Autors: macha

Grupa “Neon Saturdays” ir nākusi klajā ar mūzikas video savam jaunākajam singlam “Mums pieder laiks”. Šis ir pirmais videoklips, pie kura idejas un izpildījuma strādājuši paši grupas mūziķi.

“Viens no mūsu mērķiem jau labu laiku bija uzņemties arī mūzikas video filmēšanu savām dziesmām. To darījām gan izaicinājuma, gan arī tīri mākslinieciskas intereses vadīti. Līdz šim esam sadarbojušies ar virkni talantīgu speciālistu, taču gribējās saprast, vai paši spējam gūt gandarījumu no šī procesa, kas principā nozīmē mūsu mūzikas vizualizēšanu,” stāsta grupas līderis Andris Ēvelis.

Savā jaunākajā singlā, kurš klajā nāca 12. martā, “Neon Saturdays” atkāpjas no visbiežāk ieturētā roka skanējuma, dodot priekšroku pavasarīgiem tembriem un relaksējošiem ritmiem. Dziesma ir tapusi ciešā sadarbībā ar pašmāju producentu “JJ LUSH” (Jānis Jačmenkins).

Singls “Mums pieder laiks” šobrīd ir pieejams “Spotify”, “Apple Music” kā arī citās lielākajās straumēšanas platformās.

Grupā „Neon Saturdays” darbojas Andris Ēvelis (vokāls), Mārtiņš Rudzītis (basģitāra), Linards Lazdiņš (bungas) un Izdevniecības Rīgas Viļņi žurnālists Edvīns Rakickis (ģitāra).

Pērn grupa kā debitanti iekļuva Latvijas Radio 2 “Muzikālās Bankas” finālā, kopvērtējumā starp daudziem Latvijā atzītiem un zināmiem mūziķiem iegūstot 11. vietu.

“Neon Saturdays” pastāvēšanas laikā ir iznākuši divi albumi un vairāki singli, kuri iekļuvuši lielāko vietējo radiostaciju topos. 2018. gada albums “Freaks In The Ocean” guva vietējo kritiķu atbalstu un nonāca arī ārpus Baltijas esošu radiostaciju ēteros.

Pirms gada grupa nāca klajā ar savu pirmo dziesmu latviešu valodā. Singla “Tik skaļi” veidošanā iesaistījās arī populārais pašmāju reperis Reiks. Drīz pie klausītājiem nonāca grupas nākamie singli latviešu valodā – dziesmas “Man nav bail” un “Klejo sirds”.

Koncerttūrēs “Neon Saturdays” vairākkārt apceļojusi Baltijas valstis un Lielbritāniju, kur 2015. gadā grupa, kā vieni no pirmajiem Latvijas pārstāvjiem, spēlēja prestižajā Eiropas jauno mūziķu festivālā „The Great Escape”.

2016. gadā, Siguldas festivāla “Sunset Festival” ietvaros “Neon Saturdays” iesildīja festivāla galvenos māksliniekus – angļu rokgrupu “James”, savukārt 2018. gada vasarā grupa iesildīja pasaulslaveno ASV dziedātāju LP (Laura Pergolizzi).

Par „Neon Saturdays” mūziku savulaik ļoti atzinīgi izteicies arī Tims Freizers – „British Academy of Songwriters and Authors” (BASCA) valdes pārstāvis un starptautiski pazīstams dziesmu autors, kurš sacerējis kompozīcijas tādiem māksliniekiem kā Tīna Tērnere, Billijs Maijers un citi.

HipHop grupa ReQi un grupa Pēc tumsas (izveidota uz grupas Tumsa bāzes) radījusi jaunu dziesmu “Latvijai” par godu valsts svētkiem. Dziesmas mērķis ir veicināt patriotismu valstī, un tā ir dāvana Latvijai tās 31. neatkarības atjaunošanas gadadienā.

Dziesmas idejas autors un viens no grupas solistiem ir uzņēmējs Edgars Bergholcs, kas atzīst, ka dziesmas ideja radās pavisam nesen un spontāni: “Ideja par dziesmu radās kā atbilde tam, kas šobrīd notiek valstī un lai stiprinātu iedzīvotāju ticību mūsu zemei. Sajutām, ka sabiedrībai ir nepieciešams iedot cerību un gaismu šajā emocionāli sarežģītajā laikā. Mēs varam nemīlēt valdību, nesaprast tās lēmumu, bet mēs mīlam mūsu zemi, ko visi kopā saucam par Latviju. Un gribas, lai šajā laikā šīs jūtas nepazūd. Manuprāt, dziesma ir lielisks veids, lai saliedētu sabiedrību. Kā grupai šī mums ir pirmā patriotiskā dziesma un tās izveidē sadraudzējāmies ar grupas Tumsu pēcteci – grupu Pēc tumsas. Šis ir pirmais mūsu kopdarbs, un, manuprāt, tas ir izdevies godam un laba dāvana mūsu Latvijai.”

