Vokālais kvartets “Neaizmirstulītes” izdod oriģinālmūzikas singlu “Pieneņu nakts”

Vokālais kvartets “Neaizmirstulītes” izdod oriģinālmūzikas singlu “Pieneņu nakts” un izsludina rudens koncertus dzejas mēneša ietvaros koncertprogrammā “Ieslēdz gaismu!” ar Matīsu Žilinski un dzejnieci Ingu Pizāni.

Oriģināldziesma “Pieneņu nakts” ar Ingas Pizānes dzeju ir rakstīta vokālajam kvartetam “Neaizmirstulītes”.

“Dzeja ar sievišķīgiem detektīvromāna cienīgiem nospiedumiem atsauc atmiņā kņudinošas sajūtas un jutekliskas emocijas no vasarīgām mīlas pūsmām pieneņu pūku vieglumā. Šis emocionālais stāvoklis projicējies mūzikā,” stāsta idejas un mūzikas autore, vokālo sabalsojumu veidotāja un grupas dziedātāja Elīna Ose.

Dziesmas ierakstā kvarteta “Neaizmirstulītes” dziedātājas Madara Orola, Laura Goba, Laura Leontjeva un Elīna Ose un mūziķi: Austris Kalniņš (klavieres), Pauls Ķierpe (bungas), Aivars Meiers (bass), Otto Trapāns, Maija Siliņa, Terēze Vaivode-Laimīte (vijoles). Dziesmas aranžiju veidojis Kristaps Krievkalns.  Dziesmas dzeja ir no  Ingas Pizānes dzejas krājuma “Tu neesi sniegs” (2016).

“Neticami, bet dzejoli, kas ņemts par pamatu dziesmai “Pieneņu nakts”, sarakstīju pirms 15 gadiem. Atceros gan sajūtu un cilvēku, kam tas veltīts, gan brīdi, kad vārdi ienāca prātā. Starp Vecrīgu un 11. novembra krastmalu. Pavasara iemīlēšanās skurbulī, kad esi gatavs izklīst cauri visām pilsētas ielām, lai būtu kaut mazākā iespēja viņu satikt. Paldies Elīnai Osei, grupai “Neaizmirstulītes” un Kristapam Krievkalnam par iespēju šim dzejolim piedzimt dziesmā. Jūtos priecīga, pagodināta un ceru, ka dziesma paspilgtinās iemīlēšanās un vasaras piedzīvojumu noskaņu visiem, kuri to klausīsies,” saka dzejas autore Inga Pizāne.

Kvartets “Neaizmirstulītes” atpazīstamību Latvijā guvis, izpildot 50.–80. gadu spilgtākās latviešu un pasaules estrādes dziesmas, kā arī izzinot un atdzīvinot latviešu estrādes mazāk zināmās un ne reizi neieskaņotās dziesmas.

Šajā vasarā grupa uzstāsies kopā ar Laimi Rācenāju, Jelgavas kamerorķestri un septembrī turpinās sadarbību ar dzejnieci Ingu Pizāni, veidojot jaunu akustisku koncertprogrammu “Ieslēdz gaismu!”, kur mūzika mīsies ar dzejas lasījumiem un pie klavierēm sēdīsies pianists Matīss Žilinskis.”

Dziesma “Pieneņu nakts” tapusi ar  AKKA / LAA  Autoru stipendijas atbalstu. Mix/master Armands Treilihs. Paldies Saulkrastu kultūras centram par atbalstu ieraksta tapšanā.

Dziedātāja Jana izlaiž jaunu vasaras himnu “Mūsu vasara”

Dziedātāja Jana ar prieku paziņo par savas jaunās dziesmas “Mūsu vasara” iznākšanu. Šī dziesma ir dzīvīga un pacilājoša, ietverot vasaras būtību ar lipīgu melodiju un izteiksmīgiem vārdiem. “Mūsu vasara” ir paredzēta kļūt par sezonas himnu, aicinot klausītājus baudīt garās saules dienas, izbaudīt atsvaidzinošus kokteiļus pludmalē un svinēt vasaras prieku. Dziesmas producents – Rodions Gordins. 

