MŪZIKAS INDUSTRIJAS KONFERENCES/FESTIVĀLI. PIESAKIES TAGAD!

Westway LAB Festival (PT)

Datumi: 2023. gada 12.-15. aprīlis

Mūzikas industrijas konference/festivāls Portugālē, Guimarães.

WESTWAY LAB lapa

 

SHARP (SK)

Datumi: 2023. gada 20.-24. aprīlis.

Mūzikas industrijas konference un festivāls Slovākijā, Bratislavā.

SHARP lapa

 

c/o pop (DE)

Mūzikas konference/festivāls Vācijā, Ķelnē.

Datumi: 2023. gada 26.-30. aprīlis.

c/o pop lapa

 

Tallinn music week (TMW) (EE)

Datumi: 2023. gada 10.-14. maijs

Tallinn music week ir vadošā mūzikas konference Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kas fokusējas uz “rītdienas mūziku, mākslu un idejām”.

TMW lapa

 

SPIKE – Bulgarian Music Showcase – Aicinājums pieteikties dalībniekiem (BG)

Datumi: 2023. gada 25. – 27. maijs

Agrāk pazīstama kā “Sofia International Music Conference”, SPIKE norise plānota Plovdivā, Bulgārijā no 2023. gada 25. līdz 27. maijam. Bulgārijas vēsturiskākā pilsēta uzņems mūzikas biznesa pārstāvjus no vairāk nekā 12 valstīm, tostarp ASV un Kanādas. Mākslinieku pieteikšanās pašlaik ir slēgta, taču ir iespējams pieteikties par starptautisko pārstāvi šeit.

SPIKE lapa

 

Atēnu mūzikas nedēļa (GR)

Datumi: no 2023. gada 29. maija līdz 1. jūnijam

AMW ir nedēļu ilgs festivāls un konference, kas norisinās Atēnās un paredzēts mūzikas faniem un nozares ekspertiem, cildinot kultūras un radošo daudzveidību. Piesakies dalībai šeit.

AMW lapa

 

Live at Heart (SE)

Datumi: 2023. gada 30. augusts – 2. septembris

Zviedrijas festivāls “Live at Heart” demonstrē Eiropas nākotnes talantus un pulcē vienuviet radošus profesionāļus, lai iedvesmotu, mācītos un radītu. “Live at Heart” laikā simtiem mākslinieku, filmu veidotāju, nozares pārstāvju un tūkstošiem “Live at Heart” fanu pulcējas Erebro (Örebro) pilsētas centrā. Pieteikšanās ir atvērta, piesakieties šeit.

LIVE at HEART lapa

 

WHAT’S NEXT in music? (LT)

Datumi: 2023. gada 7.-9. septembris

Mūzikas konference/festivāls Lietuvā, Viļņā.

WNIM lapa

 

Waves Vienna (AT)

Datumi: 2023. gada 7. – 9. septembris

“Waves Vienna” ir pilsētas pirmais klubu un showcase festivāls. Mūzikas eksperti, promoteri, izdevniecības, aģenti un mūziķi tiksies dienas laikā, lai iesaistītos diskusijā un veidotu pazīšanās, kā arī piedalītos koncertos un pasākumos nakts laikā. Sekojiet līdzi paziņojumiem par pieteikšanās izsludināšanu!

Waves Vienna lapa

 

Eiropas džeza konference (FR)

Datumi: 2023. gada 14. – 17. septembris

Eiropas džeza konference” ir vadošā ikgadējā džeza nozares profesionāļu tikšanās Eiropā, jo īpaši promoteru, kultūras menedžeru, aģentu un nacionālo/reģionālo atbalsta organizāciju sanāksme. Kopš 2014. gada “Europe Jazz Network” Ģenerālā asambleja ir paplašināta un tagad ar nosaukumu “Eiropas džeza konference” ir atvērta arī ikvienam mūzikas profesionālim. 2023. gada konference notiks Marseļā, Francijā. Showcase nav iespējams pieteikties, taču var pieteikties dalībai.

Eiropas džeza konferences lapa

 

Reeperbahn Festival (GER)

Datumi: 2023. gada 20. – 23. septembris

Kopš debijas 2006. gadā Rēperbānas festivāls ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām mūzikas industrijas tikšanās vietām. Mākslinieku pieteikšanās vēl ir atvērta līdz 2023. gada 11. augustam! Ja ir interese, sazinieties!

Reeperbahn Festival lapa

 

MUSIC AND MEDIA (FI)

Datumi: 2023. gada 4.-7. oktobris

Mūzikas industrijas konference/festivāls Somijā, Tamperē.

MUSIC AND MEDIA lapa

 

Festivāls “MaMA” (FR)

Datumi: 2023. gada 11. – 13. oktobris

“MaMA Music” piedāvā topošos māksliniekus Francijas un starptautiskajai mūzikas profesionāļu, mediju un Parīzes festivālu apmeklētāju auditorijai. Ar vairāk nekā 6500 profesionāļu dalību 2021. gadā “MaMA” ir lielākais Francijas mūzikas industrijas salidojums. Sekojiet līdzi informācijai par mākslinieku pieteikšanos.

