Jaunā latviešu māksliniece Krista Evandželīna, 2023. gada, 3. oktobrī nāk klajā ar savu pirmo singlu latviešu valodā – “BIZE”! Krista Špīse ar skatuves vārdu – Krista Evandželīna ir 18 gadus veca dziedātāja, kas visām savām dziesmām pati raksta vārdus, mūziku, aranžiju, kā arī pati tās producē.
Iepriekš Krista Evandželīna ir izdevusi dziesmas angļu valodā – “Wake Up” (2021. gads) un “Mystery” (2023. gads).
Šīs dziesmas ieraksts veikts vokālajā studijā “NOTS” sadarbībā ar Raimondu Bičus. Dziesma “BIZE” stāsta par dzīves pieredzi, kuru ikviens no mums ir piedzīvojis – atraidījumu, sevis meklēšanu un atrašanu. Kā arī, kā pēc šiem sāpīgajiem notikumiem no tiem piecelties spēcīgākam. Vienlaicīgi ar dziesmu ir iznācis tās videoklips.
Videoklipa veidošanā piedalījās – Samanta Špīse (kameras operatore), Inese Špīse (tērpu māksliniece), Valdis Špīss (tehniskais asistents), Krista Špīse (režisore) un “Skaistuma Dizaina Darbnīca” kā radošais partneris.
Dziesmu “BIZE” var noklausīties visās mūzikas straumēšanas platformās (Spotify, Apple music, iTunes, YouTube Music).
Trešdien, 4. oktobrī, ar kopīgu singlu “Gaiss tīrs” klajā nākuši divi pašmāju dziedātāji – Aivo Oskis un Oskars Deigelis. Ieskaņotajam duetam tapis arī aizraujošs videoklips, ko mūziķi režisējuši paši.
Dziesmas “Gaiss tīrs” mūzikas un teksta autors ir Oskars Deigelis, bet tās aranžiju viņš veidojis sadarbībā ar producentu Jāni Narbutu. Singlam tapušais videoklips lieliski vizualizē dziesmas vēstījumu par to, ka ir svarīgi sarunāties un mācīties izprast, uzklausīt vienam otru, nevis uzreiz trūkstošo meklēt kaut kur citur. Šādas attiecības nevar būt ilglaicīgas un, visticamāk, būs sāpināti visi iesaistītie. Ar “Royal Casino Spa & Resort Hotel” atmosfēru bija iespējams uzburt video ideju tieši tā, kā bija cerēts, lai parādītu atšķirības attiecību nianšu meklējumos. “Nonācām pie video idejas kopīgi ar Oskaru, izstrādājām scenāriju, un viss salikās pa plauktiņiem ļoti ātri,” atklāj Oskis.
Stāsts ir par to, ka meitene iejūtas divās lomās, jo, neatrod meklēto vienā cilvēkā, jūt, ka kaut kas pietrūkst, tāpēc meklē to pie kāda cita, mēģinot izveidot vienu ideālo no diviem dažādiem cilvēkiem, bet, kā zināms, meliem ir īsas kājas. “Filmējot šo video, sapratu, ka es arī varētu būt abās pusēs, jo spēju būt dažāds. Spēju sevī saskatīt kaut ko no katra video redzamā tēla. Nereti, satiekot cilvēku, iepazīstot viņu, varam atklāt kādu citu savu pusi. Un, ja šis cilvēks būs īstais, sapratīsi, ka vari ar viņu runāt par visu, vari atklāties un uzticēties, nevis mesties trūkstošā meklējumos paslepus citviet. Katrs var saskatīt sevi vienā vai otrā lomā kādā noteiktā dzīves situācijā. Ticu, ka dzīvē daudziem ir bijusi situācija, kad ir grūti izvēlēties un nespēj novērtēt to, kas jau ir, tāpēc meklē kaut ko šķietami labāku. Bet, kad atgriezies atpakaļ, šis cilvēks aizgājis tālāk bez tevis. Novērtē to, kas jau tev ir! Vairāk centieties iepazīt un runāt par savām jūtām un vēlmēm, lai nebūtu jāiet meklēt citur,” mudina Oskis.
