Autors: macha

Sestdien, 5. septembrī, piepildītā Liepājas Olimpiskā centra zālē notika Guntara Rača jubilejas koncerts “Dzimis Liepājā”, kurā piedalījās gandrīz viss Latvijas populārās mūzikas zieds, ieskaitot Maestro Raimondu Paulu, Ainaru Virgu, Uldi Marhileviču, Ivo Fominu, grupu “bet bet”, Aiju Andrejevu, Lieni Šomasi, Normundu Rutuli, Zigfrīdu Muktupāvelu, Olgu Rajecku, Andri Ērgli, Sabīni Berezinu, Katrīnu Binderi, Mārtiņu Ruski, Antru Stafecku, Nikolaju Puzikovu, Jāni Moiseju, Tomasu Kleinu, Vilni Krieviņu, Jāni Buķeli, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas kori diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā un pat grupas Jauns Mēness pirmo sastāvu ar Ainaru Mielavu priekšgalā!

Vairāk kā 3 stundu ilgajā koncertā izskanēja daudzas pazīstamas dziesmas no grupas Līvi repertuāra un virkne hitu, kuras Guntars sarakstījis kopā ar Uldi Marhileviču, Raimondu Paulu, Ivo Fominu un daudziem citiem pazīstamiem autoriem. Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks koncerta vaininiekam Guntaram Račam dāvināja Liepājas karogu, kā arī uzaicināja Raču un Maestro Raimondu Paulu uz jaunās koncertzāles Liepājas Dzintars atklāšanas koncertu novembrī. Mākslinieku un publikas sadziedāšanās noslēdzās ar stāvovācijām. Koncerta video ieraksts būs skatāms TV kanālā Re:TV.

Ieeja būs bezmaksas, bet vietu skaits ir ierobežots, tapēc vēlams galdiņus rezervēt iepriekš, zvanot uz tel. 67240366.

Imanta Dakša radošās darbības mērķis ir klausītājus iedvesmot drosmīgam un brīvam pasaules tvērumam. Savās sacerētajās dziesmās mūziķis ar dažādu tēlu, simbolu un balss efektu palīdzību pauž interesantu skatījumu uz norisēm cilvēkā un cilvēcē kopumā – atklājot kā intīmus, tā globālus procesus un to kopsakarības. Uzstājoties Imants izliek visu savu enerģiju un uzmanību velta tikai spēles procesam. Mūzikas skanējuma stilistiku var raksturot diapazonā no folka līdz akustiskam post-punk un Imantam arvien raksturīgāko ekspresiju un tiešumu, kam pamatā ir arī prasmīgi veidotas melodijas un teksts.

Šī ir īpaša diena BERMUDU DIVSTŪRA daiļrades cienītājiem, jo dienas gaismā paspīd viņu jaunākais singls un video – “1002 ARĀBU NAKTIS”.

Biceps un Triceps, šoreiz savus rajona puikas aizvizināja līdz Sahāras tuksnesim, kur viņu pēdas dedzināja pārkarsušās smiltis, svelme izkarsēja jau tā karstos ķermeņus, acu spožumu aizmigloja mirāža un no vietējā harēma, drošsirdīgi atbrīvoja divas mazas princeses, kas labprātīgi turpināja ceļu kopā ar Bermudu Divstūra varoņiem. Tagad viņas zināja dzīves patiesību: “Ja kādam sirdi atdosi, kāds tajā rētas cirtīs”.

Brālēni ir gandarīti par šo ceļojumu, ar piebildi : “Sahārā bija daudz smiltis un maz ūdens. Sapratām, ka vairāk uz turieni nebrauksim, jo tur ir tik pat karsts, cik karsti esam mēs un mūsu koncerti. Kamieļi tagad ir mūsu draugi. Rajons papildināts ar divām princesēm. Un, jā, mēs viņas atvedām uz Latviju. Vienvārd sakot, ko vēl var vēlēties no ceļojuma.”

Liepājas rokmūzikas karognesējs Ivo Fomins, vēl šogad ieplānojis izdot jaunu albumu un publicē vēl vienu jaunu dziesmu -“Šodien”, kuras mūzikas autors ir pats Ivo. Pamatmateriāls ierakstīs pašu grupas mūziķu studijā Liepājā, grupas ģitārista Roberta Dintera vadībā, bungas ieskaņotas Ivara Sudmaļa studijā, bet dziesma pabeigta Rīgā, “Labo ierakstu studijā” pie Jāņa Kalves.

