Lily sveic klausītājus ar iedvesmas un romantikas pilnu dziesmu

Visu mīlētāju dienā jaunu dziesmu saviem klausītājiem piedāvā dziedātāja Linda Kalniņa, kas plašāk ar skatuves vārdu Lily. “Iespējams ir viss” ir romantisks vēstījums par mīlestības netveramo spēku un ir trešais singls no Lily topošā albuma, pie kura darbs uzsākts pērn.

Savu atgriešanos Latvijas mūzikā Lily pieteica pagājušajā gadā, uzsākot sadarbību ar mūzikas producentu Jāni Šmēdiņu (Fakts) un tekstu autori Karīnu Kreili, izdodot divus singlus – “Diena pret nakti ” un “Neuztver to personīgi”. Nu tapusi jauna dziesma, kas radīta sadarbībā ar producentu Gaiti Lazdānu, un gan stilistiski, gan muzikāli dažādo Lindas ceļu atpakaļ mūzikā.

“Darbs studijā un tas, cik silti tikušas uzņemtas manas pirmās divas dziesmas, mani ļoti iepriecina un iedvesmo, tāpēc esmu nolēmusi neapstāties un turpināt savu sirdslietu – dziedāšanu”, stāsta Linda. “Es bieži ceļoju un esmu ārpus Latvijas, tāpēc darbs pie albuma nerit tik raiti, bet kad vien ir iespēja, es dodos uz studiju un ļaujos dažādiem muzikāliem eksperimentiem, radot arvien jaunas dziesmas, ar ko iepriecināt sevi un savus klausītājus.”

Ar dziesmas autoru Gaiti Lazdānu Lily sadarbojusies jau iepriekš, abu sadarbībā tapusi arī dziesma “Pasaule”, kura izdota 2013. gadā un kura nesen no jauna guvusi popularitāti platformā “TikTok”. Radot dziesmu “Iespējams ir viss”, abi ļāvušies patīkamai nostalģijai, kā arī 90to, 2000šo gadu ietekmei.

“Dzīve ir mainīga, mēs arī varam ik pa laikam mainīties, eksperimentēt ar stiliem un sajūtām, un es ceru, ka mana jaunā dziesma kādam ļaus atgriezties patīkamās atmiņās, bet kādam – ar iedvesmu skatīties nākotnē”, tā Lily. Dziesma “Iespējams ir viss” jau pieejama visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Par Lily: Mūzikā Linda Kalniņa jeb Lily debitēja 2002. gadā kā Laura Reinik abekvokāliste, vēlāk gūstot plašu atpazīstamību realitātes šovā “Fabrika”. Popularitāti guvušas vairākas viņas solo dziesmas – “Iemīlējos tevī”, “Pasaule” un citas, plaši izskanējis duets ar Lauri Reiniku “Tev šodien vienalga”, izdots arī kopīgs albums ar Donu (Artūrs Šingirejs).

Grupa “Tautumeitas” izdod singlu “Mēs dancosim”

Grupa “Tautumeitas” laiž klajā singlu “Mēs dancosim”, kā arī dziesmas video versiju, kas
veidota, izmantojot ierakstu no grupas ugunīgās uzstāšanās pagājušā gada “Positivus”
festivālā. Atzīmējot Meteņu laiku, kas simbolizē jauna gada sākumu, šis ir pēdējais singls no
pērn izdotā albuma “Zem saules”, bet šobrīd grupa jau aktīvi strādā pie jauna albuma tapšanas.

“Pirms vienpadsmit gadiem februārī Tautumeitas uzsāka savu muzikālo ceļu. Gadskārtu
ciklā tas ir Meteņu laiks, kas līdzvērtīgs mūsdienu Jaunā gada sagaidīšanai. Meteņos “jāizmin
nātres” – jāizvērtē pagātnes pieredze, jāmet nost liekais, kas mums vairs labi nekalpo, kā arī
jākaļ idejas un sapņi nākotnei. Par to arī vēsta “Mēs dancosim”. Iespējams, tieši Metenis ir
blakus stāvošs grupas apņēmībai katru gadu atdzimt jaunos tēlos, tērpos un skanējumā,” stāsta
grupas dalībniece Laura Līcīte.