“Ar Aivo esam sastrādājušies jau iepriekš, proti, esmu piedalījies vairāku viņa dziesmu tapšanā. Kopīga dueta ieskaņošana līdz ar to šķiet tikai likumsakarīgs radošā procesa turpinājums,” jaunizveidoto sadarbību komentē Deigelis.
Aivo Oskis pērn izdeva savu debijas albumu “Suvenīrs”, kas tapis, sadarbojoties ar zināmiem dziesmu autoriem un izpildītājiem – Kato, Būū, Oskaru Deigeli, Jāni Driksnu, Arni Račinski, Lieni Atvaru, Artūru Jenotu un, protams, Kasparu Ansonu, kurš ir arī albuma studijas producents. Vairākas albuma dziesmas iekļuvušas arī Latvijas radiostaciju spēlētāko dziesmu topos.
Oskars Deigelis savas karjeras laikā izdevis četrus pilnmetrāžas albumus, kā arī divus mini albumus. Paralēli solo darbībai, Deigelis, kā autors līdzdarbojies vairāku Latvijā pazīstamu izpildītāju projektos, sastrādājoties ar grupu “Otra Puse”, Samantu Tīnu, Dārtu Stepanovu, Rassell & Sabīni Berezinu, Normundu Rutuli, Lauri Reiniku u.c.
Dziesmu “Gaiss tīrs” iespējams noklausīties visās lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.
Latviešu džeza mūzikas dziedātāja un komponiste Santa Šillere laidusi klajā savu debijas albumu “Other Ways”, veidojot eklektiku starp bagātīgām džeza tradīcijām un mūsdienu mūzikas ietekmēm.
Albumā “Other Ways” dzirdamās kompozīcijas atklāj pašas dziedātājas ceļu līdz šim, kā galveno vadlīniju iezīmējot cilvēku. “Laika gaitā ir pierādījies, ka dažādās situācijās izdzīvotās emocijas un gūtās atziņas mēdz būt līdzīgas pat savstarpēji nesaistītiem cilvēkiem. Tādēļ mēs spējam empātiski viens otru sajust, atbalstīt, ieklausīties un reflektēt. Ceru, ka klausītāji spēs manos ceļos atpazīt arī savus un tos izjust,” vēsta dziedātāja.
Viena no šīm emocijām parādās skaņdarbā “Rotājas debesis”. Iekšējais emociju lidojums, kas rodas brīdī, kad satiekam savu īpašo cilvēku. Tik spēcīga un trausla ir mūsu emocionālā pasaule, dodoties pretī nezināmajam. Sajūtu virpulis ir galvu reibinošs. Tieši šai kompozīcijai kopā ar albumu tiek izdots arī mūzikas videoklips.
Visu dziesmu melodiju un tekstu autore ir pati dziedātāja, par vienīgo izņēmumu minot skaņdarbu “Ziedonī”, kura pamatā izvēlēts dzejnieces Aspazijas teksts un Johana Sebastiana Baha prelūdija re minorā.
Albuma ieraksts tapis šī gada pavasarī studijā “Monochrom Studio” Polijā, kopā ar domubiedriem, kuri satikti studiju apmaiņas programmā Karola Šimanovska Katovices Mūzikas akadēmijā. Ierakstā piedalās Santas Šilleres starptautiskais džeza kvintets, kurā viņa muzicē kopā ar Polijas džeza skatuves jaunajiem talantiem – pianistu Francižeku Račkovski (Franciszek Raczkowski), ģitāristu Jakubu Mizeraski (Jakub Mizeracki), kontrabasistu Pāvelu Zvieržniski-Pjoro (Paweł Zwierzyński-Pióro), sitaminstrumentālistu Stefanu Račkovski (Stefan Raczkowski), savukārt ierakstu celiņus papildinājuši arī latviešu mūziķi – saksofonists Toms Rudzinskis un vokāliste Julianna Tīruma. Pie ieraksta strādājuši skaņu inženieri Ignacijs Gruzeckis (Ignacy Gruszecki) un Pauls Dāvis Megi, savukārt albuma apstrādi veicis Jako Vītalade (Jaakko Viitalahde).
