Autors: macha

Sestdien, 1. februārī, Latvijas Televīzijas dziesmu konkursa “Supernova” pusfinālā par iekļūšanu finālā sacentīsies 20 žūrijas izvēlētie dalībnieki: Adelina, “Bel Tempo” un LEGZDINA, Chris Noah, “Citi Zēni”, Emilija, Grēta, Julianna, Justs, Katrīna Gupalo, “KoBra”, Luka, Markus Riva, Marta, Palú, Rūta Dūduma, “Sinerģija”, “Tautumeitas”, “Tepat”, The Ludvig un Toms Kalderauskis. Tiešraide plkst. 21.10 LTV1, REplay.lv un LSM.lv.

Ketijas Šēnbergas un Laura Reinika vadībā pusfinālā skatītājiem būs iespēja iepazīt dalībniekus un tiešraidē pirmoreiz novērtēt dziesmu izpildījumu. Gan pusfinālā, gan finālā vienlīdz nozīmīga būs skatītāju un žūrijas loma – labākie tiks noteikti skatītāju zvanu un īsziņu balsojuma un žūrijas balsojuma kopvērtējumā. Finālā iekļūs 10 dalībnieki.

Uzstāšanās secība pusfinālā:

1. Marta

“Lovable” ir dziesma par brīdi, kad divi cilvēki tikko satikušies un starp viņiem izveidojusies nepārvarama savstarpēja pievilkšanās.

2. “Tepat”

Dziesma “Sadzejot” ir par nepateiktiem vārdiem un plašo emociju pasauli. Dažkārt vēlamies izteikt to, kas mūsos notiek, bet nespējam atrast pareizos vārdus. Lai arī sakāmā ir daudz, balss galvā nereti čukst: “Vai ir vērts?” Laika gaitā šīs apspiestās domas un sajūtas kļūst par bumbu ar laika degli.

3. Justs

“Fit Right” stāsta par apjukumu un vientulību, par centieniem iederēties un sabiedrības spiedienu to darīt. Dziesma atspoguļo viltus realitāti un digitālā laikmeta radīto neizpratni par to, kā ar to visu sadzīvot.

4. “KoBra”

Dziesma “Zelts” stāsta par izjūtām, zaudējot materiālās bagātības, un uzdod jautājumu, vai nozīmīgumu nosaka dvēsele un darbi vai tikai mantiskais apliecinājums. Tā atklāj arī savtīguma un vienaldzības postošās sekas, aicinot pārdomāt patiesās vērtības un to nozīmi dzīvē.

5. Adelina

Dziesma “Electric Love” stāsta par spēcīgu un neapturamu pievilkšanās un kaisles spēku starp diviem cilvēkiem. Tā iemieso elektrisku enerģiju un intensīvu emocionālu saikni, kas ir vienlaikus vilinoša un bīstama, radot nepārvaramu vēlmi ļauties šai mīlestības stihijai.

6. “Citi Zēni”

“Ramtai” ir Latvijas dāvana Eiropai, pilna ar enerģiju un latviešu kultūras mūsdienīgu šķautni. Dziesma aicina pārdomāt, ko simbolizē vārds “Ramtai” un kāpēc tas ir tik nozīmīgs. Grupa “Citi Zēni” meklē šīs frāzes būtību. Vizuālajā priekšnesumā apvienojas latviešu tradīciju un mūsdienu mūzikas elementi – meteņi, reivs un hiphops.

7. Emilija

Dziesma “Heartbeat” aicina ieklausīties savā sirdī, neļaut iekšējām domām ierobežot sevi vai savas vēlmes, būt brīvam, neatlaidīgam un dzīvot šajā mirklī. Tā tika radīta brīdī, kad autore sajuta spēcīgu degsmi radīt kaut ko jaunu, izzināt sevi citos žanros un bagātināties ar dažādu pieredzi. Ar šo dziesmu viņa vēlas klausītājiem nodot brīvības sajūtu, piedzīvot sevis atrašanu, mierinājumu un jaunu atklāsmju prieku.

8. “Bel Tempo” un LEGZDINA

Dziesma “The Water” stāsta par ceļu no bēdām pretī ticībai. Pat ja sirds ir salauzta, cerība un mīlestība jāsaglabā.

9. PALÚ

Dziesmas “Delusional” vēstījums uzsver toksisku attiecību emocionālo intensitāti un dilemmu starp vēlmi palikt un atbrīvoties. Tā atklāj mīlestības sarežģītību un to, kā cilvēki mēdz pieķerties viens otram, pat ja attiecības rada sāpes.

10. The Ludvig

“Līgo” iemieso Jāņu vakara burvību, kur tradīcijas un mūsdienīgums saplūst vienā svētku dejā. Tā stāsta par kopā būšanu, dabas spēku un Latvijas kultūras mantojumu, piešķirot tam svaigu, aktuālu skanējumu, kas uzrunā gan jauniešus, gan tradīciju cienītājus.

11. LUKA

Dziesma “Stronger” vēsta par sevis prioritizēšanu un nemitīgu cīņu – gan ar sevi, gan apkārtējiem cilvēkiem un dzīves grūtībām – ceļā uz arvien augstākām virsotnēm. Dažkārt tiek aizmirsts, ka ir pilnīgi normāli vairākkārt “krist” un atkal piecelties. Saskaroties ar grūtībām un diskomfortu, tas ir īsākais un piedzīvojumiem bagātākais ceļš uz panākumiem.

