Latvijas Mūzikas Ziņas

March

19

Mar

Normunds Rutulis sadarbojas ar somu dīdžeju Oliver Paris un dzied angļu valodā

Normunds Rutulis publisko jaunu dziesmu, kas tapusi sadarbībā ar somu dj un mūzikas producentu Oliver Paris. Pirmais viņu kopdarbs ir electroswing manierē ieturētā dziesma “LET’S SWING!” Vasarai un ballītēm piestāvēs!
 
Normunds Rutulis: “Pirms gada mani uzmeklēja latviešu mūzikas producents DJ Plastic ar piedāvājumu izveidot melodiju kāda man tolaik vēl nezināma somu dj mūzikas sagatavēm. Nolēmu pamēģināt. Ar DJ Oliver Paris sazvanījos un vienojāmies sākt šo internacionālu mūzikas projektu nekavējoties. Vispirms iedziedāju demo bez vārdiem, vien to melodiju un frāzējumu, kas tajā brīdī iešāvās prātā. Galu galā sanāca pilna forma, kurai vēlāk vārdus sarakstīja Olivera brālis IGOR, kurš veiksmīgi darbojas Somijas hip hop segmentā. Tā kā šis projekts nebija prioritārs, līdz gala rezultātam nokļuvām tikai tagad. Tomēr abi ar paveikto esam apmierināti. Electroswing ir deju mūzikas paveids, un, lai gan tā pirmsākumi atrodami jau 90to gadu sākumā, Latvijā lielu popularitāti tas nav paguvis iemantot. Mums ir cerības, ka ar “Let’s swing!” izdosies tā pozīcijas mūsu mūzikas tirgū uzlabot. Tiesa gan, šī ir viena no retajām reizēm, kad atļāvos dziedāt angļu valodā. Taču tā kā šis singls šodien tiek publicēts arī Somijā, tas ir saprotami.”

DJ Oliver Paris: “ Rīgas klubu publika mani ir iepazinusi, jo šad un tad uzstājos te ar saviem dj setiem. Klubu mūzikā esmu kopš 1999. gada, bet 2007.gadā kļūt par savas koncerttūres dīdžeju mani uzaicināja zviedru klubu mūzikas zvaigzne Pandora. Drīz pēc tam sāku arī producēt mūziku. Lai gan esmu uzaudzis ar roku, rokenrolu un popmūziku, kuru “uzsūcu” MTV un VH1, esmu nostabilizējies klubu mūzikā. Un ļoti patīk veidot t.s. “mashup” miksus. Mana kaisle ir mūzika un es mīlu dažādus mūzikas žanrus, tāpēc šoreiz atļāvos paeksperimentēt electroswing manierē, kas ir gana stilīgi, ritmiski un līdzi dejojams. Priecājos, ka izdevās satikt Normundu, jo meklēju tieši kādu latviešu dziedātāju, kurš vienlīdz labi jūtas kā popmūzikā un svingā, tā deju mūzikā. Viņa veidotā melodija un vokālā maniere iedvesa manam trekam jaunu vēsmu un nu, to var dzirdēt kā Helsinkos, tā Rīgā un arī visur citur pasaulē. Let’s swing!”
 
Producents un autors DJ Oliver Paris
Melodiju sacerēja un dzied Normunds Rutulis
Vārdus sarakstīja Igor Parri
Dziesmas mixmaster veidoja Jānis Kalve (Labo ierakstu studija)
» Lasīt vairāk

19

Mar

Eiropas radošās asociācijas aicina: Novietosim kultūru Eiropas atveseļošanas plāna centrā!

Atklātā vēstule “Iekļaujiet kultūru savas valsts atveseļošanās stratēģijās un atjaunojiet kultūras dzīvi Eiropā” 2021. gada 19. martā tika nosūtīta 27 valstu valdībām un Eiropas Savienības institūcijām. Vēstuli parakstījuši 110+ Eiropas mēroga kultūras tīklu un organizāciju pārstāvji. Informē – Agnese Cimuška-Rekke “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore.