Santa Šillere ir latviešu džeza dziedātāja, komponiste un vokālā pedagoģe. Piedalījusies tādos festivālos kā “Saulkrasti Jazz” (LV), “Rīgas Ritmi” (LV), “Birštonas Jazz” (LT), “Voicingers” (PL), “Girls Power In Jazz” (DK). Viņa ir arī starptautiskā džeza mākslinieku konkursa “Riga Jazz Stage 2019” fināliste.
Albuma “Other ways” atklāšana notika 3. oktobrī, slēgta pasākuma ietvaros, kultūrtelpā “Auss”, klātesot dziedātājas draugiem, kolēģiem un atbalstītājiem. Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Visiem labi pazīstamajai dziesmai “Diesmiņa par Vindsērfingu”, grupa Bad Habits izdod jaunu skanējumu. Dziesmas autors – Kaspars Dimiters, dziesmas izpildītājs – tautā labi pazīstamais skatuves mākslinieks Ingus Pētersons.
Dziesma “Vindserfing” ir mazliet bezrūpīga, viegla, smaidīga, skanīga, lipīga…gluži kā mums tīk, turklāt oktobris ir piemērotākais laiks vindserfingam.
Kā jau iepriekš izdotajām Bad Habits Atmiņu Klades dziesmām, arī šai ir rasta sava pieeja skanējumam, kas, cerams, atgriezīs klausītāju tur, kur ir karsta vasara, pludmales smiltis, viegls vējiņš un mūsu visskaistākie jūras krasti.
Gaidīsim jūs koncertos, kur ikviens varēs dziedāt līdzi, gremdēties atmiņās, sajust sentimentu un padejot līdzi pie rokenrola no mūsu pašu latviešu zelta klasikas.”
Pēc ilgākas radošās pauzes, mūziķis RAUM atgriežas ar jaunu dziesmu “Plēsīgi”, kas jau ir izpelnījusies klausītāju uzmanību.
Pirms pāris nedēļām Raum savā TikTok vietnē publicēja fragmentu no dziesmas “Plēsīgi”, kas ieguva klausītāju pozitīvu novērtējumu, bet šodien dziesma pilnā garumā pieejama visās straumēšanas vietnēs, tajā skaitā YouTube. Dziesmas mūzikas un teksta autors ir pats Raum, dziesma tapusi sadarbībā ar studijas producentu Faktu (Jānis Šmēdiņš).
“Plēsīgi” ir mana līdz šim personiskākā dziesma, un tā radās kā reakcija pretrunām un haosam, kas darās manā galvā. Kā cilvēks, kas interesējas par to, kas notiek pasaulē, es katru dienu pakļauju sevi daudz negatīvām ziņām un informācijai. Turklāt teju uz katra soļa man ir izvēle, iet vieglāko ceļu vai pieturēties pie principiem. Tas nogurdina, notrulina, un var pat rasties sajūta, ka nekas nekad nemainīsies. Ka šādi būt ir normāli. Bet tā nav,” ar sajūtām par dziesmas rašanos dalās Raum “Ar šo dziesmu es tam visam pretojos. “Plēsīgi” ir atgādinājums sev, ka viss šis ir pārejoši, un ka man ir izvēle, ko darīt ar “plēsīgajiem putniem”. Ceru, ka dziesma rezonēs ar citiem, un to noklausoties kāds sajutīsies mazliet labāk par sevi un savu stāvokli un atcerēsies, ka pieliekot pūles mēs paši varam uzlabot situāciju.”
RAUM (īstajā vārdā Reinis Straume) ir izpildītājs un dziesmu autors, kurš 2021. gadā pieteica sevi kā solo mākslinieku. Reinis vairākus gadus bija viens no grupas “Double Faced Eels” vadošajiem dalībniekiem.
