Cilvēks-notikums, cilvēks-hepenings, cilvēks-piedzīvojums – šādi kritiķi parasti sauc latviešu komponistu Juri Ābolu, kurš dzimis 1950. gadā gleznotāja un literatūrzinātnieces ģimenē. Pirmais viņa mūzikas autorkoncerts notika Latvijas Radio 1. studijā 2020. gadā, vien dažas nedēļas pirms viņš devās aizsaulē. Zināms ar savu nepareizumu un marginālismu, Juris Ābols reiz atnesa Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam Sigvardam Kļavam burtiski spaini ar notīm, sakārtotām nejaušā secībā – tā bija opera XENIAE, ko vēlāk ierakstīja Kļavas mājas pagrabā. Kā pats komponists teicis, jaundarbs bija par “radošā cilvēka vietu un eksistenciālo cīņu mūsdienu globālajā un kosmiskajā pasaulē”.
Juris Ābols dzīvoja vientulis savā mazajā baltajā namiņā Rīgā un nomira vientulis. 12. oktobra autormūzikas vakarā komponists koncerta vadītājam Dāvim Eņģelim teicis: “Ir noiets pilns 360 grādu riņķis: sākot no harmonijas uzdevuma līdz dadaismam un tad atkal atpakaļ, lēni tuvojoties astoņbalsīgam korim un klasiskām harmonijām. Tas ir dabisks ceļš. Un esmu ar to pilnīgi apmierināts. Jo viss ir sasniegts. Atliek vēl tikai magaričas, kā saka čigāni.” Komponista tēvs, gleznotājs Ojārs Ābols bija viens no 20. gadsimta otrās puses nozīmīgākajiem un krāšņākajiem abstrakcionistiem. Viņa māte bija literatūrzinātniece Mirdza Ābola, kuras specializācija bija baltkrievu valoda.
Pats Ābols 22 gadu vecumā kļuva par diplomētu flautistu un 32 gadu vecumā — par diplomētu komponistu. 37 gadu vecumā Juri Ābolu ar zināmām grūtībām (laikabiedru pretestība, jo tas taču neaprēķināmais, bezkaunīgais Ābols) draugi un atbalstītāji iestūķē Komponistu savienībā. Ābols bija spēlējis Operas orķestrī, tad 80. gadu otrajā pusē izveidojas spožs trio, kurā muzicē flautists Juris Ābols, vijolnieks Jānis Bulavs un pianists Edmunds Goldšteins. 90. gadu beigās Juris Ābols dodas uz Strasbūru un vairākus gadus spēlē ērģeles kādās baznīcās (pēc citām ziņām, strādā morgā). Pēc pārliecības bijis it kā monoteiski, it kā budistiski noskaņots dadaists.
“Savā mūzikā bijis Gobi tuksneša aprakstnieks, ziloņu un pelīšu pētnieks, normālās fizioloģijas eksperts, politiski erotisku rotaļu zinātājs, kristāldzidru motešu apcerīgs autors, Livonijas hroniku un krusta karu rakstvedis, Zodiaka zīmju gaišreģis un visādu citādu zinšu vaidelotis, kuram ļoti patīk rakstīt vēstules. Bez slavenās raibās cepurītes galvā – ne soli”, – tā komponistu apraksta muzikologs Orests Silabriedis.
Opera XENIAE nav Jura Ābola darbu sarakstā, kas ir stipri nepilnīgs vismaz attiecībā uz komponista dzīves beidzamo desmitgadi. Šis stāsts bija sācies ar to, ka Ābols bija atnesis spaini ar notīm pie Sigvarda Kļavas un nedēļu šķirojis, lai saliktu visu operu secībā; par dažām lapām nebija īsti drošs, no kuras puses tās būtu lasāmas. Ieraksts notika 2010. gada vasarā Kļavas mājas pagrabiņā pusotra mēneša garumā, un tajālaikā Juris faktiski dzīvojis pie Sigvarda un bijis klātesošs ieraksta procesā. Dziedātāji nāca pa vienam, pa diviem, un viņš komponists mēģināja izstāstīt katram no viņiem tipāžu, kas bija jāatveido. Ābols bija arī spēlējis savu soprānsaksofonu; kad runa bija par džeza replikām, viņam patika spēlēt klejojošo basu. Pēc Sigvarda Kļavas atmiņām, vienreiz Juris bija atnācis ar krievu laiku mazu mašīnīti ar baterijām un gaismeklīšiem, ko griežot, tā bija spīdējusi – teica, ka Sigvardam ar to jānesot gaisma nācijai.