Eiropas radošās asociācijas vēstulē Eiropas Komisijai aicina Eiropas Savienības dalībvalstis iekļaut kultūras sektoru kā vienu no atveseļošanās un noturības plāna prioritātēm, šādi garantējot Eiropas kultūras nākotni.

Eiropas kultūras ekosistēmas pārstāvji mudina Eiropas savienības dalībvalstu valdības atvēlēt vismaz 2 procentus no kopējā finansējuma kultūras atlabšanas fondam un noteikt kultūru kā prioritāti arī saistībā ar Eiropas Atveseļošanas instrumentu “Next Generation EU”.

Dalībvalstis savu nacionālo rīcības plānu (National Recovery and Resilience Plan) iestrādnes Eiropas Komisijā prezentē laika posmā līdz 30. aprīlim. Radošās asociācijas aicina dalībvalstis izstrādes posmā sadarboties ar kultūras kopienu un pilsonisko sabiedrību organizāciju pārstāvjiem: “Eiropas kultūras ekosistēmas atjaunošanai jāattīsta ilgtermiņa strukturālais atbalsts, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās puses - gan valsts, gan privātās.” – rakstīts vēstulē.

Nodrošinot to, ka kultūra tiek iekļauta Eiropas atveseļošanās un noturības plānā  palīdzēs gan nozares nākotnei, gan dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas nākotnē. Kultūras ekosistēmas atdzīvināšana sniedz cerību miljoniem darba ņēmēju, kuru darba vietas tika apdraudētas pandēmijas dēļ.

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”  ir Eiropas mūzikas eksporta asociācijas (European Music Exporters Exchange, EMEE) biedrs un viena no dibinātājorganizācijām.

Links uz vēstules orģinālu

 

» Lasīt vairāk

19

Mar

HipHop grupa ReQi ir radījusi jaunu hītu, lai aicinātu politiķus paskatīties uz sevi tautas acīm

HipHop grupa ReQi ir radījusi jaunu dziesmu ar nosaukumu “Meksikāņu seriāls “Pandēmija””, aicinot politiķus paskatīties uz sevi sabiedrības acīm. Dziesmas iniciators ir uzņēmējs un viens no grupas solistiem Edgars Bergholcs, kuram ideja par dziesmu radās, ņemot vērā ieilgušo pandēmijas situāciju un valdības neviennozīmīgos lēmumus.

“Dziesma ir labs veids, kā uzrunāt sabiedrību un vienlaikus valdību šajā pandēmijas laikā. Smalki niansējot jokus, mēs paužam labestīgu protestu valdības lēmumiem, sakot, ka sabiedrība ir sagurusi no tiem. Varam droši teikt, ka šī dziesma ir veltījums tiem tautas kalpiem, kas šobrīd lemj par mūsu dzīvēm. Ar šo dziesmu mēs aicinām paskatīties ar mūsu acīm – redzēt sevi no malas. Mēs ceram, ka arī līdz valdības un parlamenta “ausīm” nonāks šis singls un, iespējams, tas liks rūpīgāk izsvērt atsevišķus gudro galvju lēmumus,” atzīst Edgars Bergholcs.

Mūziķis aicina nevienu neapvainoties par dziesmas vārdiem – to mērķis nav aizskart, bet gan likt aizdomāties par sabiedrībā aktuālām tēmām.

ReQi (saīsinājums no “Redz kur ir”) ir enerģiska un radoša grupa, kuras pamata ideja ir 90. gadu HipHop vēsmas ar dažādu žanru skanējumu un profesionālu mūziķu piesaisti.  Tā kopš 2019. gada, kad tika izveidota, ar savām dziesmām pievērsusi sabiedrības uzmanību sociāli, ekonomiski un politiski aktuālām tēmām. Piemēram, dziesma “Elektrība” ir veltījums bērniem, kurā aicina tos ievērot elektrodrošību. Grupas dibinātājs ir Edgars Bergholcs, tās pamatsastāvā darbojas Edgars Bergholcs, Andris Balodis, Kristaps Kaļinka, Kristaps Krievs (DJ KRII), Aleksejs Balinskis (Alex), Mārtiņš Burkevics, kā arī Egons Kronbergs. Līdz šim grupa izdevusi jau vairākus singlus – “Sprīdītis” (2021), “Elektrība” (2020), “Ātrums” (2020) , 90tie/Pilnīgi pajāt (2020). 