12. Chris Noah

“Romance Isn’t Dead” stāsta, ka romantisms nav miris, un par to, kā  nezaudēt ticību cilvēkos un sabiedrībā kā vienotā lielumā. Tie ir autentiskuma, jēgas un patiesi cilvēcīgu saikņu meklējumi, neskatoties uz apkārt notiekošo, pieņemtajām sabiedrības normām, zemākā un vidusslāņa ikdienu, kurā tiek nogalināts radošums un dzīvesprieks.

13. Toms Kalderauskis

“Domāju, tu nāc” vēstījums ir par ilgām pēc kaut kā vairāk – pēc atbildēm, pēc iekšēja miera un spēka pieņemt lēmumus, uzņemoties atbildību par savu dzīvi. Ir cilvēcīgi ik pa brīdim just skumjas, jo tieši tādā veidā iespējams būt patiesiem pret sevi.

14. Grēta

Galvenais tēls dziesmā “Monster” vēsta par spēju kontrolēt un ievainot, kaut arī tas tiek darīts ar pārdomātu pievilcību un vilinājumu. Tā atklāj spēju manipulēt ar otru cilvēku, padarot viņu par vieglu mērķi. Dziesma izmanto simboliku, lai parādītu, cik viegli ir manipulēt ar emocionāli neaizsargātiem cilvēkiem. Kopumā dziesma apvieno tumšas un romantiskas tēmas, atspoguļojot attiecību spēka dinamiku un manipulācijas elementus.

15. Julianna

Dziesma “Something in the Water” vēsta par dzīves mērķu meklējumiem, ar kuriem sastopas ikviens. Dažkārt tiek izvēlēti ekstrēmi ceļi, lai saprastu, uz ko ir un uz ko nav spējīgs cilvēks. Dziesma uzdod jautājumu par to, kas ir pareizs un kas nav, kas ir labs un kas slikts. Atbilde šķiet meklējama mūžīgi.

16. “Tautumeitas”

Dziesma “Bur man laimi” aicina atklāt iekšējo spēku un apzināties paša vērtību, kā arī piedāvā aizsardzību pret nelabvēļiem. Tā iedvesmo ticēt sapņiem un drosmīgi iet savu ceļu, neskatoties uz to, ka laimei bieži vien cieši līdzās ir nelaime. Veiksmi nereti pavada citu skaudīgie skatieni. Laimes sajūta var parādīties tikai noteiktā kontekstā.

17. Rūta Dūduma

Dziesma “Chemical” vēsta par diviem cilvēkiem – dvēseļu radiniekiem, kuri dzīvē izvēlējušies iet katrs savu ceļu, iespējams, tāpēc ka nav satikušies īstajā laikā un vietā. Tomēr neizskaidrojamu apstākļu dēļ viņi nevar aizmirst viens otru un jūt otra klātbūtni, pat neesot kopā. Vai tā ir mīlestība vai vārdiem neizskaidrojama ķīmija, pievilkšanās spēks – tas ir mūžīgais jautājums.

18. Katrīna Gupalo

“Scarlett Challenger” ir personisks stāsts, kurā autore pilnībā atklāj savu dvēseli klausītāju priekšā. Dziesma vēsta par drosmi un bailēm sākt jaunu dzīvi no nulles, par atteikšanos no visa, kas līdz šim sasniegts, lai sekotu saviem sapņiem. Protams, tā ir arī par sarkano automašīnu, kas autori ved pretī nezināmajam.

19. “Sinerģija”

Dziesma “Bound by the Light” nes vēstījumu par gaismas enerģijas izplatīšanu pasaulē, lai caur skaņas frekvencēm un vizuālajiem efektiem dziedinātu cilvēci. Tās teksts radīts, jau esot šīs gaismas enerģijas ieskautam – jaunā laikmetā, kurā esam pārdzīvojuši visas grūtības un karus. Šajā laikā, kad smagums ir atstāts pagātnē, dziesma aicina atgriezties pie dabas, ieklausīties katrā ritmā un sirdspukstā un vienoties kopīgā gaismā.

20. Markus Riva

“Bigger Than This” ir dziesma par gaismas uzvaru pār tumsu, motivāciju un iedvesmu darīt lielas lietas un būt vareniem. Tā aicina pieņemt savu spēku, atlaist negatīvo un izmantot mīlestību, mūziku un kustību, lai dziedētu un augtu. Dziesma pauž izturību un cerību, aicinot pārvarēt dzīves grūtības ar optimismu (“Caur ugunīm un dziļākajām upēm”), un atgādina par cilvēka potenciālu (“Tu esi radīts kam lielam”). Poētiskie tēli (kā “ūdens pilieni ūdenskritumos”) izceļ kopīgo cilvēcisko pieredzi un savstarpējo saikni, padarot šo pacilājošo un iedvesmojošo vēstījumu universāli piemērotu ikvienam, kas tiecas pēc mērķa un izaugsmes.

Konkursa uzvarētājs, kuru noteiks žūrija un skatītāji fināla balsojumā 8. februārī, iegūs iespēju maijā pārstāvēt Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Bāzelē, Šveicē.

Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu konkursa “Supernova” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija, kurā ir Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas pārstāvji, kā arī ārvalstu profesionāļi. Drošības apsvērumu dēļ arī šogad LTV žūrijas pārstāvju vārdus atklās tikai pēc starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa maijā.

“Supernovas” pusfināls – 1. februārī plkst. 21.10 LTV1, REplay.lv un LSM.lv.

14. februārī ar koncertu Siguldas k/z “Devons” dziedātājs Ivo Fomins uzsāks šī gada koncertturneju “Vēl viens pagrieziens”. Koncertos skanēs ne tikai klausītāju jau iemīļoti hiti, bet arī jaunas dziesmas, tostarp dziesma “Ezera sonāte”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja šī gada “Muzikālās bankas” apbalvošanas ceremonijā.

Dziesmas autori ir Ivo Fomins un Guntars Račs. Producēja Ivo, sadarbībā ar grupas ģitāristu un daudzu citu dziedātāja dziesmu producentu Robertu Dinteru. Miksēja Jānis Narbuts, bet master apstrādi veica Kristaps Žilinskis. Dziesmas teksta video veidoja producente Laura Rožkalne-Ozola. Galvenajā lomā Dace Tukiša.

Ivo Fomins: “Mums katram ir savi noslēpumi, savas dziļās dzelmes, kurās glabājas tikai mums un mūsu tuvākajiem zināmi dārgumi, pārdzīvojumi, prieki un bēdas. Varbūt kādam tas viss šķiet nenozīmīgi, bet mums katram tās ir, iespējams, svarīgākās lietas pasaulē. Tās šajā dziesmā simboliski ir noglabātas ezera dzelmē.”

…Tur nav nekā, vien mierīgs ezers

Starp zilām kalnu grēdām guļ

Un agros rītos meža putni

To klusām spārnu vēdām kuļ…

Koncertu sērijas “Vēl viens pagrieziens” pirmie datumi un vietas:

14. februārī – Siguldas Devonā;
15. februārī – Tukuma Kultūras namā;
16. martā – VEF Kultūras pilī;
17. martā – Jelgavas Kultūras namā;
18. martā – Latgales Vēstniecībā GORS;
19. martā – Krustpils Kultūras namā;
20. martā – Vidzemes Koncertzālē CĒSIS;
21. aprīlī – Ulbrokas Pērlē;
22. aprīlī – Teātra namā Jūras Vārti.

Biļetes uz koncertiem Biļešu Paradīzē: https://ej.uz/velvienspagrieziens

Ceturtdien, 30. janvārī, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņu grupa “ERKA” sadarbībā ar producentu Kasparu Ansonu izdod jaunu dziesmu “Vēsi”, kas tapusi “Music Latvia” organizētās dziesmu rakstīšanas nometnes “RIGaLIVE” 10. sesijas laikā.

Grupa “ERKA”, kurā apvienojušies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņi – Elīza Blicava, Rūdolfs Roļskijs, Kristaps Škapars un Anna Rengela – nāk klajā ar jaunu singlu “Vēsi”. Lai gan dziesmas nosaukums šķiet vēss, tās vēstījums ir pavisam pretējs – par atbalstu un siltumu, kas vienmēr ir līdzās pat tad, ja jūties apjucis un vientuļš.

Dziesmas radīšanas process bija piedzīvojumiem bagāts un radošs. Rakstot vārdus, visa komanda lika galvas kopā, lai atrastu asprātīgus un mīļus vārdu salikumus, kas papildinātu lipīgo melodiju. Neizpalika arī daudz smieklu par dažādām dzejas rindām, kas neizdevās tik spīdošas, kā cerēts sākumā.

“Strādāt kopā ar producentu Kasparu Ansonu bija lieliska pieredze – viņš uzklausīja mūsu idejas, iedrošināja izteikt viedokļus un palīdzēja tās apkopot tā, lai rezultāts būtu prātā paliekoša popdziesma. Šis žanrs mums visiem, kuri esam no džeza nodaļas, bija pilnīgi jauna un aizraujoša pieredze,” atklāj jaunie mākslinieki.

Līdz ar dziesmu tapis arī videoklips, kas filmēts Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā – vietā, kas visiem dalībniekiem ir ļoti tuva un mīļa. Klipā redzami visi grupas dalībnieki, dziedot un spēlējot. Video filmējusi jauniešu kursa biedrene Kristīne Megija Žvagiņa, un arī filmēšanas process bija jautrs un radošs – dažreiz kāds sajuka tekstā vai sanāca greizi filmēšanas leņķi, taču ar rezultātu visi ir ļoti apmierināti.

“Šī ir fantastiska sadarbība, kas sniedz iespēju studentiem ieraudzīt diezgan īstu, reāli notiekošu industrijas sadaļu, un tas dod iespēju nākotnes mūzikas industrijas dalībniekiem iepazīties ar saviem potenciālajiem kolēģiem,” saka Latvijas Mūzikas eksporta izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.

