Mēnesis: 2023. gada marts

Grupas “Sudden Lights” dziesmai “Aijā”, ar ko šogad Latvija tiks pārstāvēta starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, tapis skanīgs remikss, ko izveidojis populārais pašmāju dīdžejs [Ex] da Bass.

“Veidot remiksu “Supernova” uzvarētājam jeb Latvijas pārstāvim lielajā Eirovīzijā, savulaik man bija tradīcija. Tā aprāvās 2019. gadā, kad Latvija Eirovīzijai izvirzīja lirisku dziesmu (Carousel – That Night), un tās izpildītāji nevēlējās klubos un ballītēs atskaņojamus remiksus. Šogad, dzirdot mūsu Eirodziesmu, sapratu, ka ir laiks šo foršo tradīciju, proti, radīt [Ex] da Bass remiksu – atjaunot, lai gan jau sākumā bija skaidrs, ka uzdevums nebūs viegls. Lai arī “Aijā” ir skumja un roķīga šūpuļdziesma, gribētos ticēt, ka mans remikss ir sanācis ļoti baudāms, mūsdienīgs un klubu apmeklētāju prasībām atbilstošs.” saka [Ex] da Bass – viens no zināmākajiem Latvijas dīdžejiem.

Remiksam tapis arī video, kas veidots, par pamatu ņemot oficiālo singla “Aijā” videoklipu un pieskaņojot to jaunajiem ritmiem.

“Novēlu grupai “Sudden Lights” veiksmīgu startu un labus panākumus šī gada Eirovīzijā un ceru, ka visi dziesmas “Aijā” remiksi savu misiju izpildīs godam,” teic [Ex] da Bass.

Grupa “Sudden Lights” starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē ar singlu “Aijā” par vietu finālā cīnīsies pirmajā pusfinālā, kas notiks š.g. 9. maijā, savukārt otrais pusfināls norisināsies 11. maijā, bet fināls – 13. maijā.

[Ex] da Bass vārds Baltijas klubu kultūrā zināms jau vairāk nekā 25 gadus. Viņš vēl arvien ir viens no atpazīstamākajiem dīdžejiem Latvijā, kurš “Arēnā Rīga” iesildīja pasaulslaveno dīdžeju David Guetta, kā arī ir uzstājies uz vienas skatuves ar tādiem grandiem kā Westbam, Tomcraft, Moguai, Burak Yeter, Tungevaag & Raaban, DJs From Mars, Sash un daudziem citiem. [Ex] da Bass ir arī iknedēļas EHR radio šova “Party Service” vadītājs, mūziķu trio “3Live Project” dalībnieks, pasākumu organizators, mūzikas producents un autosportists.

Spotify

Foto autors: Roberts Vidzidskis

Hip-hopa mākslinieks Fiņķis un dziedātāja Patrisha laiž klajā kopīgu dziesmu “Raķešu zinātne”. “Šī dziesma man atgādina par cilvēkiem, bez kuriem šī dzīve būtu daudz tumšākās krāsās,” stāsta Fiņķis. “Rakstot šo dziesmu, sevī risināju konfliktu, kas rezultējās ar manis paša cieti būvētā ego demontāžu. Ņem vieglāk – šī nav raķešu zinātne!”

“Raķešu zinātne” ir pirmā dziesma kopš Fiņķa debijas albuma “Tāds slinkums”, kas iznāca pērnā gada aprīlī. Šī gada februārī Fiņķis arī ieguva “Zelta mikrofonu” par gada labāko video klipu dziesmai “Sevis mīlestība”.

“Raķešu zinātnes” piedziedājums tapis jau pirms vairākiem gadiem no materiāliem, ko Fiņķis sauc par “depresijas kabinetu”. “Depresijas kabinetā es glabāju mājas demo ierakstus, kas tapuši dzīves tumšākos posmos.” Domājot par kopējo dziesmas skanējumu, tika uzrunāts grupas ‘’Kasetes’’ producents Rūdolfs Zagorskis, kurš palīdzēja ar sintezatora partijām. Strādājot pie dziesmas formas, Fiņķis kopā ar Rūdolfu nonāca pie idejas, ka nepieciešams spilgts vokāls, un Patrishas balss tembrs un personības magnētisms šķita vispiemērotākais papildinājums dziesmas vēstījumam un skanējumam. Pirmā dziesmas ieraksta sesija norisinājās Vaidavas Kultūras namā. Dziesmas tapšanā piedalījušies arī ilggadīgais Fiņķa muzikālais partneris Aleksis Luriņš (“PRAGAII”) un Andis Ansons (“Bel Tempo”).

