CNM (Centre National de la Musique, Francijas mūzikas industrijas pārstāvji) publicē pētījumu, apskatot alternatīva maksājuma modeli mūzikas straumēšanas platformās un to ietekmi atlīdzības saņemšanā mūziķiem un tiesību īpašniekiem.
Pētījums, lai veicinātu debates, izmantojot salīdzināmus datus.
Ņemot vērā mūzikas klausīšanās paradumu izmaiņas un attīstību pēdējo gadu laikā, tiešsaistes mūzikas straumēšanas servisi ir piedzīvojuši strauju izaugsmi. 2019.gada dati par ierakstu realizāciju norāda, ka straumēšana sasniegusi 59% no kopējās ierakstu realizācijas. (SNEP pētījums, The economics of music production in 2019, 2020 edition). Tirgus daļas un ietekmes palielinājums raisa jautājumus par to, kā šie uzņēmumi sadala ieņēmumus, kurus maksā servisu abonementi.
Divi ienākumu izplatīšanas modeļi.
Saskaņā ar TCMS, Tirgus Centriskās maksājumu sistēmas (TCMS, Market Centric Payment System) modeli, straumēšanas platformās iekasētie ieņēmumi pašlaik tiek sadalīti tiesību īpašniekiem proporcionāli viņu tirgus daļai (tiesību īpašnieka visa kataloga ģenerēto klausījumu skaits salīdzinājumā pret visā platformā ģenerēto klausījumu skaitu).Tādējādi šis ieņēmumu sadales modelis ir finansiāli izdevīgāks māksliniekiem ar vislojālāko auditoriju un veicina ieņēmumu palielināšanu dziesmām, ko klausās visaktīvākie straumēšanas mūzikas pakalpojumu lietotāji.
Mūzikas industrijas profesionāļi vairāku gadu garumā ir veidojuši kampaņas par alternatīva modeļa – LCMS, Lietotāja Centriskās maksājumu sistēmas (LCMS, User Centric Payment System) ieviešanu. Šis modelis nodrošinātu katra abonementa summas sadali atbilstoši lietotāja reālajiem klausījumiem: lietotāja abonementa maksa tiktu sadalīta tikai to dziesmu tiesību īpašniekiem, kurus viņš ir klausījies.
Objektīvs un neatkarīgs pētījums.
Francijā un Eiropā ir veikti vairāki pētījumi[1] par izmaiņām ienākumu sadalē, pārejot no esošā modeļa uz piedāvāto LCMS. Taču tā kā tie ir veikti izmantojot atšķirīgu metodoloģiju un datus, to rezultāti un secinājumi bieži vien ir pretrunīgi, līdz ar to nav iespējams tos salīdzināt un uzskatīt par objektīviem.
Šajā kontekstā Francijas mūzikas sektora pārstāvniecība CNM (Centre National de la Musique) sadarbībā ar Francijas Kultūras ministriju ir veikuši pētījumu.
Tas tika uzsākts 2020.gada aprīlī un tā mērķis ir veikt salīdzinošu un objektīvu abu sistēmu analīzi, īpaši akcentējot to ietekmi uz mūzikas daudzveidību. Pētījums tika veikts ar kompānijas Deloitte atbalstu un sadarbojoties un piedaloties mūzikas industrijas profesionāļiem – mūziķiem, ierakstu producentiem, ierakstu kompānijām, ierakstu izplatītājiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un straumēšanas platformām.
Vairāki mūzikas straumēšanas servisi norādīja, ka nevēlas piedalīties pētījumā vai tiem nav resursu, lai apstrādātu savus datus pēc kopīgi izstrādātās metodoloģijas. Tikai “Deezer”, “Spotify” un “Sacem” piekrita dalīties ar datiem un piedalīties kopējas metodoloģijas izstrādē.[1]
Galvenie pētījuma secinājumi:
1) pāreja uz LCMS ļautu ienākumu sadalījumu vienādot, ņemot par pamatu klausītāju daudzumu (atbilstoši straumējumu skaitam) un ierobežotu ienākumu novirzīšanu katalogiem ar aktīvākajiem lietotājiem. Tomēr ekonomikā, kurā dominē piekļuve mūzikai nevis tās fiziska iegādāšanās, jautājums par to vai viens modelis ir efektīvāks un taisnīgāks par citu, joprojām ir principa un komerciālās stratēģijas jautājumus, ko šī pētījuma rezultāti nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt;
2) pāreja uz LCMS varētu sekmēt ienākumu pārdali māksliniekiem, dziesmām un muzikālajiem žanriem ar mazāku auditoriju, taču tirgus iespējas paliek ierobežotas. Kā rezultātā mūzikas izpildītājiem, kuri sekot aiz 10 000 visvairāk straumēto mākslinieku sarakstam, ietekme no pārejas uz LCMS vidēji uz katru mākslinieku būtu maksimums daži eiro gadā;