MaMA lapa

 

Iceland Airwaves (IS)

Datumi: 2023. gada 2. – 4. novembris

Pusceļā starp Ziemeļameriku un Eiropu “Iceland Airwaves” apvieno jaunos Islandes talantus un daudzsološākās grupas no visas pasaules. Katru novembri Reikjavīkā ieskanas četru dienu konference un nepārtraukta mūzika. Mākslinieku pieteikšanās ir atvērta līdz 15. jūnijam.

Iceland Airwaves lapa

 

PIN Mūzika, Skopje (MK)

Datumi: 2023. gada 30. novembris – 2. decembris

PIN ir pirmais un vienīgais starptautiskais mūzikas konferenču un prezentāciju festivāls Maķedonijā. Konference tiek organizēta kā daļa no slavenā Taksirat festivāla – Yourope un ETEP biedra.

Mākslinieku pieteikšanās iespējama līdz 2022. gada 15. aprīlim. Pieteikties šeit!

PIN lapa

SAGLABĀ DATUMU/SEKO LĪDZI

 

BUSH — Budapest Showcase Hub (HU)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

BUSH ir veltīts tam, lai no pasākuma norises vietām Budapeštā izrādītu Baltijai jaunākos un aizraujošākos izpildītājus no Balkānu valstīm.

BUSH lapa

 

Nouvelle Prague (CZ)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

Nouvelle Prague” ir pirmais starptautiskais showcase festivāls Čehijā. Pasākums ir saistīts ar profesionālās mūzikas konferenci, kas vērsta uz aktuālām dzīvās mūzikas producēšanas tēmām.

Nouvelle Prague lapa

 

VIVA SOUNDS, Gēteborga (SE)

Datumi: 2023. gada 1. – 2. decembris

VIVA SOUNDS ir klubu festivāls un mūzikas konference Gēteborgā. Festivāls norisinās sešās vietās, un tā mērķis ir pulcēt vietējos izpildītājus, kā arī nacionālos un starptautiskos viesus Zviedrijā. Pieteikšanās festivālam tiks atvērta aprīlī.

VIVA SOUNDS lapa

 

Eurosonic Noorderslag, Groningena (NL)

Datumi: 2024. gada 17.  – 20. janvāris

Eurosonic Noorderslag ir galvenā Eiropas mūzikas apmaiņas un kontaktu veidošanas platforma. Tai ir plaši sasniegumi, palīdzot jaunajiem un topošajiem izpildītājiem iekļūt starptautiskajā mūzikas apritē. Katru gadu esot pilnībā izpārdotam, ESNS piesaista vairāk nekā 4000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 400 starptautisku festivālu pārstāvju. Mākslinieku pieteikšanās ESNS 2023 tiks atvērta 2022. gada maijā un beigsies 2022. gada 1. septembrī. Plašāku informāciju skatiet šeit.

ESNL lapa

 

Future Echoes (SE)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

Šobrīd ir atvērti pieteikumi uzstāties “Future Echoes 2023”. Festivālā uz desmit skatuvēm Norčēpingas centrā, Zviedrijā, piedalās 100 mākslinieki, pārstāvot visus žanrus. Informācija par pieteikšanos atrodama “Future Echoes” vietnē; Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 30. novembris.

Future Echoes lapa

 

WOMEX (Norises vieta tiks izziņota drīzumā)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

WOMEX – Worldwide Music Expo – ir starptautiska un kulturāli daudzveidīgākā mūzikas nozares pārstāvju tikšanās pasaulē un lielākā globālās mūzikas skatuves konference, kas ietver starptautisku industrijas pārstāvju tikšanos, sarunas, filmas un showcase koncertus. Saglabā datumu 2024. gadam!

WOMEX lapa

 

jazzahead! (GER)

Datumi: Tiks izziņoti drīzumā

Lielākais starptautiskais džeza pasākums pulcēs dalībniekus, lai iepazītos, veidotu komunikāciju, dalītos idejās, apmeklētu konferences un pasākumus, kā arī baudītu labu mūziku neskaitāmos koncertos. Tas notiek katru gadu Brēmenē, saglabājiet datumu jazzahead! 2024. gadā!

Jazzahead lapa

Klasiskās vijolnieces provokatīvā reiva klipa debija – Alisa Fox

Šī gada 24. martā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvo jaunās mākslinieces Alisas Foksas tehno mūzikas skaņdarbs “Freedom” (“Brīvība”). Akadēmiskai vijolniecei klasiskā mūzika kļuva par klusu, un, to nomainot uz bungu spēli rokgrupās, Alisa neapstājās un tagad dārdina deju grīdas ar tehno mūziku. Alisas pirmais provokatīvais, enerģijas uzlādētais mūzikas klips aicina pievienoties mežonīgai reiva ballei ikvienu, kas meklē brīvību un iekšējās būtības atklāšanos, apliecinot spēku veidot savu realitāti un dzīvot dzīvi pēc saviem noteikumiem.