Dziesmas video klipā ir notverti spilgtākie mirkļi no pagājušā gada Positivus festivāla, kur
“Tautumeitas” tika uzņemtas ar īpašām skatītāju ovācijām. Grupa bija parūpējusies par
spilgtiem tērpiem, video projekcijām, uguns šovu un, protams, enerģisku programmu, kuras
kulminācijā izskanēja arī dziesma “Mēs dancosim”. Pēc koncerta izskaņas vēl daudzi skandēja
lipīgo frāzi “mēs dancosim, mēs dancosim un citus neievērosim”. Šie vārdi iezīmē grupas
apņemšanos – būt autentiskām un katrā koncertā radīt audiovizuālu piedzīvojumu gan sev, gan
klātesošajiem.

Šīs emocijas varēs izbaudīt arī gaidāmajā “Rītausmas koncertrituālā” – dziesmu,
gaismas un senču spēka caurvītu tikšanos Sveikuļu kalnā, naktī no 19. uz 20. jūniju.
Koncertrituāls ir īpašs notikums, kur mūzika, daba un kopābūšana saplūst vienā pieredzē –
enerģētiski uzlādējošā piedzīvojumā, kur “Tautumeitas” turpina apburt ar savām balsīm, tautas
melodijām un senču zināšanām. Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīzes kasēs un tiešsaistē šeit:
https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/162174

Pagājušo gadu “Tautumeitas” noslēdza uz spēcīgas nots, izdodot kopdziesmu ar
lietuviešu dziedātāju Petūniju un dziesmu prezentējot Lietuvas radiostacijas M1 mūzikas balvas
ceremonijā. Vienlaikus ievērības cienīgus rezultātus turpina uzrādīt arī straumēšanas rādītāji:
“Bur man laimi” saņēmusi LaIPA dubultplatīna sertifikātu, bet Spotify jau pārsniegusi 10 000 000
straumes, nostiprinot dziesmas statusu kā vienu no visu laiku straumētākajām dziesmām
latviešu valodā.

“Muzikālā apvienība LA” ierakstījusi veltījumu mūzikas skolotājai

“Muzikālā apvienība LA” ierakstījusi un laidusi klajā itin jestru Arta Kronberga skaņdarbu
ar tautasdziesmas vārdiem “Dod, Dieviņi”, kas ir viņa veltījums Rīgas 64. viduskolas mūzikas
skolotājai Margaritai Paeglītei.

Aranžējumu jaunajai dziesmai radīja Andris Šīrants, kurā studijā arī tapa “Dod, Dieviņi” ieraksts.
Tajā dzirdamas gan Arta Kronberga, gan Lindas Upmales balsis.

“Tas ir mazākais, kā varu pateikt paldies savai sirsnīgajai, brīnišķīgajai mūzikas skolotājai, bez
kuras, iespējams, mana dzīve būtu ievirzījusies citādāk!” uzsver dziesmas autors Artis Kronbergs.
Margarita Paeglīte ir leģendāra Rīgas 64. vidusskolas mūzikas skolotāja un kora diriģente, kura tiek
dēvēta par skolas muzikālās dzīves pamatu. Viņa zināma ar savu ieguldījumu koru, ansambļu un
solistu izaugsmē, spējot patiesi iedvesmot daudzus talantīgus audzēkņus. Pērn viņa atzīmēja savu 85
gadu jubileju.

“Muzikālā apvienība LA” darbojas kopš 2019. gada un tās sastāvā muzicējuši vairāki talantīgi
mūziķi, ieskaitot pianistu Arvīdu Keini, čellistu Pēteri Ozoliņu, vijolnieci Anniju Grīnu, ģitāristu
Pēteri Tīsu, saksofonistu Arti Gāgu un sitamo instrumentu virtuozu Viesturu Samtu. Nesen Lindas
Upmales dibinātajai apvienībai oficiāli pievienojās arī dziesmu autors, ģitārists un dziedātājs Artis
Kronbergs.

