Kategorija: Noderīga informācija

Westway LAB Festival (PT)

Datumi: 2023. gada 12.-15. aprīlis

Mūzikas industrijas konference/festivāls Portugālē, Guimarães.

WESTWAY LAB lapa

 

SHARP (SK)

Datumi: 2023. gada 20.-24. aprīlis.

Mūzikas industrijas konference un festivāls Slovākijā, Bratislavā.

SHARP lapa

 

c/o pop (DE)

Mūzikas konference/festivāls Vācijā, Ķelnē.

Datumi: 2023. gada 26.-30. aprīlis.

c/o pop lapa

 

Tallinn music week (TMW) (EE)

Datumi: 2023. gada 10.-14. maijs

Tallinn music week ir vadošā mūzikas konference Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kas fokusējas uz “rītdienas mūziku, mākslu un idejām”.

TMW lapa

 

SPIKE – Bulgarian Music Showcase – Aicinājums pieteikties dalībniekiem (BG)

Datumi: 2023. gada 25. – 27. maijs

Agrāk pazīstama kā “Sofia International Music Conference”, SPIKE norise plānota Plovdivā, Bulgārijā no 2023. gada 25. līdz 27. maijam. Bulgārijas vēsturiskākā pilsēta uzņems mūzikas biznesa pārstāvjus no vairāk nekā 12 valstīm, tostarp ASV un Kanādas. Mākslinieku pieteikšanās pašlaik ir slēgta, taču ir iespējams pieteikties par starptautisko pārstāvi šeit.

SPIKE lapa

 

Atēnu mūzikas nedēļa (GR)

Datumi: no 2023. gada 29. maija līdz 1. jūnijam

AMW ir nedēļu ilgs festivāls un konference, kas norisinās Atēnās un paredzēts mūzikas faniem un nozares ekspertiem, cildinot kultūras un radošo daudzveidību. Piesakies dalībai šeit.

AMW lapa

 

Live at Heart (SE)

Datumi: 2023. gada 30. augusts – 2. septembris

Zviedrijas festivāls “Live at Heart” demonstrē Eiropas nākotnes talantus un pulcē vienuviet radošus profesionāļus, lai iedvesmotu, mācītos un radītu. “Live at Heart” laikā simtiem mākslinieku, filmu veidotāju, nozares pārstāvju un tūkstošiem “Live at Heart” fanu pulcējas Erebro (Örebro) pilsētas centrā. Pieteikšanās ir atvērta, piesakieties šeit.

LIVE at HEART lapa

 

WHAT’S NEXT in music? (LT)

Datumi: 2023. gada 7.-9. septembris

Mūzikas konference/festivāls Lietuvā, Viļņā.

WNIM lapa

 

Waves Vienna (AT)

Datumi: 2023. gada 7. – 9. septembris

“Waves Vienna” ir pilsētas pirmais klubu un showcase festivāls. Mūzikas eksperti, promoteri, izdevniecības, aģenti un mūziķi tiksies dienas laikā, lai iesaistītos diskusijā un veidotu pazīšanās, kā arī piedalītos koncertos un pasākumos nakts laikā. Sekojiet līdzi paziņojumiem par pieteikšanās izsludināšanu!

Waves Vienna lapa

 

Eiropas džeza konference (FR)

Datumi: 2023. gada 14. – 17. septembris

“Eiropas džeza konference” ir vadošā ikgadējā džeza nozares profesionāļu tikšanās Eiropā, jo īpaši promoteru, kultūras menedžeru, aģentu un nacionālo/reģionālo atbalsta organizāciju sanāksme. Kopš 2014. gada “Europe Jazz Network” Ģenerālā asambleja ir paplašināta un tagad ar nosaukumu “Eiropas džeza konference” ir atvērta arī ikvienam mūzikas profesionālim. 2023. gada konference notiks Marseļā, Francijā. Showcase nav iespējams pieteikties, taču var pieteikties dalībai.

Eiropas džeza konferences lapa

 

Reeperbahn Festival (GER)

Datumi: 2023. gada 20. – 23. septembris

Kopš debijas 2006. gadā Rēperbānas festivāls ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām mūzikas industrijas tikšanās vietām. Mākslinieku pieteikšanās vēl ir atvērta līdz 2023. gada 11. augustam! Ja ir interese, sazinieties!

Reeperbahn Festival lapa

 

MUSIC AND MEDIA (FI)

Datumi: 2023. gada 4.-7. oktobris

Mūzikas industrijas konference/festivāls Somijā, Tamperē.

MUSIC AND MEDIA lapa

 

Festivāls “MaMA” (FR)

Datumi: 2023. gada 11. – 13. oktobris

“MaMA Music” piedāvā topošos māksliniekus Francijas un starptautiskajai mūzikas profesionāļu, mediju un Parīzes festivālu apmeklētāju auditorijai. Ar vairāk nekā 6500 profesionāļu dalību 2021. gadā “MaMA” ir lielākais Francijas mūzikas industrijas salidojums. Sekojiet līdzi informācijai par mākslinieku pieteikšanos.