“Freedom” jeb “Brīvība” ir kas vairāk kā tikai tehno mūzikas produkts, un tas tuvu nav viennozīmīgi izprotams un patērējams saturs. Šis ir spēcīgs protests pret tām varām, kas cenšas nomākt, noniecināt individuālitātes izpausmi un pašizteiksmes triumfu. Klipa kliedzošs, spilgts un agresīvs draivs, liks aizraut elpu un neatlaist spriedzi, līdz ļauties enerģiskiem tehno mūzikas pulsējošiem ritmiem, sirreālai un dekadentai ballīšu atmosfērai.

Norises vieta ir pamesta Rīgas lidosta, aiz kuras ikoniskām kolonu rindām izgaismojas ugunīgās reiva ballītes neona atspulgi. Pūlī vienotā vilnī redzami daudzveidīgu alternatīvo kultūru pārstāvji un indivīdi ar tetovējumiem un pīrsingiem, kuri visi gatavi svinēt savu personīgo brīvību. Klipa vizuālizāciju saspēle ir kā neona gaismu, dūmmaku un miesas siluētu kaleidoskops – savīts alternatīvā autentiskuma brīvības festivālā. Kad ballīte uzkarst, uzrodas negaidīts viesis – ļaunais priesteris, kurš nav ieradies glābt no pazudināšanas dvēseles, bet gan lai paustu savu dominanci, sistēmas ietekmi un kontroli. Taču pūlis nepakļaujas un zina, ko vēlas no šīs nakts, tāpēc nebaidās turpināt, ļaujoties neaizmirstamam tīrā hedonisma piedzīvojumam.

“Šajā klipā un skaņdarbā es kopā ar savu komandu centos tvert tādas paaudzes būtību, kura atsakās būt definēta pēc konvencijām vai sabiedrības normām, un kura līksmo par individuālitātes un personīgās izpausmes brīvības spēku. Aicinu ikvienu skatītāju pievienoties citādības pieņemšanas pieredzei, atbrīvojoties no stigmām, normām un pieņēmumiem, bet ļaujoties neierobežotās mākslinieciskās un iekšējās mežonīgās būtības izlaužanās svinībām”, tā par klipa vēstījumu pauž jaunā māksliniece Alisa Fox.

Alisa Fox jeb īstajā vārdā Alisa Mališeva ir jaunais vārds – tehno mūzikas industrijā. Viņa dzīvo Berlīnē, Vācijā un ir pieredzējusi pop, roka, funka un kodolsintēzes mūzikā. Sākusi no 16 gadu vecuma klasiskās vijolnieces un altistes karjeru, spēlējot profesionālos orķestros visā pasaulē. Pēc tam sākās viņas muzikālie meklējumi, līdz Alisa nomainīja vijoli pret bungām un devās turnejā ar roka grupām un popgrupām. Viņa ir sadarbojusies ar māksliniekiem visā pasaulē un viesojusies ar dažādām pop, roka un fusion grupām Eiropā, ASV un Āzijā. Tagad viņa spēlē kā dīdžejs un rīko neaizmirstamas reiva ballītes!

FAKTS izdod jaunu dziesmu “Bezmiegs”

Šodien, 22. martā pie klausītājiem nonāk Fakta dziesma “Bezmiegs”, kas turpina papildināt jauno dziesmu klāstu šī gada mūziķa aktivitāšu ietvaros. Pirms diviem mēnešiem FAKTS (īstajā vārdā Jānis Šmēdiņš) izdeva dziesmu “Neuztraucies”.  

Kopā ar dziesmu tiek publiskots videoklips ar trillera cienīgu sižetu, video veidojis Toms Auziņš, un pats Fakts, piedalās aktrise Zane Zariņa.

Lai gan pēdējo pāris gadu laikā Fakts vairāk darbojies kā studijas producents, piedaloties daudzu citu Latvijas mūzikas projektu dziesmu tapšanā, paralēli tam mūziķis klusībā strādājis arīdzan pie savām dziesmām. Tagad, uzsākot sadarbību ar Warner Music, raitā secībā dziesmas tiks nodotas klausītājiem.

Par Fakts

Fakts – Mūsdienu POP/HipHop/R&B izpildītājs, producents Jānis Šmēdiņš ar mūziku pazīstams jau kopš bērnības. Mūzikai pievērsies kā bītmeikers, producents un šodien panākumus gūst ne tikai Latvijā, bet arī rietumos! Piedalījies procesos pie Latvijas lielākajām dziesmām un albumiem, kuri guvuši “Zelta mikrofona” nominācijas, gan pašus zelta mikrofonus. (MESA: 2017, Kurts – Laikā 2022)
Strādājis ar tādiem Latvijā pazīstamiem māksliniekiem kā MESA/Gacho, Dons, Aminata, Kurts, rolands če, Singapūras Satīns, Skutelis, Reiks, Astro’n’out, Prusax u.c.