Latīņu valodā xenia, vai grieķu valodā ξενία, ir dāvana, ko namatēvs pasniedz saviem visiem pie banketgalda nereti vienkopus ar kādu trāpīgu divrindi. Mūsdienu Spānijas teritorijā dzimušais romiešu rakstnieks Marciāls, kurš dzīvoja aptuveni no 40. gada līdz aptuveni 100.–120. gadam (kā nu kurā avotā) bija slavens asprātīgu un līdz spožumam nopulētu epigrammu autors. Vienai no savām epigrammu grāmatām Marciāls deva nosaukuma Xenia, bet mēs varam tikai minēt, kā tas saistīts ar Jura Ābola operas nosaukumu (xeniae — tās ir dāvanas daudzskaitlī) un vienu no galvenajiem operas varoņiem Marciālu. Priekšvārdā komponists dod skaidrojumu: iespējams, viss te ir tikai sapnis. Kā citādi būtu skaidrojama darbības vieta — mūsdienu Ziemeļmaķedonijas Republika (ko 90. gadu sākumā dēvēja par FYROM jeb The former Yugoslav Republic of Macedonia) — un darbības laiks dažus gadsimtus pirms Marciāla piedzimšanas?
Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava atceras: “Juris parādījās vienmēr vienā noteiktā brīdī un vietā ar kaut ko rokā, varbūt notīm — neaicināts, bet parādījās, un bieži vien tur, kur kaut kas pēc tam notiek. Viņš atsūtīja lauru lapu, kad bija iestājies Vatikāna korī, un drīz pāvests aizgāja. Mēnesi pirms 11. septembra viņš spēlēja man savus krusta karu maršus un teica — ir jākaro, tūlīt būs ziepes. Smēķis mutes kaktā, viņš sita pa klavierēm… Juris neiederējās sabiedrības normās. Nu, piemēram, lai nesaslimtu, viņš smērējās ar terpentīnu. Juris skatās uz mums no citas trajektorijas, un tikai tagad mēs apjēdzam, cik liela ir nepieciešamība pēc tādiem cilvēkiem, kas dzīvo savu nogriezni, nepeld kopējā straumē un paliek uzticīgi savam. Juris Ābols bija domāts, lai ieviestu nepareizību. Viņš baigi gribēja visu laiku plēst jokus. Jo draņķīgāka visa tā štelle, jo neiedomājamāki pekstiņi. Un pats tik reti smējās. Palaikam alka satikties un iedzert. Vienā no pēdējām vēstulēm bija runa par globalizāciju, un tad jautājums — kad mēs pie tevis mājās varētu ieraut zilo kseniju? Tas ir tāds liķieris [Šveices marka Xenia — vodka liqueur baisi zilā krāsā], viņš atnesa to pēc operas ieraksta, un Xenia tagad mājās stāv goda vietā. Viņš neskatījās televizoru, viņam nebija mobilais. Un tad es vienudien zvanu viņam uz mājas tālruni, viņš paceļ klausuli un saka — Sigvard, es gaidīju, ka tu man piezvanīsi. Kā viņš to varēja zināt?”
Albums ir pieejams Spotify: https://spoti.fi/3y9SicB
Kā arī citās straumēšanas vietnēs un fiziski iegādājams 80 pasaules valstīs.
Latvijas Radio koris (LRK) ir ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas saviem klausītājiem piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru – no senās mūzikas līdz vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Latvijas Radio koris ir kā radošā laboratorija; tas regulāri mudina komponistus rakstīt mūziku, kas sniedzas pāri klasiskā vokāla robežām. Koris ir piedalījies Grammy balvu ieguvušā Arvo Perta mūzikas albuma Adam’s Lament (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Tas ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas – valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā – ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Kora veikto Sergeja Rahmaņinova Vesperes ieskaņojumu “Gramophone” atzina par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija NPR to ievietoja 25 gada labāko albumu sarakstā.
Ierakstīts: Nīcgales ielas mājas pagrabā, Rīgā, 2010. gadā
Ieraksta producenti: Sigvards Kļava un Juris Ābols
Remāsterings: Agnese Streļča, Sig.Ma Studio, 2022. gadā
Albuma teksts: Orests Silabriedis
Foto: Edmunds Mickus, Jānis Deinats, Matīss Markovskis
Dizains: Gundega Kalendra, raugs.eu
Izpildītājproducents: Egīls Šēfers
℗&© LMIC/SKANI 140, 2022