“Mūsu vasara” ir liecība par Janas spēju radīt mūziku, kas uzrunā dažādu vecumu auditoriju. Dziesma rada spilgtu vasaras laimes attēlu, apvienojot ritmiskus ritmus ar vārdiem.

“Vasara vienmēr ir bijusi īpašs laiks man,” saka Jana. “Tas ir brīvības, jautrības un neaizmirstamu mirkļu pavadīšanas laiks ar draugiem un mīļajiem. Es vēlējos šo sajūtu iemūžināt ‘Mūsu Vasara’ un dalīties tajā ar visiem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.”

Janas fani var gaidīt, ka “Mūsu vasara” būs viņas raksturīgajā stilā, apvienojot popa elementus ar svaigu, vasarīgu noskaņu, kas noteikti iedvesmos ikvienu dejot. Dziesmas lipīgā enerģija un pozitīvais vēstījums padara to par ideālu pavadoni jebkurai vasaras aktivitātei, sākot no pludmales ballītēm līdz ceļojumiem.

“Mūzikai ir spēks vienot cilvēkus, un es ceru, ka ‘Mūsu vasara’ to arī paveiks,” piebilst Jana. “Neatkarīgi no tā, vai dejojat smiltīs vai vienkārši baudāt sauli, šī dziesma ir par katra vasaras mirkļa baudīšanu.”

“Mūsu vasara” tagad ir pieejama visās lielākajās straumēšanas platformās, ieskaitot Spotify, Apple Music un YouTube. 

Par Janu:

Jana, sociālājos tīklos zināma kā @janaofficialmusic ir daudzpusīga dziedātāja un dziesmu autore, kas pazīstama ar savu dinamisko balsi un dziesmām kā “Dejo Ar Mani”, “Nozīme” un “Laimīgas Beigas”. Šīs dziesmas jau tika atspēlētas Latvijas lielākājos Radio; SWH Radio, PieciLV un Latviešu Hiti. Ar virkni hitu un augošu fanu bāzi, viņa turpina aizraut auditoriju ar savu unikālo popa un laikmetīgās mūzikas sajaukumu. 

Sekojiet Janai:

– Instagram: @janaofficialmusic

– Facebook: @janaofficialmusic

– YouTube: @janaofficialmusic

Saules stari, kokteiļi pludmalē un vasaras prieks – jaunākā Janas dziesma. Noklausies 

Vairāk nekā 130 čellisti pieskandinās Mežaparka Lielo estrādi “MELO-M mega orķestra” lielkoncertā

Gan pieredzējuši čellisti, gan jaunieši, kas vēl apgūst čella spēli, ir apvienojušies “Melo-M mega orķestrī” un aktīvi gatavojas 9. jūlija koncertam, kas notiks Mežaparka Lielajā estrādē. Desmit gadu laikā orķestra dalībnieku skaits ir trīskāršojies un motivējis uzsākt čella spēli ļoti daudz jauniešiem. Šogad orķestra sastāvam pievienojušies īpaši daudz bērni un pašai jaunākajai orķestra dalībniecei ir tikai seši gadi.

“Ir liels gandarījums par iespēju muzicēt tik lielā čellistu sastāvā un, protams, priecēt un pārsteigt koncerta klausītājus ar tik grandiozu un unikālu čellu skanējumu. Prieks, ka čellistu skaits Latvijā ik gadu pieaug, iedvesmojot vienam otru,” min čellists Kārlis Auzāns.

Tik vērienīga čellistu apvienošanās uz vienas skatuves ir unikāls notikums ne vien Latvijā, bet pasaulē.

“Melo-M mega orķestra” izpildījumā gaidāmi labi zināmu un iemīļotu skaņdarbu atskaņojumi, kas popularitāti ieguvuši visā pasaulē, kā arī  komponista Kārļa Auzāna orģinālskaņdarbi, kas īpaši radīti šim koncertam vairāk kā 130 čelliem un perkusijām.

Atskats uz 2022. gada Melo-M mega orķestra koncertu:

Melo-M Mega Orchestra 2022 @Mežaparka lielā estrāde – YouTube

Grupa “Smaržo Pēc Lietus” izdod singlu “Lode Lūpā”

Jauniešu mūzikas grupa “Smaržo Pēc Lietus” izdod jaunu singlu “Lode Lūpā”.

