Mēnesis: 2023. gada novembris

Vilnis Veinbergs, izdodot savu pirmo singlu, piesaka arī savu skatuves vārdu Wilnis. Par savu solo debiju plašākam klausītāju lokam varu uzskatīt Jelgavas universitātē rīkoto Studentu folkfestivālu, kur saņēmu gan žūrijas, gan publikas atzinību. Tā bija spēcīga motivācija neapstāties un turpināt iesākto.

Ikdienā esmu sertificēts būvinženieris un projektēju dažādas ēkas, bet mūzikā rodu mieru un patvērumu no ikdienas rūpēm. Savā mūzikā un dziesmu tekstos ietveru savas emocijas par mums visiem apkārt esošām dzīves situācijām. Izpildot dziesmas dzīvajā, skanējums ir no dažādu žanru sajaukumiem, kur pašā pamatā ir akustiskā ģitāra ar dažādiem skaņu efektiem un balss.

Debijas dziesma “Esi Brīvs” ir par ikdienas saistībām un pienākumiem, kas neļauj būt mums pašiem un darīt lietas, ko vēlētos, jo skrienam ikdienas apburtajā ritenī. Tāpēc vajadzētu kādreiz apstāties, pajautāt sev pašam – ko īsti Tu vēlies? Esi brīvs gan domās, gan darbos – stāsta dziesmas autors Vilnis.

Dziesmas mūzikas un vārdu autors ir pats Vilnis. Dziesmas producēšanā piedalījās pats mākslinieks sadarbībā ar lielisko ģitāras virtuozu Mārci Vasiļevski, kura vadībā dziesma ierakstīta studijā “Laimes telpa”. Lai dziesma iegūtu pilnīgāku skanējumu kā akustiskā versija, tika nolemts iespēlēt arī pārējos instrumentus un nedaudz pamainīt dziesmas aranžiju. Skaņas pēcapstrādi un gala apstrādi veicis Latvian Blues Band basģitārists Mārcis Kalniņš.

Dziesmas teksta video tapis sadarbībā ar Ēriku Saksonu.

Dziesma klausāma visās lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Autore un producente Múr (īstajā vārdā Madara Murņikova) šodien izdod trešo un pēdējo singlu ar nosaukumu Stāvam Klusi no gaidāmā trešā studijas minalbuma Disbalanss. Dziesma ierakstīta Londonā, Lielbritānijā, un pie tās veidošanas piedalījās arī mūzikas producents Daniel Guillermo Sauceda no Miami, ASV.

Dziesmas Stāvam Klusi skanējums no pirmajiem diviem singliem Tu Mani Turi un Ārstēšanās atšķiras ar melanholiskāku un izjustāku skaņu un pasvītro iepriekš nedzirdētas R&B ietekmes Múr mūzikā. Madara jauno minialbumu Disbalanss ierakstījusi Londonā, kur pašlaik dzīvo un iegūst maģistra grādu mūzikas producēšanā.

Autore piebilst: “Man bija svarīgi, lai šajā albumā ir kāds darbs, kuru producēju viena pati. Ar to gribēju radīt sev brīvu vietu, lai turpinātu iepazīt sevi arī kā producenti, un tas vainagojās ar gandarījumu. Šī dziesma ir mana mīļākā no albuma un ar mani rezonē visdziļāk. Stāvam Klusi ir vispatiesākā, relaksētākā un, iespējams, arī skaistākā Disbalanss dziesma.”

Neilgi pirms solo koncertiem Jūrmalā izskan latviešu tautasdziesma “Saulīt’ vēlu vakarā” Shipsea aranžējumā.

Šajos svētkos pirmatskaņojumu piedzīvo jauns, latvisks ieraksts, ko veidojis Jānis Šipkēvics. Tā ir latviešu tautasdziesma, kas Shipsea interpretācijā izskan neilgi pēc uzveduma “Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis” tapšanas.

