Mēnesis: 2024. gada aprīlis

Dziedātāja, komponiste un dziesmu autore Emīlija Loze izdevusi savu pirmo singlu “Meantime”.

Skaņdarba producenti ir mūziķi Rūdolfs Ozols un Rūdolfs Macats, līdz-producente – pati jaunā māksliniece.

Dziesma “Meantime” vēsta par brīdi attiecībās, kad iestājas neskaidrība un šaubas – vai pakļauties savtīgām iegribām, vai tās uzveikt  un saudzēt to, kas dārgs.

“Tas nav vienkārši, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi šīm sajūtām un pārdomām dot laiku un vietu,” skaidro Emīlija.

Jaunās dziedātājas muzikālais ceļš aizsākās jau bērnībā vokālistu konkursos un džeza studijās. Viņas tēlainie dziesmu teksti iekļauti mūsdienīgā neosoula (neo soul) un R&B skanējumā, apvienojot muzikālo mantojumu ar iedvesmām no tādiem māksliniekiem kā H.E.R., Summer Walker, un Alex Isley. Emīlijai piemīt virtuozi nomierinošs, sievišķīgs un maigs vokāls.

Šobrīd jaunā māksliniece turpina sevi pilnveidot pie dziedātājas Lindas Rušenieces (Latvija) un zviedru producentes un multiinstrumentālistes Liselotes Ostblomas (Liselotte Östblom/ Lielbritānija).

Emīlijas Lozes samtainais vokāls dzirdams arī “Vēstnieks” divos nesenajos singlos “Nakts Mistērija” un “āTRi LēNi”.

Dziedātāja cer turpināt sadarboties ar dažādiem mūziķiem un aktualizēt alternatīvā R&B un liriskā soula žanra projektus Latvijā, paralēli komponējot savu pirmo albumu.

“Emīlija ir sensitīva, maiga, talantīga dvēsele, kura mīl R&B mūziku, un ir apveltīta ar labu kompozīcijas, harmonijas un ritma izjūtu. Manuprāt, izejot sabiedrībā ar savu pirmo dziesmu, viņa var lepoties ar dziesmas juteklisko skanējumu.” – Rūdolfs Macats.

“Emīlija ir ļoti mērķtiecīga jaunā dziedātāja, kura zina, ko vēlas un neatlaidīgi dodas uz savu mērķi. Viņai piemīt maigs un juteklisks tembrs, moderna, gaisīga tehnika, kas lieliski iederas R&B stilistikā.” – Linda Rušeniece.

 

Etno mūzikas grupa “Tautumeitas” izdod dziesmas “Spodrē manu augumiņu” remiksu, kas tapis sadarbībā ar vācu elektroniskās un house mūzikas producentu Rey&kjavik, īstajā vārdā Aleksandrs Šūmans (Alexander Schomann).

“Kad stāvi pie rituāla ugunskura un skan repetatīvi bungu sitieni un melodijas, dažreiz tā vien liekas, ka tas viss kopā ar dūmu smaržu ievelk transa stāvoklī. Šo sajūtu notvērām, klausoties Rey&kjavik mūziku, un sapratām, ka mums ir līdzīga gaume mūzikā. Etniskas skaņas, rituālistiski teksti un dziedājumi, mijoties ar minimālistiskiem ritmiem, ieved mūs pavisam jaunā – elektroniskās deju mūzikas pasaulē,” stāsta grupas “Tautumeitas” dalībniece Asnate Rancāne.

Rey&kjavik, kurš uzstājies tādos festivālos kā “Burning Man” un “Fusion”, stāsta: “Šo dziesmu pirmo reizi dzirdēju drauga Instagramā. Tā man uzreiz iespiedās atmiņā, tādēļ jautāju viņam kas tā ir par dziesmu. Viņš izstāstīja par dziesmu “Spodrē manu augumiņu” un vēlāk arī bija tas, kurš mani iepazīstināja ar grupas dalībniecēm.” Asnate atminas: “Ar Rey&kjavik pirmo reizi satikāmies Rīgā, klubā “Teritorija”, kur viņš spēlēja savu DJ setu un uzlika fragmentu no mūsu dziesmas “Spodrē manu augumiņu”. Nākamajā rītā nolēmām veidot kopīgu programmu.”