» Lasīt vairāk

18

Mar

Divi reperi, vijolniece, pīles un bobiks

ansis sadarbībā ar Armless Birds Productions piedāvā video versiju vienai no populārākajām godalgotā albuma “Liela māksla” (2020) dziesmām “Pīle”, kurā piedalās reperis rolands če un vijolniece Kristīne Balanas.

ansis ir reperis un hip-hop mūzikas producents no Ķemeriem, Jūrmalas; viens no apvienību “Dirty Deal Audio”, “PKI” un “Kreisais Krasts” dalībniekiem. Ar repu aizrāvies jau kopš 2001. gada, taču plašāku atpazīstamību un arī mūzikas apskatnieku atzinību ieguvis pēc ar “Zelta Mikrofonu” apbalvotā albuma “Balzams” (2017, Netīrās Cilpas) un hita “Zemes stunda” (2018) kopā ar Kristīni Pāži un Kasparu Ansonu. Latvijas hiphopa aprindās zināms kā viens no tehniskākajiem un daudzpusīgākajiem reperiem. anša jaunākais albums “Liela māksla” (2020, Netīrās Cilpas) kļuvis par Spotify pirmo 24 stundu laikā straumētāko latviešu mūzikas ierakstu. “Liela māksla” nesenajā Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2021” ceremonijā apbalvota ar divām trofejām, iegūstot gan gada labākā pašmāju hip-hop mūzikas ieraksta, gan gada labākā albuma titulu, ko repa ieraksts Latvijā saņem pirmoreiz.

Spotify

rolands če ir reperis, dziesmu autors un producents no Talsiem, kurš ar mūziku nodarbojas jau vairāk kā desmit gadu, profesionālāk tai pievēršoties 2016. gadā. Mūzikā darbojas gan kā solo mākslinieks, gan piedalījies vairākos kopprojektos, no kuriem zināmākais ir duets kopā ar kolēģi, reperi xantikvariāts – abu pēdējais kopalbums "Siera Plate 2" ir guvis klausītāju atsaucību, kā arī tika nominēts Latvijas mūzikas balvai "Zelta mikrofons 2019”. Kopš 2020. gada kļuvis par vienu no Universal Music Group pārstāvētajiem Latvijas mūziķiem, otrajam ar leiblu sadarbībā tapušajam singlam “Atkal jau” iekļūstot “Zelta Mikrofona” nomināciju sarakstā starp Latvijas labākajiem 2020. gada mūzikas video.

Vijolniece Kristīnes Balanas, kuru britu laikraksts “The Times” reiz dēvējis par “šokējoši virtuozu” mūziķi, ieguvusi trešo vietu prestižajā ARD mūzikas konkursā (Vācijas nozīmīgākajā klasiskās mūzikas konkursā), 2018. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu kā Latvijas gada labākā jaunā māksliniece, kā arī Jauno talantu izcilības fonda balvu no Viņas Majestātes Spānijas karalienes Sofijas. Bijusi vairāku pasaules vadošo orķestru soliste (Londonas Filharmoniskais orķestris, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Parīzes kamerorķestris un daudzi citi), bieži viesojoties arī Berlīnes Filharmonijā, Sautbenkas Mākslas centrā un Kārnegija zālē Ņujorkā. No ielu muzikantes un rokenrola dziedātājas Latvijā līdz studijām pie Giorgija Pauka ar izcilību absolvētajā Karaliskajā mūzikas akadēmijā Londonā un Hansa Eislera augstskolā Berlīnē pie Koļas Blahera — tas veidojis Kristīnes īpašo, harismātisko spēles stilu, ko laikraksts “The Strad” raksturojis kā “mežonīgu, bezbailīgu un dramatisku”.