Fakta personīgā skatuves karjera sākusies 2005. gadā, bet profesionāli sācis darboties 2009. gadā kopā ar Gacho. Pēc nepilniem 10 gadiem 2017. gadā klajā nāk Fakta solo debijas albums ”Vainīgs Tu”, kas saņem slavinošas atsauksmes,  daudziem koncertiem un spilgtiem panākumiem! Albumam sekoja vairāki EP, kas ziņoja gan par “Vainīgs Tu” izskaņu, kā arī par nākotnes turpmākajiem plāniem: otro studijas albumu kurš pie klausītājiem nenonāca gan personīgo, gan globālo iemeslu dēļ. 2022. gada nogalē noslēdz līgumu ar vienu no lielākajām pasaules ierakstu izdevējkompānijām Warner Music.

Foto – Toms Auziņš

Grupa “Citi Zēni” izdod dziesmu “Vecumdienas” un piesaka jaunu albumu

Populārā grupa “Citi Zēni” prezentē videoklipu un dziesmu – “Vecumdienas” tādejādi ieskandinot tēmas no jaunā albuma, kura izdošana plānota rudenī

Grupas “Citi Zēni” jaunākais veikums dzīvajā izpildījumā bija dzirdams jau februārī Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” izskaņā, taču dziesmu “Vecumdienas” kopā ar grandiozu videoklipu grupa prezentē tikai tagad. “Nav viegli pieņemt faktu, ka mēs visi paliekam vecāki. Mums vienmēr ir bijis interesanti apdomāt to, kādi būsim, kad varēsim saukt sevi par senioriem. Vai mums būs izejamie trauki sekcijā, vai mēs arī iegādāsimies TV programmu laikraksta versijā, vai arī mums būs divi pāri ar brillēm?” šādus jautājumus par grupas jaunāko veikumu mudina apdomāt solists Dagnis Roziņš.

Dziesmas tekstu galvenokārt radījis Jānis Pētersons, kurš tā nozīmi komentē, kā “svarīgu atklāsmi pašam sev – tuvojoties trīsdesmit gadu slieksnim.” Mūzikas autors Roberts Memmēns par dziesmu saka: “Tā ir viegla un ar humoru apveltīta interpretācija tam, kā mēs jūtamies. Dažreiz ir vērtīgi sev uzdot jautājumus, kuri ir tīri filozofiski. Tādā veidā mēs saprotam, vai esam uz pareizā ceļa.” Kopumā dziesmā ir dzirdama ietekme no disko un funk ierakstiem, kas tiek apvienota ar smeldzīgu piedziedājumu un asprātīgu tekstu.

Līdz ar šo singlu grupa “Citi Zēni” piesaka arī topošo otro studijas albumu latviešu valodā, kuru paredzēts izdot šī gada rudenī. “Būs daudz pārsteigumu, vairāki kopdarbi ar māksliniekiem, kurus mēs uzskatām par elkiem. Ar otro studijas albumu gribam uzlikt sev augstāku kvalitātes latiņu, lai izaicinātu paši sevi,” albuma saturu komentē grupas bundzinieks Toms Kagainis.

Līdz ar dziesmu ir tapis arī mūzikas videoklips, kuru veidojis režisors un Jaunā Rīgas teātra aktieris Toms Harjo. Viņš klipa ideju komentē šādi: “Nevarēja netaisīt puišus vecus – tā būtu neizmantota iespēja. Tā arī darījām – izspēlējām vienu dienu no viņu ne tik tālās nākotnes, kur centrālais notikums ir koncerts, kam viņi lēnām gatavojas. Un galvenais – viņu klausītāji visu šo laiku ir palikuši zēniem uzticīgi.” Videoklipa producenti ir Mārtiņš Goldbergs un Elīna Sargune, operators – Ritvars Bluka, gaisma – Toms Ločmelis. Klips tapis Realto Kinostudijā, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā.

Lai svinētu singla izdošanu, grupa “Citi Zēni” ielūdz savus atbalstītājus uz prezentācijas pasākumu “Vecumdienu Ballīte”, kurš notiks 25. martā Rīgas klubā “Biedrība”. “Tā kā sen nebijām redzējuši, ka kāds rīkotu prezentācijas, tad nolēmām – mēs gribam atgriezt šo tradīciju. Tas būs neordinārs un neformāls pasākums ar dresskodu, bingo spēlēm, grupas ‘Citi Senči’ vienreizējo uzstāšanos un, protams, arī pašas dziesmas un videoklipa prezentāciju,” tā par pasākuma plānu komentē grupas ģitārists Krišjānis Ozols. Biļetes pieejamas aula.lv

Grupa “Citi Zēni” ar savu pēdējo singlu “Lieka Štuka” tika atzīti par Gada Vērtīgāko dziesmu “Muzikālā Banka ‘22” dziesmu aptaujā, kā arī pārstāvēja Latviju 66. Eirovīzijas dziesmu konkursā ar savu dziesmu “Eat Your Salad”. 2021. gada izskaņā iznāca grupas debijas albums “Suņi Iziet Ielās”. Šī albuma singli guvuši plašus panākumus izcīnot otro vietu Muzikālās Bankas fināla šovā, kā arī iegūstot balvu “Zelta Mikrofons” kā tautas gada dziesma. Līdzšinējie grupas singli ir sasnieguši vairāk nekā 10 miljonus skatījumu YouTube platformā.