Neiztikt arī bez kurioziem, ko nu ar smaidu atceras jaunie mūziķi, jo, visam beidzoties labi un bez skādes, tas kļuvis par vēl vienu jautru stāstu, kas paliks atmiņā no šīs dziesmas tapšanas, un viņi to labprāt atklāj: “Dziesmas ierakstu laikā notika kāds negaidīts atgadījums – mūsu basists Rūdolfs bija atvedis savu kontrabasu, kas ir liels un smags instruments. Diemžēl tieši tajā brīdi, kad viņš ar savu instrumentu devās ārā no ierakstu telpas, Anna izdomāja apsēsties pie šīs telpas durvīm un… dabūja ar kontrabasu tieši pa galvu!”

Latviešu džeza un starpžanru mūzikas komponiste un dziedātāja Monta Tupčijenko šonedēļ dodas uz NDR ierakstu studiju Hamburgā, lai kopā ar Norddeutscher Rundfunk (NDR) bigbendu ierakstītu vairākas oriģinālkompozīcijas un aranžijas, kas vēlāk taps pieejamas plašākai publikai radio viļņos. Kompozīciju sarakstā – “Ģērbies, saule, sudrabota” un “Sasala jūrina” ar latviešu tautasdziesmu vārdiem, “Treetops” un “Captain” ar Aleksandras Lines dzeju; komponiste pati ierakstā arī dziedās und diriģēs.

“Gatavojot notis NDR bigbendam, kurā ikviens mūziķis ir liela personība, secināju, ka visam jābūt perfekti – drukas kļūdām te nav vietas. Darbs ar pasaules līmeņa orķestri ir kolosāla pieredze – sagatavotajām notīm seko gan diriģēšana, gan dziedāšana, un šī pieredze noteikti ir tā vērta”, – stāsta Monta Tupčijenko.

Pavasarī komponiste gatavosies vairākiem pirmatskaņojumiem: Montas jaundarbs izskanēs arī Latvijā, JVLMA Mūsdienu mūzikas festivāla “deciBels” noslēguma koncertā, ko 4. aprīlī Tallinas kvartāla koncertzālē “Angārs” etnodžeza koncertā “Ethno+Jazz, vol.7.” atskaņos starptautiskais studentu bigbends. 23. aprīlī “Feminale” festivāla ietvaros Hamburgā izskanēs komponistes koncertprogramma, kas speciāli tapusi bigbendam un balsij, kā arī sieviešu vokālajam kvartetam.

Monta Tupčijenko ir daudzpusīga komponiste un dziedātāja, kuras mūzika ir džeza, mūsdienu klasiskās un tradicionālās folkmūzikas apvienojums. Dzimusi Latvijā un dzīvojusi Igaunijā, Norvēģijā, Nīderlandē, un pašlaik Vācijā, Monta raksta harmoniski piesātinātu polifonisku mūziku un aktīvi sadarbojas ar koriem, a capella grupām, džeza orķestriem, bigbendiem un lieliem starpžanru ansambļiem. Ārvalstu kritiķi atzīst, ka Tupčijenko “jauc mūsdienu džeza robežas, atstājot tajās gana daudz tradicionālās mūzikas elementu, lai joprojām justos ērti”. 2024. gada izskaņā Monta saņēma Gerharda Trēdes balvu Vācijā kā jaunā komponiste, gūstot lielu atsaucību konkursa rezultātā.

NDR bigbends sācis savu darbību 1970.jos gados kā radio ansamblis un izpelnījies džeza orķestra autoritāti visā pasaulē. Vairāk nekā četrdesmit gadu garumā NDR bigbends priecē klausītājus ar mūsdienu džeza repertuāru, paplašinot žanru robežas, uzstājas ar pasaules līmeņa viesmāksliniekiem un rīko koncertus Ziemeļvācijā. Sabiedriskās raidorganizācijas ansambļa mūziķi savā darbā godina džeza mūzikas bagātīgo mantojumu, neaizmirstot arī par mūsdienu žanra attīstību.

Duets Valters Pūce un Dainis Tenis radījuši jaunu koncertprogrammu “POP GOES CLASSICAL” un aprīlī dosies koncerttūrē, iepriecinot klausītājus ar pēdējo 100 gadu katras desmitgades spilgtākajām popdziesmām čella un klavieru skaņās.

Plašāka auditorija duetu iepazina ar latvisko koncertprogrammu “Radīts Latvijā”, kam izdots gan albums, gan aizvadīti koncerti visā Latvijā. Tomēr jauno programmu Valters un Dainis nolēmuši veltīt pasaules nozīmīgākajiem popmūzikas hitiem. Kā jau ierasts, iemīļotās dziesmas ieguvušas jaunu un klasiski elegantu skanējumu pašu mūziķu aranžijās čellam un klavierēm.

Programma ietver katras desmitgades spilgtāko dziesmu, piedāvājot klausītājiem aizraujošu ceļojumu cauri 100 gadiem populārajā mūzikā – Maikla Džeksona, Adeles, kā arī leģendāro rokgrupu “Queen”, “The Beatles”, “Nirvana” un citu ikonisku mūziķu dziesmas. Valters Pūce un Dainis Tenis, izmantojot izsmalcināti meistarīgo izpildījumu, kā arī savu akadēmisko un grupā “Dagamba” gūto pieredzi, iedvesmo mūzikas cienītājus izbaudīt pazīstamas melodijas no pavisam jauna skatpunkta.