Tieši dalība šajā izrādē iespaidojusi Šipkēvicu dziļāk pievērsties tautas mūzikai. “Latvijas Radio kora dirģents Sigvards Kļava mani uzrunāja, teikdams, ka izrādē mēs dziedāsim tikai tautasdziesmas, kā arī abi ar Vili Daudziņu būsim leģendārā latviešu grafiķa Anša Cīruļa divas dabas. Veids, kā Ansis Cīrulis strādāja ar latvisko mantojumu, var kalpot kā iedrošinājums jebkuram interpretam jebkurā jomā – no podnieka līdz ilustratoram, no diriģenta līdz komponistam. Tas ir etalons – ar kādu cieņu, cik vērīgi var meklēt būtisko tautas motīvos, kristalizēt patiesi gaumīgo.”

Šis ir pirmais ieraksts, kuru Šipkēvics veidojis pilnībā patstāvīgi  – no balsu, instrumentu ieraksta līdz skaņas pēcapstrādei – miksam un māsterēšanai. Jānis Šipkēvics šobrīd apgūst mūzikas producēšanu maģistra programmā Zviedrijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Stokholmā.

Spotify

Divi koncerti “Shipsea. Siltā gaismā” Dzintaru koncertzāles mazajā zālē norisināsies 25. novembrī pl. 16:00 un 19:00. Tajos piedalīsies arī stīgu kvartets, kā arī dziedātāja un multiinstrumentāliste Una Daniela.

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs

Rudens vējiem kļūstot asākiem un tuvojoties Latvijas 105. dzimšanas dienai, dziedātāja Ineta Rudzīte laiž klajā dziesmu “Laimes pieskāriens”. Dziesmas komponists ir Māris Sloka. “Laimes pieskāriens” no 2023. gada 15. novembra ir pieejama gan straumēšanas vietnē Spotify, gan arī tiešsaistes platformā YouTube.

Inetas Rudzītes un Māra Slokas jaunākais kopdarbs ir tapis kā sirsnīgs atgādinājums par mīlestības nezūdošo spēku – laikā, kad visapkārt valda neziņa, ir daudz jautājumu par nākotni, pasaulei patiešām noderētu nedaudz vairāk mierinājuma un laimes. Turklāt katram no mums ir savs atšķirīgs redzējums, kas ir laime, kas ir laimes pieskāriens. Dziesmas teksta autore ir dzejniece Sandra Grīnberga.

Ineta stāsta, ka: “Dziesma “Laimes pieskāriens” vēsta par mīlestību, ilgām un atmiņām, kas caurvītas gaišām skumjām un nepārejošu prieku.”

Abi mākslinieki jau iepriekš muzicējuši kopā, iedziedot dziesmu “Man tevis nepietiks”, kas ar labiem panākumiem skan radiostacijās, tiek izpildīta koncertos un ir plaši pieprasīta straumēšanas vietnēs. Kā uzsver dziedātāja: “Sadarbība ar Māri man vienmēr bijuši svētki, gan uzstājoties kopā koncertos, gan piedaloties citos muzikālos projektos.”

Komponists Māris Sloka dalās pārdomās par abu kopdarbu, uzsverot: “Inetas balsij piemīt neparasti dvēselisks skanējums, kas spēj radīt klausītājos emocionālu pārdzīvojumu. Esmu gandarīts, ka Ineta piekrita iedziedāt tieši šo dziesmu, izstāstot stāstu tieši tā, kā esmu to iztēlojies mūzikā.”

Dziesmas aranžējumu veidojis Inetas ilggadējs skatuves partneris un ģitārists Ēriks Upenieks. Ierakstā piedalās arī mūziķi: taustiņinstrumentālists Juris Kristons un bundzinieks Miķelis Vīte.

Dziesmai “Laimes pieskāriens” radīta arī video versija, kas tapusi gleznainā vietā “Ziedlejas”, kas ļauj klausītājiem ne tikai izbaudīt Inetas vokālu, bet gūt arī vizuālo baudījumu. Ineta saka personīgu paldies Evitai Eglei par skaisto tērpu. Dziesma piedalīsies arī LTV1 raidījuma “Sirdsdziesmas” aptaujā.

