Festivālā “Sansusī” ietvaros būs iespēja piedzīvot vairākus pasaules pirmatskaņojumus. Par to parūpējušies komponisti Linda Leimane un Kristaps Pētersons.
8. augustā plkst. 19.00 koncertprogrammā “XXI” šarmanto dāmu apvienība “Art-i-Shock” pirmatskaņos Lindas Leimanes kompozīciju “Silhouettes. Behaviours” čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem. Komponiste par jaundarbu stāsta: “Tas ir trīs individuālu un mainīgu siluetu izlējums, kas tapis, iztēlē saglabājot konkrētus elementus un tēlus. Asociatīvi tā ir tumsa, gaiss, pavasaris, ūdens, silueti kā skaidri izteikti profili jeb žesti, kuru identitāti nostiprina to atkārtojums. Bezķermenisko skanisko būtņu uzvedība mainās katrā to parādīšanās mirklī.”
Savukārt komponists Kristaps Pētersons īpaši “Sansusī” festivālam radījis vokālo ciklu ar Paula Cēlana (Celan) dzeju mecosoprānam (Ieva Parša), baritonam (Armands Siliņš) un elektronikai jeb deviņām klavierēm. Visu trīs festivāla dienu laikā interesenti gida pavadībā varēs doties nelielā pārgājienā mežā, lai klausītos, kā komponista skaņu ierakstā mehāniski fiksētais jaundarbs rezonē ar dabā notiekošo. Kristaps Pētersons par darba ideju un motivāciju: “Visprecīzāk dzeju var uztvert, lasot ar acīm, ja tās skaņu kaut kas netraucē uztvert ar iekšējo dzirdi. Parasti nākas vilties, dzirdot, kā to skandē. Vēl bieži nākas vilties, klausoties, kā dzeja izmantota dziesmā. Un vispār bieži sanāk vilties. Viens ir skaidrs – dzeja ir pašpietiekama mākslas forma, kurai neko klāt nevajag. Es to visu it kā zinu, un tamdēļ likumsakarīgi rodas jautājums – kā gan es uzdrošinos izmantot teju ģeniālākā 20. gadsimta dzejnieka darbus? Kāds mani par to droši vien sodīs. Un tomēr – atliek vien izrunāt “ich kann dich noch sehen”, un poēzijas radītajā telpā dzirdama gan sievietes, gan vīrieša balss, gan klavieru skaņas. Tur no tālienes skan Šūberts – kā neiespējamība. Šodien gan Šūberts, gan arī Cēlans atrodas ļoti tālu no mums. Ja nu viņu garus var izsaukt, tad vienīgi caur 15 kanāliem – 9 klavierēm un 3 balsu pāriem… Šūbertam es būtu varējis būt labi ja par lapu šķīrēju (par Cēlanu nerunāsim). Tam, ko es tagad daru, ir tikai viens attaisnojums – Cēlana māksla ir tapusi drausmīga laikmeta ēnā, kurā Šūberta (arī Šūmaņa, Bēthovena un Vāgnera) māksla kaut kādos slimos prātos, slimā veidā bija iniciējusi domu par Osvencimu. Un tas, savukārt, ja abstrahējamies no vācu kultūras, diemžēl var izrādīties aktuāli.”
Otrais alternatīvais kamermūzikas festivāls “Sansusī” šogad norisināsies no 7. līdz 9. augstam Aknīstes novada brīvdienu mājā “Susēja”. Festivālu rīko biedrība “Sansusī” sadarbībā ar SIA “LDz Cargo”, biļetes var iegādāties “Biļešu Paradīze” kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.