Ivo Fomins: – “Katra jauna lieta maina mūsu dzīves. Man ir laba sajuta par jauno dziesmu, protams, visu izšķirs klausītāji. Pašam šķiet, ka ir izdevies pateikt to, ko vēlējāmies. Darbs pie dziesmas noritēja trīs dažādās studijās, jo gribējās, lai rezultāts ir maksimāli labs. Pašlaik intensīvi strādājam pie vēl vairākām dziesmām un ir sajūta, ka jaunais albums būs labākais no visiem, kāda ierakstā jebkad esmu piedalījies. Ir lieliska sajūta strādājot pašiem savā studijā, kur nav jāskatās pulkstenī, un vari visu pieslīpēt līdz pēdējam sīkumam.”.

Dziesmas vārdu autors Guntars Račs: -“ Katra diena ir kā jauns izaicinājums, kā jauna iespēja. Mainot ierastās lietas un mainot pašam sevi, mēs, protams, riskējam nonākt nepatīkamās situācijās, bet nemainot neko, mēs gandrīz droši varam prognozēt, ka paliksim tur, kur esam un nekad nesatiksim tos cilvēkus, kurus, iespējams, ļoti, ļoti vēlamies satikt. Par to arī šī dziesma.”.  

 Ivo Fomins ar grupu, paralēli darbam pie jaunā albuma, turpina aktīvi koncertēt un uzstāties klubos un koncertzālēs, vienmēr saņemot nedalītu klausītāju atzinību. Pamazām dziesmu programmā tiek iekļautas arī jaunā albuma dziesmas, no kurām šobrīd pazīstamākās un pieprasītākās ir “Putni bez spārniem” un “Nekas jau nebeidzas”.

 Un patiešām, nekas jau nebeidzas un jau šoruden Ivo Fomina dziesmu cienītāji saņems jaunu dziesmu albumu!

 Kopā ar Ivo Fominu viņagrupā muzicē ģitāristi Roberts Dinters, basģitārists Kristaps Leitis, bundzinieks Ēriks Hanzovskis.

Sensenos laikos Liepājā uz Ūliha un Peldu ielas stūra, kur agrāk atradās neliela pasta nodaļa, pasta nodaļas vadītāja ģimenē piedzima puisītis.

Gāja gadi un “puisītis” kļuva par Latvijā pazīstamu un mīlētu komponistu, pianistu un daudzu pazīstamu grupu dalībnieku Uldi Marhileviču, tautā dēvētu arī par Marhilu, vienu no Liepājas brāļu klana.

Ejot gadiem, “puisītis” kļuva arvien sentimentālāks un pēc sarunas ar savu jaunības draugu, vēl vienu Liepājas brāļu klana pārstāvi Guntaru Raču, kopā uzrakstīja dziesmu – veltījumu sev, saviem draugiem un savai ģimenei. Un Uldim divas reizes nebija jādomā, kam tieši uzticēt izdziedāt savu dzīves stāstu, protams, cilvēkiem, kuriem viņš uzticas visvairāk.

Un tā, studijā pie Ginta Stankeviča pa vienam, no dažādām Latvijas pusēm ieradās Ainars Virga, Igo, Ivo Fomins un pats Uldis, lai kopīgi ierakstītu Ulda, līdz šim autobiogrāfiskāko dziesmu “Uz Ūliha un Peldu ielas stūra”.

Pirmatskaņojumu dziesma piedzīvoja koncertuzvedumā “Es esmu Liepāja” un pavisam nesen tika ar milzu ovācijām sveikta arī festivālā “Latvijas pērles”, Dzintaru koncertzālē.

Dziesmas notis ir atrodamas tikko kā klajā nākušajā Ulda Marhilevičs 50 populārāko dziesmu nošu grāmatā.

Novembrī grupa “Liepājas brāļi” plāno sniegt koncertu tautiešiem Īrijā. Tā būs viena no retajām reizēm, ka kopā atkal pulcēsies viss šī brīža “brāļu” kolektīvs, kura sastāvā muzicē liepājnieki  –  Ainars Virga, Uldis Marhilevičs, Igo, Ivo Fomins, Andris Alviķis, Guntars Račs un Guntis Veits.

