Pētījums – alternatīva maksājuma modelis mūzikas straumēšanas platformās un tā ietekme atlīdzības saņemšanā mūziķiem un tiesību īpašniekiem.

CNM (Centre National de la Musique, Francijas mūzikas industrijas pārstāvji) publicē pētījumu, apskatot alternatīva maksājuma modeli mūzikas straumēšanas platformās un to ietekmi atlīdzības saņemšanā mūziķiem un tiesību īpašniekiem.

Pētījums, lai veicinātu debates, izmantojot  salīdzināmus datus.

Ņemot vērā mūzikas klausīšanās paradumu izmaiņas un attīstību pēdējo gadu laikā, tiešsaistes mūzikas straumēšanas servisi ir piedzīvojuši strauju izaugsmi. 2019.gada dati par ierakstu realizāciju norāda, ka straumēšana sasniegusi  59% no kopējās  ierakstu realizācijas. (SNEP pētījums, The economics of music production in 2019, 2020 edition). Tirgus daļas un ietekmes palielinājums raisa  jautājumus par to, kā šie uzņēmumi sadala ieņēmumus, kurus maksā servisu abonementi.

Divi ienākumu izplatīšanas modeļi.

Saskaņā ar TCMS, Tirgus Centriskās maksājumu sistēmas (TCMS, Market Centric Payment System) modeli, straumēšanas platformās iekasētie ieņēmumi pašlaik tiek sadalīti tiesību īpašniekiem proporcionāli viņu tirgus daļai (tiesību īpašnieka visa kataloga ģenerēto klausījumu skaits salīdzinājumā pret visā platformā ģenerēto klausījumu skaitu).Tādējādi šis ieņēmumu sadales modelis ir finansiāli izdevīgāks māksliniekiem ar vislojālāko auditoriju un veicina ieņēmumu palielināšanu dziesmām, ko klausās visaktīvākie straumēšanas mūzikas pakalpojumu lietotāji.

Mūzikas industrijas profesionāļi vairāku gadu garumā ir veidojuši kampaņas par alternatīva modeļa – LCMS, Lietotāja Centriskās maksājumu sistēmas (LCMS, User Centric Payment System) ieviešanu. Šis modelis nodrošinātu katra abonementa summas sadali atbilstoši lietotāja reālajiem klausījumiem: lietotāja abonementa maksa tiktu sadalīta tikai to dziesmu tiesību īpašniekiem, kurus viņš ir klausījies.

Objektīvs un neatkarīgs pētījums.

Francijā un Eiropā ir veikti vairāki pētījumi[1] par izmaiņām ienākumu sadalē, pārejot no esošā modeļa uz piedāvāto  LCMS. Taču tā kā tie ir  veikti izmantojot atšķirīgu  metodoloģiju un datus, to rezultāti un secinājumi bieži vien ir pretrunīgi, līdz ar to  nav iespējams tos salīdzināt un uzskatīt par objektīviem.

Šajā kontekstā Francijas mūzikas sektora pārstāvniecība CNM (Centre National de la Musique) sadarbībā ar Francijas Kultūras ministriju ir veikuši pētījumu.

Tas tika uzsākts 2020.gada aprīlī un tā mērķis ir veikt salīdzinošu un objektīvu abu sistēmu analīzi, īpaši akcentējot  to ietekmi uz mūzikas daudzveidību. Pētījums tika veikts ar kompānijas  Deloitte atbalstu un sadarbojoties un piedaloties mūzikas industrijas  profesionāļiem – mūziķiem, ierakstu producentiem, ierakstu kompānijām, ierakstu izplatītājiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un straumēšanas platformām.

Vairāki mūzikas straumēšanas servisi norādīja, ka nevēlas piedalīties pētījumā vai tiem nav resursu, lai apstrādātu savus datus pēc kopīgi izstrādātās metodoloģijas. Tikai  “Deezer”, “Spotify” un “Sacem” piekrita dalīties  ar datiem un piedalīties kopējas metodoloģijas izstrādē.[1]

Galvenie pētījuma secinājumi:

1) pāreja uz LCMS ļautu ienākumu sadalījumu vienādot, ņemot par pamatu klausītāju daudzumu (atbilstoši straumējumu skaitam) un ierobežotu ienākumu novirzīšanu katalogiem ar aktīvākajiem lietotājiem. Tomēr ekonomikā, kurā dominē piekļuve mūzikai nevis tās fiziska iegādāšanās, jautājums par to vai viens modelis ir efektīvāks un taisnīgāks par citu, joprojām ir principa un komerciālās stratēģijas jautājumus, ko šī pētījuma rezultāti nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt;