Par programmas tapšanu stāsta čellists Valters Pūce: “Veidojot šo leģendāro dziesmu akadēmiskās versijas, ievērojam katras desmitgades unikalitāti, kā, piemēram, divtūkstošajos sāka dominēt hip hopa žanrs un man beidzot būs iespēja piepildīt sapni – repot uz čella! Programma ir tiešām aizraujoša – Kobeina mūzikā atrodam Mocartu, beidzot iespēja nospēlēt visu laiku izcilāko dziesmu “Bohemian Rapsody” un vēl daudz kas cits!” Turpina pianists Dainis Tenis: “Pasaulē ir radītas tik daudz izcilas un nozīmīgas mūzikas, ka izvēlēties tikai vienu labāko un laikmeta raksturojošāko dziesmu no katras desmitgades ir liela atbildība. Atbildība ir pret autoriem, kas radījuši šos izcilos darbus, tāpēc aranžiju veidošanas procesā pret katru kompozīciju attiecamies ar lielu cieņu, tai pat laikā katrā skaņdarbā būs dzirdams kāds pārsteigums un īpaša “odziņa”, kas raksturīga mums pašiem”.

Koncertos būs dzirdama gan Valtera Pūces un Daiņa Teņa jaunākā koncertprogramma “POP GOES CLASSICAL”, gan klausītāju jau iemīļoti skaņdarbi no programmām “Radīts Latvijā” un “Bez elektrības”. Tā ir lieliska iespēja gan klasiskās mūzikas entuziastiem, gan popmūzikas faniem pieredzēt šo mūzikas žanru saplūšanu dzīvajā izpildījumā.

Koncerttūres datumi un norises vietas:
4. aprīlis – Kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”
6. aprīlis – Vidzemes koncertzāle “CĒSIS”
12.aprīlis – Dzintaru koncertzāle
13. aprīlis – Latgales vēstniecība “GORS”
19. aprīlis – Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
27. aprīlis – Ventspils koncertzāle “Latvija”

Biļetes iegādājies “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

“Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izveidota multimediālu koncertu sērija, kas vienuviet apvieno simfoniskās mūzikas izcilus darbus ar izglītojošu un reizē izklaidējošu vērtību.

Pirmais koncerts 2025. gadā notiks jau 30. janvārī Hanzas Peronā,  kad stāstnieks Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora aicinās uz skatuves pievienoties īpašus viesus – animācijas filmas “Straume” mūzikas līdzautoru Rihardu Zaļupi un kinorežisoru Dzintaru Dreibergu, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un diriģentu Mikaelu Loponenu iepazīstinātu koncerta apmeklētājus ar filmu mūzikas aizkulisēm un aizraujošākajiem piemēriem. Savukārt 20. martā gaidāmais koncerts Hanzas Peronā Vilhelma Vācieša vadībā mudinās klaustītājus aizdomāties – vai mākslīgais intelekts kļūs par komponistsam līdzvērtīgu skaņdarbu radītāju?

Ir tādi simfoniskās mūzikas darbi, kas savā mūžā izpletušies krietni tālāk par koncertnamu skatuvēm un akadēmiskās mūzikas raidstacijām, piemēram, tie skan arī izcilās kinolentēs. Mēdz gadīties arī otrādi – īpaši filmām radītas partitūras izlaužas no kino rāmjiem un sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi koncertzālēs. Kā mūzika ietekmē uz ekrāna redzamo un kā kinomāksla ietekmē komponista veikumu, būs iespējams uzzināt 30. janvārī plkst. 19.00 Hanzas Peronā koncertā “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Ekrāna muzikālie blokbasteri”. Koncertā skanēs tādi simfoniskie hiti kā Riharda Štrausa poēmas “Tā runāja Zaratustra” ievads, Kloda Debisī “Mēnesgaisma” pārlikumā simfoniskajam orķestrim un citi, kā arī kinomūzika – Riharda Zaļupes mūzika animācijas filmai “Pazudušās zeķes”, Imanta Kalniņa skaņdarbu filmai “Ezera sonāte” un Platona Buravicka radītais pavadījums filmai “Safety Last”.

Šī koncerta īpašie viesi būs kinorežisors Dzintars Dreibergs un filmu mūzikas komponists Rihards Zaļupe, kuri kopā ar Goran Gora apspriedīs mūzikas un kino attiecības un svarīgākās nianses.  Koncertu diriģēs Mikaels Loponens.

Nākamais cikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora” koncerts norisināsies 20. martā plkst. 19.00 Hanzas Peronā, un šoreiz priekšplānā tiks apskatīta komoponista radītās mūzikas un mākslīgā intelekta līdzāspastāvēšana. Koncertā diriģenta Vilhelma Vācieša vadībā izkanēs Morisa Ravela slavenais “Bolero” un citi skaņdarbi, kā arī MI radīts jaundarbs. Šī koncerta ieceres pamatā kalpo ideja, ka matemātiskās pieejas, kuras savulaik skaņdarbu radīšanā izmantoja komponisti, mūsdienās var realizēt ar mākslīgā intelekta rīkiem. Taču joprojām ir aktuāls jautājums – vai MI var radīt jaunu muzikālu darbu, kas sniegtu emocionālo piepildījumu? Atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas koncertā, kurā piedalīties aicināts arī īpašs viesis – mākslīgā intelekta speciālists.

Koncertcikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora” režisors ir Roberts Rubīns, dramaturgs – Jānis Joņevs, bet vizuālie mākslinieki – Krišs Salmanis un animators Pauls Poikāns. Jāņa Joņeva asprātīgajos un viegli uztveramajos stāstos klausītājiiem tiek sniegta iespēja atklāt saistošas vēsturiskas detaļas, komponistu noskaņojumu darbu radīšanas laikā, laikmeta kontekstu un muzikālas nianses, kam vērts pievērst uzmanību, klausoties akadēmisko mūziku.

Multimediālajos koncertos allaž piedalās stāstnieks – dziesminieks un komponists Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora –, kurš zinoši un atraktīvi spēj uzrunāt gan pieredzējušus klausītājus, gan tos, kas simfoniskās mūzikas koncertā ieradušies pirmo reizi. Koncerta formāts lieliski sasaucas ar jauno kompetencēs balstīto izglītības sistēmu, jo aptver muzikālos, vēsturiskos un kultūrvēsturiskos aspektus, nereti pieskaroties arī literārajiem un teatrālajiem iedvesmas avotiem.

Koncerti iekļauti abonementā “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Abonements 2024/2025”.

Biļetes uz LNSO koncertiem iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs vai internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/organizer/283

Aicinām sekot līdzi LNSO jaunumiem orķestra mājaslapā lnso.lv vai sociālajos tīklos. ​

Starptautiskais jaunās mūzikas festivāls un mūsu reģiona ietekmīgākā mūzikas konference Tallinn Music Week šogad norisināsies no 3. līdz 6. aprīlim. 175 mākslinieki no 39 valstīm gatavojas pārveidot Igaunijas galvaspilsētu par globāliem mūzikas svētkiem. Latviju šogad pārstāvēs 6 apvienības – Abuses, All in Measure, Bel Tempo, OIL X GAS, German Superfin un The Baltic Sisters.

Biļetes uz Tallinn Music Week, kā arī PRO caurlaides mūzikas un radošā sektora profesionāļiem ir pieejamas par labāko cenu tmw.ee interneta veikalā līdz janvāra beigām. Biļetes uz atsevišķiem koncertu vakariem ir pārdošanā bilesuserviss.lv. Festivāls, kas ir veltīts rītdienas mūzikai, mākslai un idejām šopavasar norisināsies jau 17. reizi.

Arī šogad mūzikas programmā netrūkst pārsteigumu, – tā apvieno sevī variācijas no somugru tradicionālās mūzikas līdz globālam digipopam un no džeza un klasikas līdz kormūzikai un mūsdienu fusion stiliem. Mūziķi ieradīsies Tallinā no Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, Austrumāzijas, Āfrikas un Austrālijas un kopā notiks 28 koncerti.

Dalībnieku skaita ziņā uzreiz pēc Igaunijas ir Somija ar 22 izpildītājiem, tai seko Lielbritānija (10), Zviedrija (9), Vācija (7) un Kanāda, Francija, Latvija un Lietuva (pa 6). Īpaša uzmanība šogad tiks pievērsta pašreizējiem eksporta sasniegumiem un Igaunijas mūzikas nākotnes veidotājiem.

Starp ievērojamiem starptautiskiem izpildītājiem ir zviedru-amerikāņu kantrī profesionālis Entonijs Mills, kurš ir uzstājies kopā ar Hariju Belafonti, Eimiju Vainhausu un KRS-One, Somijas indie leģendas The Moontwins, Berlīnes avangarda mūzikas leģenda hackedepicciotto, Velsas elektropopa zvaigzne Ani Glass un Gvinejas afropopa un džeza burvis Abdoulaye Kouyaté. Pie citiem nozīmīgiem izpildītājiem jāmin godalgotā mūziķe un modele Annaela no Francijas, palestīniešu aktīvisma balss Bašars Murads, Vulva Voce no Lielbritānijas, kas prasmīgi jauc folkmūziku ar mūsdienu klasiku, elektroniskā džeza ansamblis Salome no Vācijas un čehu noizroka grupa sinks.

Programmā ir iekļauti arī seši šī gada ESNS festivāla atklājumi, tostarp norvēģu drīmpopa projekts Yndling, slovāku post-panki Berlin Menson un mākslas pop vizionāri Lucy Dreams ar mākslīgā intelekta talantu Lūsiju līdzās diviem austriešiem.

Kopš 2009. gada Tallinn Music Week prezentē talantus no visas pasaules. Festivāls ir starptautiski novērtēts ar daudzveidīgo programmu un augsto māksliniecisko līmeni, kā arī ar spēcīgo starptautiskās mūzikas industrijas un mediju pārstāvniecību. Festivālu katru gadu apmeklē aptuveni 18 000 cilvēku un vairāk nekā 1300 nozares profesionāļu, un tas tiek uzskatīts par vienu no 3 svarīgākajiem nozares notikumiem Eiropā.

Tallinn Music Week 2025 organizē Muusikanädal NVO sadarbībā ar Shiftworks, dažādiem partneriem un līdzkuratoriem.

“Ļauj man vīrietim būt” – tā sauc dziesmu no izrādes “Par Kurbadu”. Tās videoieraksts tapis izrādes laikā Iļģuciema kultūras namā un to šodien klausītājiem un skatītājiem nodod aktieru duets Kristiāns Kareļins un Māris Bezmers.