2.septembrī grupa “MyRadiantU” atgriezās uz Latvijas mūzikas skatuves ar jaunu singlu “Best Friend Forever”.

Grupa “MyRadiantU”, kas līdz šim pazīstama ar dziesmām “Ar kuģiem un lidmašīnām”, 2014.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas finālisti “Going All The Way” un citām, šoruden atgriežas uz Latvijas mūzikas skatuves ar jauno singlu “Best Friend Forever”. 

Dziesma “Best Friend Forever” tiek izdota īsu brīdi pirms debijas albuma iznākšanas. “Tas ir lielisks muzikāls atskats uz pagājušo vasaru, kā arī pagājušajiem gadiem,” atzīst dziesmas mūzikas un vārdu autors Janis Driksna. “Tas ir stāsts par vidusskolas mīlestību, kas pārvērtusies ciešā draudzībā. Un draudzība ir galvenā attiecību saikne, kas balsta gan mīlestību, gan romantiku. Tieši draudzība izved cauri dzīves visgrūtākajiem un drūmākajiem brīžiem. Šajā dzīvē nekā tuvāka par ģimeni un labākajiem draugiem nav,” uzskata singla autors.

Jauno albumu “The City of Love” grupa “MyRadiantU” plāno izdot jau pavisam drīz – oktobrī, vienā platē apkopojot pēdējo gadu laikā radītās kompozīcijas, kas tapušas lielākoties Amsterdamā. “MyRadiantU” savu muzikālo darbību sāka 2011.gada nogalē Nīderlandē, kam sekoja Latvijas klausītāju iepazīstināšana ar debijas singlu “Mysterious Lover”. Vēlāk līdz klausītājiem nonāca arī dziesmas “You Took My Place”, singls “Going All The Way”, ar kuru “MyRadiantU” iekļuva 2014.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas finālā, kā arī latviešu valodā sarakstītā dziesma “Ar kuģiem un lidmašīnām”.

Dziesmas nemainīgi tapušas ciešā sadarbībā ar “Dufry Music” producentu Renē de Frīsu (Rene de Vries). Kopdarbs ar holandiešu producentu aizsākts vēl grupas mūziķiem dzīvojot Amsterdamā, gan arī turpināts tad, kad grupas līderis ar ģimeni pārcēlies atpakaļ uz Latviju.

Šobrīd “MyRadiantU” sastāvā muzicē Janis Driksna (balss un ģitāras), Jaņa dzīvesbiedre Ilze (balss un klavieres) un Didzis Bordo (bass).

Šī gada rudenī, iedvesmojoties no Aspazijas un Raiņa jubilejas gada, klajā nāks jauna Latvijas neatkarīgās mūzikas oriģināldziesmu izlase ar Aspazijas tekstiem. LR6 – Latvijas Universitātes radio Naba Latvijas mūzikas topā savu skanējumu sāka “Jauno Jāņu Orķestra” skaņdarbs “Odziņa”, kas ir pirmais singls no gaidāmās izlases.

Topošajā izlasē bez grupas “Jauno Jāņu Orķestris” būs dzirdamas vairāk nekā desmit citas Latvijas mūzikas grupas un mūziķes, uzmanības centrā atrodoties sievietes vokālam – “Stūrī Zēvele”, “Sus Dungo”, Helēna Kozlova, Up, “Biezoknis”, “Zāle”, Anna Pluto u.c. Gaidot albuma iznākšanu izdevniecībā NABA MUSIC/Melo Records, radio Naba klausītājiem ir iespēja pirmajiem iepazīties ar enerģiskās mūsdienu tautas mūzikas grupas “Jauno Jāņu Orķestris” muzikālo versiju par Aspazijas daiļradi.