Šī ir jau otrā dziesma 2023. gadā, ko laiž klajā Ineta Rudzīte, īsi pirms Starptautiskās sieviešu dienas pie skatītājiem nonāca dziesma “Kā sevi iemīlēt”. Līdz šim dziedātāja Ineta Rudzīte laidusi klajā piecus studijas albumus: “Starp rīta zvaigznēm” (kopā ar Adrianu Kukuvasu), “Baltais zieds”, “Manā varā” (Jāņa Lūsēna mūzika), “Tā diena” (dueti ar Ainaru Bumbieri) un “Atmiņas vai kas tu esi mīlestība”.

Ineta Rudzīte piedalās koncerttūrē ar nosaukumu “Manas mājas ir Latvija”, kur kopā ar citiem Latvijā iemīļotiem mūziķiem izdzied skaistākās dziesmas par Latviju. Nākamais koncerts jau šajā nedēļā – ceturtdien, 2023. gada 16. novembrī Ulbrokas Pērlē.

Dziesmas ierakstā piedalījās vairāki reperu apvienības “Kreisais Karsts” dalībnieki – Mārtiņš Mednis, Ingus Šusts, Henrijs Mucenieks (arī mūziķis grupā “Līvi”), jaunais, daudzsološais reperis Amanito, kā arī mūziķis Jānis Krūmiņs, kas iepriekš pazīstams ar dalību hiphop projektā “Olas”.

“Mēs to raksturojam kā garīgās pasaules iekšējo atspoguļojumu – tēmu, par kuru daudzi ir piemirsuši runāt. Par mūsu dziļo saikni ar dabu, zemi un tās garu. Par tradīcijām un pagānismu. Par karmisko pārdzimšanu un tās ceļu tehnoloģiju laikmetā. Dziesma ir par to, kāda ir mūsu tauta un kas šajā pasaulē esam mēs,” norāda Mārtiņš Mednis, MUUD mākslinieks.

Muzikālo pavadījumu sacerējis latviešu bītmeikeris “Ethnoh”. Šis ir pirmais singls no apvienības gaidāmā mini-albuma “V”. Jaunais singls tapis Kreisā Krasta studijā, kur arī tapusi dziesmas pēcapstrāde. Tam radīts arī videoklips, kuru iemūžinājis un režisējis Toms Rings.

“MUUD nekorolē ar standarta hiphopu, pie kā jau visi pieraduši. Tas ir kas vairāk par mūziku. Tas ir kas vairāk par mākslu. MUUD ir ieņēmis kursu celt latiņu un izkāpt no komerciālā spiediena mūsdienu mūzikā gan radio, gan straumēšanas servisos,” norāda Rūdolfs Grīns, MUUD menedžeris.

Jaunais singls noklausāms lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un dzirdams labākajās Latvijas radiostacijās.

Trīs meiteņu grupa “MADARA” radījusi patriotisku sveicienu Latvijai dzimšanas dienā. Tas saucas “Māras zeme II” un vēl vērienīgāka skanējuma radīšanai tapis paplašinātā sastāvā.

Jaunā singla mūzikas un vārdu autore ir čelliste un dziedātāja Madara Fogelmane. Tas tapis turpinot veiksmīgo sadarbību ar studijas “White Wide Production” producentu Jāni Narbutu un piedaloties gan pastāvīgajām grupas dalībniecēm – čellistei Ernai Daugavietei un kontrabasistei Undīnei Adelei Bergai, gan bundziniekam Tomam Kagainim un dūdiniekam Jurim Lipsnim. Dziesmu producējusi pati tās autore.

Dziesma “Māras zeme” tika izdota jau 2020. gadā, taču tagad tapusi jauna, muzikāli vērienīgāka versija ar plašāka mūziķu sastāva iesaisti. Dziesmas aranžijas tapšanā savulaik piedalījās arī grupas “DAGAMBA” mūziķis Valters Pūce. Tagad tapis jauns patriotiskās dziesmas skanējums, piešķirot tai lielāku jaudu un pievedot klausītāju vēl tuvāk dziesmas patiesajai būtībai.

“Mūsu senču pasaules redzējumā Māra ir zeme,” saka Madara Fogelmane. “Viņas gādībā ir visa redzamā, sataustāmā pasaule. Mīļums un svētums ir galvenās Mārai piedēvētās īpašības, viņa ir dzīvības radītāja un auklētāja. Māra darbojas kā fiziskās pasaules veidola saglabātāja. Kad tā tiek izjaukta pa daļām, tieši Māra ir pasaules atpakaļsalicēja un atjaunotāja.”