ReQi vēl martā prezentēja savu dziesmu “Meksikāņu seriāls “Pandēmija”” par valdības ierobežojumiem, izaicinot politiķus paskatīties uz sevi sabiedrības acīm. Sava skarbā un tiešā rakstura dēļ dziesma kļuva populāra radio “Naba” (vairākas nedēļas turpina būt viens no līderiem) un mūzikas vietnē Spotify.

Dziemas iniciators ir Edgars Bergholcs. Teksta autori ir ReQi dalībnieki – Kristaps Kaļinka, Andris Balodis, Kristaps Krievs un Edgars Bergholcs. Mūzikas autors un aranžējums – Kristaps Krievs.

Dziesmas “Latvijai” veidošanā liela loma ir arī grupai Pēc tumsas, kas veidota uz labi pazīstamās grupas Tumsa bāzes ar tās dalībniekiem Jāni Daugali, Haraldu Dreksleri, Uldi Knapši, Kristu Dēvicu un grupas vokālistu Jāni Dreimani.

ReQi (saīsinājums no “Redz kur ir”) ir enerģiska un radoša grupa, kuras pamata ideja ir 90. gadu HipHop vēsmas ar dažādu žanru skanējumu un profesionālu mūziķu piesaisti.  Tā kopš 2019. gada, kad tika izveidota, ar savām dziesmām pievērsusi sabiedrības uzmanību sociāli, ekonomiski un politiski aktuālām tēmām. Piemēram, dziesma “Elektrība” ir veltījums bērniem, kurā aicina tos ievērot elektrodrošību. Grupas dibinātājs ir Edgars Bergholcs, tās pamatsastāvā darbojas Edgars Bergholcs, Andris Balodis, Kristaps Kaļinka, Kristaps Krievs (DJ KRII), Aleksejs Balinskis (Alex), Mārtiņš Burkevics, kā arī Egons Kronbergs. Līdz šim grupa izdevusi jau vairākus singlus – “Sprīdītis” (2021), “Elektrība” (2020), “Ātrums” (2020) , 90tie/Pilnīgi pajāt (2020). 

Pašmāju iemīļotā grupa “Dagamba” un jaunā, daudzsološā dziedātāja Dārta Stepanova, 30. aprīlī nāk klajā ar jaunu kopdarbu – dziesmu “Tālāk jāiet”. Dārtai Stepanovai dziesmas nosaukums ir īpaši zīmīgs, jo šī ir viņas debija Latvijas populārās mūzikas pasaulē. Singla mūzikas autors ir “Dagamba” dalībnieks, čellists Valters Pūce, savukārt vārdu autore – dziedātāja Patrisha.

Valters Pūce “Tālāk jāiet” sacerējis speciāli Dārtai Stepanovai un grupai “Dagamba”. Pūce iedvesmojies no dziedātājas dzidrās balss un “Dagambas” vienmēr klātesošā emocionālā izpildījuma. Melodiju papildina dziedātājas Patrishas sarakstītie vārdi. 

Pūce jau iepriekš sarakstījis vairākus klausītāju atzītus skaņdarbus grupai “Dagamba”, taču šoreiz izlēmis praktizēt POP mūzikas žanru. Mūzikas autors uzskata, ka skaņdarba trumpis ir tā melodiskais vieglums: “Manuprāt, mūsu radītais kopdarbs lieliski uzplauks tieši vasarā. Patrishas sarakstītie vārdi izcili saskan ar melodiju. Dziesmas radīšana bija divtik interesanta, jo jau sākotnēji varēju iztēloties, kā tā skanēs, kad dziedās Dārta.”

Dārta Stepanova sadarbību ar “Dagambu” un Patrishu raksturo kā ļoti aizraujošu posmu savā muzikālajā karjerā. “Šķiet, ka Patrisha nolasīja manu iekšējo pasauli, rakstot dziesmai vārdus. Šobrīd esmu ceļa sākumā un skatoties uz priekšu jūtu satraukumu par to, kas mani sagaida nākotnē. Es zinu, ka Valters ir ārkārtīgi piedomājis pie muzikālā skanējuma, jo jau kopš pirmās reizes, kad dzirdēju dziesmu, es to vairs nespēju dabūt ārā no galvas,” priecājas jaunā dziedātāja.