MaMA lapa

 

Iceland Airwaves (IS)

Datumi: 2023. gada 2. – 4. novembris

Pusceļā starp Ziemeļameriku un Eiropu “Iceland Airwaves” apvieno jaunos Islandes talantus un daudzsološākās grupas no visas pasaules. Katru novembri Reikjavīkā ieskanas četru dienu konference un nepārtraukta mūzika. Mākslinieku pieteikšanās ir atvērta līdz 15. jūnijam.

Iceland Airwaves lapa

 

PIN Mūzika, Skopje (MK)

Datumi: 2023. gada 30. novembris – 2. decembris

PIN ir pirmais un vienīgais starptautiskais mūzikas konferenču un prezentāciju festivāls Maķedonijā. Konference tiek organizēta kā daļa no slavenā Taksirat festivāla – Yourope un ETEP biedra.

Mākslinieku pieteikšanās iespējama līdz 2022. gada 15. aprīlim. Pieteikties šeit!

PIN lapa

SAGLABĀ DATUMU/SEKO LĪDZI

 

BUSH — Budapest Showcase Hub (HU)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

BUSH ir veltīts tam, lai no pasākuma norises vietām Budapeštā izrādītu Baltijai jaunākos un aizraujošākos izpildītājus no Balkānu valstīm.

BUSH lapa

 

Nouvelle Prague (CZ)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

“Nouvelle Prague” ir pirmais starptautiskais showcase festivāls Čehijā. Pasākums ir saistīts ar profesionālās mūzikas konferenci, kas vērsta uz aktuālām dzīvās mūzikas producēšanas tēmām.

Nouvelle Prague lapa

 

VIVA SOUNDS, Gēteborga (SE)

Datumi: 2023. gada 1. – 2. decembris

VIVA SOUNDS ir klubu festivāls un mūzikas konference Gēteborgā. Festivāls norisinās sešās vietās, un tā mērķis ir pulcēt vietējos izpildītājus, kā arī nacionālos un starptautiskos viesus Zviedrijā. Pieteikšanās festivālam tiks atvērta aprīlī.

VIVA SOUNDS lapa

 

Eurosonic Noorderslag, Groningena (NL)

Datumi: 2024. gada 17.  – 20. janvāris

Eurosonic Noorderslag ir galvenā Eiropas mūzikas apmaiņas un kontaktu veidošanas platforma. Tai ir plaši sasniegumi, palīdzot jaunajiem un topošajiem izpildītājiem iekļūt starptautiskajā mūzikas apritē. Katru gadu esot pilnībā izpārdotam, ESNS piesaista vairāk nekā 4000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 400 starptautisku festivālu pārstāvju. Mākslinieku pieteikšanās ESNS 2023 tiks atvērta 2022. gada maijā un beigsies 2022. gada 1. septembrī. Plašāku informāciju skatiet šeit.

ESNL lapa

 

Future Echoes (SE)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

Šobrīd ir atvērti pieteikumi uzstāties “Future Echoes 2023”. Festivālā uz desmit skatuvēm Norčēpingas centrā, Zviedrijā, piedalās 100 mākslinieki, pārstāvot visus žanrus. Informācija par pieteikšanos atrodama “Future Echoes” vietnē; Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 30. novembris.

Future Echoes lapa

 

WOMEX (Norises vieta tiks izziņota drīzumā)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

WOMEX – Worldwide Music Expo – ir starptautiska un kulturāli daudzveidīgākā mūzikas nozares pārstāvju tikšanās pasaulē un lielākā globālās mūzikas skatuves konference, kas ietver starptautisku industrijas pārstāvju tikšanos, sarunas, filmas un showcase koncertus. Saglabā datumu 2024. gadam!

WOMEX lapa

 

jazzahead! (GER)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

Lielākais starptautiskais džeza pasākums pulcēs dalībniekus, lai iepazītos, veidotu komunikāciju, dalītos idejās, apmeklētu konferences un pasākumus, kā arī baudītu labu mūziku neskaitāmos koncertos. Tas notiek katru gadu Brēmenē, saglabājiet datumu jazzahead! 2024. gadā!

Jazzahead lapa

2021.gada 2. novembrī norisinājās LMAB/LME organizēta tiešsaistes meistarklase “Mūzikas sinhronizācija”, kuras galvenais viesis bija muzikologs, filmu un seriālu mūzikas sinhronizācijas radošais vadītājs Balažs Veijers (Balázs Weyer) no Ungārijas. Mūzikas sinhronizācijas nozarē Balažs ir strādājis ar HBO producētiem seriāliem, 2016. gada Oskara balvu kategorijā “Labākā filma svešvalodā” ieguvušo Ungārijas kinolenti Son of Saul un tādām filmām kā Sunset, Kills On Wheels, Willow un citām.

Kas ir mūzikas sinhronizācija?

Sinhronizācija ir mūzikas izmantošana filmās, seriālos, raidījumos, videospēlēs, reklāmās un citos audiovizuālos darbos.

