “Alte Oper” zālē Frankfurtē, “LaVerdi” zālē Milānā, Vigmora, “St Martin in the Fields” un “Kings Place” koncertzālēs Londonā un citās. Koncertējis kopā ar neskaitāmiem orķestriem, sadarbojoties ar mūsdienu izcilākajiem diriģentiem, to skaitā Vladimirs Fedosejevs (Vladimir Fedoseyev), Marina Alsopa (Marin Alsop), Jurijs Simonovs (Yuri Simonov) un arī Sers Marks Elders (Sir Mark Elder). Ierakstīti un izdoti divi Andreja Osokina solo albumi. Kopā ar pianisti un dziedātāju Katrīnu Gupalo radīta koncertizrāde “100 gadi ar Piafu” un džeza teātra izrāde “Pēc pusnakts / After Midnight”, kas izrādītas lielākajās koncertzālēs un kultūras centros visā Latvijā un citviet pasaulē. Pianists ar panākumiem muzicē arī duetā “Duo LV” kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu “Quattro Baltica” un regulāri sniedz meistarklases Latvijā un ārvalstīs.

Georgijs Osokins, jaunākais Osokinu dinastijas pianists, pēc panākumiem Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursa finālā 2015. gadā aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs un prestižos festivālos. Georgijs Osokins ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, plūcis laurus IX Starptautiskajā Aleksandra Skrjabina pianistu konkursā Parīzē un ieguvis F. Šopēna prēmiju XXII Starptautiskajā konkursā Moncā Itālijā. 2014. gadā uzvarējis IX Starptautiskajā Šopēna jauno pianistu konkursā Ķīnā, gadu vēlāk – XVII Starptautiskajā Šopēna konkursā Varšavā izvirzījies pirmajā desmitniekā 450 dalībnieku konkurencē. Georgijs Osokins muzicējis kopā ar pasaulē pazīstamiem orķestriem, koncertējis Polijā, tostarp prestižajā festivālā “Chopin and His Europe” Varšavā, Tokijas Metropolitēna teātrī Japānā, kā arī Kanādā, ASV, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Itālijā, Lielbritānijā, Krievijā un citur. 2018. gadā izdots pianista solo albums un uzsākta sadarbība ar vijolnieku Gidonu Krēmeru un čellisti Giedri Dirvanauskaiti koncertos Latvijā un Vācijā.

Koncerts “Trīs Osokini” notiek “Jūrmalas Festivāla” ietvaros, kas no 24. līdz 28. jūlijam ar pieciem krāšņiem koncertiem norisināsies Dzintaru koncertzālē. Festivāla goda mākslinieks dziedātājs Aleksandrs Antoņenko kopā ar Latvijā un pasaulē atzītiem māksliniekiem Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu, Egilu Siliņu, pianistiem Osokiniem, Alisu Zinovjevu, Vinetu Sareiku, Daniilu Bulajevu, diriģentu Aināru Rubiķi, Jūrmalas festivāla orķestri un citiem māksliniekiem gādās par neaizmirstamu vasaras muzikālo piedzīvojumu Dzintaru koncertzālē.

Maija beigās klajā nāks no dzīves pāragri aizgājušā latviešu dziesmu autora un dzejnieka Mārtiņa Freimaņa dziesmu albums “Mans draugs – Mārtiņš Freimanis”, kurā Mārtiņa dziesmas savās versijās pārdziedājuši tādi izpildītāji kā Rīgas Modes, Musiqq, Labvēlīgais tips un Elza Rozentāle, Ivo Fomins, Aija Andrejeva, Z-Scars, Līvi, Refleksija un Arturs Gruzdiņš, Kārlis Būmeisters, Olga Rajecka un arī Lauris un Rūta Reiniki. Maija beigās iznāks arī Daigas apjomīga Mazvērsītes grāmata par Freimaņa dzīvi.

Līdz šim no topošā albuma ir publicētas četras no 12 dziesmām – “Redz, kā tu ar mani” (Rīgas Modes), “Bums” (Labvēlīgais tips un Elza Rozentāle), “Kad Ēģiptē sniegs” (Z-Scars) un “Bet maijpuķītēm jāpaliek” (Refleksija un Arturs Gruzdiņš). Nu pienākusi kārta brāļa un māsas Laura un Rūtas Reiniku veikumam un dziesmai “Tā tas, mās’”.