Noklausīties dziesmu

Līdz ar dziesmu, iznāk arī tās video klips, kura režisore ir Elīza Jordane. “Popmūzikas video tradīcijas mūs ir pieradinājušas ar stāstiem, kuros bieži vien to galvenie varoņi peldas naudas banknotēs, brauc ar smalkiem auto un rotājas pāris kilogramos smagās zelta ķēdēs, tā demonstrējot savu veiksmīgo un izdevušos dzīvi,” stāsta režisore. “Ar domubiedriem Jurģi Kminu un Aneti Šidlovsku radītajā pasaulē, šīs zelta ķēdes rotā aklu suni no patversmes. Tikmēr pārējos varoņus motivē neloģiskas darbības un apgrieztas, klišejiskas situācijas  – šim video stāstam ir sava lietu kārtība, kura pamazām atklājas ar katru skatīšanās reizi.”

Šī gada pavasarī Fiņķi varēs sastapt vairākos koncertos Latvijā – 15. aprīlī Kultūras namā ‘Wiktorija” Liepājā, 6. maijā Cēsīs, “Fonoklubā” un 13. maijā Jelgavas “Melno cepurīšu balerijā”. Biļetes uz koncertiem iespējams iegādāties šeit – https://www.aula.lv/pasakumi/finkis-koncertture

Vienam no daudzu gadu populārākajiem Latvijas rokmūzikas dziedātājiem Ivo Fominam daudz jaunumu! Jauna 60 dziesmu vārdu grāmata, jauns 20 labāko dziesmu izlases albums un vērienīga jubilejas koncertu sērija! Pirmie trīs koncerti jau šonedēļ – 16. un 17. martā Cēsīs un 19. martā Rēzeknē! Visos koncertos būs pieejamas arī jaunās grāmata un izlases albumi.

Grāmatas izdevēji “Izdevniecība MicRec”: “Līdz šim izdevām dziesmu nošu grāmatas, pavisam jau izdoti 22 izdevumi ar populārāko komponistu un grupu izpildītajām un radītajām dziesmām. Ik pa brīdim redzējām, ka dažos gadījumos cilvēkus vairāk interesēja dziesmu vārdi, jo melodijas jau ir prātā, bet pareizos vārdus reti kurš klausītājs atceras. Tāpēc Ivo gadījumā nolēmām, ka izdosim dziesmu vārdu grāmatu, lai turnejas laikā klausītāji var pilnvērtīgi dziedāt līdzi Ivo hitiem! Varam pačukstēt, ka patiesībā grāmatā ir 67 dziesmas!”

 

Ivo Fomins: “Kopā ar grupas biedriem esam nopietni gatavojušies koncertiem un tie visi būs mazliet atšķirīgi. Piedalīsies jauniešu kori no dažādām pilsētām. Piedalīsies īpašie viesi. Pirmajos 3 koncertos tas būs manu dziesmu vārdu autors Guntars Račs, bet nākamajos būs kaut vēl kaut kas cits, par ko informēsim atsevišķi. Bet arī viņš ir ļoti cieši saistīts ar manu, kā dziedātāja karjeru. Priecājos par dziesmu grāmatu, jo to dziesmu ir tik daudz, ka domāju, ka tā arī pašam šad tad noderēs, lai atcerētos pareizos vārdus. Prieks arī par izlases albumu, kurā bija grūti visu iekļaut. Tiekamies koncertos!”

Albuma dizaina autors Guntars Petris, grāmatas maketu veidoja Monta Arnolde.

Vāka foto: Ginta Zīverte

Albumā iekļautas sekojošas dziesmas: Nekas jau nebeidzas, Ielai pāri (piedalās Tipa), Mēs dzīvojam pasakās, Lai jau deg, Tu man esi viss, Cilvēks, Šodien, Putni bez spārniem, Kalnā un tad…, Diena vai nakts, Vienmēr, Dienā, kad pārstās līt, Vēlreiz un vēlreiz, Es vēlos būt līdzās, Viņa raud, Pārāk daudz, Muzikants, Tālu prom, Dzimis Latvijā, Dziesma par laimi.