Viņš koncertos bieži mēdz izpildīt arī tradicionālas latviešu tautasdziesmas, kā arī savus skaņdarbus
ar tajos iepītām Imanta Ziedoņa dzejas rindām. Linda Upmale zināma arī kā kādeizējā Rīgas
kamerkora “Sindi putnu dārzs”, apvienības “Mūzikas kolekcija” un vēl citu kolektīvu dalībniece.
Jaunākais “Muzikālās apvienības LA” singls “Dod, Dieviņi” noklausāms lielākajos mūzikas
straumēšanas servisos.

Ar jaunu nosaukumu un dziesmu sevi piesaka “X-Faktora” debitanti no Rūjienas – grupa “Devīze”

Šodien, 13. februārī, Latvijas “X-Faktora” debitanti nāk klajā ar jaunu nosaukumu, kā arī singlu “Dienesta romāns”, kas tapis sadarbībā ar “X-Faktora” pirmās sezonas uzvarētāju Arturu Gruzdiņu un producentu Klāvu Skujiņu. Dziesmai izdots arī mūzikas videoklips.

Iepriekš ar nosaukumu “Melnā Straume” zināmā apvienība, kas atpazīstamību guva aizvadītajā “X-Faktora” sezonā, šobrīd atklāj jaunu posmu savā radošajā ceļā. Kā stāsta grupas vokāliste Astra Muižniece, nosaukuma maiņa bijis mērķtiecīgs lēmums: “Jaunais skatuves vārds atspoguļo gan mūs kā personības, gan mūsu ceļu mūzikā, jo katram ir savs skatījums, taču jūtam, ka nosaukums mums piestāv un palīdz just vienprātību,” nosaukuma maiņu komentē Astra.

Sadarbība ar mūziķi Arturu Gruzdiņu radās visai spontāni. Grupas ģitārists Toms Dimitris atklāj, ka nozīmīgu lomu tajā spēlējis arī producents Klāvs Skujiņš. “Vienā dienā saņēmu zvanu ar piedāvājumu par jaunu dziesmu. Ļoti respektēju Arturu un Klāvu un redzēju šo kā pieredzi, kas pavērtu jaunus horizontus mūsu mūzikai,” par sadarbību stāsta Toms.

Jaunais singls, kura vārdu un mūzikas autors ir Arturs Gruzdiņš, vēsta par attiecībām, vēlmi pēc stabilitātes un iekšējo konfliktu starp drošību un adrenalīnu. Mūziķis uzsver, ka dziesmai īstais brīdis pienācis tieši tagad: “Kad uzzināju, ka jaunieši no manas dzimtās Rūjienas ir aizrāvušies ar mūziku, nolēmām, ka dziesmai, kura radās pirms pāris gadiem, ir īstais brīdis piedzimt tieši viņu skanējumā. Izmantojot jauniešu degsmi pēc rokmūzikas un šķipsniņu popa, Astras balss ieskanas īstajās krāsās, ļaujot stāstam atdzīvoties.”

Dziesmai tapis arī mūzikas videoklips, kura vizuālā koncepcija balstīta baltās krāsas simbolikā – nevainībā un tīrībā. Jaunieši arī aktīvi iesaistījās sava pirmā mūzikas video filmēšanas vides tapšanā, vairākus vakarus modelējot, zāģējot un krāsojot videoklipā redzamās konstrukcijas.

Singla pirmatskaņojums gaidāms 21. februārī, konkursā “Nemiera blice”, Kultūras namā “Atmoda”. Jaudīgs priekšnesums neizpaliks arī 10. aprīlī, kad grupa Angāra koncertzālē iesildīs šovā “X-Faktors” iepazīto grupu “Tikai Mēs”.

No 13. februāra klausies jauno singlu Youtube, Spotify un citās straumēšanas platformās.

Raimonds Pauls ierakstījis albumu ar Arno Babadžanjana melodijām

Raimonds Pauls turpina aktīvi radoši darboties un kopā ar kontrabasistu Edvīnu Ozolu un bundzinieku Arti Orubu ierakstījis kamermūzikas džeza albumu “Raimonds Pauls Plays Arno Babajanyan”. Tajā iekļautas izcilā armēņu komponista Arno Babadžanjana melodijas jaunos Maestro aranžējumos.