Lauris Reiniks: “Šī bija pirmā Tumsas dziesma, kas mani no sirds uzrunāja, un joprojām ir mīļākā grupas un Mārtiņa radītā dziesma. Tādēļ īpašs prieks bija to iedziedāt kopā ar savu māsu, kurai arī šī dziesma ir mīļa.”

Ierakstu producēja Gints Stankevičs, tas pats, kurš savulaik palīdzēja izveidot labi pazīstamo grupas “Tumsa” oriģinālversiju.

Latvijas popmūzikas dziedātāja Aminata laidusi klajā videoklipu, kas tapis viņas jaunākajam singlam “Zero Love”. Video uzfilmēts tepat Latvijā un to režisējis Pāvels Trebuhins.

Jaunajai dziesmai piemīt izteikti vasarīga noskaņa un tā vēsta par cilvēka nevēlēšanos atklāt savas jūtas citai personai, lai atkal sevi nesāpinātu. Tiek izrādīta nulle mīlestības jeb “Zero Love”… Arī videoklipā ieskicētas abas dziesmā apspēlēto emociju puses – aukstā un savaldīgā, kā arī iekāres pilnā un trauslā.

Videoklipa producents bija Deniss Kotegovs, Aminatas stilu veidoja Elga Homitska, grima māksliniece bija Sofija Lomakina, bet friziere – Jelena Lībante (“Kitchen HairLab”).

“Šā klipa tapšanā sadarbojās patiesi lieliska komanda,” stāsta Aminata. “Filmēšanas procesā atmosfēra bija ļoti draudzīga un jautra, taču katrs nākamais solis bija labi pārdomāts un laiks netika tērēts velti. Man pašai bija ļoti labs garastāvoklis, jo varēju domāt tikai par savu priekšnesumu. Neskatoties uz to, ka filmējām diennakti, sākot grimēties jau naktī, visiem bija daudz enerģijas.” 

Aminata īpaši uzsver arī to, ka šis ir pirmais viņas klips, kurā iestudētas horeogrāfiskas kustības. Tās palīdzējusi izstrādāt horeogrāfe Linda Paulauska. “Ļoti patīk arī tas, ka videoklipā man ir veseli trīs tēli, ko izdomājām kopā ar režisoru un stilisti. Pirmais – maigais, sapņainais un brīvais. Otrais – kaislīgais, drosmīgais un pašpārliecinātais. Un trešais – glaunais.” Klipā izmantoti latviešu dizaineru radītie tērpi no zīmoliem “Nolo” (dzeltenais) un “Public” (sarkanais un zilais). 

Šā gada beigās Aminata plāno izdot jaunu albumu. Ir noritējis produktīvs jaunu dziesmu rakstīšanas darbs, kas rezultējas “Zero Love” un šogad vēl gaidāmu pāris singlu izdošanā. Nesen Aminata Spānijā filmējās jau nākamā singla videoklipa vajadzībām.

Singls “Zero Love” pieejams arī visos populārākajos mūzikas straumēšanas servisos un dzirdams Latvijas radiostacijās.

Vakar klubā “de flou” mūziķis Justs savus tuvākos draugus cienāja ar Hennessy un torti, lai kopā nosvinētu albuma “Here I Am” iznākšanu. 

Albums digitālajās platformās nāca klajā 20.aprīlī, tā dziesma “Falling Down” iekļauta globālās straumēšanas vietnes Spotify pleilistēs “Fresh…

Šodien, 27. aprīlī, nāk klajā mūziķa Jura Kaukuļa un jaunā folka grupas JJO (Jauno Jāņu Orķestris) jaunais studijas albums “Ieviņa”. Albuma atklāšanas koncerts notiks 30. aprīlī, Rīgā, mūzikas namā “Daile”, koncerti notiks arī 12. maijā Vecgulbenes muižā un 18. maijā Liepājā.

Apvienība “Jauno Jāņu orķestris”, dzimusi kā grupas “Dzelzs vilks” folkmūzikas atvasinājums, turpina darboties neatkarīgi, nosaukumā lietojot saīsinājumu “JJO”. Šogad, sekojot agrāk izdotajam albumam “Kālabad” (2013), “JJO” laiž klajā otro studijas albumu – “Ieviņa”.