Kristiāns Kareļins pauž, ka gribējies gadu sākt ar kādu jēgpilnu manifestu, tāpēc izrādes “Par Kurbadu” radošā komanda (režisors, dramaturgs Ģirts Šolis, dziesmu autors Mikus Frišfelds un minētie aktieri) lēmuši 2025. gadu pasludināt par “Vīriešu tiesību gadu” aicinot večus uz teātri (savām izrādēm) un uz nevardarbīgu pretošanos.

Māris Bezmers piebilst, ka uz izrādēm tiek gaidītas arī sieviešu dzimuma pārstāves un vispār jau visi dzimumi, kuri vēlas izprast un ar ironisku smaidu parunāt par Kurbadu no mūsdienu vīrieša perspektīvas.

Klips filmēts labākajās pašdarbnieku tradīcijās ar ārzemju telefoniem un montēts uz klēpjdatora izrādes mūzikas autora Mikus Frišfelda guļamistabā.

“Šoreiz svarīgs ir vēstījums! Sākotnēji bija doma nofilmēt izrādi savām profesionālajām “pašrefleksijas” vajadzībām, bet ņemot vērā publikas uzstājīgās prasības dzirdēt izrādes dziesmas (izrādē ir vēl 8 citas) arī ārpus izrādes, tapa šis (“live@Iļģuciems”) video,” tā klipa tapšanu komentē Kareļins.

Tuvākās izrādes “Par Kurbadu”, 29.01. Smiltenes kultūras namā,  22.02. Gulbenes kultūras namā un  23.02. Rīgā, Austrumu robežā. Biļetes – www.bilesuparadize.lv

“Par Kurbadu” ir muzikāla komēdija divos cēlienos, kuras centrā ir Mareks Romanovskis (aktieris Kristians Kareļins), no dzīves un laulības paguris, kādreiz pieprasīts režisors, kurš pārgalvīgi uzņemoties realizēt koncert uzvedumu par spēkavīra Kurbada varoņdarbiem, nonācis  radošā strupceļā. Savukārt, Daumants Vanags (aktieris Māris Bezmers) ir vietējā krodziņa pasākumu vadītājs un muzikants, kurš sapņo realizēties kā dziesmu autors. Abu ekstravaganto personību tikšanās izvēršas par ironiski-komisku, radošu mēģinājumu izdzīvot leģendārā Kurbada dzīvesstāstu izmantojot pašiem savu dzīves pieredzi, jeb Vanadziņa vārdiem: “skatoties no mūsdienu vīrieša perspektīvas”.

Noskaidroti 20 “Zelta Mikrofons 2025” laureāti 19 kategorijās

Svinīgā Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā 18. janvārī, Latvijas Nacionālajā teātrī, tika noskaidroti 20 laureāti 19 kategorijās. Pasākuma laikā mūziķu veikumu komentēja žūrija un dažādu nozaru – dzejas un literatūras, reklāmas, dizaina un citu jomu profesionāļi.

Labākais džeza mūzikas albums

„Interception” – „Toms Rudzinskis Quartet”​

Labākais elektroniskās vai deju mūzikas albums

„Singularity” – „7Synths”​

Saņemot balvu par labāko elektroniskās vai deju mūzikas albumu, mūziķis ar skatuves vārdu „7Synths” citēja Deividu Linču: “Mūzika ir tikpat fantastiska lieta kā ūdens, uguns un gaiss”.

Labākais hiphopa mūzikas albums

”En Prise” – Wiesulis & sangvn

Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums

”Negaidīti varoņi” – Nielslens Lielsliens un Vija Moore

Labākais starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums

”Flow” – Gints Zilbalodis, Rihards Zaļupe, „SinfoniettaRīga” mūziķi, Guntis Kuzma, Jānis Porietis, Dace Zālīte-Zilberte

Labākais tradicionālā pop vai kantrī mūzikas albums

”Vēstulēs” – Mārtiņš Kanters

Labākais mūzikas albums bērniem

„Dienas darbi” – Elīnas Gruzniņas bērnu vokālā studija „Siguldiņa”, Jānis Šipkēvics (balss, taustiņi) Anrijs Grinbergs (sitaminstrumenti), Valters Sprūdžs (bass)​

Labākais pop vai poproka mūzikas albums

”Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” – Chris Noah

Labākais roka, pankroka vai metāla mūzikas albums

”Ārā” – “Oranžās Brīvdienas”

Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums

„OK, LAIME!” – etnogrupa „OGAS”

Labākais klasiskās vai vokālās mūzikas albums

”Angele Dei” – Latvijas Radio koris

Labākā dziesma

”Nomodā” – Chris Noah

Dzejnieks, literatūras zinātnieks Ivars Šteinbergs, komentējot piecu labāko dziesmu tekstus, atzina: “Wiesuļa dziesmā no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu viedokļa notiek visvairāk. Savukārt Chris Noah dziesma – ļoti gaisīga. Un Emilijas dziesmā pierādās fakts, ka sirds ir visvairāk lietotais lietvārds latviešu dzejā.”

Labākais debijas albums

”Vernisāža” – galeniex

Komentējot labāko debijas albumu kategoriju, žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde sacīja: “Šogad debitanti ir pārstāvējuši plašu žanru spektru. Tas ļauj cerēt, ka tuvākajos gados Latvijas popmūzika būs drošās rokās.”