“Pīles” video versiju veidojuši Armless Birds Productions, producents — Ritvars Stankevičs. Kinematogrāfi — Artūrs Valdmanis un Artūrs Vanags, režija — Artūrs Vanags un Ritvars Stankevičs, montāžas režisors — Artūrs Valdmanis, lomās — Ansis Kolmanis, Rolands Čivčs, Kristīne Balanas, Artūrs Jenots un Linda Beķere, producenta asistente — Līva Kolmane, skaņu dizains — Ansis Kolmanis, grims — Anita Zvirbule.

» Lasīt vairāk

17

Mar

Zināmi Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2021 laureāti

16. martā tiešraidē no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju centra tika paziņoti aizvadītā gada spožākie ieraksti Latvijas mūzikā, kas bija iesniegti šoreiz rekordlielā skaitā.

Mūzikas ierakstu gada balvas tika pasniegtas jau 25. reizi. Metālmākslinieka Armanda Jēkabsona izgatavotās Zelta Mikrofona statuetes tika pasniegtas 22 kategorijās. Balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā tika pasniegta bērnu vokālajai studijai "Knīpas un Knauķi". Vienīgais mūziķis, kurš balvu pasniegšanas ceremonijā saņēma vairākas Zelta Mikrofona statuetes, ir reperis ansis, kura albums “Liela māksla” tika godināts kā 2020. gada Labākais hip-hop mūzikas albums un Gada albums.

Ceremonijā uzstājās Maestro Raimonds Pauls kopā ar Gunti Skrastiņu, grupa Instrumenti un dīva Linda Leen.  Aija Andrejeva, Agnese Rakovska un Kristīne Pāže izpildīja visvairāk nominēto dziesmu (kopskaitā trīs kategorijās) "Laime šī". Izskanēja Ivo Fomina dziesmas "Tu man esi" un Aijas Andrejevas un Zebrenes dziesmas "Šamanis" pirmatskaņojumi.

Šī gada Eirovīzijas dziesmas ”The Moon is Rising” skatuves pirmatskaņojumu izpildīja Samanta Tīna, savukārt, uz savas radošās darbības divdesmitgadi atskatījās reperis Ozols kopā ar rolandu če. Ar priekšnesumiem uzstājās arī Chris Noah Jāņa Ruņģa Klātbūtne, debitante Loreta Reide un rokmūzikas apvienojums ar hip-hopu - Nova Koma kopā ar reperiem Edavārdi un Idus Abra.

Balvas laureātiem pasniedza Latvijas Republikas Kultūras ministrs Nauris Puntulis, ilggadējais Zelta Mikrofona ceremonijas vadītājs Fredis, Radio Skonto pārstāvis Valdis Melderis, TV3 ētera personības Kristīne Garklāva un Arnis Krauze, Spēlmaņu nakts laureāts kategorijā Labākais aktieris Kārlis Reijers. Savus kolēģus godināja arī tādi vairākas Zelta Mikrofona balvas saņēmuši mūziķi kā Prāta Vētra, Dzelzs Vilks, Arstarulsmirus, Iļģi, Normunds Rutulis, Roberts Gobziņš, Lauris Reiniks, kā arī iepriekšējās ceremonijas laureāte kategorijā debija - Patrisha. Mūziķus sveica arī LaIPA izpilddirektore Liena Grīna, Radio Star FM un portāla TVNET pārstāvji.

Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta Mikrofons organizē Latvijas skaņu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība (LaMPA) un Micrec PM sadarbībā ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA) un Kultūras Ministriju, kā arī ar Elektrum un Vivus.lv atbalstu.

Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2021 laureāti:

Alternatīvās vai eksperimentālās mūzikas albums:
Yggdrasil – Jānis Ruņģis
Izdevējs: Jersika Records

Džeza vai fanka mūzikas albums:
Identities – Kārlis Vanags un Latvijas Radio Bigbends
Izdevējs: Jersika Records

Elektroniskās mūzikas albums:
Dialogue – Kasetes
Izdevējs: NABA MUSIC un MELO RECORDS

Hip-hop mūzikas albums:
Liela māksla – ansis
Izdevējs: Netīrās cilpas

Indie mūzikas albums:
Šākātā – Alise Joste
Pašizdots

Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums:
igo/hermanis/dziesmas – Igo, Aivars Hermanis
Izdevējs: Upe tuviem un tāliem