Dziesmas autori – Roberts Memmēns, Armands Rutkovskis, Jānis Pētersons. Producējis – Jānis Jačmenkins (JJ Lush), miksējis un māsterējis Pauls Dāvis Megi, teksta autors – Jānis Pētersons un Dagnis Roziņš. Kopējo singla izdošanu nodrošina Forte Production.

Grupa “Citi Zēni” ir sešu cilvēku muzikālā apvienība, kuras mūziku var raksturot kā vispirms sakratītu un pēc tam atvērtu svaiga tonika bundžiņu. Grupas sastāvā muzicē Jānis Pētersons (vokāls), Dagnis Roziņš (vokāls, saksofons), Reinis Višķeris (taustiņinstrumenti), Krišjānis Ozols (ģitāra), Roberts Memmēns (bass) un Toms Kagainis (bungas).

Latvijas šī gada Eirovīzijas dziesmai “Aijā” tapis skanīgs remikss

Grupas “Sudden Lights” dziesmai “Aijā”, ar ko šogad Latvija tiks pārstāvēta starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, tapis skanīgs remikss, ko izveidojis populārais pašmāju dīdžejs [Ex] da Bass.

“Veidot remiksu “Supernova” uzvarētājam jeb Latvijas pārstāvim lielajā Eirovīzijā, savulaik man bija tradīcija. Tā aprāvās 2019. gadā, kad Latvija Eirovīzijai izvirzīja lirisku dziesmu (Carousel – That Night), un tās izpildītāji nevēlējās klubos un ballītēs atskaņojamus remiksus. Šogad, dzirdot mūsu Eirodziesmu, sapratu, ka ir laiks šo foršo tradīciju, proti, radīt [Ex] da Bass remiksu – atjaunot, lai gan jau sākumā bija skaidrs, ka uzdevums nebūs viegls. Lai arī “Aijā” ir skumja un roķīga šūpuļdziesma, gribētos ticēt, ka mans remikss ir sanācis ļoti baudāms, mūsdienīgs un klubu apmeklētāju prasībām atbilstošs.” saka [Ex] da Bass – viens no zināmākajiem Latvijas dīdžejiem.

Remiksam tapis arī video, kas veidots, par pamatu ņemot oficiālo singla “Aijā” videoklipu un pieskaņojot to jaunajiem ritmiem.

“Novēlu grupai “Sudden Lights” veiksmīgu startu un labus panākumus šī gada Eirovīzijā un ceru, ka visi dziesmas “Aijā” remiksi savu misiju izpildīs godam,” teic [Ex] da Bass.

Grupa “Sudden Lights” starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē ar singlu “Aijā” par vietu finālā cīnīsies pirmajā pusfinālā, kas notiks š.g. 9. maijā, savukārt otrais pusfināls norisināsies 11. maijā, bet fināls – 13. maijā.

[Ex] da Bass vārds Baltijas klubu kultūrā zināms jau vairāk nekā 25 gadus. Viņš vēl arvien ir viens no atpazīstamākajiem dīdžejiem Latvijā, kurš “Arēnā Rīga” iesildīja pasaulslaveno dīdžeju David Guetta, kā arī ir uzstājies uz vienas skatuves ar tādiem grandiem kā Westbam, Tomcraft, Moguai, Burak Yeter, Tungevaag & Raaban, DJs From Mars, Sash un daudziem citiem. [Ex] da Bass ir arī iknedēļas EHR radio šova “Party Service” vadītājs, mūziķu trio “3Live Project” dalībnieks, pasākumu organizators, mūzikas producents un autosportists.

Spotify

Foto autors: Roberts Vidzidskis

Fiņķis apvienojas ar Patrishu dziesmā “Raķešu zinātne” un izziņo koncertus Latvijā

Hip-hopa mākslinieks Fiņķis un dziedātāja Patrisha laiž klajā kopīgu dziesmu “Raķešu zinātne”. “Šī dziesma man atgādina par cilvēkiem, bez kuriem šī dzīve būtu daudz tumšākās krāsās,” stāsta Fiņķis. “Rakstot šo dziesmu, sevī risināju konfliktu, kas rezultējās ar manis paša cieti būvētā ego demontāžu. Ņem vieglāk – šī nav raķešu zinātne!”

“Raķešu zinātne” ir pirmā dziesma kopš Fiņķa debijas albuma “Tāds slinkums”, kas iznāca pērnā gada aprīlī. Šī gada februārī Fiņķis arī ieguva “Zelta mikrofonu” par gada labāko video klipu dziesmai “Sevis mīlestība”.