2) pāreja uz LCMS varētu sekmēt ienākumu pārdali māksliniekiem, dziesmām un muzikālajiem žanriem ar mazāku auditoriju, taču tirgus iespējas paliek ierobežotas. Kā rezultātā mūzikas izpildītājiem, kuri sekot aiz  10 000 visvairāk straumēto mākslinieku sarakstam, ietekme no pārejas uz LCMS vidēji uz katru mākslinieku būtu maksimums daži eiro gadā;

3) pāreja uz LCMS varētu veicināt ievērojamu pārdali starp mūzikas žanriem ar lielu auditoriju – samazinot ienākumus hip-hop un rap žanram, bet palielinot rok un pop mūzikai;

4) pāreja uz LCMS varētu palielināt agrāk izdotu katalogu tirgus vērtību (dziesmas, kas ievietotas platformā vairāk kā pirms 18 mēnešiem);

5) joprojām jāprecizē jautājums par izmaksām un sarežģījumiem, kas rastos, pārejot no vienas sistēmas uz otru. Pieņemot, ka datu apmaiņa saglabājas nemainīga, par pāreju uz LCMS būtu atbildīgas straumēšanas platformas. Abu pētījuma partneru platformu aplēstās izmaksas, kas saistītas ar šo pāreju, ir ļoti atšķirīgas un tās vajadzētu noteikt precīzāk. Turklāt mazākas platformas varētu nespēt šīs izmaksas segt un tās var tikt attiecināmas uz visiem ražošanas ķēdes (value chain) spēlētājiem. Tiesību īpašnieki (izplatītāji, producenti, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas) arī varētu segt platformu iesniegto ziņojumu pārbaudes izmaksas;

6) jāizvērtē arī rekomendāciju rīku ietekme uz ienākumu sadali LCMS modelī: daži tiesību īpašnieku pārstāvji ir izteikuši bažas par rekomendāciju algoritmiem, kuru darbība tiek uzskatīta par necaurredzamu. Kvantitatīvā analīze par samaksas sadalījumu starp rekomendētajiem un autonomajiem klausījumiem ir sarežģīta un tai nepieciešama kopēja definīcija, kuras pašlaik trūkst;

7) cīņa pret krāpšanu: LCMS modelis ļautu samazināt vienu no pašreizējiem krāpniecības veidiem, kad  lielu skaitu klausījumu konkrētām dziesmām un māksliniekiem ģenerē no “klikšķu fermām” (“click farms”). Ieviešot LCMS, krāpšana varētu tikt mērķēta uz neaktīvākiem lietotājiem vai pat kolektīvo piedāvājumu apakškontu uzlaušanu. Cīņa pret krāpšanu ir viena no galvenajām mūzikas straumēšanas problēmām, un platformu nepārtraukta modrība krāpniecisku klausījumu atklāšanai ir būtiska, un tai joprojām ir nepieciešama lielāka caurredzamība.

Turpmākā darbība.

Pētījums objektīvi izkristalizē vairākus svarīgus aspektus, pateicoties skaidras metodoloģijas piemērošanai. Šis ir svarīgs pirmais solis, kas jāsper visiem dalībniekiem solidaritātes un turpmākas attīstības virzienā.

CNM (Centre National de la Musique) plāno turpināt pētīt šo jautājumu, konsultējoties un iesaistot visas industrijas spēlētājus, lai:

– panāktu progresu datu mobilizācijā un nodrošinātu lielāku caurredzamību: dažas iesaistītās kompānijas, piemēram, nevēlējās dalīties ar pieejamo informāciju vai pat nevēlējās piedalīties pētījumā, kas apgrūtināja tā veikšanu,

– attīstītu labāku tiešsaistes mūzikas pakalpojumu praksi, rekomendācijas rīku izpratni, veicinot labu piemēru ieviešanu, lai veicinātu mūzikas daudzveidību;

– kopīgi strādātu pie straumēšanas tirgus attīstības Francijā, kas atpaliek no kaimiņvalstīm Eiropā, nodrošinot ilgtspēju visu iesaistīto pušu ekonomiskai izaugsmei un veicinot auditorijas un mūzikas daudzveidību.

Plašāka informācija un pilnais pētījums atrodami CNM mājas lapā: klikšķini šeit. 