Meklējot jaunā ieraksta skanējumu, izaicinājums bija fiksēt svaigu ceļu, kas saista tautas mūzikas elementus un mūslaiku mūzikas strāvojumus, no kuriem nav iespējams norobežoties, norāda JJO mūziķi. “Šoreiz priekšplānā ir bagātīgs stīgu instrumentu lietojums un balsu krāsas. Jaunu skaņas sazemējumu devis arī grupas jaunākā dalībnieka, akadēmiski skolotā rokmūziķa Andra Veinberga kontrabass. Neesam vairījušies arī no elektroniskiem skaņu rīkiem otrajā plānā, bet pasaules elpu un krāsu ierakstā ienes pa kādam cittautu instrumentam,” atklāj dziesmu autors Juris Kaukulis.

Atgriezties pie dziesmu radīšanas ar dainu vārdiem Juri Kaukuli pamudinājis nejaušs notikums.  “Pažobelē uzgāju 19. gadsimta gleznu, kas piederējusi manam vectēvam. Attēlu – kamanas un braucēju kažokā -, sagrauzis laika zobs, tāpat arī zudis autora vārds un stāsts par to, kā glezna nonākusi pie vectēva. Restaurējot gleznu un ejot pa pēdām vectēvam, radās veltījums viņam – pasaules apceļotājam, karavīram un dzīves mīlētājam,” tā mūziķis. Piemērotākā zudušā laika tveršanai tekstā šķitusi tautasdziesmu pārlaicīgā dimensija. “Dainas esam lietojuši kā dzejiskus motīvus jaunradei, nevis nemainīgi muzejiskas vērtības. Viens aiz otra dažādi folklorā sastopamie arhetipiskie motīvi kā puzles gabaliņi sasaistījās jaunās kombinācijās. Mūsu dziesmas ir stāsti, kas arvien atgriežas cilvēcisku attiecību krustcelēs – dziesmas no intīmiem čukstiem līdz mežonīgām dejām, un, ko tur slēpt, tieši nerātno dainu krājums akumulējis pamatīgas enerģijas rezerves,” atklāj Juris Kaukulis.

Jaunajā albumā iekļautas 12 kompozīcijas, tostarp arī jau Latvijas raidstacijās nokļuvušie singli “Salti pūta ziemas vēji” un tituldziesma “Ieviņa”. Dziesmu autors ir Juris Kaukulis, aranžējumus radījuši un dziesmas ieskaņojuši JJO mūziķi: Juris Kaukulis (balss, ģitāra), Artis Orubs (sitaminstrumenti), Kaspars Tobis (sintezatori), Ieva Strode (balss, vijole) un Valērijs Cīrulis (balss, mandolīna) un Andris Veinbergs (kontrabass). Skaņas ieraksta producents – Aldis Zaļūksnis. Albuma dizaina autors – mākslinieks Viesturs Staņislavskis.

“Ieviņa” ir JJO otrais studijas ieraksts, ko iedvesmojuši dainu teksti un motīvi. Pirmais grupas albums “Kālabad” (2013), kas tapis sadarbībā ar grupu “Dzelzs vilks”, izpelnījās nomināciju balvai “Zelta mikrofons” kategorijā “Tautas un pasaules mūzikas albums”. Albumu tapšanas starplaikā grupa radījusi dziesmas dažādām mūzikas izlasēm, aktīvi koncertējusi Latvijā, Lietuvā un Lielbritānijā, kā arī veidojusi skaņu celiņu Rozes Stiebras topošajai animācijas filmai “Saule brauca debesīs”.

JJO aicina uz albuma “Ieviņa” atklāšanas koncertiem Rīgā, Gulbenē un Liepājā. Skanēs dziesmas no jaunā albuma, kā arī jau daudziem labi zināmās dziesmas no “Dzelzs vilka” tautasdziesmu repertuāra un albuma “Kālabad” visu JJO mūziķu sniegumā

Albumu finansē Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds. Tā tapšanā izmantota AKKA/LAA autora stipendija.

Klajā nācis jauns mūzikas albums “Aicinājums”, kurā Aleksandra Špicberga izdzied klausītāju iemīļotas latviešu tautas un komponistu radītas melodijas. Jaunā diska atklāšanas koncerts notiks Baltā galdauta svētkos Smiltenes pilsētas Kultūras centrā 3. maijā plkst. 19:00, kur svinībām pievienoties laipni aicināts ikviens.