Klasiskās mūzikas albums:
Vēja mirdzums – Liepājas Simfoniskais orķestris, Vestards Šimkus, diriģenti Gintars Rinkevičs un Atvars Lakstīgala
Izdevējs: SKANI

Metāla mūzikas albums:
Control – Tesa
Izdevējs: My Proud Mountain

Mūzikas albums bērniem:
Nu-ku-smalki-šiki-drū – Laura Polence
Izdevējs: Tuta Media

Popmūzikas albums:
Tūrists – Dons
Izdevējs: Donsmusic

Rokmūzikas albums:
Kovārņu mazbērniem – Židrūns
Izdevējs: I Love You Records

Šlāgera mūzikas albums:
Nopietni pa jociņam – Guntis Skrastiņš un Raimonds Pauls
Izdevējs: “Forte Production”

Tautas vai pasaules mūzikas albums:
Dziesmas no Aulejas – Tautumeitas

Gada albums:
Liela māksla – ansis
Izdevējs: Netīrās cilpas

Dziesma:
Antidepresanti – Zebrene & Ozols

Debija:
LG ir HH – ŪGA

Videoklips:
Kaut kaili – Kautkaili

Koncertieraksts video:
Dabas koncertzāle. Geastrum. Basas kājas

Elektrum Gada dziesma:
Dzeguzes balss – Carnival Youth

Radio hits:
Haosā - Astro'n'out un Sudden Lights

Labākais albuma dizains:
Kompozīcijas – Triānas Parks
Foto Elizabete Džeina Rubene, dizains Policy Production

Mūža ieguldījums Latvijas mūzikas attīstībā:
Knīpas un Knauķi

» Lasīt vairāk

17

Mar

Jānim Stībelim jauns singls!

Dziedātājs un dziesmu autors Jānis Stībelis piedāvā pirmo 2021. gadā radīto singlu “Šonakt zvaigznes krīt “ un tas papildinās topošo albumu, kas, cerams, tuvākā vai tālākā nākotnē ieraudzīs dienasgaismu.

Autors par skaņdarbu stāsta:

"Dziesma tapa šī gada sākumā, kad ātri satumsa. Tomēr joprojām mēs gaidām gaismu, gaidām vasaru, gaidām pārmaiņas, kas mūs varētu iepriecināt. Reizēm ir grūti, un mēs meklējam to, ko, šķiet, esam zaudējuši. Brīžiem esam aizmirsuši priecāties par vienkāršo, par to, ka kūst sniegs, nāk pavasaris, čivina putni. Mēs aizmirstam, kas mūsu dzīvē ir patiesi svarīgs, aizmirstam savus mīļos cilvēkus, kuri ir līdzās un sniedz mums savu mīlestību un palīdzīgu roku ikdienā.

Tāpēc es aicinu atcerēties, ka šai pasaulē ir kāds, kurš mūs mīl vai kuru mīlam mēs, un nekautrēties izrādīt mīlestību.”

Mūzika un vārdi – Jānis Stībelis

Ģitāras – Jānis Kalniņš

Ieraksts, mix un master – Jānis Kalve ("Labo Ierakstu Studija")

Producenti – Jānis Stībelis un Juris Ludženieks

» Lasīt vairāk

16

Mar

ZeBrene un Aija Andrejeva laiž klajā singlu “Šamanis”

Pagājušajā gadā Latvijas mūzikas tirgū ienākušais mistiskais tēls ZeBrene laiž klajā savu otro singlu “Šamanis”, kas šoreiz tapis sadarbībā ar pazīstamo pašmāju mākslinieci Aiju Andrejevu, kā arī producentu Kasparu Ansonu.