Vasarā klajā nāks arī vinila plate ar pašām labākajām Ivo dziesmām. Jaunumu daudz!

Grāmatas un CD pasūti micrec.lv

Grāmatas: https://bit.ly/3mWr8nS

CD: https://bit.ly/3lnR7UB

Dziedātāja Agnesse klausītājiem piedāvā dziesmu “Sarkani karogi”, kas ir vēstnese maijā gaidāmajam mini albumam. Dziesma stāsta par to brīdi, kad iemīlēšanās ir padarījusi aklu. Idealizējot otru, var neieraudzīt patiesību.  

Agnesse, īstajā vārdā Agnese Stengrevics, ir dziedātāja un dziesmu autore. Klausītāji Agnessi iepazina ar dziesmām “Saku tev attā”, “Šampis līst”. Aktuālais radio singls “Sarkani karogi” tapis, sadarbojoties ar Edgaru Vilcānu un Artūru Jenotu.

Dziesma “Sarkani karogi”  ir pirmais singls no maijā gaidāmā mini albuma “Uz augšu”, kuru mūziķe sarakstījusi 2022. gada laikā, reflektējot savu līdzšinējo dzīvi un attiecības. “Izvērtējot un atlaižot piedzīvoto, apzinoties savu spēku un uzņemoties atbildību pašai par sevi – tā mēs varam mainīties un iet dzīvē uz priekšu,” saka mūziķe. Mini albums “Uz augšu” būs ieturēts popmūzikas stilistikā ar atsaucēm uz r&b un tā iznākšana plānota maijā.

Spotify

Jaunās dziesmas iedvesmots, tapis  arī interviju video, kurā mūziķe jautā saviem draugiem par “sarkanajiem karogiem” jeb zīmēm, kas liecina, ka attiecībās nebūs pa ceļam.

Kas notiek, kad vituozs džeza pianists aizraujas ar dažādiem sintezatoriem, analogo instrumentu skaņām un dzīvespriecīgiem ritmiem? Tieši uz šo jautājumu spēs atbildēt latviešu izpildītājs un producents Artis Boris. Sadarbībā ar Igaunijas leiblu Funk Embassy Records jaunais mūziķis piesaka sevi žanrā, kur šobrīd dominē tādi vārdi kā Dām-Funk, Temu, Dan Kye un XL Middleton.

Arta Borisa vārds Latvijas klausītājiem līdz šim pazīstams džeza mūzikas kontekstā, jo tieši džezs un džeza klavierspēle ir Arta izglītības pamatā. Kopš 2018. gada Artis Boris dzīvo Tallinā, Igaunijā, kur atradis gan domubiedrus mūzikā, gan sadarbības partnerus, kas beidzot ļāvis realizēt savas idejas producēšanas laukā. “Can You Dance?” jeb latviešu valodā “Vai tu vari dejot?” ir pirmais Arta Borisa singls no 28. aprīlī gaidāmā debijas minialbuma “Easy Living”. Dziesma tapusi, sadarbojoties ar Igaunijā labi pazīstamo, nupat februārī kronēto “Gada dziedātāju 2022” Ritu Reju
(Rita Ray). Singlā dzirdamais Ritas spēcīgais dziedājums apvienots ar sintezatoru slāņiem, eksperimentālām skaņām un izteiksmīgu basa līniju. Rezultātā tapis skaņdarbs, kas lieliski iederas uz deju grīdas un spēs iepriecināt funk stila entuziastus.

Producents stāsta, ka interese par producēšanu radusies jau vidusskolas laikā, kad vēl mācījies Rīgas Doma kora skolā džeza klavierspēli. Artis atceras, ka jau toreiz viņam apkārt bija draugi, kas eksperimentēja ar mūzikas radīšanu, izmantojot datoru, turklāt skaņu režija bija arī viens no vidusskolā apgūstamajiem priekšmetiem. “Bija nepieciešami deviņi gadi, kuros nepārtraukti eksperimentēju ar skaņām, ritmiem, harmonijām un dažādiem instrumentiem, un nu beidzot varu dalīties ar savu darbu, enerģiju un zināšanām” saka Artis. “Man vienkārši patīk radīt katru dienu, es ļoti izbaudu šo procesu.”