Mūzikas video producēja “Marana Productions” un režisore Dace Pūce. Viņa ir plaši atpazīstama kino nozarē, radot tādas filmas kā “Bedre”, kura 2020. gadā Lībekas kinofestivālā Vācijā saņēma Grand Prix apbalvojumu. Tāpat Dace izveidojusi arī augsti novērtēto filmu “Mēness nogurdinātais”, kā arī zinātniskās fantastikas filmu “Manny”.

“Galvenais, kas diktē šī mūzikas video vizuālo valodu, protams, ir mūzika un teksts. Es to atdzīvinu bildēs. Sadarbība ar Dārtu rada patiesu prieku un gandarījumu, jo viņa ir ļoti talantīga un disciplinēta, kas neapšaubāmi ir svarīgi faktori, lai dzīvē ko sasniegtu. Šis ir stāsts par jaunību, patstāvīga ceļa sākumu, pavasari, sauli, piedzimšanu un sapņiem, kas manuprāt Dārtai ārkārtīgi piestāv,” atzīmē režisore.

Grupas “Dagamba” un Dārtas Stepanovas dziesma “Tālāk jāiet” pie klausītājiem nonāks šī gada 30. aprīlī. Pieejama visās mūzikas straumēšanas vietnēs, savukārt dziesmas klips skatāms “Youtube”.

Grupa “Laime pilnīga” atgriežas ar jaunu skaņdarbu “Divatā”, kas ieskaņots arī angļu valodā un pieejams visās straumēšanas platformās. Šodien grupa publicē dziesmas videoklipu.

“Laikā, kad radījām dziesmu, pandēmija tikai pieņēmās spēka, arī protestu viļņi Baltkrievijā bija tepat blakus, tā visa iespaidā radās dziesmas angliskā versija. Par iedvesmu noderēja slavenais foto “Tank man”, un dziesma sanāca kā veltījums visiem cilvēkiem, kas pašiem nezinot ir kļuvuši par simbolu vai varoni citiem. Arī latviskajā versijā jūtams nemiera gars, bailes un iekāre, bet katrs lai sajūt pa savam, kāds ir dziesmas vēstījums,” tā dziesmas autori Ervīns Ramiņš un Mārcis Vasiļevskis.

Pagājušais gads grupas radošajam tandēmam – vokālistam Ervīnam Ramiņam un ģitāristam Mārcim Vasiļevskim ir bijis ļoti radošs, un kopā rakstot gan mūziku, gan vārdus, ir tapušas daudzas kompozīcijas, šī dziesma ir pirmā no radītā klāsta, ko grupa šogad atrādīs klausītājiem.

Rīgas kino studijas telpās tapis dziesmas videoklips, ko uzņēmis operators Ņikita Karpovs. Pie reizes grupa veica dzīvā skanējuma ierakstu, izmantojot OneMic tehniku, kas arī ticis nedaudz iekļauts dziesmas video:

Dziesma ieskaņota lielākoties grupas ierakstu studijā “Laimes telpa” un izmantojot mobilo ierakstu studiju kopā ar grupas ģitāristu Mārci Vasiļevski kā skaņu inženieri, kā arī “Siguldas skaņu studijā” kopā ar skaņu inženieri Mārci Kalniņu. Ierakstu pēcapstrādi veica Krišjānis Geidāns, savukārt gala skaņas apstrāde – Minervai Pappi no “Waudio Mastering” Somijā.

Šis skaņdarbs nav dziļu domu vēstīts, bet par pašu svarīgāko. “Dēls prasīja pēc kā garšo bučas, atbilde nenāca uzreiz, bet beigās tomēr nolēmām, ka pēc kanēļa un cukura! Šī saruna arī tapa par aizsākumu mūsu dziesmai.” – atzīmē Emīls un Marats. Jaunās dziesmas “Kanēlis un cukurs” dzīvais pirmatskaņojums, būs TV3 4.maija koncertā “Svinot Latviju”, plkst.20.45. Foto: Uldis Stepanovs

7. maijā audiovizuālā paplašinātās realitātes koncertā tiks prezentēts pasaulē atzītā latviešu mūziķa un elektroniskās mūzikas producenta, izcilā pirkstu bundzinieka Rick Feds jeb Riharda Fedotova pirmais albums Future Human (“Nākotnes cilvēks”). Tas būs pieejams skatītājiem ASV, Vācijā un Latvijā. Šeit to tiešraidē varēs vērot LMT Viedtelevīzijā un LMT Straumē 7. maijā plkst. 20:30.