Dziesma “Lode Lūpā” ir poproka žanra dziesma, kura stāsta par cilvēka apjukumu, un izbēgšanu no tā, izmantojot līdzekļus, kuri nav ne prātīgi, ne veselīgi. Dziesma iekļauj vairākas alkohola, asiņu un “bezfilmas” tematikas, kā arī izjūtas par cīnīšanos ar sevi pašu, lai izbēgtu no dzīves grūtajām situācijām. Dziesmas sērainā daba arī tiek parādīta tās skanējumā, kas ir ļoti smags un izaicinošs. Visi šie elementi klausitājam liek izjust emocionālo un fizisko nastu, ko jūt galvenais tēls.

Dziesmas galvenā autore ir grupas dziedātāja Madara Hiršfelde. Ierakstīšanas un skaņas apstrādes procesā piedalījās visi “Smaržo Pēc Lietus” dalībnieki, kā arī tās menedžeris un producents, jeb sestais slēptais grupas biedrs Māris Trankalis.

“Šī dziesma ir jau diezgan ilgi mūsu repertuārā, to uzrakstīju trīs gadus atpakaļ, man liekas, ka tā ir pirmā dziesma, ko es vispār parādīju grupai. Līdz šim tā ir ļoti izmainījusies, jo katru gadu mēs kaut ko nedaudz izmainījām vai pielikām klāt,” saka grupas soliste Madara Hiršfelde.

2021. gadā grupa ir izlaidusi vienu singlu “Kad naktī atnācu”, un ar jauno dziesmu “Lode Lūpā” aizsāk savā muzikālajā dzīvē jaunu posmu, roka žanrā virzienā.

Grupas sastāvā ir Madara Hiršfelde (vokāls), Linda Krūmiņa (vokāls), Sandis Ķešāns (ģitāra), Jānis Krasts (bungas), Rolands Erkmanis (basģitāra).

Producents Mart Inc., sadarbībā ar grupu “Laimas Muzykanti”, ieskandina gaidāmos Jāņus

Ražīgais latviešu popdeju producents Mārtiņš Pīzelis, kurš lieto skatuves vārdu “Mart Inc.” izveidojis lustīgu remixa versiju grupas “Laimas Muzykanti” Jāņu dziesmai. Dziesmas oriģinālā versija bija iekļauta grupas 2015. gada albumā “Rodi”. Tā ir latviešu tautas dziesma Artūra Uškāna un Kristīnes Kārkles apdarē.

Grupa “Laimas Muzykanti” dibināta 1995. gadā un tajā muzicējuši vairāk nekā 20 dažādi pazīstami latviešu tautas mūzikas mūziķi un grupa koncertējusi un uzstājusies festivālos Latvijā, Lietuvā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Turcijā, Polijā, Ungārijā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā, Itālijā un citur.

Savukārt Mart Inc. kļuvis pazīstams ar tādiem saulainiem un populāriem remiksiem kā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Kad tie zēni prūšos gāja” (Ducele), “Pretalkohola dziesma” (Edgars Liepiņš), “Dzīvo brīvi” (Rassell, Sabīne Berezina), “Lietus” (Jumprava) un daudziem citiem.

Dziesma pieejama visās straumēšanas un lejupielādes vietnēs visā pasaulē: https://orcd.co/janudziesmaremix

Marta Grigale izdod jaunu dziesmu “Pretty Little Thing”

Rīgā, Latvijā (2024. gada 31.maijs) – Dziedātāja Marta Grigale šodien publicē savu jaunāko dziesmu “Pretty Little Thing”, kas ir jau ceturtais singls no angļu valodā tapušajām dziesmām.

“Pretty Little Thing” – tika radīta dziesmu rakstīšanas nometnes laikā Tallinā. “Mums nebija nekādas vēlmes rakstīt kārtējo mīlas balādi,” stāsta Marta. “Mēs vienkārši gribējām izbaudīt procesu, izveidot kaut ko vieglu un lipīgu.”