3) pāreja uz LCMS varētu veicināt ievērojamu pārdali starp mūzikas žanriem ar lielu auditoriju – samazinot ienākumus hip-hop un rap žanram, bet palielinot rok un pop mūzikai;
4) pāreja uz LCMS varētu palielināt agrāk izdotu katalogu tirgus vērtību (dziesmas, kas ievietotas platformā vairāk kā pirms 18 mēnešiem);
5) joprojām jāprecizē jautājums par izmaksām un sarežģījumiem, kas rastos, pārejot no vienas sistēmas uz otru. Pieņemot, ka datu apmaiņa saglabājas nemainīga, par pāreju uz LCMS būtu atbildīgas straumēšanas platformas. Abu pētījuma partneru platformu aplēstās izmaksas, kas saistītas ar šo pāreju, ir ļoti atšķirīgas un tās vajadzētu noteikt precīzāk. Turklāt mazākas platformas varētu nespēt šīs izmaksas segt un tās var tikt attiecināmas uz visiem ražošanas ķēdes (value chain) spēlētājiem. Tiesību īpašnieki (izplatītāji, producenti, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas) arī varētu segt platformu iesniegto ziņojumu pārbaudes izmaksas;
6) jāizvērtē arī rekomendāciju rīku ietekme uz ienākumu sadali LCMS modelī: daži tiesību īpašnieku pārstāvji ir izteikuši bažas par rekomendāciju algoritmiem, kuru darbība tiek uzskatīta par necaurredzamu. Kvantitatīvā analīze par samaksas sadalījumu starp rekomendētajiem un autonomajiem klausījumiem ir sarežģīta un tai nepieciešama kopēja definīcija, kuras pašlaik trūkst;
7) cīņa pret krāpšanu: LCMS modelis ļautu samazināt vienu no pašreizējiem krāpniecības veidiem, kad lielu skaitu klausījumu konkrētām dziesmām un māksliniekiem ģenerē no “klikšķu fermām” (“click farms”). Ieviešot LCMS, krāpšana varētu tikt mērķēta uz neaktīvākiem lietotājiem vai pat kolektīvo piedāvājumu apakškontu uzlaušanu. Cīņa pret krāpšanu ir viena no galvenajām mūzikas straumēšanas problēmām, un platformu nepārtraukta modrība krāpniecisku klausījumu atklāšanai ir būtiska, un tai joprojām ir nepieciešama lielāka caurredzamība.
Turpmākā darbība.
Pētījums objektīvi izkristalizē vairākus svarīgus aspektus, pateicoties skaidras metodoloģijas piemērošanai. Šis ir svarīgs pirmais solis, kas jāsper visiem dalībniekiem solidaritātes un turpmākas attīstības virzienā.
CNM (Centre National de la Musique) plāno turpināt pētīt šo jautājumu, konsultējoties un iesaistot visas industrijas spēlētājus, lai:
– panāktu progresu datu mobilizācijā un nodrošinātu lielāku caurredzamību: dažas iesaistītās kompānijas, piemēram, nevēlējās dalīties ar pieejamo informāciju vai pat nevēlējās piedalīties pētījumā, kas apgrūtināja tā veikšanu,
– attīstītu labāku tiešsaistes mūzikas pakalpojumu praksi, rekomendācijas rīku izpratni, veicinot labu piemēru ieviešanu, lai veicinātu mūzikas daudzveidību;
– kopīgi strādātu pie straumēšanas tirgus attīstības Francijā, kas atpaliek no kaimiņvalstīm Eiropā, nodrošinot ilgtspēju visu iesaistīto pušu ekonomiskai izaugsmei un veicinot auditorijas un mūzikas daudzveidību.
Plašāka informācija un pilnais pētījums atrodami CNM mājas lapā: klikšķini šeit.
___________________________________________________________________________
[1] “User-centric settlement for music streaming”, Clouds and Concerts, March 2014. “Music streaming in Denmark: An analysis of listening patterns and the consequences of a “per user” settlement model based on streaming data from WiMP”, Roskilde University, 2014. “Pro Rata and User Centric Distribution Models: A Comparative Study” Digital Media Finland, November 2017. Unpublished internal studies: Deezer, Spotify, Sacem, Merlin
[2] NB: Šo izpildi nevarēja veikt viendabīgi. Deezer veica kopīgo metodoloģiju pamatojoties uz pilnīgu izlasi (2019. gads un parametru pilnīgums) un definēto parametru robežās. Savukārt Spotify sākotnēji ieviesa savu metodoloģiju, kas aptvēra visus lietotājus, gan maksājošos, gan nemaksājošos, kā arī dažādas analītikas parametrus. Neskatoties uz to, lai Spotify rezultātus varētu salīdzināt ar Deezer rezultātiem, kopējā metodoloģija tika veikta uz nejaušā veidā atlasītiem 100’000 lietotājiem, ko nodrošināja Spotify par 2019. gada pirmās puses Francijas patēriņu.