“Raķešu zinātnes” piedziedājums tapis jau pirms vairākiem gadiem no materiāliem, ko Fiņķis sauc par “depresijas kabinetu”. “Depresijas kabinetā es glabāju mājas demo ierakstus, kas tapuši dzīves tumšākos posmos.” Domājot par kopējo dziesmas skanējumu, tika uzrunāts grupas ‘’Kasetes’’ producents Rūdolfs Zagorskis, kurš palīdzēja ar sintezatora partijām. Strādājot pie dziesmas formas, Fiņķis kopā ar Rūdolfu nonāca pie idejas, ka nepieciešams spilgts vokāls, un Patrishas balss tembrs un personības magnētisms šķita vispiemērotākais papildinājums dziesmas vēstījumam un skanējumam. Pirmā dziesmas ieraksta sesija norisinājās Vaidavas Kultūras namā. Dziesmas tapšanā piedalījušies arī ilggadīgais Fiņķa muzikālais partneris Aleksis Luriņš (“PRAGAII”) un Andis Ansons (“Bel Tempo”).

Noklausīties dziesmu

Līdz ar dziesmu, iznāk arī tās video klips, kura režisore ir Elīza Jordane. “Popmūzikas video tradīcijas mūs ir pieradinājušas ar stāstiem, kuros bieži vien to galvenie varoņi peldas naudas banknotēs, brauc ar smalkiem auto un rotājas pāris kilogramos smagās zelta ķēdēs, tā demonstrējot savu veiksmīgo un izdevušos dzīvi,” stāsta režisore. “Ar domubiedriem Jurģi Kminu un Aneti Šidlovsku radītajā pasaulē, šīs zelta ķēdes rotā aklu suni no patversmes. Tikmēr pārējos varoņus motivē neloģiskas darbības un apgrieztas, klišejiskas situācijas  – šim video stāstam ir sava lietu kārtība, kura pamazām atklājas ar katru skatīšanās reizi.”

Šī gada pavasarī Fiņķi varēs sastapt vairākos koncertos Latvijā – 15. aprīlī Kultūras namā ‘Wiktorija” Liepājā, 6. maijā Cēsīs, “Fonoklubā” un 13. maijā Jelgavas “Melno cepurīšu balerijā”. Biļetes uz koncertiem iespējams iegādāties šeit – https://www.aula.lv/pasakumi/finkis-koncertture

Ivo Fominam dziesmu vārdu grāmata, dziesmu izlases albums un koncertu sērija

Vienam no daudzu gadu populārākajiem Latvijas rokmūzikas dziedātājiem Ivo Fominam daudz jaunumu! Jauna 60 dziesmu vārdu grāmata, jauns 20 labāko dziesmu izlases albums un vērienīga jubilejas koncertu sērija! Pirmie trīs koncerti jau šonedēļ – 16. un 17. martā Cēsīs un 19. martā Rēzeknē! Visos koncertos būs pieejamas arī jaunās grāmata un izlases albumi.

Grāmatas izdevēji “Izdevniecība MicRec”: “Līdz šim izdevām dziesmu nošu grāmatas, pavisam jau izdoti 22 izdevumi ar populārāko komponistu un grupu izpildītajām un radītajām dziesmām. Ik pa brīdim redzējām, ka dažos gadījumos cilvēkus vairāk interesēja dziesmu vārdi, jo melodijas jau ir prātā, bet pareizos vārdus reti kurš klausītājs atceras. Tāpēc Ivo gadījumā nolēmām, ka izdosim dziesmu vārdu grāmatu, lai turnejas laikā klausītāji var pilnvērtīgi dziedāt līdzi Ivo hitiem! Varam pačukstēt, ka patiesībā grāmatā ir 67 dziesmas!”

 

Ivo Fomins:Kopā ar grupas biedriem esam nopietni gatavojušies koncertiem un tie visi būs mazliet atšķirīgi. Piedalīsies jauniešu kori no dažādām pilsētām. Piedalīsies īpašie viesi. Pirmajos 3 koncertos tas būs manu dziesmu vārdu autors Guntars Račs, bet nākamajos būs kaut vēl kaut kas cits, par ko informēsim atsevišķi. Bet arī viņš ir ļoti cieši saistīts ar manu, kā dziedātāja karjeru. Priecājos par dziesmu grāmatu, jo to dziesmu ir tik daudz, ka domāju, ka tā arī pašam šad tad noderēs, lai atcerētos pareizos vārdus. Prieks arī par izlases albumu, kurā bija grūti visu iekļaut. Tiekamies koncertos!”

Albuma dizaina autors Guntars Petris, grāmatas maketu veidoja Monta Arnolde.

Vāka foto: Ginta Zīverte

Albumā iekļautas sekojošas dziesmas: Nekas jau nebeidzas, Ielai pāri (piedalās Tipa), Mēs dzīvojam pasakās, Lai jau deg, Tu man esi viss, Cilvēks, Šodien, Putni bez spārniem, Kalnā un tad…, Diena vai nakts, Vienmēr, Dienā, kad pārstās līt, Vēlreiz un vēlreiz, Es vēlos būt līdzās, Viņa raud, Pārāk daudz, Muzikants, Tālu prom, Dzimis Latvijā, Dziesma par laimi.

Vasarā klajā nāks arī vinila plate ar pašām labākajām Ivo dziesmām. Jaunumu daudz!