Albumā iekļautas desmit dziesmas: latviešu tautas dziesmas “Suitu lūgsna” K. Auzāna apdarē un “Sasala jūrīna” R. Paula apdarē, Im. Kalniņa “Rakstu rakstus”, “Jātnieka dziesma”, “Kad vēji kalnos rāpjas”, “Lai rausi, kam rausi”, “Princesīte un trubadūrs“, R. Paula „Aicinājums”, kā arī Z. Liepiņa “Es atnācu uguntiņu” un “Teci, saulīt”.

Visas dziesmas mūzikas izlasē ir izvēlētas ar īpašu rūpību un mīlestību. „Katras dziesmas stāsts veidots ar prieku un sirsnību. Vēlos, lai cilvēki dziesmu vārdos sadzird spēku un ticību, kā arī apjauš laimi par visu to, kas mums katram dots un lemts paveikt. Tas ir aicinājums dziedāt visiem kopā savā skaistajā latviešu valodā un atcerēties, ka it viss ir iespējams, ja vien mēs ticēsim!”, saka Aleksandra.

Ieraksta skaņu režisors Edijs Gņedovskis ir īpaši gandarīts par rezultātu: “Aleksandra ar savam  vecumam negaidītu muzikālo domāšanu ir spējusi emocionāli pacelt un iznest tautā nepavisam ne vienkāršus skaņdarbus. Es ticu, ka Aleksandras skaistais, aizkustinošais dziedājums uzrunās daudzus jo daudzus klausītājus.”

Ieraksta tapšanā piedalījušies virkne talantīgu mūziķu – ģitārspēles virtuozs Vladimirs Kudrins, džeza mūziķi Dagnis Roziņš, Artis Boriss, Reinis Zariņš, Jānis Griķis un Rīgas Doma zēnu kora dalībnieks Dāvids Kalniņs. Ieraksta izdošanu finansiāli ir atbalstījusi Rīgas Doma skolas Muzikāli apdāvināto bērnu un jauniešu atbalsta biedrība. Albumu rotā Mika Šēla fotogrāfijas, dizainu veidojusi māksliniece Evita Eidinta.

Diska atklāšanas koncertā Smiltenes pilsētas Kultūras centrā 3. maijā plkst. 19:00 kopā ar Aleksandru uz skatuves kāps arī mūziķi Dagnis Roziņš (balss, saksofons, ģitāra), Artis Boriss (taustiņinstrumenti) un Reinis Zariņš (sitamie instrumenti).

Baltā galdauta svētkos Smiltenē būs iespēja iegādāties disku un saņemt Aleksandras veltījumu uz īpaši šim notikumam veidotām pastkartēm. CD varēs iegādāties mūzikas ierakstu veikalos Upe, Randoms, Jāņa Rozes grāmatnīcās visā Latvijā un interneta veikalā, kā arī citās tirdzniecības vietās.

Divām jaunajā albumā “Aicinājums” iekļautajām dziesmām ir uzņemti videoklipi. Pavisam nesen, šī gada martā, kopdarbā ar savu brāli Stefanu Špicbergu, ir izveidots Im. Kalniņa “Jātnieka dziesma” video, bet 2017.gada 18. novembrī Aleksandra kopā ar savu skolotāju Agri Daņiļeviču Latvijai dāvināja videostāstu “Suitu lūgsna” Kārļa Auzāna apdarē. Dziesmas var brīvi noskatīties un noklausīties Aleksandras oficiālajā vietnē Youtube platformā.

Aleksandra Špicberga ir viena no spilgtākajiem jaunās paaudzes mūziķiem Latvijā. Ieraksta tapšanas brīdī Aleksandrai ir 15 gadu. Rīgas Doma kora skolas audzēkne ir valsts un starptautisku konkursu laureāte. Lai gan Aleksandra studē akadēmisko vokālo dziedāšanu, īpaša vieta viņas repertuārā ir latviešu mūzikai un folklorai.

2015. gadā tika izdots Aleksandras pirmais albums “Iepazīšanās”. Videoklips no šī albuma: Im. Kalniņa “Rakstu rakstus” Youtube kanālā sasniedzis jau 286 tūkstošus k

Atsaucoties “Mārtiņa Freimaņa fonda” aicinājumam ierakstīt sev tīkamu Mārtiņa Freimaņa dziesmu savā interpretācijā, atsaucās arī pirmā Latvijas X-Faktora uzvarētājs Arturs Gruzdiņš ar savu grupu “Refleksija”, un šodien nododam jūsu vērtējumam, iespējams, visradikālāko no šī projekta versijām.  