Mūziķis Chris Noah, kurš līdz šim rakstījis un izpildījis dziesmas tikai angļu valodā, skatītāju piepildītā zālē nosvinējis sava pirmā singla izdošanu latviešu valodā.
Koncertā kultūrtelpā “Tu jau zini kur” 28. septembrī izskanēja gan klausītāju iemīļotākie Chris Noah skaņdarbi, gan arī, pirmo reizi uz lielās skatuves, mūziķa nupat izdotā dziesma latviešu valodā “Cik tālu vēl?”, kas zālē tika uzņemta ar skaļām ovācijām. Skatītājus iepriecināja arī nebijuši Krisa dueti ar koncerta īpašajiem viesiem – Fiņķi un Kristīni Pāži.
Svinības draugu un mūziķu lokā līdz pat rīta gaismai turpinājās Tallinas ielas “Ezītis miglā”, kur viesiem bija iespēja nogaršot īpaši šim notikumam radīto Chris Noah kokteili “Take a minute”, kā arī gremdēties sarunās un izbaudīt necerēti silto septembra nakti.
“Ir patiešām īsta svētku sajūta”, teic Chris Noah, “esmu pateicīgs visiem, kas atnāca un bija kopā ar mums. Šis bija pirmais mans solo koncerts pēc ilgāka laika, un klausītāju atsaucība un foršā enerģija, ko jutu zālē, sniedz man pārliecību, ka esmu uz pareizā ceļa un iedvesmo tiekties pēc arvien lielākiem sapņiem. ”
Chris Noah ir vienīgais Latvijas jaunais mūziķis, kuram šobrīd ir aktīva sadarbība ar ierakstu kompāniju “Sony Music Entertainment”. Arī jaunā dziesma “Cik Tālu vēl?” laista klajā Sony paspārnē, kopradot to ar britu producentu Kristoferu Harisu (Kristofer Harris) un mūziķiem Mārci Jukumsonu-Jukumnieku, Jēkabu Zemzari, Kristīni Prauliņu, Dāvi Jurku, Keitiju Eizenbardi un Kasparu Vizuli.
Dziedātājs Ivo Grīsniņš Grīslis izdod jaunu melanholisku skaņdarbu, kas Latvijā būs dzirdams arī kā tituldziesma kinematogrāfijas darbam – seriālam “No naida līdz mīlestībai”, kura režisors ir Intars Rešetins.
“Man Patīk kā Ivo radītā mūzika ataino jūtu dabu, tā ir ļoti niansēta un reizē plaša.”- saka režisors Intars Rešetins.
“Šī dziesma ir diezgan personīga, jo tā stāsta par to kā redzu mīlestību un tās nebeidzamo mainīgumu. Šis stāsts nav par strauju un tikko dzimušu attiecību dzirksti, bet gan par gadu gaitā nobriedušu un pārbaudītu vērtību kopumu pie kā pieturos. Dziesma stāsta par attiecību līkločiem, kurus ikdienā piedzīvojam mēs visi!” – saka mūzikas un teksta autors – Ivo Grīsniņš Grīslis.
Ar šo dziesmu mūziķis iezīmē sava trešā albuma veidošanas aizsākšanu.
Dziesmu aranžēja un producēja Ivo skatuves kolēģi un domubiedri Jānis Zvirgzdiņš un Ingars Viļums, kurš saka – “Man prieks par šo gadu gaitā noslīpēto sadarbību, kas arī šoreiz izdevās lieliska! Esam atraduši plašu un pasaulīgu skanējumu šai dziesmai!”
Ar atklāšanas pasākumu 30. septembrī sāksies Baltijas lielākais avangarda mūzikas festivāls “Skaņu mežs”, kas apmeklētājiem piedāvās plašu koncertu un meistarklašu programmu līdz pat 8. oktobrim. Atklāšanas koncerts un izstāde notiks pasākumu telpā “Tu jau zini kur.”, un tajā uzstāsies avangarda mūziķi no Lielbritānijas, Izraēlas, Meksikas, Vācijas, Dānijas, Igaunijas un Latvijas. Atklāšanas vakars sāksies plkst. 18.00, un to varēs apmeklēt festivāla biļešu īpašnieki. No šodienas ir iespējams iegādāties biļetes arī atsevišķām festivāla dienām; atklāšanas pasākuma biļete ir pieejama par 25 EUR, savukārt 6. un 7.oktobra dienas biļetes maksā 35 EUR. Festivāla biļete, kas ir derīga visu trīs pasākumu apmeklējumam, joprojām ir pieejama par 50 EUR.