Grāmatas un CD pasūti micrec.lv

Grāmatas: https://bit.ly/3mWr8nS

CD: https://bit.ly/3lnR7UB

Agnesse piedāvā dziesmu “Sarkani karogi” – kad iemīlēšanās padara aklu

Dziedātāja Agnesse klausītājiem piedāvā dziesmu “Sarkani karogi”, kas ir vēstnese maijā gaidāmajam mini albumam. Dziesma stāsta par to brīdi, kad iemīlēšanās ir padarījusi aklu. Idealizējot otru, var neieraudzīt patiesību.  

Agnesse, īstajā vārdā Agnese Stengrevics, ir dziedātāja un dziesmu autore. Klausītāji Agnessi iepazina ar dziesmām “Saku tev attā”, “Šampis līst”. Aktuālais radio singls “Sarkani karogi” tapis, sadarbojoties ar Edgaru Vilcānu un Artūru Jenotu.

Dziesma “Sarkani karogi”  ir pirmais singls no maijā gaidāmā mini albuma “Uz augšu”, kuru mūziķe sarakstījusi 2022. gada laikā, reflektējot savu līdzšinējo dzīvi un attiecības. “Izvērtējot un atlaižot piedzīvoto, apzinoties savu spēku un uzņemoties atbildību pašai par sevi – tā mēs varam mainīties un iet dzīvē uz priekšu,” saka mūziķe. Mini albums “Uz augšu” būs ieturēts popmūzikas stilistikā ar atsaucēm uz r&b un tā iznākšana plānota maijā.

Spotify

Jaunās dziesmas iedvesmots, tapis  arī interviju video, kurā mūziķe jautā saviem draugiem par “sarkanajiem karogiem” jeb zīmēm, kas liecina, ka attiecībās nebūs pa ceļam.

Latviešu producents Artis Boris – jauns vārds uz modernā funk skatuves

Kas notiek, kad vituozs džeza pianists aizraujas ar dažādiem sintezatoriem, analogo instrumentu skaņām un dzīvespriecīgiem ritmiem? Tieši uz šo jautājumu spēs atbildēt latviešu izpildītājs un producents Artis Boris. Sadarbībā ar Igaunijas leiblu Funk Embassy Records jaunais mūziķis piesaka sevi žanrā, kur šobrīd dominē tādi vārdi kā Dām-Funk, Temu, Dan Kye un XL Middleton.

Arta Borisa vārds Latvijas klausītājiem līdz šim pazīstams džeza mūzikas kontekstā, jo tieši džezs un džeza klavierspēle ir Arta izglītības pamatā. Kopš 2018. gada Artis Boris dzīvo Tallinā, Igaunijā, kur atradis gan domubiedrus mūzikā, gan sadarbības partnerus, kas beidzot ļāvis realizēt savas idejas producēšanas laukā. “Can You Dance?” jeb latviešu valodā “Vai tu vari dejot?” ir pirmais Arta Borisa singls no 28. aprīlī gaidāmā debijas minialbuma “Easy Living”. Dziesma tapusi, sadarbojoties ar Igaunijā labi pazīstamo, nupat februārī kronēto “Gada dziedātāju 2022” Ritu Reju
(Rita Ray). Singlā dzirdamais Ritas spēcīgais dziedājums apvienots ar sintezatoru slāņiem, eksperimentālām skaņām un izteiksmīgu basa līniju. Rezultātā tapis skaņdarbs, kas lieliski iederas uz deju grīdas un spēs iepriecināt funk stila entuziastus.

Producents stāsta, ka interese par producēšanu radusies jau vidusskolas laikā, kad vēl mācījies Rīgas Doma kora skolā džeza klavierspēli. Artis atceras, ka jau toreiz viņam apkārt bija draugi, kas eksperimentēja ar mūzikas radīšanu, izmantojot datoru, turklāt skaņu režija bija arī viens no vidusskolā apgūstamajiem priekšmetiem. “Bija nepieciešami deviņi gadi, kuros nepārtraukti eksperimentēju ar skaņām, ritmiem, harmonijām un dažādiem instrumentiem, un nu beidzot varu dalīties ar savu darbu, enerģiju un zināšanām” saka Artis. “Man vienkārši patīk radīt katru dienu, es ļoti izbaudu šo procesu.”

Interesants ir singla “Can You Dance?” tapšanas stāsts. “Kādā augusta dienā es izlēmu parādīt vienu no savām idejām dziedātājai un kolēģei Ritai Rejai,” atceras Artis. “Viņai šī ideja patika, un Rita to papildināja ar savu tekstu un galveno frāzi. Dziesmas pamats tapa manā mājas studijā, savukārt, Ritas vokāls tika ierakstīts viņas drēbju skapī, izmantojot AKG D330BT mikrofonu, kas pazīstams arī kā grupas ABBA mikrofons – tas piešķīra ierakstam siltu, patīkamu toni. Ģitāras partijas tika ierakstītas vēl viena mana kolēģa ģitārista Kristena Kutnera (Kristen Kütner) dzīvoklī,
tāpēc var teikt, ka šis ieraksts tapis trīs mājās.”