Ierakstu, kas veikts Latvijas Radio 1. studijā, producēja Māris Briežkalns, bet pie skaņu pults bija Gustavs Ērenpreiss. Albumu digitāli, kompaktdiskā un vinila platē izdevis fonds “Mūsdienu mūzikas centrs”.

Šis ieraksts turpina Raimonda Paula centienus godināt savus izcilos laikabiedrus. Piemēram, 2014. gadā tika izdots albums “Raimonds Pauls Plays Giya Kancheli”, kurā bija iekļautas arī kamermūzikas džeza manierē ierakstītas slavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli kompozīcijas.

“Arno Babadžanjana mūzika ar savu dziļumu un harmoniju mani iedvesmojusi jau ilgu laiku,” saka Maestro Raimonds Pauls. “Viņš bija viens no sešdesmito gadu vadošajiem komponistiem. Nezinu, vai kāds vēl atceras šīs melodijas, bet es centos no tām pārāk neattālināties.”

Pauls šo kamermūzikas džeza stilu salīdzina ar savu mūžīgo džeza elku Oskara Pītersona un Erola Gārnera mūziku, kurā katram instrumentam ir būtiska loma – sākot no klavierēm līdz kontrabasam un bungām. To var salīdzināt arī ar Raimonda Paula oriģinālmūzikas albumu “Pastaiga pa Rīgu”, kas izdots 2020. gadā.

“Ir svarīgi saprast, ka šī ir Babadžanjana mūzikas kamermūzikas versija, jo savulaik tā skanēja daudz plašāk, ar spēcīgu vokālu, orķestra stīgām…,” piebilst Maestro. “Bet man klavieres aizstāj gan vokālistu, gan daudzus instrumentālistus. Es biju ļoti priecīgs beidzot ierakstīt šīs melodijas.”

Arno Babadžanjans darbojās 20. gadsimta 50., 60. un 70. gados, komponējot skaņdarbus dažādos žanros, tostarp populāras popdziesmas. Liela daļa viņa mūzikas bija balstīta  armēņu folklorā. Babadžanjans ietekmējās no tautieša Arama Hačaturjana, ungāru komponista Bēla Bartoka un citiem dižgariem. Viņš arī pats bieži izpildīja savas kompozīcijas, jo bija izcils pianists. Arno Babadžanjans nomira 1983. gadā.

Albumu, kurā iekļauti deviņi skaņdarbi, izdevis fonds “Mūsdienu mūzikas centrs” sadarbībā ar Armēnijas goda konsulu Latvijā Mhitaru Mhitarjanu un Latvijas goda konsulu Armēnijā Armenu Gasabogljanu. Albuma dizainu veidoja Tigrans Kanjans.

Albuma prezentācija notika šā gada 15. janvārī Latvijas Radio par godu Maestro 70 gadu darba jubilejai. Prezentācijā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, premjerministre Evika Siliņa un kultūras ministre Agnese Lāce.

Jaunais albums “Raimonds Pauls Plays Arno Babajanyan” pieejams mūzikas straumēšanas platformās un mūzikas veikalos.

SEVER prezentē savu otro albumu “Another Nightmare”— pretošanās manifestu trauksmes un apātijas laikmetā

2026. gada 13. februārī Rīgas grupa SEVER laiž klajā savu otro pilnmetrāžas albumu “Another
Nightmare” — 10 dziesmu, 31 minūti garu ierakstu, kas kļūst par loģisku, taču ievērojami
tumšāku un agresīvāku soli grupas radošajā attīstībā. Albums ierakstīts 2025. gadā Rīgā,
grupas studijā, producenta Andreja Mosolova vadībā. Masteringu veicis producents Christof
Krysdove no Embark Studio. Albums tiks izdots kā neatkarīgs (self-release) digitāli, kā arī būs
pieejams CD un vinila formātā.

“Another Nightmare” ataino pasauli, kurā pastāvīga spriedze un trauksme ir ikdiena. Albums
reflektē tēmas par atkarībām, iekšējo nemieru, cīņu ar stresu, bailēm par nākotni, apokalipses
un trešā pasaules kara draudiem, viltus ideoloģiju spiedienu un uzspiesto panākumu definīciju.
Neraugoties uz drūmo noskaņu, tas nav stāsts par padošanos — albuma liriskais varonis
izvēlas cīnīties, saglabāt cilvēcību un iet uz priekšu pat tad, kad cerība gandrīz zudusi.