Kāpēc izmantot mūziku audiovizuālā darbā?

Mūzika filmās un citos audiovizuālos darbos var:

– būt neredzamu emociju nesējs;

– spēj pateikt neizsakāmo;

– palīdzēt “salīmēt” kopā ainas;

– emocionāli sagatavot skatītāju stāsta pavērsienam;

– pasvītrot un paplašināt varoņa emocionālo stāvokli;

– padarīt ainu neaizmirstamu, to uzsvērt.

Mūzika filmās un TV seriālos var parādīties dažādos veidos:

– filmas tēli ir kafejnīcā un fonā skan mūzika, ko viņi dzird;

– mūzika skan pāri stāstam – skatītājs to dzird, bet filmas tēli nē.

Atļaujas mūzikas izmantošanai?

Pirms mūzikas izmantošanas sinhronizācijā, ir nepieciešams iegūt atļauju no visu dziesmas tiesību turētājiem.

Kas ir dziesmas tiesību turētāji?

– Dziesmas mūzikas autors.

– Dziesmas teksta autors.

– Dziesmas ieraksta tiesību turētājs (master rights holder).

Dziesmas teksta un mūzikas autorus bieži vien pārstāv mūzikas izdevniecība (publisher), savukārt ieraksta tiesību turētāji parasti ir ierakstu kompānijas (record label).

Ja filmā tiek izmantota kādas dziesmas kaverversija (nevis oriģinālais ieraksts), atļauja nepieciešama tikai no dziesmas autoriem.

Cik maksā dziesmas izmantošana sinhronizācijas vajadzībām?

Filmās vai TV seriālos mūzikas budžets parasti ir starp 0,5%-5% no kopēja budžeta. Taču bez filmas vai seriāla kopējā budžeta, dziesmas cenu ietekmē arī citi faktori – dziesmas/izpildītāja popularitāte, izmantotās mūzikas garums, izvietojums u.c.

Sinhronizācija mūziķiem var strādāt arī kā laba platforma popularitātes veicināšanai, tādēļ nav izslēgta iespēja, ka dziesmu atļauj  izmantot bez samaksas.

Neaizmirsti, ka papildus samaksai par darba izmantošanu, autori un producenti saņem samaksu arī par publisko izpildījumu (piemēram, ja filma, kurā ir tava mūzika, tiek rādīta kino teātrī vai TV).

Ja sinhronizācijas tiesības ir nodotas AKKA/LAA vai LaIPA, autoratlīdzības apjoms tiek noteikts pēc konkrētās biedrības tarifiem (skatīt zemāk).

Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizāciju loma mūzikas sinhronizācijā?

Autoriem ir iespēja nodot ekskluzīvu pilnvarojumu Latvijas autoru biedrībai AKKA/LAA administrēt viņu sinhronizācijas tiesības. AKKA/LAA uzticētās tiesības ir atļauta licencēt  plašam audiovizuālu darbu spektram, taču tā neadministrē mūzikas izmantošanu reklāmās.

Vairāk informācijas – www.akka-laa.lv

Savukārt mūzikas fonogrammu producenti var uzticēt sinhronizācijas tiesību administrēšanu biedrībai LaIPA. Atšķirībā no AKKA/LAA, LaIPA administrē mūzikas ievietošanu tikai audiovizuālajos darbos, kas veidoti raidīšanai televīzijas programmās Latvijas teritorijā (raidījumi, seriāli, reportāžas, TV šovi, īsfilmas, dokumentālās filmas utt., ko veido televīzijas vai neatkarīgais producents pēc televīzijas pasūtījuma).

Vairāk informācijas – www.laipa.org

Ja esi nodevis attiecīgās tiesības gan AKKA/LAA, gan LaIPA, samaksa par darbu sinhronizāciju tiek noteikta pēc konkrētiem biedrību tarifiem.

– Neatkarīgi no audiovizuālā darba veida ( izņemot norādītos izņēmumumus- reklāma, dokumentāla filma u.c.) LaIPA tarifs līdz 2021. gada 31. decembrim ir 0,80 eiro par vienu fonogrammas izmantošanas sekundi. Izņēmums ir deju šovi, kuriem tarifs ir noteikts 0,20 eiro par vienu sekundi, izņemot lielo ierakstu kompāniju repertuāru, kas tiek licenzēts individuālā kārtā.

– Atkarībā no audiovizuālā darba veida, AKKA/LAA tarifi svārstās no 0,15 eiro līdz 1,00 eiro (piem., pilnmetrāžas filmā) par muzikālā darba vienu sekundi ar minimālo licences maksu 17,07 eiro.

Ja autors vai producents vēlas pats kontrolēt savu darbu tālāku izmantošanu sinhronizācijā un noteikt pats savu darbu finansiālo atlīdzību, tad iespējams šīs tiesības administrēt pašam vai nodot tās mūzikas izdevējam (publishing), ierakstu kompānijai (record label) vai sinhronizācijas aģentam.