“Fantastiks modernā fanka piesātināts deju grīdas skaņdarbs ar zīdaini maigu vokālu” Walla P, Funktastique Voyage “Labs ballītes pieteikums no Arta Borisa, viscaur lielisks darbs.” – Paul Murphy, Leng Records

Spotify

Kultūrtelpā “M/Darbnīca” uzstāsies Kenets Dāls Knudsens un Toms Rudzinskis

Kultūrtelpā “M/Darbnīca” 22. martā uzstāsies starptautiski atzīts duets – dāņu basists Kenets Dāls Knudsens (Kenneth Dahl Knudsen) un latviešu saksofonists Toms Rudzinskis. Uzstāšanās notiks džezam atbilstošajā jam session formātā un būs kā ekskluzīva, intīmāka iesildīšanās abu koncertam ar Latvijas Radio bigbendu 24. martā Dzintaru koncertzālē.

2021. gadā Keneta Dāla Knudsena un Toma Rudzinska kopīgi radītais projekts “Space Big Band” guva kritiķu un klausītāju atzinību daudzviet Eiropā, tika nominēts Dānijas Džeza mūzikas balvai un Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons” džeza albuma kategorijā, iekļauts “European Jazz Network” ikmēneša albumu topā, kā arī “Lufthansa” un “Quatar Airlines” lidsabiedrību lidojumu mūzikas izlasēs.

Kenets Dāls Knudsens laidis klajā piecus dažādas skandināviskās mūsdienu džeza oriģinālmūzikas albumus un regulāri koncertē visā pasaulē. Projektā “Space Big Band” viņš pievērsies poliritmiskiem eksperimentiem, Tomam Rudzinskim pievienojot spilgtu melodiķa talanta demonstrējumu. Savukārt Toms kļuvis par vienu no vadošajiem Baltijas džeza saksofonistiem un mūsdienu džeza komponistiem, attīstot savu inovatīvu un unikālu saksofona skanējumu.

23. martā Knudsens turpat uzstāsies arī neparasta kvarteta “A/R/K/A” sastāvā kopā ar Tomu un vēl diviem lieliskiem latviešu džezmeņiem – saksofonistu Kārli Auziņu un bundzinieku Ivaru Arutjunjanu. Mūziķi piedāvās skaņdarbus no džeza mūzikas zelta fonda, taču mūslaiku estētikā, enerģētikā un ritmikā, kā arī ciešā un izjustā mijiedarbībā. Neierastais instrumentu salikums abiem virtuozajiem saksofonistiem un jaudīgajai ritma sekcijai ļaus vaļu brīvam muzikālajam lidojumam.

Starptautisks džezs kultūrtelpā “M/Darbnīca” būs dzirdams arī 24. martā, kad tur uzstāsies viens no vadošajiem lietuviešu džeza ģitāristiem Mindaugas Stumbras. Skotijas Karaliskās konservatorijas absolvents specializējies melodiski izkoptā, daudzslāņainā un dinamiskā stilistikā un daudz koncertējis kopā ar populāro lietuviešu fusion džeza grupu “Brave Noises”, kā arī Seamus Blake, Fergus McCreadie, Michelangelo Scandroglio, Kenneth Dahl Knudsen, “JM Jazz World Orcherstra” un “Tommy Smith’s Youth Jazz Orchestra”.

Visu koncertu sākums pulksten 21.00.

Vēl 15. martā pulksten 19.00 kultūrtelpā “M/Darbnīca” notiks arī Latvijas Mūzikas akadēmijas un Viljandi Kultūras akadēmijas džeza studentu kopkoncerts, vakaru pulksten 21.00 turpinot jaunajam ģitārista Egona Kronberga un bundzinieka Andra Žabra blūzfanka projektam “Spacehead & Shoulders”, kurā muzicē arī vokāliste Krista Erdmane un basists Martins Miļevskis, bet 18. martā pulksten 21.00 tur uzstāsies atraktīvā fusion grupa “S&T Syndicate”.

“Turpinām attīstīt mūsu muzikālo programmu arvien starptautiskākā virzienā, nepiemirstot arī par mūsu vietējiem talantiem un, kā reizi, radot iespēju dažādu valstu mūziķiem satikties un veidot jaunus, kopīgus projektus,” saka kultūrtelpas “M/Darbnīca” radošā direktore un vadītāja Maija Moira Mazanova. “Džezs ir nemitīgas virzības mūzika, kas joprojām spēj būt super mūsdienīga un daudziem aizraujoša, ko arī cenšamies pierādīt. Nesen Matīsa Čudara trio saņemtā Lielā mūzikas balva par gada labāko koncertu, kas notika tieši “M/Darbnīcā”, apliecina, ka esam uz īstā ceļa.”

Kultūrtelpa “M/Darbnīca” atrodas fon Stricka villas kvartālā Aristīda Briāna ielā 9 un tajā darbojas arī izstāžu zāle “M/Gallery”. Biļetes uz koncertiem nopērkamas bilesuserviss.lv.