Interesants ir singla “Can You Dance?” tapšanas stāsts. “Kādā augusta dienā es izlēmu parādīt vienu no savām idejām dziedātājai un kolēģei Ritai Rejai,” atceras Artis. “Viņai šī ideja patika, un Rita to papildināja ar savu tekstu un galveno frāzi. Dziesmas pamats tapa manā mājas studijā, savukārt, Ritas vokāls tika ierakstīts viņas drēbju skapī, izmantojot AKG D330BT mikrofonu, kas pazīstams arī kā grupas ABBA mikrofons – tas piešķīra ierakstam siltu, patīkamu toni. Ģitāras partijas tika ierakstītas vēl viena mana kolēģa ģitārista Kristena Kutnera (Kristen Kütner) dzīvoklī,
tāpēc var teikt, ka šis ieraksts tapis trīs mājās.”

“Fantastiks modernā fanka piesātināts deju grīdas skaņdarbs ar zīdaini maigu vokālu” Walla P, Funktastique Voyage “Labs ballītes pieteikums no Arta Borisa, viscaur lielisks darbs.” – Paul Murphy, Leng Records

Spotify

Kultūrtelpā “M/Darbnīca” 22. martā uzstāsies starptautiski atzīts duets – dāņu basists Kenets Dāls Knudsens (Kenneth Dahl Knudsen) un latviešu saksofonists Toms Rudzinskis. Uzstāšanās notiks džezam atbilstošajā jam session formātā un būs kā ekskluzīva, intīmāka iesildīšanās abu koncertam ar Latvijas Radio bigbendu 24. martā Dzintaru koncertzālē.

2021. gadā Keneta Dāla Knudsena un Toma Rudzinska kopīgi radītais projekts “Space Big Band” guva kritiķu un klausītāju atzinību daudzviet Eiropā, tika nominēts Dānijas Džeza mūzikas balvai un Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons” džeza albuma kategorijā, iekļauts “European Jazz Network” ikmēneša albumu topā, kā arī “Lufthansa” un “Quatar Airlines” lidsabiedrību lidojumu mūzikas izlasēs.

Kenets Dāls Knudsens laidis klajā piecus dažādas skandināviskās mūsdienu džeza oriģinālmūzikas albumus un regulāri koncertē visā pasaulē. Projektā “Space Big Band” viņš pievērsies poliritmiskiem eksperimentiem, Tomam Rudzinskim pievienojot spilgtu melodiķa talanta demonstrējumu. Savukārt Toms kļuvis par vienu no vadošajiem Baltijas džeza saksofonistiem un mūsdienu džeza komponistiem, attīstot savu inovatīvu un unikālu saksofona skanējumu.

23. martā Knudsens turpat uzstāsies arī neparasta kvarteta “A/R/K/A” sastāvā kopā ar Tomu un vēl diviem lieliskiem latviešu džezmeņiem – saksofonistu Kārli Auziņu un bundzinieku Ivaru Arutjunjanu. Mūziķi piedāvās skaņdarbus no džeza mūzikas zelta fonda, taču mūslaiku estētikā, enerģētikā un ritmikā, kā arī ciešā un izjustā mijiedarbībā. Neierastais instrumentu salikums abiem virtuozajiem saksofonistiem un jaudīgajai ritma sekcijai ļaus vaļu brīvam muzikālajam lidojumam.

Starptautisks džezs kultūrtelpā “M/Darbnīca” būs dzirdams arī 24. martā, kad tur uzstāsies viens no vadošajiem lietuviešu džeza ģitāristiem Mindaugas Stumbras. Skotijas Karaliskās konservatorijas absolvents specializējies melodiski izkoptā, daudzslāņainā un dinamiskā stilistikā un daudz koncertējis kopā ar populāro lietuviešu fusion džeza grupu “Brave Noises”, kā arī Seamus Blake, Fergus McCreadie, Michelangelo Scandroglio, Kenneth Dahl Knudsen, “JM Jazz World Orcherstra” un “Tommy Smith’s Youth Jazz Orchestra”.

Visu koncertu sākums pulksten 21.00.