Rokgrupa “Refleksija” izvēlējās vienu no romantiskajām Freimaņa dziesmām “Bet maijpuķītēm jāpaliek” un to pamatīgi pārveidoja, piešķirot tai metālmūzikas elementus un enerģiju! No visām līdz šim publicētajām dziesmām, šī iespējams ir visskaļākā. Ierakstīta Kārļa Šteinmaņa studijā “KS Records”. 

Arturs Gruzdiņš: “Freimanis bija unikāls savā manierē komponēt dziesmas un tas pacēla to latiņu jo augstāk. Izvēlēties dziesmu nebija tas vienkāršākais uzdevums, bet, kad atradām to īsto, tad pārējais – skaņa, noskaņa un viss ko varat dzirdēt, atnāca pats no sevis, it kā šī dziesma būtu mūs gaidījusi, it kā pats Freimanis no augšas mums palīdzētu salikt visu pa plauktiņiem. Ieskaņot šo dziesmu ir liela laime un pagodinājums mums, kas Mārtiņu personīgi nepazina, bet auga ar viņa un Tumsas melodijām.”

Veltījumu albums “Mans draugs – Mārtiņš Freimanis” nāks klajā šī gada maijā, vienlaicīgi ar Daigas Mazvērsītes sarakstīto, biogrāfisko grāmatu. Šo divu jaundarbu iznākšana iedvesmojusi Mārtiņa līdzgaitniekus un draugus apvienoties kopīgā koncertā, kurš notiks Dzintaru koncertzālē, 28. augustā,  lai kopīgi izdziedātu dziesmas, kas parādīsies jaunā gaismā, dotu iespēju klausītājiem atkal pabūt Mārtiņa Freimaņa mūzikas pasaulē. Biļetes jau ir pieejamas.

Līdz šim ir publicētas jau 4 dziesmas, kuras būs iekļautas augšminētajā albumā.  Mūzikas portālos jau ir klausāma Mārtiņa dziesmas “Redz kā tu ar mani” versija grupas “Rīgas Modes” izpildījumā, dziesmas “Bums” versija “Labvēlīgā tipa” un Elzas Rozentāles izpildījumā, bet pagājušajā nedēļā dienasgaismu ieraudzīja Andra Kiviča un grupas “Z-Scars” dziesmaas “Kad Ēģiptē sniegs” izveidotā versija. Un nu kārta grupai “Refleksija” ar dziesmu “Bet maijpuķītēm jāpaliek”.

Dziesma “Bet maijpuķītēm jāpaliek” ir no grupas “Tumsa”2008. gada albuma “Suns”, kas ir pēdējais grupas albums, kura ierakstā vēl piedalās Mārtiņš.

Nākamnedēļ publicēsim Laura Reinika un viņa māsas Rūtas ieskaņoto Mārtiņa dziesmas “Tā tas, mās” versiju.

Jaunā un daudzsološā dziedātāja Katrīna Bindere, kura tikko kā sagaidījusi savu pirmdzimto puiku Elvisu, šobrīd aktīvi turpina strādāt pie debijas albuma ieraksta un kopā ar projektu “Saldās sejas” koncertē visā Latvijā. Katrīnas jaunākas dziesmas “Piespied Stop!” mūzikas autore ir viņa pati, bet dziesmas pamatā ir Guntara Rača grāmatas “365” 2. oktobra dzejolis.

Katrīna Bindere: “Kādu rītu pamanīju, ka mans vīrs Facebook lapā bija dalījies ar Rača 2. oktobra dzejoli un tas mani ļoti uzrunāja. Nolēmu to pārvērst par dziesmu. Apsēdos pie klavierēm, un melodija radās ļoti ātri.”

Dziesma jau vairākkārt izskanējusi grāmatas “365” prezentācijas koncertos visā Latvijā, bet tagad, sadarbībā ar studijas producentu Gintu Stankeviču tapis arī dziesmas ieraksts, bet sadarbībā ar video producenti Artu Janemani – jauns dziesmas video!

Guntars Račs: “Dzejolis ir par mūžīgo steigu, par to, ka mēs nenovērtējam to, kas mums ir šeit un tagad. Jo bieži vien rīt tas var vairs nebūt. Ļoti patīk Artas paveiktais ar video, tas precīzi ilustrē manas dzejoļa sajūtas. Vienmēr prieks ar viņas komandu strādāt. Bet Katrīna ir mūsu jaunais, lielais atradums, kura pamazām sāka apzināties savu varēšanu un iespējas.”