Metālmūzikas apvienība “Garu Pagrabs” izdod jauno, pēc skaita otro studijas albumu “Bara Gūstā” un prezentē videoklipu albuma tituldziesmai “Pagrabā Ar Gariem”.

Albuma tapšanas laikā “Garu Pagrabs” ir paplašinājis savus radošos horizontus, uzņemot grupā jaunu vokālistu un basģitāristu, nostabilizējot sastāvu. Albums iezīmē jaunu muzikālo virzienu un joprojām saglabā “Garu pagrabam” raksturīgo – apvieno tradicionālas latviešu tēmas, vērtību atklāsmes, dzīves atziņas un modernās pasaules problemātiku, atšifrējot to enerģiskā metāla mūzikas ietvarā.

Šis albums ir par čaulu personībām, kuras guļ zem sabiedrības spiediena gluži kā zem hidrauliskās preses. Albumu caurvij vēstījums-aicinājums izrauties no šī tvēriena!

“Ļoti iespējams, ka mūsu mūziku vieglāk klausīties sākumā ir smagā metāla faniem, tomēr šis albums ir veidots tā, lai rezonētu ikvienas mūzikas fanu ausīm. Uzsvaru likām ne vien uz mūziku, bet  uz idejām un vārdiem, “ saka grupa.

Latvijas Rokmūzikas Asociācijas pārstāvis Jānis Bukums par grupu izsakās šādi: “Grupai “Garu Pagrabs” acis deg, kā īstiem rokenrola velniem! Dedzība ar kādu viņi muzicē neviļus mani atgriež pagātnē, kad roks mūziķiem bija ne tikai mūzika, bet visa viņu dzīve!”

Sadarbībā ar mūzikas industrijā pazīstamajiem māksliniekiem – ierakstu inženieri Kārli Šteinmani, videoklipa režisoru Nilu Vārtiņu, fotogrāfu Juri Justu un vizualizāciju autoru Emīlu Ernestu “Miko” Rodi, “Garu Pagrabs” ir sagatavojis aizraujošu piedzīvojumu pašmāju mūzikas pasaulē.

Albums “Bara Gūstā” ir pieejams visās lielākajās digitālajās mūzikas straumēšanas platformās. Tā prezentācijas koncerts notiks 25. aprīlī Latvijas 1. Rokkafejnīcā.

Ar vairākiem pirmatskaņojumiem un muzikāliem pārsteigumiem šī gada maija sākumā norisināsies ikgadējais Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās Mūzikas dienas”. Festivāla ietvaros izskanēs seši koncerti, kuros tiks atskaņoti vairāk nekā trīsdesmit latviešu komponistu darbi; par festivāla vienojošo tēmu šogad ir izvēlēts Encore, kas franču valodā nozīmē vēlreiz.

Pēc skaņdarba vai koncerta publika var skandināt Encore!, pieprasot mūziķiem uzkāpt uz skatuves vēlreiz un atkārtot kādu daļu no priekšnesuma vai nospēlēt kaut ko papildus. Šāda iespēja pagarināt prieku no mūzikas klausīšanās vēl vairāk satuvina izpildītājus ar auditoriju – tas ir brīdis, kad abas puses ir priecīgas vēlreiz izbaudīt pacilātas emocijas. Šo terminu lieto arī ārpus mūzikas – saistībā ar biznesu, karjeras attīstību, un arī dzīvesveidu: tā ir iespēja neapstāties pie nospēlētā, sadzirdētā, izbaudītā, izdarītā un sasniegtā, jo katrs no mums ir pelnījis vēl.