Gadījumos, kad autors vai producents nav nodevis sinhronizācijas tiesības nedz LaIPA, nedz AKKA/LAA, filmas veidotājam jāvēršas pie mūzikas izdevēja, ierakstu kompānijas vai paša autora vai producenta, lai saņemtu atļauju izmantot darbu. Ja filmas veidotājs nevar atrast konkrētā darba tiesību turētājus, iespējams vērsties gan LaIPA, gan AKKA/LAA, kuriem iespējams ir nepieciešamā informācija.

Kā autoriem un mūziķiem atrast sinhronizācijas iespējas?

Lielākos mūzikas tirgos darbojas filmu un seriālu mūzikas sinhronizācijas radošie vadītāji (music supervisors), kuru pamatdarbs ir piemeklēt mūziku konkrētām filmām, seriāliem utt. Meklējumus var sākt, piemēram, caur filmu imdb.com lapām, kurās parasti tiek minēts šī darba skaņu celiņa radošais vadītājs.

Mūzikas izdevniecībās, ierakstu kompānijās, kā arī individuālās aģentūrās darbojas sinhronizācijas aģenti, kuri regulāri piedāvā mūziku filmu/seriālu utt. skaņu celiņu radošajiem vadītājiem.

Ja vēlies izmēģināt mūzikas rakstīšanu specifiski filmām un seriāliem, filmu studenti ir vieni no cilvēkiem, ar kuriem ir vērts uzturēt kontaktu. Lai arī studentu filmu budžeti ir daudz mazāki, studiju ietvaros viņi veido dažādu veidu filmas, caur kurām arī mūzikas autoriem ir iespēja iemācīties par dažādu veidu mūzikas pielietojumu dažādām ainām/emocijām utt.

Brīdī, kad kādai no tavām dziesmām parādās sinhronizācijas iespēja, svarīgi, lai tu zini, kas ir dziesmas tiesību turētāji, lai operatīvi vari saņemt nepieciešamās atļaujas. Piemēram, dziesmai, kurai ir vairāki autori, katram no viņiem var būt cita izdevniecība utt.

Mūziķiem ir dažādi ienākumu avoti – sākot ar autortiesībām, koncertiem, fizisko un digitālo ierakstu pārdošanu līdz sinhronizācijai un sadarbībai ar zīmoliem. Arī mūzikas suvenīri (merčendaizings) ir lielisks papildus ienākumu avots, kas kalpo arī kā taustāms atgādinājums par koncertu, piedzīvojumu vai emocijām, kas fanam saistās ar konkrēto mākslinieku/grupu.

Populārākais grupu suvenīrs ir t-krekls, bet pārējie suvenīri ir lielākoties atkarīgi no grupas vai mākslinieka zīmola un interesēm, kā arī saistīts ar aktuālo ierakstu un koncerttūri. Mūzikas suvenīru veidošanā var ļauties brīvai radošai iztēlei – var veidot auduma somas, džemperus, šķiltavas, zeķes, spilvendrānas un jebko citus, kas ienāk prātā. Svarīgi atcerēties – vai mākslinieks pats vēlētos šādu preci izmantot ikdienā, kā tas saistās ar mākslinieka zīmolu un vai faniem ir pietiekama pirktspēja un ienākumi, lai to iegādātos.

Ar ko sākt? Mākslinieka karjeras sākumā nav nepieciešams uzriez izstrādāt  komplicētu kopēju vizuālo identitāti. Tas, protams, ir bonuss, bet karjeras sākumā labāk likt uzsvaru uz sava skanējuma atrašanu. Ja ir izdots kaut viens singls,  tam visticamāk jau ir kāds vizuālais noformējums un grupas logo, kas sākotnēji var būt tikai kā specifisks izvēlēts fonts.  Šie vizuālie materiāli arī var tikt izmantoti par pamatu suvenīru izveidei. Taču, jo aci piesaistošāks, interesantāks un unikālāks dizains, jo faniem būs lielāka interese to iegādāties.

Kad ir izdomāts, ko ražot un kāds suvenīram būs dizains, jāatrod ražošanas vieta. Izmantojot t-kreklus kā piemēru, ir iespējams iegādāties kreklus un tos drukāt atsevišķi vai arī atrast tādu pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina gan pašus kreklus, gan apdruku. Izvēle būs atkarīga no specifiskajām vajadzībām un vēlmēm (piemēram, krekla fasona vai krāsas) un cenas.

Cik daudz suvenīrus taisīt? Ieteicams sākt ar mazāku daudzumu, lai pagrabā nekrājas 200 krekli, kurus nevar pārdot. Ir vērts pievērst uzmanību fanu vecumam, dzimumam kā arī tam, kādi izmēri/krāsas ir pieprasītāki, lai nākamajā pasūtījuma reizē, tos var iegādāties lielākā daudzumā.

E-komercijas vajadzībām iespējams izmantot tādu platformu kā Printful piedāvāto Print-on-Demand modeli, kā ietvaros suvenīri tiks ražoti tikai brīdī, kad kāds tos būs nopircis. Printful piedāvā arī preču sūtīšanu pa tiešo pircējam.