 

 

___________________________________________________________________________

 

[1] “User-centric settlement for music streaming”, Clouds and Concerts, March 2014. “Music streaming in Denmark: An analysis of listening patterns and the consequences of a “per user” settlement model based on streaming data from WiMP”, Roskilde University, 2014. “Pro Rata and User Centric Distribution Models: A Comparative Study” Digital Media Finland, November 2017. Unpublished internal studies: Deezer, Spotify, Sacem, Merlin

[2] NB: Šo izpildi nevarēja veikt viendabīgi. Deezer veica kopīgo metodoloģiju pamatojoties uz pilnīgu izlasi (2019. gads un parametru pilnīgums) un definēto parametru robežās. Savukārt Spotify sākotnēji ieviesa savu metodoloģiju, kas aptvēra visus lietotājus, gan maksājošos, gan nemaksājošos, kā arī dažādas analītikas parametrus. Neskatoties uz to, lai Spotify rezultātus varētu salīdzināt ar Deezer rezultātiem, kopējā metodoloģija tika veikta uz nejaušā veidā atlasītiem 100’000 lietotājiem, ko nodrošināja Spotify par 2019. gada pirmās puses Francijas patēriņu.

Grupa “The Rolltones” izdod dziesmu “Pēdējais autobuss” no gaidāmā albuma latviešu valodā

Dziesma “Pēdējais Autobuss” ir grupas “The Rolltones” otrais singls no gaidāmā albuma latviešu valodā. Dziesmas mūzikas un teksta autors ir grupas dziedātājs Atis Zviedris, bet par kopējo skanējumu parūpējušies grupas “The Rolltones” dalībnieki kopā ar talantīgajiem mūziķiem – Ritvaru Garozu (taustiņinstrumenti) un Oskaru Ozoliņu (trompete). Skaņdarba “Pēdējais Autobuss” producents ir grupas basģitārists Valters Sprūdžs, ierakstu un skaņas apstrādi ir veicis Mārtiņš Burkevics, savukārt, dziesmas teksta video ir veidojusi Linda Stūre.

“Dziesma ir muzikālas pārdomas par šo savādo laiku. Mūsu ikdienas steigu ir nomainījuši brīži, kurus pavadām ar saviem tuviniekiem un varam netraucēti izbaudīt tukšās ielas, sniegoto ziemu un dzīvot palēlinātā režīmā,” tā par dziesmu saka Atis.

Arī mēs, grupa “The Rolltones”, ar nepacietību gaidām, kad varēsim sastapties ar saviem klausītājiem, bet, kamēr koncertdarbība klātienē nav iespējama, aicinām ikdienā vairāk patērēt Latvijā radītu mūziku.

Grupa “Citi Zēni” izdod jaunu himnu visiem suņu cilvēkiem “Suņi Iziet Ielās”

Soli pa solim “Citi Zēni” gāž barjeras Latvijas mūzikas industrijā, un jauno gadu grupa ir iesākusi ar lipīgu singlu “Suņi Iziet Ielās” no gaidāmā debijas albuma ar tādu pašu nosaukumu.

“Visiem apnicis sēdēt mājās – ja nevaram tikties ar draugiem un faniem klātienē, tad šķita atbilstoši izdot dziesmu par iziešanu ielās,” tā jauno singlu komentē teksta autors Dagnis Roziņš. “Mūsuprāt, jebkuram normālam cilvēkam pavadīt divpadsmit mēnešus vientulībā nav veselīgi ne fiziski, ne mentāli. Ar dziesmu vēlējāmies atrast veidu, kā  atsaukt atmiņā vasaras festivālu sajūtu,” tā dziesmas ideju skaidro solists Jānis Pētersons.

“Suņi Iziet Ielās” ir jau trešais singls no pavasarī gaidāmā albuma. “Ceram, ka mums atkal būs izdevies līdz klausītājiem atvest nelielu saules stariņu un jaunu melodiju, kuru dungot dušās,” savu darbu apraksta mūzikas producents un šova “X Faktors” dalībnieks Roberts Memmēns. “Ar katru singlu mēģinām lauzt ierasto pasivitāti latviešu popmūzikā. Šobrīd vairāk nekā citreiz mums katram vajag savu sunīti, kuru paglaudīt.”

Lai gan dziesma “Suņi Iziet Ielās” singla versijā iznāk tikai tagad, taču “Citi Zēni” to  grandiozi prezentēja skandalozajā “Muzikālās bankas” fināla šovā. Priekšnesums ir apskatāms arī YouTube platformā.