“Skaņu meža” atklāšanas pasākumā cita starpā notiks britu graima un basu mūzikas izdevniecības “South London Space Agency” prezentācija. Leiblu dibinājis dīdžejs un producents GRANDMIXXER, un priekšnesumā piedalīsies reperi Duppy un Mez, kā arī brazīļu vokāliste Semiseria un operdziedātāja Alija Alsultani (Alya Al-Sultani), kas jau iepriekš viesojusies festivālā.
Tencu/eleOnora ir improvizētas mūzikas projekts no Igaunijas, kurā modulāri sinztezatori sastopas ar netradicionālām dziedāšanas tehnikām. Šis projekts izveidojās pandēmijas laikā, un tā pirmais ieraksts tapa attālināti – latviešu-igauņu avangarda vokāliste eleOnora savas balss ierakstus nosūtīja studijas “Peata Film” dibinātājam, animatoram un elektroniskajam mūziķim Tencu, kas tos dažādos veidos fragmentēja un apstrādāja ar mērķi uzsvērt rezultējošās mūzikas abstrakciju. Albuma nosaukums ir “..– …. . … – / -.- ..– — -. . -. ..”, savukārt nākamais ieraksts “Cherries in the Head” tiks publicēts kasetes formātā 2023. gada septembrī. Šis koncerts būs tā prezentācija.
Hugo Eskvinka (Hugo Esquinca) ir vācijā dzīvojošs skaņu mākslinieks no Meksikas, kas savu daiļradi asprātīgi raksturo kā “izpēti kā iejaukšanos un iejaukšanos kā izpēti”. Viņa darbu skanējumā ir klātesošas daudzas ekstrēmas elektroniskās mūzikas pamatiezīmes – pārspīlēts skaļums, apzināti straujas un, iespējams, apzināti abrazīvas pārmaiņas, aleatorika, telpiskums un kaut kas, ko viņš pats dēvē par “spektrālu de-gradāciju”. Eskvinkas priekšnesumi reizē var atgādināt arī mirklīgas instalācijas; tie ir īsi, hipnotiski un intensīvi.
Hvad ir Kopenhāgenā dzīvojošs elektroniskās mūzikas producents un dīdžejs, kas strādā arī ar segvārdiem DJ Hvad un Kid Kishore. Viņa skaņdarbi izteikti drūmā un drēgnā stilistikā ietver arī atsauces uz breikkoru, tehno un arī ambiento mūziku. Hvad ir nostiprinājis savu statusu kā nozīmīgs Kopenhāgenas pagrīdes scēnas mūziķis, un vada divas ievērojamas organizācijas – izdevniecību “Syg Nok” un skaņu apstrādes studiju “Kommunal Dubplate Service”. Pats mūziķis neslēpj, ka viņa mūzikā jaušama “savādi skaista paranoja”. Viņa darbos tiek izmantoti arī vides ieraksti, kuros dzirdamas grabošas taksometru durvis, kori no misēm Dānijas baznīcās, ielu skaņas un vinilplašu čerkstoņa; Hvad tiecas panākt sajūtu par pasaules kultūru, kas ir “pāri multi-kulturālajam” un pludina robežas starp mākslu un ikdienas dzīvi.