Liela daļa mūsdienu mūzikas daudzviet Eiropā un arī Latvijā tiek atskaņota tikai vienreiz – daudzas lieliskas kompozīcijas pēc sava pirmā atskaņojuma nepiedzīvo nākamo. Lai arī šī gada Latvijas Jauno Mūzikas dienu programmā ir gaidāmi vairāk nekā desmit Latvijas un pasaules pirmatskaņojumi, ar Encore! filozofiju pasākuma rīkotāji iecerējuši aktualizēt to, ka latviešu laikmetīgā mūzika ir pelnījusi būt daudz vairāk atskaņota un sadzirdēta.

Radošais tapšanās mirklis, bezgalīgas idejas, kas neliek mieru, ziņkāre par sevi, mīlestība pret mūziku, iekšējā uguns, intriga izzināt. Tie ir tikai daži no aspektiem, kas mudina komponistus rakstīt vēl, bet izpildītājus – atkārtoti iznākt uz skatuves pie auditorijas. “Esam saviļņoti, ja klausītāji mūsu sniegumu izbauda tik ļoti, ka vēlas dzirdēt vēl. Atkārtots aicinājums uz skatuves – tas ir liels pagodinājums. Šāds notikums stiprina spēcīgo saikni ar mūsu auditoriju, iedvesmojot mūs atdot visu iespējamo katrā priekšnesumā un turpināt sniegt neaizmirstamu pieredzi arī nākamajos koncertos,” – komentē pianiste Linda Leine, kas “Trio Fabel” sastāva muzicēs vienā no festivāla koncertiem.

Festivāla programma:

7. maijā plkst. 19.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē – kamerorķestra “Sinfonia Concertante” koncerts

Programmā Alvila Altmaņa Koncerts flautai un kamerorķestrim (pirmatskaņojums, soliste Egija Sproģe), speciāli festivālam pasūtītais Annas Veismanes jaundarbs stīgu orķestrim “Versus”, Annas Fišeres darbs balsij un stīgu orķestrim “Voynich Codex” ar solisti Helēnu Sorokinu, kā arī jaunā komponista Aleksandra Avrameca jaundarbs “Iridescence 18 stīgu instrumentiem”. Pie diriģenta pults Andris Vecumnieks.

8. maijā plkst. 19.00 Latviešu biedrības Zelta zālē – komponistam Vilnim Šmīdbergam 80

Koncertā izskanēs Viļņa Šmīdberga mūzika Ilonas Meijas (flauta), Magdalēnas Gekas (vijole) un Ivetas Cālītes (klavieres) interpretācijā – Trio flautai, vijolei un klavierēm, Sonāte vijolei un klavierēm, Variācijas klavierēm solo un komponista nesen izveidotais “Raudu deju” pārlikums flautai, vijolei un klavierēm.

10. maijā plkst. 18.00 Vagonu Hallē – Helēnas Sorokinas solokoncerts

Starptautiski atzītās laikmetīgās mūzikas interpretes Helēnas Sorokinas (mecosoprāns /kontralts) solokoncertā skanēs Latvijas pirmatskaņojumi vairāku latviešu komponistu mūzikai, kas komponēta speciāli Helēnai – tās autori ir Jānis Petraškevičs, Gundega Šmite, Santa Ratniece, Andris Dzenītis un Dace Aperāne. Pasaules pirmatskaņojumus piedzīvos Ernesta Valta Circeņa un Asjas Ahmetžanovas jaundarbi.

11. maijā Lielajā Ģildē – trīs koncerti

1. koncertā plkst. 16.00 uzstāsies pianists Roberts Fleics. Vairākus gadus Latvijā dzīvojošais amerikāņu pianists Roberts Fleics ir iniciējis daudzu latviešu komponistu skaņdarbu tapšanu. Viņa solokoncertā dzirdēsim divus jaundarbus, kuru autori ir Linda Leimane un Ernests Valts Circenis, kā arī jau iepriekš sacerētus Krista Auznieka, Jāņa Petraškeviča un Rutas Paideres skaņdarbus. Programmā arī par latviešu mūzikas klasiku kļuvusī Pētera Vaska fantāzija “Izdegušās zemes ainavas”.