Albuma Future Human tapšana ilgusi četrus gadus, un tajā piedalījušies dziedātāja Amira B no Ņujorkas, repa izpildītājs KdotMelody no Londonas un pašmāju mūziķi – dziedātāja Una Daniela, repa izpildītāji ansis un March un producents Niklāvz, kuri viesosies arī koncertā.

Rick Feds pirmais singls Chill Vibes no gaidāmā albuma iekļauts Lielbritānijas radiostacijas Amazing Radio rotācijā, pašmāju radiostacijās, kā arī vairākos pasaulē zināmos mūzikas blogos, piemēram, Hip Hop on Deck, Chalkpit Records un Bangersound.

Savukārt 28. aprīlī publicēts dziesmas When You Go videoklips. Dziesma jau piesaistījusi vairāku pasaulē zināmu džeza un soulmūzikas izpildītāju, tostarp ikoniskā pianista Benny Green uzmanību, kurš uzsācis sarunu ar Rick Feds sociālo tīklu platformā Facebook. Šajā kompozīcijā apvienojas futūristisks vokāla skanējums ar ausīm tīkamu elektroniskās mūzikas aranžējumu. Samtainās balss īpašniece ir jaunā latviešu dziedātaja Una Daniela, bet videoklipu veidojusi atzītā igauņu vizuālā māksliniece Alyona Movko-Magi, ar kuru kopā Rick Feds veidojis performanci ASV kompānijai Coca-Cola.

Pats mūziķis par dziesmu When You Go: “Šīs dziesmas un vārdu tulkojums vairāk ir abstrakts nekā konkrēts. Tam var būt dažādas nozīmes un ir vieta interpretācijai, bet viena no nozīmēm ir cilvēka saikne ar virsapziņu. Pāri ego pieredzei, pāri apziņai un zemapziņai mums ir virsapziņa, mūsu unikalitāte, iekšējais ģēnijs. Šī dziesma ir par trauslo līkni, kas mūs savieno ar garu. Kā ieiešana meditatīvā stāvoklī, kur meklēt galvenās atbildes. Man gribētos ticēt, ka šī ir uz nākotni virzoša dziesma Latvijā, kas spēj celt daļiņu no mūsu valsts evolūcijas stāvoklī un dot iespēju papildināt pasauli, kas tik ļoti nepieciešams mūsu uz iekšu vērstajā kultūrā.”

Rick Feds tiek uzskatīts par vienu no pasaulē labākajiem pirkstu bundziniekiem kā arī divus gadus pēc kārtas iekļauts Ableton’s Top 5 izpildītāju listē. Riharda saknes gan meklējamas klasiskajā un džeza mūzikā. Pēc studijām Kopenhāgenas Ritma mūzikas konservatorijā, atradis ceļu ASV un kļuvis par sesijas mūziķi, uzstājoties ar tādiem māksliniekiem kā Cuba Gooding Sr., Betty Wright, Marcus Miller u.c. Feds ir arī mūzikas producents, Fulbraita stipendiāts, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas pirmās džeza sitaminstrumentu nodaļas veidotājs, TED lektors, kā arī vienīgais latviešu mūziķis, kurš pārstāv pasaulē lielākās mūzikas instrumentu ražotāju kompānijas – Ableton, Arturia, Pearl Drums, ROLI, Keith McMillen u.c., tāpat viņš regulāri iekļauts dažādos mūzikas katalogos un aprakstīts forumos visā pasaulē.

Pēc ilgākas pauzes un 2020. gada augustā izdotā albuma “Y A U D A”, viens no vadošajiem Latvijas hip-hop izpildītājiem Ozols atgriežas ar jaunu singlu “LIELAIS FLEXXX”, kuru izdod sadarbībā ar starptautisko mūzikas ierakstu kompāniju “Sony Music”.

“LIELAIS FLEXXX” veidota kopā ar jaunu lokālo bītmeikeru ar skatuves vārdu Mauriks. Kā stāsta Ozols: “Dziesma tapusi periodā, kad daudzi notikumi  ir apstādināti, “iesaldēti” un  liela daļa sabiedrības piedzīvo reformas savā profesionālā darbībā un privātajā dzīvē. Šis laiks noteikti atstās uz mums visiem zināmu iespaidu.” 

Par sadarbību ar  “Sony Music” Ozols komentē: “Esam izveidojuši sadarbību vairāku singlu ietvaros un, manuprāt, šis ir īstais laiks, kad iespējams komandas darbam var būt lielāks rezultāts nekā darbojoties individuāli. Es ceru, mums viss izdosies!”