Cenu politika. Galvenie faktori, kas nosaka suvenīra cenu ir pašizmaksa un kvalitāte. Fans, kurš būs iegādājies zemas kvalitātes kreklu par €25, visticamāk nākamreiz neizvēlēsies grupas suvenīrus.

Fani ir dažādi un viņu ienākumi atšķiras. Ir vērts piedomāt pie tā, lai cilvēkam, kurš nevar atļauties tērēt €20 par kreklu, būtu iespējams iegādāties kādu piemiņas lietu, piemēram, €5 cenu kategorijā. Pēc iespējas plašāks cenu diapazons ir tikai bonuss.

Mārketings. Ar suvenīru izveidi vien nepietiek. Lai fani zinātu, ka viņiem ir iespēja nopirkt savas mīļākās grupas kreklu, ir vajadzīgs mārketings. Kā minēts iepriekš, ir svarīgi, lai mākslinieks vai grupas dalībnieki paši būtu apmierināti ar izveidoto suvenīru, to valkātu vai izmantoto ikdienā un to arī rādītu faniem, piemēram, sociālajos medijos vai koncertos. Arī fans, kurš ir iegādājies, piemēram, grupas kreklu un to valkā ikdienā, principā ir samaksājis par to, lai kļūtu par grupas un tās suvenīra staigājošu reklāmu.

Aktivitātes, kas var palīdzēt paaugstināt pārdoto preču daudzumu ir dažādas atlaides (piemēram, sezonālas), preču kombinēšana tā saucamajos “bundles” (pērc vairāk, maksā mazāk princips), suvenīru pievienošana pie koncerta biļešu tirdzniecības utt.

Kur pārdot? Lai gan vislielāko skaitu suvenīru var pārdot koncertos, laikā, kad koncerti nav iespējami, ir svarīgi pārvirzīt fokusu uz e-komercijas piedāvātajām iespējām.

Mūsdienu globālais tīmeklis piedāvā ļoti plašas tirgošanās iespējas – no Shopify līdz Bandcamp līdz speciāli mūzikai radītām e-komercijas platformām kā Music Glue.

Izvēloties sev vispiemērotāko e-komercijas platformu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kādus datus ir iespējams iegūt no pārdotā – e-pasta adreses, pircēja lokācija, cik daudz viens pircējs pērk un cik bieži atgriežas veikalā, populārākie produkti utt. Šos datus var turpmāk izmantot gan “meilinglistes” veidošanai, tūres plānošanai, gan turpmāko suvenīru veidošanai.

Mūzikas suvenīri ir svarīga jebkuras grupas vai mākslinieka darbības sastāvdaļa, kas var kļūt par nozīmīgu ienākumu avotu. Ja tu izdod mūziku un tev vēl nav uztaisīti savi suvenīri, ko tu vēl gaidi?

CNM (Centre National de la Musique, Francijas mūzikas industrijas pārstāvji) publicē pētījumu, apskatot alternatīva maksājuma modeli mūzikas straumēšanas platformās un to ietekmi atlīdzības saņemšanā mūziķiem un tiesību īpašniekiem.

Pētījums, lai veicinātu debates, izmantojot  salīdzināmus datus.

Ņemot vērā mūzikas klausīšanās paradumu izmaiņas un attīstību pēdējo gadu laikā, tiešsaistes mūzikas straumēšanas servisi ir piedzīvojuši strauju izaugsmi. 2019.gada dati par ierakstu realizāciju norāda, ka straumēšana sasniegusi  59% no kopējās  ierakstu realizācijas. (SNEP pētījums, The economics of music production in 2019, 2020 edition). Tirgus daļas un ietekmes palielinājums raisa  jautājumus par to, kā šie uzņēmumi sadala ieņēmumus, kurus maksā servisu abonementi.

Divi ienākumu izplatīšanas modeļi.

Saskaņā ar TCMS, Tirgus Centriskās maksājumu sistēmas (TCMS, Market Centric Payment System) modeli, straumēšanas platformās iekasētie ieņēmumi pašlaik tiek sadalīti tiesību īpašniekiem proporcionāli viņu tirgus daļai (tiesību īpašnieka visa kataloga ģenerēto klausījumu skaits salīdzinājumā pret visā platformā ģenerēto klausījumu skaitu).Tādējādi šis ieņēmumu sadales modelis ir finansiāli izdevīgāks māksliniekiem ar vislojālāko auditoriju un veicina ieņēmumu palielināšanu dziesmām, ko klausās visaktīvākie straumēšanas mūzikas pakalpojumu lietotāji.

Mūzikas industrijas profesionāļi vairāku gadu garumā ir veidojuši kampaņas par alternatīva modeļa – LCMS, Lietotāja Centriskās maksājumu sistēmas (LCMS, User Centric Payment System) ieviešanu. Šis modelis nodrošinātu katra abonementa summas sadali atbilstoši lietotāja reālajiem klausījumiem: lietotāja abonementa maksa tiktu sadalīta tikai to dziesmu tiesību īpašniekiem, kurus viņš ir klausījies.