Muzikāli SEVER savā jaunajā albumā pievēršas skanējuma smagākajai pusei. Grupas mūzikā
savijas alternative metal, metalcore, post-hardcore un alternative rock, ar atsaucēm uz
“Sempiternal” laika “Bring Me The Horizon” skanējumu, kā arī uz “The Plot In You” daiļradi.
Vokālās intonācijas raisa asociācijas ar 2000. gadu sākuma grupām, piemēram, “Linkin Park”
un “Soil”. Otrajā grupas albumā ir vairāk ekstrēmā vokāla, smagāku ritmu un zemu noskaņotu
ģitāru, savukārt teksti kļuvuši tiešāki un atklātāki. Ja SEVER debijas albums bija vairāk vērsts uz
personiskām tēmām — attiecībām, mīlestību un šķiršanos —, tad “Another Nightmare” pilnībā
fokusējas uz mūsdienu cilvēka iekšējām un sociālajām brūcēm.

Mūziķi atklāj, ka “Another Nightmare” tapšanu tieši ietekmējuši reāli dzīves notikumi — karš
Ukrainā un Palestīnā, pieaugoša sabiedriskā spriedze, naids un ekonomiskā nestabilitāte.
Muzikāli albums iedvesmu smēlies no Architects albuma “The Sky”, “The Earth & All Between”
un LANDMVRKS albuma “The Darkest Place I’ve Ever Been”. Dziesmu tekstos sastopamas atsauces uz “Fight Club”, “The Lord of the Rings”, “The Green Mile” un citiem darbiem, kas SEVER skatījumā simbolizē gan sāpes un iekšējos lūzumus, gan spēju pārvarēt grūtības un saglabāt cilvēcību.

Pirms albuma “Another Nightmare” iznākšanas grupa publicējusi vairākus singlus — “Sober”,
“Dead & Gone”, “Wake Up”, “The Artist In Me” un “The End”. Noslēdzošais singls “Believer” tiks
izdots vienlaikus ar albumu. Visiem jau izdotajiem singliem ir uzņemti videoklipi.

Pēc albuma iznākšanas SEVER turpinās radošo darbu pie jaunām kompozīcijām. Tuvākie
SEVER koncerti: Innerfade Fest — 21. februārī, festivāls Rock Revolūcija – 16.maijā un Bury
Tomorrow iesildīšana — 2026. gada 16. jūnijā.

“Auļi” izdevuši minialbumu kopā ar japāņu dziedātāju

Turpinot multikulturālo sadarbības projektu “Senču balsis”, bungu un dūdu grupa “Auļi” laidusi klajā kopā ar japāņu dziedātāju Čitosi Hadžimi (Chitose Hajime) radītu minialbumu “Voices of Amami Oshima”.

Čitose Hadžime ir Japānā labi zināma dziedātāja no valsts dienvidu salas Amami Ošima (Amami Oshima). Viņa lieliski pārvalda tai raksturīgo tradicionālo dziedāšanas tehniku, kā arī spēlē tikpat raksturīgu trīsstīgu instrumentu sanšinu (sanshin), kas ir radniecīgs starptautiski vairāk zināmajam šamisenam. Čitose ir arī mūzikas autore, kura tradicionālās japāņu salu dziesmas sapludina kopā ar novatoriskām izpausmēm. Viņas daiļrade sakņota tradicionālajā dziedāšanas tehnikā, ko dēvē par guinu (guin) un kurai raksturīgas izteiktas vokālās intonācijas un vibrato.

Hadžime ar savu dzidro un vienlaikus spēcīgo balsi pamatā ataino dabas skaistumu, taču tradicionālo dziesmu tēmu lokā var būt arī, piemēram, pamācības bērniem, pasmagās darba ikdienas apdziedāšana vai pat humoristiskas noskaņas, jo būtībā tās ir galda dziesmas radu un draugu lokam. Salinieku dziesmu pasniegšanas veids spēj aizkustināt gan japāņu, gan arī citu valstu klausītāju sirdis.