Kā vienu no iedvesmas avotiem izvēloties Olīvijas Rodrigo dzīvo poproka skanējumu, “Pretty Little Thing” apvieno enerģiskus vokālus ar jaudīgām ģitārām un bungām. Dziesma ir tapusi starptautiskā komandā – kopā ar Martu studijā strādāja igauņi – Rauls Ojama, Sofia-Liis Liiv, Maria Kallastu, bungas iespēlējis Kaspars Grigalis, bet britu mūziķis Kristofers Hariss veica dziesmas skaņas gala apstrādi.

“Rakstot šo dziesmu, mēs visi jutāmies tā, it kā būtu piedzīvojuši vienu un to pašu pieredzi kādā savā dzīves posmā,” saka Marta. “Tāpēc mēs ceram, ka klausītāji varēs iejusties dziesmas vēstījumā.”

Šobrīd Marta Grigale strādā pie vairāku dziesmu kolekcijas angļu valodā, kas tiks apkopotas EP un pie klausītājiem nonāks šī gada rudenī.

LUKA izdod jaunu dziesmu “Ja Vien Es Spētu” un tās videoklipu

Piektdien, 31. maijā, ar jaunu dziesmu “Ja Vien Es Spētu”, kas tapusi jau iepriekš pārbaudītā, radošā komandas darbā, klajā nākusi jaunā un talantīgā dziedātāja LUKA.

Teju ikviena cilvēka dzīvē ir bijis brīdis, kad viņš jūtas pievilts, kad ir nodota uzticība. Piedzīvojot šīs sajūtas arī savā dzīvē, LUKA tās ietērpusi dziesmā, tādējādi atklājot sāpes un salūšanas brīdi, tomēr vienlaikus pierādot spēju sevi izvirzīt par prioritāti un vairs neattaisnot otra cilvēka rīcību.

“Šīs dziesmas tapšanas process man pašai bija ļoti īpašs, jo varēju sadarboties ar daudziem talantīgiem un mīļiem cilvēkiem. Dziesmas “skelets” radās kādā Vecrīgas studijas pagrabiņā kopā ar manas pirmās dziesmas līdzautoru Krišjāni Brasliņu un producentu Patriku Pētersonu. Patrikam ietiepīgi uzstāju, ka šoreiz pavadījumā vēlos dzirdēt mūzikas instrumentus to “dzīvajā” skanējumā, lai piešķirtu dziesmai pēc iespējas dzīvīgāku un reālistiskāku sajūtu. Šo ieceri palīdzēja realizēt “X Faktorā” iepazītā Tipa (Tabita Balode), kura iespēlēja čella partijas, talantīgais pianists Matīss Žilinskis (klavieres) un bijušais Doma kora skolas kursabiedrs Reinis Baltiņš (bungas),” atklāj LUKA.

LUKA nekad nav slēpusi, ka viņu saista repa mūzikas žanrs, tāpēc viņas jaunajā dziesmā iekļauts arī repa fragments, ko izpilda Silraq, kuru LUKA atzinīgi vērtē kā ļoti muzikālu un daudzpusīgu reperi.

Singlam “Ja Vien Es Spētu” tapis arī videoklips, kā pamats veidots no Karlīnas Savickas radītās dejas horeogrāfijas, kas tapusi, gatavojoties deju studijas “PROX” (tajā dejo arī pati LUKA) sezonas noslēguma koncertam. Tajā dziesmas stāsts tiek izdejots, kas vēl vairāk paspilgtina tās vēstījumu. Video operatora un montāžas darbu, tāpat kā LUKAS pirmajā dziesmā “Atļauties”, ir veicis Ričards Zariņš.

Duets “Sinerģija” laidis klajā meditatīvu singlu “Gaismu tumsā”

Savu otro singlu “Gaismu tumsā” no topošā debijas albuma laidis klajā muzikālais duets “Sinerģija”, kurā jau septīto gadu sadarbojas čelliste, dziedātāja Madara Fogelmane un koklētāja Marte Līce. Jaunajai dziesmai tapis arī videoklips.