ZeBrenes dziesmas, lai arī šobrīd tikai divas, tomēr vienmēr ir par psiholoģiskām, iekšējām problēmām, piemēram, dziesma “Antidepresanti” – par depresiju. “Šamanis” savukārt ir kā stāsts par bērnības traumām, kas, cilvēkam pieaugot, liek par sevi manīt, un ir jāsāk domāt par to, ko ar tām iesākt, kā tās labot, kā sev palīdzēt. Tas ir darbs ar sevi, ar senām problēmām, kas gadu gaitā iekrātas un apslāpētas. “Tā, iespējams, skan kā joku dziesma, bet patiesībā tā nemaz nav joks. Tā “mērcīte”, kurā šī dziesma pagatavota, ir iedvesmojoša, un es ļoti ceru, ka tā iedvesmos arī citus. Man personīgi tā stāsta par identitātes krīzi, par to, ka pienāk mirklis, kad cilvēks tā kā nedaudz pazaudē sevi, kad dzīvē ir posms, ka mēģini sasniegt virsotnes tiktāl, ka aizmirsti, kas tu esi, un atkal sāc sevi meklēt no jauna. Ir aizmirsts iekšējais bērns, bet tu saproti, ka īstais prieks un dzīvesprieks ir iespējams tikai tad, kad esi harmonijā ar to,” atklāj Andrejeva.

Autoram šī dziesma ir kā ceļojums savās iekšējās problēmās. “ZeBrene savas problēmas risina dziesmā un, iespējams, kāds cits, ieklausoties vārdos un singlā kopumā, spēs risināt savējās, jo katram ir savs Šamanis. Cits par savu Šamani uzskatīs atpūtu, cits izdzers trīs vīna glāzes vakarā, vēl kāds ies pie psihoterapeita vai varbūt pat meklēs īsta Šamaņa palīdzību. Katrs dara to, kas viņam der,” skaidro ZeBrene.

Pats ZeBrene atklāj, ka šī dziesma radusies vēl mirkli pirms viņa skatuviskās dzimšanas, teju vai nokritusi no debesīm, sūtīta no satelīta un uzreiz bijis skaidrs, ka tā jāieraksta duetā ar Aiju Andrejevu, jo skaņdarbs ir rotaļīgā vintage stilā, tajā jūtama hipiju gaisotne. “Mani sadarbībai uzrunāja pats ZeBrene un, tā kā manā “Spotify” playlistē iepriekšējā gadā visklausītākā dziesma bija viņa “Antidepresanti”, es nespēju atteikt. Sadarbība ar viņu bija ļoti viegla. Tā, it kā mēs būtu tikušies un kopā strādājuši jau iepriekšējā dzīvē vai vienkārši darītu to jau vairākus desmitus gadu. Es ļoti ceru, ka šis kopumā ļoti uzmundrinošais gabals būs kā radīts šim drūmajam laikam kopumā. Arī videoklips dziesmai ir iedvesmojošs, pacilājošs un pavasarīgs. Ļoti gribētos, lai tas viss kopā iedod klausītājiem lielu enerģijas un prieka devu!” stāsta Andrejeva.

Dziesmai ir tapis arī videoklips, ko veidojis režisors Elvijs Pārpucis. “Kad klausījos dziesmu, uzreiz prātā ienāca pirmais pavediens, pie kā pieķēros, jo pašam šķita interesanti ne tikai nofilmēt klipu, bet arī uzbūvēt studiju, radīt aizraujošu pašu procesu, ne tikai gala rezultātu. Gribējās, lai ir lielāka iesaiste arī gatavošanās procesā, tāpēc mums bija darbs pie studijas uzbūves, krāsošanas, tā teikt, liela ņemšanās, lai iegūtu vizuāli interesantu rezultātu. Šim pirmajam impulsam klāt likām Aijas domu, ka klipā vajag bērnus un to, ka es šobrīd esmu aizrāvies ar dzeltenu krāsu. To visu kopā savienojot, sanāca likumsakarīgs rezultāts,” stāsta Elvijs.  

» Lasīt vairāk

16

Mar

MØNTA atkal ir MONTA un izdod dziesmu “Cilvēki melo”

Dziedātāja un dziesmu autore Monta Strūberga, kura 2019.gadā startēja ar skatuves vārdu MØNTA, turpmāk startēs ar savu īsto vārdu un šonedēļ laiž klajā savu jaunāko dziesmu “Cilvēki melo”.