Vēl 15. martā pulksten 19.00 kultūrtelpā “M/Darbnīca” notiks arī Latvijas Mūzikas akadēmijas un Viljandi Kultūras akadēmijas džeza studentu kopkoncerts, vakaru pulksten 21.00 turpinot jaunajam ģitārista Egona Kronberga un bundzinieka Andra Žabra blūzfanka projektam “Spacehead & Shoulders”, kurā muzicē arī vokāliste Krista Erdmane un basists Martins Miļevskis, bet 18. martā pulksten 21.00 tur uzstāsies atraktīvā fusion grupa “S&T Syndicate”.

“Turpinām attīstīt mūsu muzikālo programmu arvien starptautiskākā virzienā, nepiemirstot arī par mūsu vietējiem talantiem un, kā reizi, radot iespēju dažādu valstu mūziķiem satikties un veidot jaunus, kopīgus projektus,” saka kultūrtelpas “M/Darbnīca” radošā direktore un vadītāja Maija Moira Mazanova. “Džezs ir nemitīgas virzības mūzika, kas joprojām spēj būt super mūsdienīga un daudziem aizraujoša, ko arī cenšamies pierādīt. Nesen Matīsa Čudara trio saņemtā Lielā mūzikas balva par gada labāko koncertu, kas notika tieši “M/Darbnīcā”, apliecina, ka esam uz īstā ceļa.”

Kultūrtelpa “M/Darbnīca” atrodas fon Stricka villas kvartālā Aristīda Briāna ielā 9 un tajā darbojas arī izstāžu zāle “M/Gallery”. Biļetes uz koncertiem nopērkamas bilesuserviss.lv.

Mūsdienu psihedēliskā blūzroka grupa “So Lucid Electric Feel” vēlas paātrināt pavasara tuvošanos un aicina uz šim gadalaikam atbilstoši enerģiskiem un jutekliskiem koncertiem, kas notiks gan Latvijā, gan Vācijā un Čehijā. Tuvākā uzstāšanās paredzēta 18. martā pulksten 22.00 kultūrvietā “Tallinas pagalms”.  

Latvijā grupa drīzumā uzstāsies arī kultūras namā “Viktorija” Liepājā. Tur koncerts notiks 21. aprīlī. Vēl 14. aprīlī “So Lucid Electric Feel” kāps uz “Hafenbar Tegel” skatuves Berlīnē, bet 15. aprīlī muzicēs “Klub Famu” Prāgā.

Jaunajā koncertprogrammā grupa piedāvās dziesmas no abiem saviem albumiem – 2020. gadā klajā laistā “We’re All Connected” un pērn izdotā “Social Mindscream”, kas tika nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons” rokmūzikas kategorijā.

“So Lucid Electric Feel” turpina radīt arī jaunas, stilistiski daudzpusīgas dziesmas un koncertos ieplānots pirmatskaņot divus jaunus singlus – “Insane” un “Skyscraper of Sounds”. Ierakstītā veidā tie tiks izdoti vēlāk. 

Grupa “So Lucid Electric Feel” dibināta 2015. gadā Siguldā un uzstājusies daudzās Baltijas koncertvietās un festivālos. Trio allaž bijis pamanāms pateicoties enerģiskajam un brīvi improvizētajam mūsdienu blūzroka skanējumam, kas katru koncertu pārvērš unikālā pieredzē. Tagad grupas sastāvā muzicē vokālists un ģitārists Uvis Gailis, basists Roberts Romanovs un bundzinieks Raitis Kalniņš.

Foto: Signetta Bričeva

Spotify

Pašmāju lielākas hiphopa apvienības “Kreisais Krasts” dalībnieks, mūzikas producents un reperis Kaizers izdod singlu “Piggy bank”, kas ir pilnībā paša producēts, ierakstīts un miksēts.

Singls ieturēts Latvijas hiphopā līdz šim ne tik populārajā drill apakšžanrā. Liriski Kaizers apskata ieilgušās apkures sezonas tēmu.

“Piedziedājums nenopietnā manierē stāsta par to, ka, iespējams, lai izvilktu šo sezonu, daudziem nāksies sasist savas cūciņas (tērēt iekrājumus). Panta daļā nedaudz lielos, ka algas dienā varu atļauties turēt logus vaļā. Dziesmā, protams, ir pārspīlējumi, bet kas zina, kas mūs vēl sagaida,” par jauno dziesmu stāsta Kaizers.