Atšķirībā no pērn izdotā pirmā singla “Visas zemes zāle zied” jaunā dziesma “Gaismu tumsā” ir dueta “Sinerģija” oriģinālkompozīcija. Mūziku sakomponējušas abas grupas dalībnieces, bet vārdu autore ir Madara. Abas piedalījušās arī dziesmas producēšanā kopā ar producentu Jāni Narbutu studijā “White Wide Production”.

“Jaunā dziesma tapa kā spontāna, meditatīva radošā vibrācija,” saka Madara Fogelmane. “Dziesmas vārdi radās līdz ar agra ziemas rīta gaismu. Manī jau kādu laiku risinājās iekšējs dialogs par diezgan tumšām un smagām emocijām. Pēkšņi naktī pamodos un ļāvos radošajam procesam. Šķita, ka kaut kas manī meklē līdzsvaru starp gaismu un tumsu, sevis pieņemšanu arī smagākos dzīves brīžos.”

Pāris nedēļas vēlāk kopā ar Marti Līci tikpat spontāni tapa arī vārdiem atbilstoša mūzika, izmantojot gan tikai kodolīgu fragmentu no visa tapušā teksta. Pašas dueta dalībnieces jauno dziesmu dēvē par gaismas staru, kas nemanāmi ieslīd ikdienas dzīvē un atklāj līdzsvaru starp gaismu un tumsu.

Pēcāk tapa arī dziesmas videoklips, kura tapšanā talkā nāca režisore un operatore Santa Helēna Pedele. Tajā “Sinerģijas” radītajām sajūtām ļaujas laikmetīgās dejas horeogrāfs Artūrs Nīgalis, bet gaismu spēles ataino dzīves emociju nokrāsas un to maiņas no gaišām uz tumšām. Par tām parūpējās gaismu mākslinieces Alise Zālīte un Annija Elza Deksne, bet par klipā redzamajiem kostīmiem – Monta Masaļska, par frizūrām – Agnija Vagele un par grimu – Santa Rundzāne.

“Dziesma ir kā cerības stars, tādēļ mēs to laižam klajā tieši tagad, kad tuvojas gaismas kulminācija – vasaras saulgrieži, lai atkal atgrieztos līdzsvarā pēc garās, tumšās ziemas, jo visa pamatjēga ir balansā,” rezumē Madara.

Madara Fogelmane ir jelgavniece, kura čella spēli apguva Amsterdamas Mūzikas konservatorijā un Briseles Karaliskajā konservatorijā. Viņa sacer un izpilda dziesmas gan latviešu, gan angļu valodā un veido arī tautasdziesmu apdares. Kopš 2018. gada nākuši klajā vairāki Madaras radīti singli, kā “Es esmu viss”, “Mežos sauc”, “Būs miers” un vēl citi. Paralēli dziesmu rakstīšanas un koncertdarbībai vairākos pašas radītos projektos, kā grupa “MADARA”, duets “Sinerģija” un postroka apvienība “Das Sonntags Legion”, viņa strādā arī par čella mūzikas pedagoģi Saldus mūzikas skolā, kā arī vada savu čella spēles apguves privātpraksi pieaugušajiem un bērniem Rīgā.

Marte Līce ceļu mūzikā uzsāka pie klavieru taustiņiem, taču pirms septiņiem gadiem sāka intensīvi apgūt arī etnogrāfiskās kokles spēli. Paralēli muzikālajai darbībai viņa ir mūzikas terapeite un vada arī muzikālas meditācijas, kurās tiek spēlēti dažādi sajūtu instrumenti – kokle, Tibetas un kristāla “dziedošie trauki”, gongi, zvani un dažādas perkusijas. Skaņu terapiju Marte apguvusi pie meistariem no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un ASV. Viņa arī studējusi Rīgas Stradiņa universitātes programmā “Mākslas terapija”, iegūstot mūzikas terapeita specialitāti un maģistra grādu veselības aprūpē.

Jaunais dueta “Sinerģija” singls “Gaismu tumsā” noklausāms lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un dzirdams labākajās Latvijas radiostacijās.

Grupa “Very Cool People” laidusi klajā jaunu albumu “Dzīvs”

Grupa “Very Cool People” laidusi klajā savu līdz šim sprādzienbīstamāko albumu “Dzīvs”. Tas grupas diskogrāfijā ir jubilejas desmitais un intensīvā darbā tapis pusotru gadu.