Amami Ošimas salas tautas mūzikas stils tiek dēvēts par šimautu (shimauta). Tas ir saliktenis no vārdiem “šima” jeb “sala” un “uta” jeb “dziesma”, taču amami dialektā ar vārdu “šima” tiek saprasts arī salu apdzīvojošās cilvēku kopienas jēdziens, līdz ar to, stila apzīmējumu “šimauta” var tulkot gan kā “salas dziesma”, gan kā “ciemata dziesma”.

Abu dzimumu vokālistu gadījumā tam raksturīgs falseta dziedājums, ko bieži papildina piedziedātāji un kura pavadījumam tiek izmantots strinkšķināmais stīgu instruments sanšins, ko spēlē ar bambusa mediatoru. Interese par lokālajiem dialektiem un tajos dziedamām dziesmām palielinājusies gan Japānā, gan ārpus tās robežām, veicinot arī tūristu interesi par šo fenomenu.

“Auļu” un Čitoses Hadžimes sadarbība notika ar Japānas mūzikas aģentūras “Harmony Fields” starpniecību. 2019. gadā tā organizēja grupas tūri Japānā. Ļoti sirsnīgā uzņemšana un iedvesmojošās sarunas ar vietējiem cilvēkiem atstāja uz “Auļu” dalībniekiem paliekošu iespaidu un radīja vēlmi turpināt Japānas kultūras iepazīšanu. Aģentūra “Harmony Fields” palīdzēja atrast vietējo mūziķi tieši projektam “Senču balsis”. Un tā ir kompānijas “Universal Music Japan” partnerizdevniecības “Office Augusta Co., LTD.” pārstāvētā māksliniece Čitose Hadžime.

“Minialbuma pirmo dziesmu “Watasha” sākotnēji izdzirdēju Čitoses un japāņu popdziedātāja Kosukes Atari izpildījumā,” stāsta grupas “Auļi” vadītājs Kaspars Bārbals. “Mani tā uzreiz uzrunāja ar savu tīro enerģiju, šķita ļoti tuva tam, kā es izjūtu un saprotu “Auļu” mūziku. Nolēmu apvienot “Watasha” oriģinālo melodiju ar latviešu tautas dejas melodiju “Eņģelītis”, pārliekot to no mažora uz minoru un piešķirot tādu kā viduslaikiem raksturīgāku noskaņu.”

“Man savukārt ārkārtīgi iedvesmojoša melodija šķita dziesmai “Hohnen bushi”, kas mūsu minialbumā iekļauta kā otrā,” saka grupas “Auļi” dalībnieks Mārtiņš Miļevskis. “Pati dziesma gan likās mazliet par garu, tāpēc nolēmu to saīsināt. Tā kā nerunāju japāņu valodā, vēlāk sapratu, ka biju nejauši izņēmis ārā ļoti svarīgu teksta daļu. Protams, ka tā bija jāatjauno. Un tad skaņdarba otrajā daļā iekļāvu arī mūsu tautasdziesmu, kas tagad skan vienlaikus ar Čitoses unikālo dziedājumu. Eksperiments izdevās pārsteidzoši labi un piešķīra dziesmai dziļu un bagātīgu faktūru.”

“Iesākumā biju pilnīgi apjucis,” savos iespaidos par jauno sadarbību un konkrēti par minialbuma trešo dziesmu “Yoisura bushi” dalās arī “Auļu” dalībnieks Edgars Kārklis. “Nespēju uzreiz saprast ne “Yoisura bushi” struktūru, ne taktsmēru. Klausījos to atkal un atkal, rūpīgi analizēju un tikai tad sāku aranžēšanas procesu. Man bija būtiski cienīt oriģinālo materiālu un saglabāt tā kodolu neskartu, vienlaikus pievienojot “Auļu” skanējumu tā, lai tas papildinātu un pastiprinātu dziesmu. Īpaši patīk tas, ka Hadžime ne tikai dzied, bet arī spēlē sanšinu. Tas piešķir skaistu, atšķirīgu nokrāsu un izceļ Amami Ošimas tradicionālās mūzikas garu.”