Kaizers ir bītmeikers ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi mūzikas producēšanā un studijas ierakstu apstrādē. 2022. gada janvārī uzsāka producēt drill bītus (mūzikas pavadījumus) un izveidoja Youtube kanālu “Drill Street Beats”, gadu noslēdza ar paša producēta singla “Kačā (LV Drill)” izdošanu.

“Esmu eksperimentējis ar dažādiem skanējumiem. Jāsaka, ka pēdējā laikā mani nekas tā nekačā kā drills,” atklāj producents. 

Kaizers hiphopā darbojas kopš 2005.gada, bītmeikeru rindās zināms ar pseidonīmu KZR Beats. Kā reperis piedalījies projektos “Savs ir Savs” un “Satin pasauli”. Apvienības “Kreisais Krasts” biedrs kopš 2017. gada. Sadarbojies ar tādiem reperiem kā Ozols, ansis, Arturs Skutelis, Edavārdi, Reiks u.c. 2022.gadā izdevis savu debijas solo albumu “Uz līnijas”, kura ierakstu un pēcapstrādi veicis pats.

Foto: Inese Grīnberga

Pēc debijas albuma Būū saprata, ka pārdzīvojumiem nav nedevusi iespēju sadzīt un ir bijis bail publiskajā telpā parādīt to personības šķautni, kuru parasti slēpj, bet ar katru dienu, kas tika pavadīta studijā pie mūzikas rakstīšanas, aranžijām, dejas un tekstiem, viņa saprata, ka māksliniecei brīvība ir vajadzīga kā skābeklis un, ja turpinās pati sevi cenzēt, tad viņa kā Būū drīz beigsies.

““Melnā Maģija” ir tēlains apzīmējums sabiedrības negatīvajām programmām. Manā pieredzē – ap jaunas meitenes izskatu, varēšanu, seksuālas brīvības nosodījumu un tām nemanāmajām frāzēm, kas jau no mazotnes programmē piekrist, pakļauties un klusēt.  Pats svarīgākais ziņojums šajā triloģijā ir jaunas, spēcīgas mākslinieces uzvara pār šo tumšo spēku.” (Tā par EP triloģiju saka Būū)

EP triloģija sastāv no 3 dziesmām – Labāko draugu, Melnā Maģija un Augstāk. Dziesmai “Melnā Maģija” tapis arī videoklips, kura režisors ir Helmuts Bondars un vizuālo efektu māksliniece Helēna Ozola, kura ir arī autore pārējo divu EP dziesmu vizuālajiem klipiem.

Helmuts Bondars par videoklipu: “Pirmo reizi izdzirdot Melno Maģiju sapratu, ka klipa veidošana nebūs vienkārša, jo tam būs jāatbilst dziesmas jaudai un stāstam. Noklausoties dziemsu aptuveni 50 reižu, spēju uzrakstīt scenāriju, kas biedēja mani pašu tā ambīciju dēļ. Tāpēc bija svarīgi savākt visus savus uzticamos biedrus, kuri palīdzēs šo milzu ambīciju savākt un nogādāt līdz ekrāniem. Domāju, ka mūsu visu degsme atmaksājās un tagad mums ir divas minūtes ar kurām lepoties.” 

Helēna Ozola par videoklipu: “Man tāpat kā Būū interesē apzinātības prakses, afirmācijas un galu galā arī burvestības, tikai es savējās radu ar visādiem paņēminiem datorā, jo nodarboties ar vizuālajiem efektiem jau ir arī tāda kā buršanās un ir ļoti maģiski no nekā radīt kaut ko. Šī bija izcila iespēja ar savām spējām pievienoties kaut kam lielākam, kas cerams, citiem arī aizķers aiz auss kaut ko, kas ikdienā palīdz pašam stāties pretī savām tumsām.”

Audio: 

Vārdi/ Mūzika: Ilze Fārte

Producenti: VEIDERS/Ilze Fārte

Mix/Master: Varslaff’n’ Edwolf

Menedžments: Elīna Veigule-Bernāne

 Producenti:

Marta Būmane

Elīza Indriksone

Enija Čiščakova

Režisors un montāžas režisors – Helmuts Bondars

Vizuālo efektu māksliniece – Helēna Ozola

Operators–inscenētājs – Artis Pārups