Kā par albuma tapšanas procesu saka “Very Cool People” vadītājs, ģitārists Elvijs Grafcovs, “vispirms uzrakstījām mūziku, tad to ierakstījām, tad ierakstīto izmetām ārā, pielikām semplus, ierakstījām no jauna, atkal izmetām ārā, tad radījām paši savus semplus plus ierakstījām visdažādākos dzīvos instrumentus, vokālus, kliedzienus un vēl visas iespējamās skaņas, ko var izdvest ar muti, un mēģinājām panākt, lai ģitāra izklausās pēc ērģelēm, trompete skan kā smagā automašīna, saksofons atgādina basu un tā tālāk.”

Gala rezultātā albumā iekļauts līdz šim pārliecinoši lielākais mūzikas instrumentu, sintezatoru un citu elektronisko mūzikas radīšanas ierīču kopskaits grupas daiļradē. Runā, ka brīžiem ierakstā dzirdamas vienlaikus deviņas iespēlētas ģitāras un 15 dažādi sintezatori. Dažām dziesmām atsevišķu skaņas celiņu kopskaits sasniedz pat divus simtus…

“Šis ir tas albums, kura tapšanā radošumam nebija nekādu pirms tam pieņemtu robežu, turklāt ne tikai, kā grupai līdz šim bija ierasts, komponēšanas un improvizācijas, bet arī jaunu skaņu tapšanas procesā,” uzsver Elvijs.

Albumam dots nosaukums “Dzīvs”, jo tā tomēr ir “dzīvā” veidā iespēlēta elektroniskā mūzika, kas žanriski miksējas ar džezu, fanku un roku, izmantojot visus grupā pieejamos mūzikas instrumentus, ieskaitot, piemēram, klarnetes. Rezultātu var pielīdzināt Frankenšteinam, jo nedzīviem priekšmetiem piešķirta dzīvība. Tieši tāpēc albuma simbols ir tā devētās googly acis, kuras pielīmējot jebkam, priekšmets it kā atdzīvojas. Arī leģendārie “Very Cool People” kaķi albuma dizainā šoreiz tikuši pie googly eyes.

Jaunajā albumā ir arī grupai netipiski daudz dziedātā vai repotā teksta, kas arīdzan radīts pašu spēkiem un bez pieaicinātiem viemāksliniekiem to izpildīšanā. Tas darīts ar nolūku precīzi paust savas domas par grupas dalībniekiem aktuālām tēmām vai sociālajām parādībām.

“Man šoreiz dota iespēja būt arī jaunā, es pat teiktu instrumentālā lomā,” saka viena no grupas vokālistēm Paula Saija. “Šajā albumā vokāls daudz izmantots arī kā papildu instruments, to pievienojot dažādos efektos un iedziedājumos. Kopumā gan vokāls, gan instrumentālā grupa spēlē vienlīdzīgu lomu. Ierakstu process norisinājās eksperimentāli, meklējot dažādas balss iespējas, skaņas, tembrus, dažbrīd pat izkāpjot no pierasta estētiskuma balsij.”

Nākamais radošo moku posms grupai sākās jau brīdī, kad ierakstīto materiālu vajadzēja pielāgot koncertēšanas vajadzībām. Kļuva skaidrs, ka šim procesam jāpiesaista papildspēki, kā rezultātā Elvija jaunākais joks par grupu ir, ka pat viņš vairs īsti nezina, cik cilvēku lielā sastāvā “Very Cool People” šovasar koncertēs.

Jauno, masīvo koncertprogrammu grupa gan pagaidām ieplānojusi publikai atrādīt tikai vienreiz, toties ar atbilstošu vērienu – festivālā “Summer Sound” Liepājā 2. augustā. Pārējos šobrīd ieplānotajos vasaras koncertos grupa izpildīs savas iepriekšējās programmas.