Papildus “Citi Zēni” prezentē arī animētu klipa vizualizāciju, kuru veidojis baltkrievu mākslinieks “LIHTOROVIC”. Arī liriku video ir ieturēts rotaļīgā stilā, un tajā izmantots singla vāciņa dizains, kuru izstrādājusi talantīgā māksliniece Renāte Saulīte. Videoklips ir pieejams YouTube platformā.

Līdz šīm grupa “Citi Zēni” prezentējusi dziesmas “Vienmēr Kavēju” un “Parādi Kas Tas Ir” kuras ielauzušās Latvijas populārāko radiostaciju rotācijās. Līdzšinējās dziesmas ir sasniegušas teju 300 tūkstošus skatījumu YouTube platformā.

Dziesmas autori – Toms Kagainis un Roberts Memmēns. Producējis, miksējis un māsterējis Roberts Memmēns, teksta autors – Dagnis Roziņš. Kopējo singla izdošanu nodrošina Forte Production.

Grupa “Citi Zēni” ir sešu cilvēku muzikālā apvienība, kuras mūziku var raksturot kā vispirms sakratītu un pēc tam atvērtu svaiga tonika bundžiņu. Grupas sastāvā muzicē Jānis Pētersons (vokāls), Dagnis Roziņš (vokāls, saksofons), Reinis Višķeris (taustiņinstrumenti), Krišjānis Ozols (ģitāra), Roberts Memmēns (bass) un Toms Kagainis (bungas).

Dziedātāji Rūta Dūduma-Ķirse un Toms Kalderauskis brīdina par «Plūdiem»

9. februārī klajā nāk dziesma «Plūdi», kuru ieskaņojuši dziedātāji Rūta Dūduma-Ķirse un Toms Kalderauskis. Dziesmas mūzikas un teksta autore ir Rūta, kura šogad jūnijā svinēs 30 gadu jubileju, par godu šim notikumam dāvinot gan sev, gan klausītājiem savu pirmo solo albumu, kas klajā nāks šovasar. Jaunā dziesma «Plūdi» ir pirmais priekšvēstnesis dziedātājas debijas CD.

«Dziesma ir īsta atzīšanās mīlestībā viens otram. Septiņus gadus šī muzikālā skice gulēja tumšākajā klades stūrī, un šobrīd tā burtiski lauzās ārā dienas gaismā,» stāsta dziedātāja, piebilstot, ka sava dueta partnera Toma muzikālajām gaitām viņa sekojusi jau salīdzinoši sen: «Visvairāk mani uzrunāja tieši viņa balss tembrālā nokrāsa, un, kad vēl nesen redzēju viņu mūziklā RENT, sapratu, ka Toms ir vispiemērotākais partneris šim duetam.»

Savukārt Toms atklāj, ka Rūtas balsi bija ievērojis jau TV šova «Dziedošās ģimenes» laikā un secinājis – tādu balss tembru, kāds ir Rūtai, Latvijā mums nav daudz. «Atceros, ka laiks, pirms Rūta man uzrakstīja un piedāvāja ierakstīt duetu, bija dīvains – kā varbūt daudziem šobrīd. Šis notikums (dziesmas ieraksts) man no jauna ļāva noticēt kam gaišam, pozitīvam un kopā būšanas spēkam. Uzskatu, ka mūsu tandēms ir saskanīgs un dziesma ir ļoti skaista. Prieks par šo projektu, un milzīgs paldies Rūtai par tādu uzticību!»

Reizē ar singlu tiks prezentēts arī jaunās dziesmas videoklips, un tā ideja pieder Rūtai: «Nosapņoju, ka stāvu lielā vētrā uz mola. Atlika atrast īsto komandu un īsto brīdi un nosapņoto īstenot. Tajā dienā bija ļoti vējains un auksts. Mēs pamatīgi nosalām, bet zinājām, ka tas būs tā vērts, jo klips izdevies tāds, kādu to biju iecerējusi.»

Rūta Dūduma-Ķirse vairāk pazīstama kā vokālās grupas «Framest» un apvienības «Vintāža» soliste un dažādu muzikālu uzvedumu dalībniece.

Toms Kalderauskis plašākai sabiedrībai sevi pieteica ar dalību LTV šovā «Supernova 2017». Viņš laidis klajā sešus singlus, piedalījies šovā «XFaktors Latvija» un dažādos muzikālā teātra projektos («Sapnis», «Kaupēn, mans mīļais», «Rent» u.c.). Šobrīd Ogrē ir vokālās studijas vadītājs.

Dziesmas ieraksts tapis ar LaIPA stipendijas atbalstu. Dziesmas producenti ir Jānis Ķirsis un RudeLies (īstajā vārdā Kristaps Cērps).