2. koncertā plkst. 17.00 uzstāsies Trio Fabel. Šī starptautiski atzīto kamermūziķu grupa – Anna Gāgane (klarnete), Kristaps Bergs (čells) un Linda Leine (klavieres) pēdējos gados ir sadarbojusies ar vairākiem latviešu komponistiem – koncertā dzirdēsim Oskara Herliņa, Georga Pelēča, Krista Auznieka darbus, kā arī piedzīvosim Andra Dzenīša “Geography of Rain” un jaunās komponistes Žanetes Spirkas skaņdarba ”Dubultlīnijas”pirmatskaņojumus.

3. koncertā plkst. 19.00 uzstāsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” Normunda Šnē vadībā. Koncertā skanēs trīs jaundarbi lielam ansamblim, kurus gatavo Edgars Mākens, Santa Bušs un Armands Skuķis. Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Šveicē dzīvojošās latviešu komponistes Asjas Ahmetžanovas “Apres le chant”, kas prestižajā Unesco Rostrum kompozīciju konkursā iekļuva ieteikto darbu desmitniekā. Visbeidzot, koncerts un festivāls izskanēs ar Ilonas Breģes 3. Koncerta klavierēm un orķestrim pirmatskaņojumu – pie klavierēm Vestards Šimkus.

Latvijas Jauno Mūzikas dienu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome un Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Koncertu biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā; pieejami arī vairāku koncertu vai visa festivāla abonementi: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/4246

Grupa “Dzelzs vilks” izdod singlu “Vēls pavasars” līdz ar teksta video, kura radīšanā pirmoreiz grupas vēsturē izmantots mākslīgais intelekts, kas iedzīvina neparastu fantāziju par dzelzs vilku.  

Dziesma “Vēls pavasars” ir noslēdzošais singls no “Dzelzs vilks” jaunākā studijas albuma “Jauni”. “Vēls pavasars” ir albuma “Jauni” visilgāk tapusī dziesma,” atklāj dziesmas mūzikas un vārdu autors Juris Kaukulis. “Četru gaidu laikā tai ierakstītas vismaz deviņas versijas kopā ar dažādiem producentiem. Piemēram, Dzelzs vilka Vislatvijas koncerttūres klausītāji uzgavilēja dziesmas akustiskajai versijai.  Pie pašreizējās “Vēls pavasars” albuma versijas, tapušas kopā ar studijas producentu Gati Zaķi, nonācām karstās diskusijās un ilgās pārdomās, tāpēc tagad šķiet, ka tajā uzkrātā aptverošā enerģija ir piemērota, lai noslēgtu “Jauni” dziesmu ciklu,” piebilst mūziķis. “Man “Vēls pavasars” ir dziesma par pasauli, kurā kaut kad vienmēr pienāk pavasaris, bet ziemas atskaņas nav līdz galam izdzēšamas,” tā Juris Kaukulis.

Pirmoreiz video veidošanā grupa piekrita izmēģināt mākslīgā intelekta neizsmeļamos resursus, ko iedarbina cilvēka iztēle. Dziesmas teksta video veidojusi radošā apvienība “AR”, lietojot mākslīgā intelekta aplikācijas, lai radītu savu stāstu. “Video ir fantāzija par šā brīža pasaules izjūtu, kas pielīdzināma apokalipses cīniņiem, reizē esot cerību pilns,” video raksturo tā veidotāji.

“Dzelzs vilks” albums “Jauni”, iznāca 2022. gada nogalē. “Jauni” pašlaik ir iznācis CD un skaņuplates versijās, kā arī klausāms lielākajās straumēšanas vietnēs, kur albumam ir jau vairāk nekā miljons klausījumu. Albums “Jauni” ticis nominēts balvai “Zelta mikrofons”, tā singli “Tās vēl nav beigas”, “Glāzes”, “Tu negaidīji rītu”, “Ir” vairākkārtīgi bijuši starp raidstaciju spēlētākajām dziesmām.

Ceturtdien, 4. aprīlī, ar jaunu dziesmu “Love You More” un atzīšanos mīlestībā klajā nākusi dziedātāja DIONA, atklājot savu zemapziņas būtību un enerģijas amplitūdu. Singlam tapis arī stāstu paspilgtinošs videoklips.