Trīs jaunā albuma dziesmas – “Rikšiem”, “Ko tu vēl gaidi?” un “Plastmasmens” – grupas faniem jau labi zināmas. Tagad kopā ar albumu izdots ceturtais singls “Nē Nu Jā Nē Nu Nē”, kam labākajās grupas tradīcijās tapis arī videoklips, ko radījis Valdis Krūmiņš. Dziesmā dzirdams gan Paulas Saijas, gan grupas trombonistes Lauras Rozenbergas vokāls, kā arī… ziņu diktora Gusta Kikusta balss. Šoreiz tematiski apspēlēta dziesmas nosaukumā izmantotā tipiskā latviešu atbilde uz visiem dzīves jautājumiem.

Albuma “Dzīvs” ierakstā piedalījās Paula Saija – vokāls, Laura Rozenberga – trombons, vokāls, Oskars Ozoliņš – trompete, vokāls, Māris Jēkabsons – tenora saksofons, vokāls, Kristaps Lubovs – baritona saksofons, vokāls, Elvijs Grafcovs – ģitāra, basģitāra, sintezatori, vokāls, Māris Vitkus – taustiņinstrumenti, sintezatori, Andris Kauliņš – taustiņinstrumenti, sintezatori, Jānis Olekšs – basģitāra, Andris Buiķis – bungas, perkusijas, vokāls un Jānis Kalve – sempli un citi skaņas smalkumi.

Skaņdarbus sarakstīja un aranžēja visi grupas dalībnieki kopā, bet producēja Elvijs Grafcovs un Jānis Kalve. Ieraksts veikts “Very Cool Studio”, “Ciemupes Production” un “Labo Ierakstu Studijā”. Albumu miksējis un māsterējis Jānis Kalve. Dizaina autors – Gatis Pakalns.

Jaunais albums “Dzīvs” noklausāms lielākajās mūzikas straumēšanas platformās, kā arī pieejams kompaktdiska formātā, bet jaunais singls “Nē Nu Jā Nē Nu Nē” dzirdams labākajās Latvijas radiostacijās.

Slavenā “Ziņģe par bailēm” jaunā – “Dzelzs vilka” versijā

Grupa “Dzelzs vilks” ieskaņojusi dziesmu “Ziņģe par bailēm” – jaunu versiju mūziķa Jāņa Groduma un dzejnieka Aivara Neibarta pazīstamajai dziesmai.

“Dzelzs vilka” līderis Juris Kaukulis atklāj, ka jaunas dziesmas versijas tapšanu netieši veicinājis Gustavo, ierosinot “Dzelzs vilkam” atskaņot “Ziņģi par bailēm” Lielajā koncertā, kas gaidāms 1. jūnijā, Mežaparka Lielajā estrādē.

“Ja pirmā ideja bija nospēlēt dziesmu kādā no tās esošajām versijām – “Credo” vai “Līvu” aranžējumā, tad mēģinājuma procesā kopā ar Dzelzs vilka sintezatoru pavēlnieku Kasparu Tobi nevilšus pieķērām sevi plūstam uz mazliet citāda, “vilcīgāka”, skanējuma pusi, reizē mēģinot saglabājot dziesmas kodolu. Jau labu laiku esam sapratuši, ka neprotam būt vienkārši izpildītāji un nespējam neielikt mūzikā kaut ko savu. Šī dziesma noteikti būs vēl viens solis ceļā uz “Dzelzs vilka” topošo latviešu dziesmu kaverversiju albumu, tāpēc tā tika fiksēta arī skaņas ierakstā,” par dziesmas tapšanu stāsta Juris Kaukulis. Viņš piebilst: “Katram latvietim ar ”Ziņģi par bailēm” ir savas, personiskas attiecības. Man tā ir pirmā dziesma, ko astoņdesmito gadu sākumā, 10 gadu vecumā iemācījos nospēlēt uz akustiskās ģitāras. Cik ļoti aktuāla šī dziesma bija tās pirmsākumos, tik trāpīgi tā aizķer arī tagad.”

“Ziņģe par bailēm” ieskaņota studijā “Mute”. Studijas producents – Arnis Račinskis, aranžētāji – Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, skaņas pēcapstrāde – Reinis Kārkliņš.

“Dzelzs vilka” “Ziņģe par bailēm” no 24. maija ir pieejama lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.