TV Maskava ir latviešu elektroniskās mūzikas projekts. Tā vadītājs radīto mūziku apraksta sekojoši: “TV Maskava vadlīnijas ir ātrums, tehnika un izturība. Maksimāla jauda pēc iespējas garākā laika nogrieznī. Dinamika, kontrasti, piedzīvojums. Mūzika, kurā klausītājs tiek nolikts fakta priekšā. Faktā tiek uzdoti jautājumi. TV Maskava cenšas uz tiem atbildēt. Klausītājs domā, ka visu saprot, bet izrādās, ka nesaprot. Performance ir kā viena ieelpa- viens dūms, kas tiek ievilkts plaušās, bet izelpa aizkavējas, jo šobrīd notiek pārpratumus publikā. Neaizmirstams ceļojums, kas raisa uz nenopietnām pārdomām. Pie sarkanās gaismas šķērsot satiksmes aktīvu krustojumu var izrādīties tīrais nieks. Uzlikšu savu mīļāko bītu un tas ir arī tavs mīļākais bīts. Narkotikas šodien ir legālas, bet tās ir indīgas, tāpēc ēdu saldējumu un sūkāju konfektes. Drīz atvērsies portāls.”
Mūziķis Raivo Vainovskis ar segvārdu KODEK pārstāv diezgan šauru neakadēmiskās elektroniskās mūzikas žanru, taču ir guvis starptautisku atpazīstamību un pierādījis izcilību savā žanrā, uzstājoties neskaitāmos elektroniskās un eksperimentālās mūzikas festivālos kā, piemēram, “CTM” festivālā Berlīnē, “Amsterdam Dance Event” festivālā Amsterdamā, “Cynetart” festivālā Drēzdenē un “MUTEK” festivālā Monreālā. KODEK ir arī viens no starptautiski pieprasītā Latviešu elektroniskās mūzikas instrumentu ražotāja ‘’Erica Synths’’ līdzdibinātājiem un savā daiļradē plaši izmanto pašmāju sintezatorus. Kopš 2011. gada KODEK līdzrīko eksperimentālās mūzikas mini-festivālu “Brīnumu Nakts” dzimtajā Madonā, kas ir viens no dažiem šāda veida pasākumiem Latvijā, kas norisinās ārpus galvaspilsētas Rīgas. Kā savos mūzikas ierakstos, tā dzīvajās uzstāšanās jau kopš 2005. gada KODEK nereti izaicina klausītājus ar savu unikālo skatuves tēlu un skanisko estētiku, kuras vērtības sakņojas patiesā neatkarīgās mūzikas un mākslas garā.
KODEK ir gan vairākkārt ticis nominēts un arī saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons” kategorijā “Labākais elektroniskās mūzikas albums” (2012.gada albums “Flavours From The Future”).
Pasākumu noslēgs Peru dzimušās vinilplašu manipulatores un skaņu mākslinieces Marijas Čavesas (Maria Chavez) dj sets. Čavesas skaņu mākslas darbi tikuši izstādīti galerijās “Documenta 14” Atēnās, “JUDD Foundation” Teksasā un Getija muzejā Losandželosā; viņa bijusi redzama gan uz žurnāla “The Wire” vāka, gan uz akadēmiskā izdevuma “History of Electronic and Experimental Music” apvākojuma.
Sadarbībā ar Skaņu meža līdzdibināto un līdzkoordinēto novatoriskās mūzikas platformu “SHAPE+”, ko atbalsta Eiropas Savienība, šajā vakarā audiovizuālu priekšnesumu sniegs izraēliešu-vācu komponistes un elektroniskās mūziķes Maijas Šēnfeldes (Maya Shenfeld) un portugāļu kino mākslinieka Pedro Maijas (Pedro Maia) duets. Šēnfeldes debijas albumu “In Free Fall” pērn laidusi klajā ievērojamā izdevniecība Thrill Jockey. Medijs “The Guardian” šo ierakstu komentē sekojoši: “Liela daļa “dūkoņā” balstīta minimālisma var šķist visai harmoniski neizteiksmīga, taču Šēnfeldes kompozīcijas ir pilnas ar notikumiem. [..] Šēnfelde ir rakstījusi par savstarpēji konkurējošajām Izraēlas pilsētām Jeruzalemi un Telavivu – seno, traģisko un svēto pilsētu un atmosfērisko piejūras ballīšu pilsētu – uzsverot, ka personīgi jūt lielāku tuvību pirmajai no divām. Jeruzalemes askētiskais gars ir savdabīgā veidā jūtams šajā ierakstā – šī ir mūzika, kas lieto 21. gs. tehnoloģijas, lai rosinātu asociācijas ar liturģiskiem dziedājumiem un seniem tempļiem.” Šēnfelde par albuma pamatinstrumentiem izvēlējusies analogo elektroniku, pūšaminstrumentus un balsis.