Objektīvs un neatkarīgs pētījums.

Francijā un Eiropā ir veikti vairāki pētījumi[1] par izmaiņām ienākumu sadalē, pārejot no esošā modeļa uz piedāvāto  LCMS. Taču tā kā tie ir  veikti izmantojot atšķirīgu  metodoloģiju un datus, to rezultāti un secinājumi bieži vien ir pretrunīgi, līdz ar to  nav iespējams tos salīdzināt un uzskatīt par objektīviem.

Šajā kontekstā Francijas mūzikas sektora pārstāvniecība CNM (Centre National de la Musique) sadarbībā ar Francijas Kultūras ministriju ir veikuši pētījumu.

Tas tika uzsākts 2020.gada aprīlī un tā mērķis ir veikt salīdzinošu un objektīvu abu sistēmu analīzi, īpaši akcentējot  to ietekmi uz mūzikas daudzveidību. Pētījums tika veikts ar kompānijas  Deloitte atbalstu un sadarbojoties un piedaloties mūzikas industrijas  profesionāļiem – mūziķiem, ierakstu producentiem, ierakstu kompānijām, ierakstu izplatītājiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un straumēšanas platformām.

Vairāki mūzikas straumēšanas servisi norādīja, ka nevēlas piedalīties pētījumā vai tiem nav resursu, lai apstrādātu savus datus pēc kopīgi izstrādātās metodoloģijas. Tikai  “Deezer”, “Spotify” un “Sacem” piekrita dalīties  ar datiem un piedalīties kopējas metodoloģijas izstrādē.[1]

Galvenie pētījuma secinājumi:

1) pāreja uz LCMS ļautu ienākumu sadalījumu vienādot, ņemot par pamatu klausītāju daudzumu (atbilstoši straumējumu skaitam) un ierobežotu ienākumu novirzīšanu katalogiem ar aktīvākajiem lietotājiem. Tomēr ekonomikā, kurā dominē piekļuve mūzikai nevis tās fiziska iegādāšanās, jautājums par to vai viens modelis ir efektīvāks un taisnīgāks par citu, joprojām ir principa un komerciālās stratēģijas jautājumus, ko šī pētījuma rezultāti nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt;

2) pāreja uz LCMS varētu sekmēt ienākumu pārdali māksliniekiem, dziesmām un muzikālajiem žanriem ar mazāku auditoriju, taču tirgus iespējas paliek ierobežotas. Kā rezultātā mūzikas izpildītājiem, kuri sekot aiz  10 000 visvairāk straumēto mākslinieku sarakstam, ietekme no pārejas uz LCMS vidēji uz katru mākslinieku būtu maksimums daži eiro gadā;

3) pāreja uz LCMS varētu veicināt ievērojamu pārdali starp mūzikas žanriem ar lielu auditoriju – samazinot ienākumus hip-hop un rap žanram, bet palielinot rok un pop mūzikai;

4) pāreja uz LCMS varētu palielināt agrāk izdotu katalogu tirgus vērtību (dziesmas, kas ievietotas platformā vairāk kā pirms 18 mēnešiem);

5) joprojām jāprecizē jautājums par izmaksām un sarežģījumiem, kas rastos, pārejot no vienas sistēmas uz otru. Pieņemot, ka datu apmaiņa saglabājas nemainīga, par pāreju uz LCMS būtu atbildīgas straumēšanas platformas. Abu pētījuma partneru platformu aplēstās izmaksas, kas saistītas ar šo pāreju, ir ļoti atšķirīgas un tās vajadzētu noteikt precīzāk. Turklāt mazākas platformas varētu nespēt šīs izmaksas segt un tās var tikt attiecināmas uz visiem ražošanas ķēdes (value chain) spēlētājiem. Tiesību īpašnieki (izplatītāji, producenti, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas) arī varētu segt platformu iesniegto ziņojumu pārbaudes izmaksas;

6) jāizvērtē arī rekomendāciju rīku ietekme uz ienākumu sadali LCMS modelī: daži tiesību īpašnieku pārstāvji ir izteikuši bažas par rekomendāciju algoritmiem, kuru darbība tiek uzskatīta par necaurredzamu. Kvantitatīvā analīze par samaksas sadalījumu starp rekomendētajiem un autonomajiem klausījumiem ir sarežģīta un tai nepieciešama kopēja definīcija, kuras pašlaik trūkst;

7) cīņa pret krāpšanu: LCMS modelis ļautu samazināt vienu no pašreizējiem krāpniecības veidiem, kad  lielu skaitu klausījumu konkrētām dziesmām un māksliniekiem ģenerē no “klikšķu fermām” (“click farms”). Ieviešot LCMS, krāpšana varētu tikt mērķēta uz neaktīvākiem lietotājiem vai pat kolektīvo piedāvājumu apakškontu uzlaušanu. Cīņa pret krāpšanu ir viena no galvenajām mūzikas straumēšanas problēmām, un platformu nepārtraukta modrība krāpniecisku klausījumu atklāšanai ir būtiska, un tai joprojām ir nepieciešama lielāka caurredzamība.