“Ļoti priecājos, ka manas dzimtās salas tautas dziesma jeb šimauta nonākusi arī līdz Latvijai, un šajā satikšanās brīdī pāri jūrai ir piedzimis jauns skanējums,” rezumē japāņu dziedātāja Čitose Hadžime. “Pateicoties šai brīnišķīgajai saiknei, es arī pati no jauna esmu atklājusi šimautas šarmu un skaistumu, vēlreiz sajutusi tās bezgalīgo potenciālu. Esmu no sirds pateicīga un sajūsmināta par šo iespēju un atkal un atkal klausos jauno ierakstu, ar nepacietību gaidot to dienu, kad varēšu uzstāties kopā ar “Auļiem” koncertā!”

Šī ir jau otrā sadarbība atjaunotā projekta “Senču balsis” tā dēvētajā otrajā sezonā. Pērnā gada nogalē nāca klajā tās pirmais minialbums “Voices of Ghana”, kurā “Auļi” sadarbojās ar Rietumāfrikas valsts Ganas dziedātāju Abianu.

Jaunais minialbums “Voices of Amami Oshima” noklausāms visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Grupai “The Sound Poets” jauna dziesma un video stāsts – “Dzejnieks un mūza”

Melanholiskā poproka grupa “The Sound Poets” nodod klausītājiem savu jaunāko veikumu – singlu “Dzejnieks un mūza”. Dziesmu papildina kinematogrāfisks videoklips, kurā galveno lomu atveido aktieris Mārtiņš Meiers.

Singls “Dzejnieks un mūza” ir nākamais vēstnesis grupas gaidāmajam studijas albumam, kas pie klausītājiem nonāks jau šajā pavasarī. Albuma iznākšanu un jauno muzikālo posmu “The Sound Poets” aicina nosvinēt grandiozā vasaras izskaņas koncertā, kas norisināsies 29. augustā, Mežaparka Zaļajā teātrī. 

Biļetes: https://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/muzika/the-sound-poets-mezaparka-zalaja-teatri-485833/

Grupas solists Jānis Aišpurs par jauno singlu: “Manuprāt, šī dziesma ir pēdējā laika jaudīgākais muzikālais piedzīvojums, kas ar grupu ir noticis. Man ir sajūta, ka tajā ir neapzināti (un mazliet tomēr apzināti) iekodēts kaut kas ļoti latvisks un sakrāls – tajā jaušams tautasdziesmas spēks, pagāniskums un kopīgas lūgšanas sajūta. Lai gan tas ir ļoti personisks stāsts, caur to strāvo lielāks, kolektīvs piedzīvojums. Tur ir kaut kas daudz vairāk par mani kā teksta autoru vien.”

Vizuālo stāstu dziesmai radījusi režisore Elizabete Gricmane, galveno lomu uzticot aktierim Mārtiņam Meieram. Elizabete par sajusto klipa veidošanas procesā stāsta šādi: “Cilvēki mīlestību meklē citos, kas to varētu dot, mantās, kas to varētu sniegt, vai notikumos, kas to varētu piešķirt. Laika steiga cauri mūsu dienām liek mums nobīties, ka nepaspēsim izbaudīt šo mirkli, un piedzīvot to, pēc kā tik ļoti tiecamies. Mīlestību visa sākumā mums katram jāiemanto sevī un pret sevi, lai piedzīvotu savu dzīvi, un caur lēnprātību un uzticēšanos dotu sev drosmi atvērt jaunas durvis uz to, kas mēs vēl tikai būsim.”

Singls “Dzejnieks un mūza” un tā videoklips no šodienas ir pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un grupas YouTube kanālā.

Mīlestības svētku gaidās jaunā dziedātāja Jolanta Kalniņa un dzejnieks Dainis Deigelis apvienojas dziesmā par mīlestības spēku – “Kad mīlestība ienāk”

Turpinot ceļu uz debijas albumu, jaunā dziedātāja, profesionāla skatuves kora māksliniece un mūzikas skolotāja Jolanta Kalniņa izdod otro albuma vēstnesi – “Kad mīlestība ienāk”. Neakadēmiskās mūzikas pasaulē viņa sevi pieteikusi pērnā gada rudenī ar dziesmu “Mana tautasdziesma”.