Pedro Maija dzīvajos priekšnesumos veic manipulācijas ar 16mm un 8mm kinolentēm, strādājot krustcelēs starp analogo, digitālo un “dzīvo” kino.
Flowerpower ir elektroniskās mūzikas duets no Latvijas, kuru veido komponistes Agita Reķe un Sofija Zaiceva. Fokuss tiek vērsts uz skaņu eksperimentiem dzīvā laika performancēs, izmantojot analogos sintezatorus, dažādus ierakstus, kā arī pievienojot digitālu skaņu, veidotu kādā no datorprogrammām. Flowerpower apvieno eksperimentālu, ambientu improvizāciju ar deju mūzikas elementiem. 2021. gadā Flowerpower izdeva savu pirmo albumu “Margery the Medium”, savukārt 2023.gada maijā Flowepower piedalījās “Tallinn Music Week”, uzstājoties uz “Skaņu meža” skatuves.
Festivāla biļetes cena ir 50 EUR, tās ir iespējams iegādāties “Biļešu Servisa” kasēs un www.bilesuserviss.lv. Biļete ir derīga trīs festivāla pasākumu apmeklējumam – 30.septembrī pasākumu telpā “Tu jau zini kur.” un 6.-7.oktobrī kultūras ēkā “Hanzas Perons”. Pārējo festivāla pasākumu apmeklējums ir bez maksas.
Festivālu “Skaņu mežs” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Dānijas Kultūras institūts, Kultūras ministrija, Gētes institūts Latvijā, “Nordic Culture Point”, fonds “Trust for Mutual Understanding” un “Valmiermuižas alus”.
Mediju partneri: “TVNET”, “Rīgas Laiks”, “Mūzikas Saule”, Radio NABA.
“Skaņu mežs” ir dalībnieks novatoriskajai mūzikai veltītajā platformā “SHAPE+” un projektā “tekhnē” – abus atbalsta Eiropas Savienība.
Festivāls uzsācis dalību arī Ziemeļeiropas eksperimentālās mūzikas festivālu tīmeklī “NERDS” (“North European Resonance and Dissonance Society”).
Festivāla ietvaros notiks arī aktivitātes no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstīta projekta “LYRA”, kas paredzēts bērniem un jauniešiem.
LaIPA dibinātā nodibinājuma “Fonds Līdzskaņa” vārdā aicinām atbalstīt “Fonda Līdzskaņa” sociālo iniciatīvu – Mūziķu labdarības skrējienu “Pieliec plecu!”, kas notiks 8. oktobrī, Rīgā pie Māras dīķa plkst. 10.30.
Nodibinājums “Fonds Līdzskaņa” ir izveidots, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušiem mūziķiem, palīdzot risināt gan veselības, gan citas problēmas, ar kurām saskārušies mūziķi. Sīkāk ar “Fonda Līdzskaņa” darbību var iepazīties nodibinājuma mājaslapā lidzskana.lv.
Šogad Mūziķu labdarības skrējiena laikā savāktie līdzekļi pilnā apmērā tiks novirzīti jau par tradīciju kļuvušo “Fonda Līdzskaņa” mūziķu sociāli radošo nometņu organizēšanai. Ikvienam dalībniekam ir iespēja izvēlēties skriet, nūjot vai noiet kādu no divām distancēm – 1,3 km (viens aplis apkārt Māras dīķim) vai 5,2 km (4 apļi apkārt Māras dīķim).
Pamanījuši, ka vasara šoruden īpaši nevēlas teikt ardievas, apvienojušies un atvasarai veltītu hitu “Īzī” radījuši Kurzemes dziedātājs un rokmūziķis Jānis Lemežis un viņa novadnieks, ekscentriskā kantrī mūzikas ansambļa “Noslēpums” vokālists Helge Holgers, pievienojoties grupai “Velvets”.