Turpmākā darbība.

Pētījums objektīvi izkristalizē vairākus svarīgus aspektus, pateicoties skaidras metodoloģijas piemērošanai. Šis ir svarīgs pirmais solis, kas jāsper visiem dalībniekiem solidaritātes un turpmākas attīstības virzienā.

CNM (Centre National de la Musique) plāno turpināt pētīt šo jautājumu, konsultējoties un iesaistot visas industrijas spēlētājus, lai:

– panāktu progresu datu mobilizācijā un nodrošinātu lielāku caurredzamību: dažas iesaistītās kompānijas, piemēram, nevēlējās dalīties ar pieejamo informāciju vai pat nevēlējās piedalīties pētījumā, kas apgrūtināja tā veikšanu,

– attīstītu labāku tiešsaistes mūzikas pakalpojumu praksi, rekomendācijas rīku izpratni, veicinot labu piemēru ieviešanu, lai veicinātu mūzikas daudzveidību;

– kopīgi strādātu pie straumēšanas tirgus attīstības Francijā, kas atpaliek no kaimiņvalstīm Eiropā, nodrošinot ilgtspēju visu iesaistīto pušu ekonomiskai izaugsmei un veicinot auditorijas un mūzikas daudzveidību.

Plašāka informācija un pilnais pētījums atrodami CNM mājas lapā: klikšķini šeit. 

 

 

___________________________________________________________________________

 

[1] “User-centric settlement for music streaming”, Clouds and Concerts, March 2014. “Music streaming in Denmark: An analysis of listening patterns and the consequences of a “per user” settlement model based on streaming data from WiMP”, Roskilde University, 2014. “Pro Rata and User Centric Distribution Models: A Comparative Study” Digital Media Finland, November 2017. Unpublished internal studies: Deezer, Spotify, Sacem, Merlin

[2] NB: Šo izpildi nevarēja veikt viendabīgi. Deezer veica kopīgo metodoloģiju pamatojoties uz pilnīgu izlasi (2019. gads un parametru pilnīgums) un definēto parametru robežās. Savukārt Spotify sākotnēji ieviesa savu metodoloģiju, kas aptvēra visus lietotājus, gan maksājošos, gan nemaksājošos, kā arī dažādas analītikas parametrus. Neskatoties uz to, lai Spotify rezultātus varētu salīdzināt ar Deezer rezultātiem, kopējā metodoloģija tika veikta uz nejaušā veidā atlasītiem 100’000 lietotājiem, ko nodrošināja Spotify par 2019. gada pirmās puses Francijas patēriņu.

Mūziķus aicina pieteikties skatēm (showcase) mūzikas industrijas konferencei/festivālam “Reeperbahn Campus Festival 2017”.
Konference/ festivāls norisināsies no 20.-23. septembrim Hamburgā,Vācijā.

Pieteikšanās šeit!

No 30. septembra līdz 4. oktobrim ar saukli „austrumi satiek rietumus” Austrijas galvaspilsētā Vīnē un Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā norisināsies ikgadējā mūzikas konference-festivāls „Waves Vienna un Bratislava”. Pirmo reizi šāda veida mūzikas industrijas konferencē galvenais fokuss ir vērsts uz visu trīs Baltijas valstu mūziku, kā rezultātā Latviju tajā pārstāvēs piecas grupas un izpildītāji.

Katru gadu „Waves” festivāla programmā tiek likts uzsvars uz kāda konkrēta reģiona mūziku un izpildītājiem, un šogad šis gods ticis Baltijas valstīm. Latviju konferencē pārstāvēs dziesminiece Alise Joste, čellu grupa „DaGamba”, rokgrupas „Laika suns” un „Triana Park”, kā arī elektroniskās mūzikas pārstāvis „Mr. Myster”.

Lai vēl vairāk popularizētu mūsu reģiona mūziku „Waves Vienna + Bratislava” laikā, piektdien, 2. oktobrī Bratislavas „Urban House” klubā notiks visu trīs Baltijas valstu delegāciju kopīgi rīkota pieņemšana. Tās laikā ārvalstu mūzikas industrijas darbiniekiem būs iespēja nobaudīt grupas “DaGamba” sniegumu, kā arī satikt un neformālā gaisotnē nodibināt kontaktus ar Latvijas mūzikas industrijas profesionāļiem. Šī pasākuma organizēšanā piedalās biedrība  „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”.

„Waves Vienna” šogad notiks jau piekto gadu, turklāt jau trešo reizi pēc kārtas tas norisināsies paralēli ar „Waves Bratislava”. Abas galvaspilsētas šķir mazāk nekā 60 kilometru, līdz ar to abu festivālu programmas ir teju identiskas, sniedzot iespēju mūziķiem sevi parādīt divos dažādos tirgos reizē. Plānots, ka pasākumu Vīnē apmeklēs ap 15 tūkstošiem klausītāju un mūzikas industrijas profesionāļu, savukārt Bratislavā šis skaitlis varētu būt ap sešiem tūkstošiem.