Labākais videoklips

”Sfinksa treniņtērpā” – “STABS”, režisores Tīna Zariņa un Elīza Jordane

Labākais koncertieraksts video

”No Rajona līdz Arēnai” – Ozols, Latvijas Radio bigbends, Riga Gospel Choir, Toms Poišs, Rūdolfs Daņilēvičs, Kaspars Vizulis, Ritvars Garoza, Dj Pm to Am, Artis Orubs, Prusax, rolands če, xantikvariāts, Hotte, Steps, Edavārdi, Dons, Gustavo un citi viesmākslinieki​, režisors Rolands Rekke

Labākais albuma dizains

”Lēnā palīdzība” – DJ Krankenwagen, dizaina autore Patrīcija Krūmiņa

Saņemot balvu Patrīcija Krūmiņa sacīja: “Es gribētu novēlēt katram māksliniekiem tādus mūziķus, kas par viņiem rūpējās. Jo māksla un mūzika ir saistītas.”

Gada albums

”Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” – Chris Noah

Labākais producents

Kristofers Hariss / Krists Indrišonoks

Uzvarētājs kategorijā “Labākais studijas ierakstu producents” tika noteikts, pamatojoties uz to, cik nomināciju pieciniekos, un cik augstās vietās iekļuvuši producentu radītie ieraksti, – producenti, saņem punktus no viens līdz pieci, atbilstoši ierakstu ieņemtajai vietai  nominācijās. Balvu ieguva producents, kurš saņēmis visvairāk punktu.

Radio hits

”Nomodā” – Chris Noah

Saņemot balvu par 2024. gada labāko radio hitu, mūziķis Chris Noah sacīja: “Radio vēlprojām ir dzīvs… Bez radio mūziķis noteikti nebūtu tur, kur vismaz šobrīd atrodos es.”

“Radio hits” jau daudzus gadus tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus : 1) vērtējumā piedalās periodā no 1.12.2023 līdz 1.12.2024. publicētie singli, 2) dziesmu ir spēlējušas vismaz trīs radio stacijas, 3) dziesmu atskaņošanas reizēm tiek piemērots radiostaciju reitinga koeficients. “Radio hits” noteikts, analizējot Latvijas lielāko komercradio staciju un “Zelta Mikrofona” informatīvo partneru „Radio Skonto”, „Radio TEV”, „Radio SWH”, „Radio SWH LV”, “EHR Latviešu hiti”, EHR, “Star FM” un “Kurzemes Radio” iesniegtos datus.

Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā

„Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā vakara gaitā no kultūras ministres rokām balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņēma televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja un dvēsele Tija Auziņa.

Šī gada “Zelta Mikrofons” bija unikāls un nepieredzēts. Pasākuma laikā skatītājus priecēja dažādu žanru priekšnesumi, kuros piedalījās vairāk nekā 100 mākslinieku. Pirmajā daļā uzstājās koris “Kamēr”ar skaņdarbu “Es Tevi ieraudzīju zeltā”, Līva Grieze ar solo pie klavierēm “Kas tā tāda griezes galva”, jaunais projekts “Nakts arāji” un Kaukulis ar dziesmu “Vīrietis gados”, Emilija ar skaņdarbu “Heartbeat”, Edvards Strazdiņš ar hitiem “Popūrijs” un varēja klausīties grupas “Kodek” elektroniskās mūzikas performanci.

Otrajā daļā skatītājus un klausītājus priecēja mūsdienu tautas mūzikas grupa “Auļi”, pūtēju orķestris “Rīga” ar skaņdarbu “Skudras un bites”, latgaliešu repere Ūga ar vairāku dziesmu popūriju, rokmūzikas grupa “Indygo” ar skaņdarbu “Skats pa logu”, “Toma Rudzinska kvartets”, leģendāro Latvijas dziedātāju apvienība “Dāmu pops” ar hitu “Par rozēm” un “Ogas” kopā ar “Suitu dūdeniekiem” izpildīja skaņdarbu “Buciņš” (Sieviņ’ brauca mežā”).

Programmā bija gan solodziedājumi klavieru pavadījumā, gan lielformāta priekšnesumi un dejotāju piedalīšanās. “Zelta Mikrofona 2025” žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde ceremonijas laikā atzina: “Latvija ir mūzikas lielvalsts, tikai pārējā pasaule to vēl nav pamanījusi.”

Tiešraidi varēja vērot TV3 ekrānos, un interesenti to vēl varēs noskatīties “TV3 Play”.

„Zelta Mikrofonu” rīko biedrība „Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība” (LaMPA), atbalsta Kultūras ministrija, SIA „Zaļā josta”, elektronikas un sadzīves tehnikas veikali „Euronics”. Ārvalstu viesus izmitina „Rixwell Elefant Hotel” (Riga), telpas nodrošina „Zvaigznājs”. Balsu skaitīšanu nodrošina auditorfirma “Grand Thorthon”. Kaņepes Kultūras centrs būs ceremonijas afterpārtijas norises vieta.

Informatīvie partneri: „TV3 Group”, „EHR Latviešu hiti”, EHR, „Radio TEV”, „Radio Skonto”, „Radio SWH LV”, „Radio SWH”, izdevniecība „Rīgas Viļņi”, jauns.lv un “Kurzemes Radio”.