Teju ikviens no mums kādreiz ir bijis attiecībās, kurās šķiet, ka ieguldies vairāk nekā otrs, bet patiesībā itin nemaz nav nozīmes tam, cik kurš mīl, jo svarīgi ir sarunāties vienam ar otru. “Mēs katrs spējam dot attiecīgi savai enerģijai un raksturam tāpēc it visiem nav iespējams mīlestību mērīt pēc vienas mērauklas, taču, lai viens otru saprastu un izprastu, ir jāsarunājas. Brīdī, kad sākam domāt par to, cik ieguldām attiecībās, ka gribētos varbūt arī no otra saņemt atpakaļ vairāk vai tieši otrādi – rodas sajūta, ka pietiekami nespējam sniegt, ir pašam sevi jāpiebremzē, lai domas nelido ārpus rāmjiem, tā vietā – jāaprunājas ar mīļoto cilvēku, ir jābūt atklātiem, jāspēj uzticēties un runāt par jūtām,” skaidro DIONA.

“Man dzīvē ir palaimējies un Dieviņš ir iedevis enerģiju, kas reizēm apkārtējiem šķiet pavisam nereāla, jo šķietami, kamēr citos ir viena, manī ir četras enerģijas baterijas. Līdzīgi arī attiecībās – es varu dot daudz, bet tajā pašā laikā daudz arī gribu atpakaļ, tāpēc es spēju ne vien pateikt, ka mīlu, mīlu vairāk un vēl vairāk, bet arī šīs emocijas izmantot radoši savās dziesmās, vēl vairāk radot šo emociju virpuli un dāvājot to arī citiem, kuri mani, visticamāk, sapratīs tieši caur dziesmu. Šī dziesma būtībā izskaidro visus manus zemapziņas procesus, kā es funkcionēju kā cilvēks un attiecībās. Un es ticu, ka tieši tāpat kā manās, arī ikvienās citās attiecībās ir mirkļi, kad abi var teikt: “Love you more”,” atklāj DIONA.

“Love You More” videoklipu veidoja producentu kompānija “371 Production” un par tā dziesmas attēlojošo stāstu lakonisks ir producents Bruno Rejs Corns: “Videoklips ir veidots ar mērķi atspoguļot attiecības, kurās partneri nerunā viens ar otru. Neizrunātas tēmas un noslēpumi rada milzīgu un smagu bagāžu.”

Ceturtdien, 4. aprīlī, ar jaunu dziesmu “Why”, kas vēsta par sarežģītu apjukuma, bet tajā pašā laikā arī nebeidzamas cerības piepildītu mīlestības ceļu, klajā nācis mūziķis Patriks Peterson. Singlam tapis arī video, kas radīts retro noskaņās.

Caur dvēseliskiem vārdiem un vokāliem, Patriks dziesmā stāsta par pārdzīvojumiem, kas rodas mirklī, kad mīlestība kļūst sarežģīta un neskaidra. Tas ir milzu apjukums un reizē arī nebeidzama cerība. Šajā skaņdarbā klausītāji var sagaidīt autentisku, bet tajā pašā laikā senlaicīgu skanējumu, ko Patriks īstenojis, iedvesmojoties no septiņdesmito gadu mūzikas, tomēr vienlaicīgi saglabājot mūsdienu popmūzikas nianses. “Laikam tomēr esmu sena dvēsele,” smej Patriks. Dziesmas mūzikas un vārdu autors ir pats Pētersons, bet producējis to kopā ar Kasparu Ansonu, kuram uzticēta arī dziesmas pēcapstrāde. Radošajā procesā piedalījušies arī Jānis Kalniņš (ģitāra), Raivo Vaivars (bass) un Artis Orubs (bungas un perkusijas).