2020. gada oktobrī nāca klajā dziedātājas debijas minialbums “Otra viņa”, ar kuru MONTA noslēdza pirmo posmu savā radošajā karjerā, lai šogad startētu jaunā kvalitātē un skanējumā. Ja agrākie ieraksti tapa sadarbībā ar pieredzējušo producentu Gintu Stankeviču, tad šogad uzsākta sadarbība ar producentu un ģitāristu Jāni Čubaru, kurš pazīstams arī kā grupas “Otra Puse” ģitārists.

Monta: “Nozīmīgas pārmaiņas ir notikušas ne tikai apkārt, bet arī manī. Kā jau lielākā daļa cilvēku šajā laikā, esmu daudz ko pārdomājusi un kaut ko arī sapratusi par sevi un pasauli. Varētu teikt – esmu parakusies dziļāk. Un te nu es esmu – MONTA, bez nekā lieka. Tādu mērķi es esmu sev izvirzījusi šogad – izskatīties, izklausīties un būt tai, kas es esmu.”

Jaunā dziesma atklāj jaunu skanējumu, atšķirīgākas noskaņas no iepriekšējām dziesmām un citu muzikālo struktūru. Pats dziesmas vēstījums ir par to, ka cilvēki pārāk daudz melo un paši sāk ticēt saviem meliem. Meli ir vispakārt. Dziesmas video, kuru veidojis Ēriks Saksons, attaino dziesmas autores dažādās noskaņas un sajūtas, kuras visas realizējas vienā cilvēka prātā”.

Monta turpina: “Es šo dziesmu uzrakstīju, iedvesmojoties no aktiera Džima Kerija teiktā “Es domāju, ka visiem vajadzētu kļūt bagātiem un slaveniem un darīt visu, par ko ir sapņojuši, lai ieraudzītu, ka tajā nav atbildes.” Man šķiet, ka viņš kaut ko būtisku ir sapratis.

Lai gan “Cilvēki melo” apskata vairākus tematus. Tajā nav vienas patiesības. Un tomēr viss ir pavisam vienkārši – pasaule ir tāda, kāda tā ir un cilvēki ir tādi, kādi tie ir.”

» Lasīt vairāk

16

Mar

Ērika Matule izdod dziesmu "Tu mani hipnotizē"

Mūzikas skatuvi ir gatava iekarot jaunā un daudzsološā izpildītāja Ērika Matule no Rēzeknes.

Ērikas kaislība jau no agras bērnības ir bijusi mūzika, bet tikai pagājušajā gadā nolēma sevi parādīt plašākai publikai. Ikdienā māksliniece darbojas sociālās rehabilitācijas jomā, paralēli tam muzicē – dzied grupā “Rūnas”, vada un organizē dažādus pasākumus.

Nu pat Ērika ir izdevusi dziesmu “Tu mani hipnotizē”, kura ir veltīta nerimstošai mīlestībai pret savu otru pusīti. Iedvesmu dziesmai jaunā dziedātāja smēlās no savu vecāku ilgstošās kopdzīves un saticības. Vārdi “hipnotizē” un “destruktivizē” ļauj aizdomāties, ka nevienas attiecības nav ideālas, bet ja ir mīlestība…tā uzvar ikvienā situācijā un dzīvo mūžam.

Mūziķe šobrīd strādā pie sava debijas albuma, kurā uzsvars tiks likts uz visu skaisto kas ir mums apkārt.

 

» Lasīt vairāk

15

Mar

Grupa “Very Cool People” VEF Kultūras pilī prezentēs jaunu koncertprogrammu

Superatraktīvā grupa “Very Cool People” sagatavojusi jaunu koncertprogrammu, ko prezentēs VEF Kultūras pils koncertcikla “Koncerts ar odziņu” tiešsaistes koncertā 31. martā plkst. 19.00. Tas būs muzikāls ieskats šā gada rudenī gaidāmajā albumā “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism”.

Gaidāmais būs jau astotais grupas albums, un šoreiz uzmanības centrā ir paši pamatsastāva dalībnieki bez pieaicinātiem vokālistiem. Albumā un attiecīgi koncertprogrammā “50 Years of Influence + 30 Years of Cool Equals 13 Years of Music Hooliganism” džezs savijas ar klasisko mūziku, balkānu mūzika ar metālu, surf mūzika ar fanku un soulu, kora mūzika ar klezmeru un Latvijā dzīvojošo tautu mūziku. 