Dziesmas autors Juris Kaukulis, daloties pārdomās par Aspazijas tekstu pārvēršanu dziesmā, stāsta: „Aspazijas dzejas rindas ir pilnas muzikālā ritma, ko vajadzēja tikai notvert un ātri pierakstīt melodijā, un dzejnieces valoda ir kā vasaras oga – sulīga un garšīga. Mūsu izlasītais stāsts ir par brīnumu, kam nav jābūt auto lielumā, pietiek ar mazu odziņu, kas var pārdzīvot simtiem ziemu. Šis ir intīms un reizē mežonīgs stāsts par mīlu. Sajūta, ka rakstot dziesmu tu sarunājies ar spēku, kas uzplaucis pirms vairāk nekā simts gadiem, ir satraucoša. Aspazijas rindas arī mudināja meklēt jaunas nianses Jauno Jāņu Orķestra skanējumā, viena no tām – pirmoreiz priekšplānā ir sievietes vokāls.”

Dziesmas ierakstā skan Ievas Strodes balss, ierakstā piedalījušies: Juris Kaukulis (ģitāra, balss), Artis Orubs (sitaminstrumenti), Kaspars Tobis (sintezatori), Andris Alviķis (ģīga) un Valērijs Cīrulis (mandolīna, balss), skaņu inženieris Gints Sola.

„Jauno Jāņu Orķestris” ir etnoroka grupa, kuras mūziku pamatā iedvesmo latvju dainu teksti, jaunos aranžējumos tā izpilda arī grupas „Dzelzs vilks” dziesmas ar dainu vārdiem. JJO arsenālā ir mūsdienīgi instrumenti no elektriskās ģitāras līdz sintezatoriem, mūziķi izmanto arī etnogrāfiskus skaņu rīkus. Grupa izdevusi albumu „Kālabad” (2013), kas saņēmis nomināciju balvai ”Zelta mikrofons” labākā tautas un pasaules mūzikas albuma kategorijā. JJO pastāvīgi koncertē uz lielām un mazākām skatuvēm gan Latvijā, gan ārpus tās.

Šo sestdien, 5. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā, tiks atskaņota Antona Bruknera 3. Mesa fa minorā. Kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” uzstāsies izcili solisti – Inga Kalna, Ieva Parša, Boriss Stepanovs, Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā.

Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais ir gandarīts, ka 18. Garīgās mūzikas festivāla noslēgumā būs iespēja dzirdēt lieldarbu, kuru VAK “Latvija” pēdējo 20 gadu laikā Latvijā nav atskaņojis. Austriešu vēlā romantisma komponista darbs uz skatuves vienos izcilus solistus: Ingu Kalnu, kuras solo koncerts Latvijas Nacionālajā Operā pērn Lielās mūzikas gada balvā tika atzīts par “Gada koncertu,” krāšņo Ievu Paršu, Pēterburgas tenoru Borisu Stepanovu un talantīgo Rihardu Mačanovski. Solistu kvartets uzburs savu interpretāciju par A. Bruknera lieldarbu, svinīgi noslēdzot iespaidiem bagāto un novatorisko Garīgās mūzikas festivāla 18. sezonu.

Festivālu atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Radio, Latvijas Radio 3 – Klasika, JCDecaux, Delfi, Ieva, Vesti.

“Viens pret vienu” ir dziesma no “Alis P” jaunā albuma. Elizabetas Lāces krāšņā balss un stīgas, Edgara Rubeņa agresīvā basģitāras spēle, bungas apmērām kā parasti. Gundara Ruļļa sonorā balss.

“Alis P” jaunais albums “Ciparu pasaule” tiks ieskandināts trešdien, 2. septembrī krogā “Aptieka” un 3. septembrī Liepājā, kluba “Fontaine Palace” terasē “Acropolis”. Ieraksti un muzikālā materiāla sagatavošana ir ilgusi no 2013. gada augustam līdz 2015. gada augustam.

Albuma materiāls ir daudzveidīgs, grupai nonākot pie jauna skanējuma un muzikālak ievirziena, daļēji pateicoties Edgara Rubeņa specifiskās basģitāras pielietošanai un Elizabetas Lāces arfai. Edgars Āboliņš un Gundars Rullis, apmērām kā parasti. Teksti, apmērām kā parasti, varbūt izņemot dziesmas “Ciparu pasaule” un “Otrā pusē pagalmam”. Smieklīga latviešu valoda, apmērām kā parasti.

Albums, pieņemami, neskanēs latviešu radio stacijās, ņemot vērā, ka galvenie Latvijas rokmūzikas recenzenti pieskaras tikai albumu faktiskajam saturam.