“Domāju, ka šo dziesmu sapratīs ikviens, kurš savās attiecībās kādreiz ir nokļuvis neskaidrību strupceļā. Vienalga vai tās ir neskaidrības par esošo, vai par nākotni – būt neziņā un meklēt atbildes tur, kur tās nespēj atrast, ir patiesi mulsinoši. Vislabāk savas emocijas vienmēr esmu varējis iztulkot, pārvēršot tās dziesmā, tāpēc visas dziesmas, ko pats rakstu, vienmēr ir personiskas. Daudzas no šīm emocijām noteikti pazīst arī klausītāji, tāpēc ceru, ka šī dziesma rezonēs, un katrs spēs tajā saklausīt kādu savu piedzīvojumu vai pārdzīvojumu, kas reiz pieredzēts, nebaidoties ieskatīties tam tieši acīs,” saka Patriks.

Dziesmai “Why” tapis arī mūzikas video, kas filmēts Tallinā. Klipa režisors ir Hans Linnutaja, bet galvenā operatore – Elīza Dombrovska. “Dziesmā paustās sajūtas centāmies vizualizēt, tāpēc videoklips, nenoliedzami, arī ir retro noskaņās,” skaidro Patriks.

Dziedātājs un dziesmu autors Kārlis Būmeisters, pēc kārtējās radošās pauzes, piedāvā jaunu dziesmu un dziesmas filmu, kas filmēta, izmantojot 16 mm kino kameru. Dziesmas “Varbūt” mūzikas autors ir pats dziedātājs, bet dziesmas vārdus rakstījis kopā ar savas grupas mūziķi Valteru Sprūdžu.

Kārlis: “Man ir prieks pēc ilgāka laika kopā ar saviem ieroču brāļiem ieskaņot dziesmu, kas diezgan ilgi ir rezonējusi galvā un pierakstos. Kā ierasts, rakstot dziesmas, kurām nav pretenziju uz aktuāliem bītiem, pamata cerība saglabājas tā pati, ka īsto vēstījumu katrs klausītājs spēs sklausīt pats. Dziesmām ne vienmēr ir kaut kas jāvēsta, dažkārt tām jāspēj tikai uzdot jautājumus.”

Dziesmas ierakstā bez Kārļa piedalījušies arī Valters Sprūdžs (bass), Raitis Aukšmuksts (bungas), Kristaps Rullis (pedal steel), Edgars Jass (taustiņu instrumenti), Jānis Kalniņš (ģitāra).

“Apzināti atļāvāmies skanējumu nepiesātināt, jo ir jābūt brīdim, kurā domai aizķerties. Bieži vien arī pietiek, ja to mirkli izdodas satvert tādu, kāds tas ir. Kamēr man tas pašam liksies svarīgi, tikmēr arī šādas dziesmas taps, pārfrāzējot vecmeistarus – par prieku sev un, cerams, ļautiņiem par prieku,” piebilst Kārlis.

Dziesmas video, izmantojot Bolex kinokameru un 16mm filmu, veidojis režisors Māris Ločmelis, operatore Elīna Matvejeva, gaismotājs Jānis Kukulis, asistenti Artūrs Lūriņš un Gerda Ločmele. Grimu veidoja Inese Kalva.

Kārlis par filmēšanu: “Dziesmai būtisku vērtību pievienojis sava aroda meistars, fotogrāfs un dziesmas filmas režisors Māris, operatore Evija un visa profesionālā komanda. Dziesmai tagad ir sava filma – kastītē ietīta 16mm filma vairākos rullīšos. Māris ir aizgājušo mirkļu iemūžināšanas tehnikas lietpratējs, un, jāsaka, arī mani analogā estētika un vibrācijas uzrunā. Mūsu abu izpratne par sagaidāmo rezultātu bija līdzīga. No režisora atskan: “Gaismas, kamera,..”, un studijā dzirams šujmašīnas skaņām līdzīgais filmiņas troksnis, kad tā sudraba kristālos iemūžina mirkli tādu, kāds tas ir. Šoreiz Māris gan gāja soli tālāk un dubultekspozīcijas rezultātā, mirklis, caur jau atkārtoti noķertajiem fotoniem, tika iemūžināts filmas atomos vēlreiz. Burvība tajā visā ir tā, ka montāžas kā tādas faktiski nav. Kā tas ir sanācis, tā arī ir. Kā koncertā.”