Var droši apgalvot, ka “Very Cool People” atrodas savas muzikālās attīstības un radošuma plaukumā. Jau kopš 2017. gada katru gadu tiek izdots jauns albums, ir izveidotas vairākas koncertprogrammas, kas prezentētas gan lielākajos džeza un popmūzikas festivālos Baltijā, gan tūrēs pa citām ārvalstīm, kā arī notikusi vairākkārtēja viesošanās Latvijas lielākajos TV pasākumos.

Albuma nosaukums simbolizē šā brīža situāciju grupas attīstībā. Visi tās dalībnieki muzikālo izglītību aizsākuši 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad apmācības process Latvijā norisinājās vēl pēc Padomju Savienības 50 gadus koptās tradīcijas, kurā ne džezam, ne ritmiskajai mūzikai netika pievērsta vajadzīgā uzmanība, bet no 90. gadu vidus visiem bija pieejama mūzika, kas tika radīta aiz dzelzs aizkara – džezs, roks, hiphops.

2000. gadu sākumā, vēl pirms grupas rašanās, tās tagadējie dalībnieki turpināja muzikālo izglītību gan Latvijā jaunizveidotājā džeza izglītības virzienā, gan arī studēja Lietuvā, Dānijā un Nīderlandē, kur džeza un populārās mūzikas izglītībai ir daudz senākas tradīcijas. Pēc studiju beigām 2000. gadu otrajā pusē tika izveidota grupa “Very Cool People”, kas, eksperimentējot un pārkāpjot mūzikas žanru robežas, ne tikai kļuvusi par veiksmīgu un sevi pierādījušu mūziķu apvienību Latvijā, bet arī mērķtiecīgi bruģē ceļu ārpus tās robežām, dodoties koncertēt uz Vāciju, Ungāriju, Rumāniju, Serbiju, Spāniju, Austriju, Nīderlandi, Slovēniju, Lietuvu, Igauniju, pat Dienvidkoreju, un piedaloties dažādās mūzikas industrijas aktivitātēs, nepiemirstot sadarboties arī ar starptautiskiem partneriem.

Jaunā albuma noskaņa ir grupas dalībnieku muzikālās attīstības posmu sajaukums no padomju un mūsdienu Latvijas. Tieši šis ietekmju un pieredzes kokteilis padara “Very Cool People” radīto un izpildīto mūziku tik īpašu un interesantu gan pie mums, gan citviet pasaulē. 

Grupā turpina būt “cool”: Elvijs Grafcovs (ģitāra), Māris Jēkabsons (tenora saksofons), Kristaps Lubovs (baritona saksofons), Laura Rozenberga (trombons), Oskars Ozoliņš (trompete), Māris Vitkus (taustiņinstrumenti), Jānis Olekšs (basģitāra) un Andris Buiķis (bungas).

Koncerta tiešraide 31. martā plkst. 19.00 būs skatāma SIA “Biļešu paradīze” mājas lapā bilesuparadize.lv, kur var iegādāties arī koncerta biļetes. Vienas biļetes cena – EUR 5.

VEF Kultūras pils koncertciklā “Koncerts ar odziņu” piedāvā īpašu kultūrtelpas platformu, kurā caur unikālu muzikālo prizmu iepazīt visdažādāko žanru mūziku. Klausītājiem jau bijusi iespēja baudīt lietuviešu akordeona spēles virtuoza Martinas Levicka sniegumu, kā arī doties ceļojumos uz tālo Gvineju un Kubu, klausoties mūzikas grandu “Conexion Cubana” un koras virtuoza Sekū Kojate spēli. 31. marta koncertā pasaules mūzikas skanējumu varēs baudīt grupas “Very Cool People” muzikālo garšvielu mērcē.

Projekta partneris – “HDPD Productions & Dreams”. Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošina koncerta ieraksta saglabāšanu ERAF projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” ietvaros.

» Lasīt vairāk