Jānis Lemežis un viņa draugi no grupas “Velvets” – Uldis Knapšis, Ainis Rudzītis un Roberts Dinters – pērn muzikāli aplaimoja kādus kāziniekus, kuru vidū gadījās arī Helge Holgers.
“Pēc pavisam neilga brīža sapratām, ka mums ir daudz, par ko runāt,” vēstures pavedienu šķetina Helge. “Nospriedām, ka jau tuvākajā nākotnē noteikti jāsatiekas vēlreiz, jāpasēž un jāparunā vēl.”
“Iesākumā pat nebija doma rakstīt kopā mūziku,” uzsver Jānis. “Taču nākamreiz jau pasēdējām pirtiņā un kādā brīdī neizbēgami sākām apmainīties arī ar radošām idejām. Es piedāvāju muzikālu tēmu, Uldis piebilda, ka vispār ir tāds fantastiki izdevies vakars, kad var forši pasēdēt un padzert aliņ’, bet Helge pēkšņi sāka to dziedāt… Tajā pašā vakarā dziesma būtībā jau bija gatava!”
Uldis piebilst, ka vispār tā arī patiesai mūzikai jārodas – ar prieku un patiku, neko pārāk “nesamudrījot”, jo tad viss skan dabīgi un mīļi.
Dziesmā “Īzī” vēstīts par atpūtu pēc dienas darbiem un pienākumiem, ar kuriem, protams, jātiek galā, lai arī tie bieži ir gan fiziski, gan garīgi nogurdinoši. Tad nu katram jāatron savs veids, kā nogurumu izkliedēt. Un arī jāuzdod jautājums – kā īsti vēlamies atpūsties? Vai izvēlētais veids tiešām ir labākais un veselīgākais vai gluži vienkārši pierastākais? Mūziķi cer, ka dziesma un arī Raivo Mihailova radītais lauku idilles videoklips ne tikai izklaidēs, bet arī liks katram uzdot sev šādus un tamlīdzīgus jautājumus.
Vasaras paildzināšanai radītā hita “Īzī” skaņas pēcapstrādi izveicis Gints Stankevičs un tas noklausāms mūzikas straumēšanas servisos, kā arī izdzirdams labākajās Latvijas radiostacijās.
Lai nodrošinātu vislabāko lietošanas pieredzi, mēs izmantojam tehnoloģijas, piemēram, sīkdatnes (cookies), lai saglabātu un/vai piekļūtu ierīces informācijai. Piekrišana šīm tehnoloģijām ļaus mums apstrādāt datus, piemēram, pārlūkošanas uzvedību vai unikālus identifikatorus šajā vietnē. Nepiekrišana vai piekrišanas atsaukšana var negatīvi ietekmēt noteiktas funkcijas un vietnes darbību.
Funkcijas
Always active
Tehniskā uzglabāšana vai piekļuve ir stingri nepieciešama likumīgajam mērķim - nodrošināt konkrēta pakalpojuma izmantošanu, ko abonents vai lietotājs ir nepārprotami pieprasījis, vai vienīgi, lai veiktu komunikācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā.
Preferences
The technical storage or access is necessary for the legitimate purpose of storing preferences that are not requested by the subscriber or user.
Statistika
Tehniskā uzglabāšana vai piekļuve, kas tiek izmantota tikai statistikas nolūkos.The technical storage or access that is used exclusively for anonymous statistical purposes. Without a subpoena, voluntary compliance on the part of your Internet Service Provider, or additional records from a third party, information stored or retrieved for this purpose alone cannot usually be used to identify you.
Marketings
Tehniskā uzglabāšana vai piekļuve ir nepieciešama, lai izveidotu lietotāju profilus reklāmas nosūtīšanai vai lai izsekotu lietotāju šajā vietnē vai vairākās vietnēs līdzīgiem mārketinga nolūkiem.