Ar šo dziesmu grupa ne tikai nodod sveicienu savai dzimtenei svētkos, bet arī aicina cilvēkus atgriezties pie dabas un mīlēt visu dzīvo. Meitenes uzsver, ka laikos, kad citam pret citu tiek pacelti ieroči, esam aizmirsuši cilvēka patieso sūtību uz šīs zemes, kas ir mīlēt un cienīt. Piesaucot Māru, Madara, Erna un Undīne lūdz viņai svētību pār mūsu zemi Latviju un arī pārējo pasauli.

“Manā mūzikā katram vārdam ir nozīme, katrai skaņai, vibrācijai,” uzsver Madara. “Šī nav tikai dziesma. Tā ir kā rūpju pilno, bet ar cerību piepildīto cilvēku himna par mūsu mājām, zemi un mieru pasaulē, jo es mīlu savu zemi – Latviju!”

Madara Fogelmane ir jelgavniece, kura čella spēli apguva Amsterdamas Mūzikas konservatorijā un Briseles Karaliskajā konservatorijā. Viņa sacer un izpilda dziesmas gan latviešu, gan angļu valodā un veido arī tautasdziesmu apdares. Madara strādā arī par čella mūzikas pedagoģi Saldus mūzikas skolā.

Erna Daugaviete ir čelliste un skaņu režisore, kura sadarbojas ar dažādu stilu mūziķiem. Kā čelliste viņa pabeigusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalaura grāds iegūts kā skaņu režisorei. Erna ir gan grupas “MADARA”, gan “Rihards Lībietis Orchestra” pamatsastāvu dalībniece.

Undīne Adele Berga specializējas akadēmiskajā kontrabasa spēlē, taču paralēli papildina iemaņas arī citos mūzikas stilos. Viņa pabeigusi Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolu un studē kontrabasa spēles mākslu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Muzicējusi arī Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.

Jaunais singls “Māras zeme II” noklausāms lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un dzirdams labākajās Latvijas radiostacijās.

Dziedāja Palū, šova “X Faktors” ceturtās sezonas fināliste, nāk klajā ar jaunu dziesmu – “Talk to me”, kas tapusi kopā ar jaunajiem māksliniekiem – producentu un dziesmu autoru Patriku Peterson un mūziķi Krišjāni Brasliņu. Mākslinieki iepazinās Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas mūzikas eksports organizētās dziesmu rakstīšanas nometnes RIGaLIVE astotajā sesijā, kur tapa arī dziesmas pirmā versija.

“Ar Patriku un Krišjāni iepazināmies tieši pirms gada – RIGaLive nometnē, kur, šķiet, uzreiz sajutām, ka runājam līdzīgā valodā, tā arī tapa dziesma – katram ieliekot no sevis to, ko visvairāk jūtam.  Dziesma visās ziņās atspoguļo tās sajūtas, kas mūs visus pārņem rudenī, kad gribas ieritināties zem silta pleda, sveču gaismā vērot, kā košās krāsas nomaina pelēcīgums, ir klāt novembris un viss, ko mums gribam, ir pieglausties ciešāk, cik cieši vien var, ieskatīties acīs un pateikt to, cik ļoti, ļoti,” stāsta dziesmas izpildītāja un līdzautore Palū.

Dziesmas ieraksts tapis, kopā apvienojoties vairākiem mūziķiem:

Mūzika un vārdi – Patriks Peterson, Palū, Krišjānis Brasliņš, producents – Patriks Peterson, elektriskā ģitāra – Rūdolfs Ozols, bass – Raivo Vaivars, Bruno Priekulis, bungas – Artis Orubs.

Pērn Palū ar ievērojamiem sasniegumiem piedalījusies šovā “Lietuvas balsas”, nokļūstot populārās lietuviešu dziedātājas Monikas Liu komandā. Īsi pirms šova fināla, Palū pameta šovu.

Šī dziesma atspoguļo autora emocijas brīžos, kad vajadzīgs brīdis apstāties un padomāt. Tās haotiskais, bet melodiskais skanējums muzikāli attēlo autora domu šaustīšanos un atbilžu meklējumus.