Jaunais skaņdarbs tapis radošā simbiozē ar dzejnieku Daini Deigeli, kur, apvienojoties smalkai balss saspēlei ar vijoli un klavierēm, kompozīcijas centrā izvirzīts teksts- stāsts par mīlestības būtību. Dziesma “Kad mīlestība ienāk” atnākusi neparasti. Laikā, kad Jolantu urdījusi nepārvarama vēlme uzrakstīt vokālu skaņdarbu par mīlestību un viņa meklējusi īstos vārdus, lai radītu mūziku, dziesmas autore sociālajos tīklos nejauši uzdūrusies Daiņa Deigeļa tikko publicētajam dzejolim un pēc stundas skice jau bijusi gatava. “Dziesma tapa ļoti ātri. Bija sajūta, it kā tā, kā dzīva būtne ļoti vēlētos piedzimt un pēc iespējas drīzāk atrast ceļu pie klausītājiem. Es burtiski ‘izlīdu no ādas’, meklējot īstos vārdus, līdz ieraudzīju Daiņa sarakstītās rindas. Tā bija tūlītēja atskārsme – jā, šis ir īstās,” stāsta Jolanta Kalniņa. Dzejnieks Dainis Deigelis papildina: “Tajā sestdienā spīdēja saule, bija pavasara sajūta, un dzejolis tapa pa ceļam uz mājām uz kāda soliņa, kā tāda straumīte. Man ir liels prieks par šo neticamo saslēgumu un kopradīšanu ar Jolantu.”

Atšķirībā no debijas singla “Mana tautasdziesma”, jaunais skaņdarbs ir minimālistisks un vēl personiskāks. Jolantas balsi un klavierspēli papildina vijolnieces Santas Kalniņas improvizācija, bet darbu rediģējis un par tehnisko skanējumu rūpējies mūziķis Raimonds Bičus. Ir uzsākts darbs arī pie kompozīcijas vizuālā stāsta – videoklipa, kas atspoguļos mīlestības dabu – baltu, atkailinātu un tīru. Neaprakstāmu un nenoliedzamu.

Dziesma stāsta par mīlestību. Dzejnieks Dainis Deigelis dalās domās, ka mīlestība visticamāk ir vienīgā sajūta, kuru nevienam nevar atņemt pat ļoti grūtos laikos un bieži tā atnāk tieši tad.

Pienvedēja Piedzīvojumi izsludina 360° koncertu Rīgas cirkā

Grupa “Pienvedēja Piedzīvojumi” jauno gadu uzsāk, izsludinot vērienīgu 360° koncertu Rīgas
cirkā. 15. maijā plkst. 21.00 grupa gaidīs ciemos fanus, lai kopā izbaudītu šo piedzīvojumu.

“Tas būs kas jauns un nebijis mūsu grupas pastāvēšanas laikā. Uz apaļas skatuves spēlēsim
pirmoreiz. Mums vienmēr bijusi doma par tādu koncertu, nu to piepildīsim. Esam pārliecināti ka
tas būs lielisks piedzīvojums arī mūsu faniem. Varēs dejot mums apkārt un uz balkona,” stāsta
grupas solists un basģitārists Māris Žigats.

“Šajā koncertā mēs spēlēsim gan dziesmas no pēdējā albuma “Bezmiegs”, kuras, mūsuprāt, ir
ļoti nobriedušas, atbilstoši grupas vecumam kā arī neiztiksim bez grupas lielākajiem hitiem.
Esam uzstājušies daudz vietā, lielākās un mazākās bet Rīgas cirkā 360° koncerts noteikti būs
vienreizējs piedzīvojums gan mums gan klausītājiem,” atklāj grupas ģitārists Aldis Lunde-
Kurzemnieks.

Grupa izdevusi septiņus pilnvērtīgus dziesmu albumus. Grupas pamatsastāvs nav mainījies kopš
tās dibināšanas.

2019. gadā grupa ieguvusi Latvijas mūzikas ierakstu augstāko apbalvojumu “Zelta mikrofons” rokmūzikas un metālmūzikas žanrā.

Biļetes uz koncertu nopērkamas “Biļešu servisa” kasēs un internetā: https://store.bilesuserviss.lv/public/lv/event/493822/purchase/sector/2328

Albums “Bezmiegs” pieejams visās populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes vietnēs.