Latvijas Mūzikas industrijas dalība festivālā notiek ar “LaIPA”, Kultūras ministrijas un Rīgas Melnā Balzama atbalstu.

Mūziķiem izsludināta pieteikšanās skatēm ( showcase) mūzikas industrijas festivālam/konferencei MENT,kas norisināsies no 3.-5. Februārim Slovēnijā, Ļubļanā.

Pieteikšanās līdz 14. Septembrim.

Festivāla  atlases noteikumi un pieteikšanās: https://www.gigmit.com/apply-to-ment-showcase#apply-now

2015. gada festivālā/konferencē MENT Latviju pārstāvēja grupa „Carnival Youth”.

Nepalaid garām iespēju pieteikties festivāla / konferences “Waves Vienna 2015”  un „Waves Bratislava 2015” mūzikas skatēm!

 

No 1. – 4. oktobrim Austrijā, Vīnē un Slovākijā, Bratislavā notiks festivāli / konferences mūzikas industrijas profesionāļiem “Waves Vienna 2015” un „Waves Bratislava 2015”.

Vairāk informācijas par festivālu / konferenci “Waves Vienna 20145”: http://www.wavesvienna.com/about/

„Waves Bratislava 2015”: http://www.wavesbratislava.com/en/about/

Pieteikties skatēm : https://marcatoapp.com/forms/wavescentraleurope/artist-application1

 

Informācijai – 2015. gadā festivālu “Waves Vienna 2015” un „Waves Bratislava 2015”   fokusa valstis ir  Baltijas valstis.

Saskaņā ar biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pētījuma datiem, 94% Latvijas iedzīvotāju ikdienā klausās mūzikas ierakstus. Iedzīvotāju mūzikas gaume ir atšķirīga, bet pārliecinošākais vairākums jeb 38% kā iemīļotāko žanru ir minējuši popmūziku. Savukārt otrajā vietā ierindojas rokmūzika (18%), bet trešajā – šlāgermūzika (10%).

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa un klausīšanās paradumus, LaIPA sadarbībā ar Kantar TNS kopš 2015. gada veic pētījumus “Mūzikas patēriņa indekss”. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka 44% iedzīvotāji mūziku visbiežāk klausās pārvietojoties ar transportlīdzekli, 32% to klausās mājās, savukārt 12% darba vietā.

No visiem aptaujātajiem 78% norādījuši, ka mūzikas ierakstus neiegādājas – 41% tos klausās interneta vietnēs un 37% mūziku klausās radio. Mūzikas ierakstus iegādājās 16% iedzīvotāju, no tiem 11% izmanto mūzikas straumēšanas vietnes, piemēram, Spotify, Deezer u.c. Savukārt 3% aptaujāto mūzikas ierakstus iegādājas CD vai DVD formātos, 2% tos par maksu lejupielādē internetā un tikai 1% iegādājās vinila plates. LaIPA veikto pētījumu dati liecina, ka būtiski sarūk to iedzīvotāju skaits, kuri mūzikas ierakstus iegādājas tieši fiziskā formātā (CD vai DVD ierakstā).

“Pētījuma mērķis ir sekot līdzi tendencēm ilgtermiņā – kā gadu gaitā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi. Salīdzinot datus dinamikā, ir interesanti novērot kā mūzikas patērētājs no radio klausītāja pāriet uz interneta vidi. 2015. gadā radio kā populārāko avotu mūzikas patēriņam ikdienā norādīja 81% respondentu, savukārt 2019. gadā tie ir vien 37%. Tāpat pētījuma dati skaidri parāda Latvijas sabiedrības “vēlmi maksāt” par mūzikas ierakstu iegādi. Salīdzinot ar citiem līdzīgu pētījumu datiem kaimiņvalstīs, Latvijā ir izteikti mazāka sabiedrības daļa, kura ir gatava tērēt līdzekļus mūzikas straumēšanas servisu abonementam vai legālai mūzikas failu iegādei. Finanses mūzikas iegādei Igaunijā atvēl 31%, Lietuvā 25%, bet Latvijā vien 16% iedzīvotāju,” stāsta biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) izpilddirektore, Liena Grīna.

Vēlme izmantot mūziku bezmaksas, joprojām ir aktuāla tēma arī Latvijā. Salīdzinot ar 2019. gada pavasara pētījuma datiem, šobrīd par 9% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri kopē mūzikas ierakstus izmantojot YoutTube, tos pārveidojot MP3 formātā – tie ir 59% iedzīvotāju, izteikti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.  Neskatoties uz mūzikas straumēšanas ēras uzplaukumu, pētījuma rezultāti liecina – vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju vēl joprojām kopē mūzikas ierakstus. 26% mūzikas kopēšanai izmanto viedtālruni, 24% izmanto datoru un 19% aptuveni jeb piektā̄ daļa izmanto USB zibatmiņu.