Kaisu Pulli, Sony Music Somijā un Baltijā vadītāja: “Mēs esam ļoti priecīgi par sadarbību ar Ozolu! Mums fascinē viņa talants un mākslinieciskā vīzija, kā arī mēs ar respektu skatāmies uz viņa līdzšinējo karjeru un to, ko viņš ir paveicis. Latvijas mūzikas scēna ir ļoti aizraujoša un mēs ceram uzsākt un veidot ar vien jaunas sadarbības ar vietējiem māksliniekiem!”

Ģirts Rozentāls jeb Ozols ir viens no Latvijas hiphopa mūzikas pamatlicējiem. Muzikālo darbību uzsāka 1996. gadā grupu “Fact” un “Rool Makaz”  sastāvā. Solokarjeru uzsāka aizvadītās desmitgades sākumā ar debijas singlu “Neko 2005” (2000.), pēc kura sekoja albumi “Cieņa un mīlestība” (2001.), “Augstāk, Tālāk, Stiprāk” (2002.), “Dūzis” (2003.) un 2009. gadā izdotais albums “Neatkarība”. Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2015. gadā Ozols atgriezās Latvijas mūzikā ar savu piekto studijas albumu “Atpakaļ nākotnē”. Savas radošās darbības laikā Ozols uzstājies Dziesmu svētkos ar apvienoto kopkori, ar apvienību “Austrumubloks” viesojies pie eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, sasniedzis Zelta diska statusu ar albumiem “Cieņa un mīlestība” un “Augstāk, Tālāk, Stiprāk” un astoņas reizes saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu.

“Carnival Youth” laiž klajā “Good Luck Remixes” EP, kurā atrodamas sešu albuma dziesmu alternatīvas versijas – remiksi, kuri var pārsteigt, ņemot vērā dažādu žanru un stilu eklektisko savienojumu, ko radījuši pieaicinātie remiksu autori.

Mini-albumā iekļauti jau izdotie “Only the Moon Can See the Sun (Bel Tempo Remix)”, “Boys Do Cry (Kasetes Remix)” kā arī darbi no tādiem Latvijas elektroniskās mūzikas  meisitariem kā Elvi, Kashuks, Platon Buravicky un “Carnival Youth” ierakstu producenta Gata Zaķa.

Ideja par albuma “Good Luck” dziesmu remiksiem “Carnival Youth” radās pirms aptuveni gada. Emīls Kaupers stāsta: “Uzrunājām vairākus vietējos mūziķus – draugus un galu galā nonācām pie ļoti kolorītas kompānijas. Devām viņiem absolūtu radošo brīvību. Viņi paši varēja izvēlēties dziesmu, kā arī darīt ar to pilnīgi jebko, kas ienāk prātā – iespēlēt jaunas partijas, izmantot esošās, izmantot tikai balss celiņus vai pārtaisīt dziesmas līdz nepazīšanai. Gala rezultāti ir ļoti dažādi un interesanti. Mūsuprāt, “Good Luck” ir ieguvis jaunu, paralēlo dzīvi.”

Līdz ar EP iznākšanu “Carnival Youth” piedāvā arī Gata Zaķa veidotā remiksa dziesmai “Baby” video vizualizāciju, kuru veidojuši “Creators 22” komanda. Par remiksa veidošanu Gatis Zaķis saka sekojoši: “Veidot remiksu ir kā saņemt stafetes kociņu un turpināt ceļu pēc vēl neuzzīmētas kartes. Par laimi, pati dziesma ietver sevī neizsmeļamu daudzumu gan skanisku, gan saturisku norāžu un ceļojums izvērtās viegls un aizraujošs.”

Betas dziesmiņa ir 1967. gadā tapusi brāļu Imanta un Viktora Kalniņu kopīgā sadarbībā veidota dziesma Liepājas teātra izrādei Mīla, džezs un velns. Neaizmirstulītes stāsta, ka šī ir pirmā satikšanās dziesmā ar komponista Imanta Kalniņa skaidro, tīro un sirdsgudro daiļradi, kas atgādina šodienas cilvēkam par lielās dabas patiesību.

Šis ir arī pirmais vēstnesis jaunajai koncertprogrammai Noslēpumainais dārzs, kas būs neierastāka, satikšanās ar vokālo kvartetu Neaizmirstulītes.

Savā 10 gadu jubilejā dziedātājas ļaujas balss burvībai savīties ar virtuozā ģitārista Riharda Gobas skanīgajām stīgām, daudzveidīgi ļaujot uzziedēt stāstiem par sievietes dzīvi, noslēpumaino dvēseli un cilvēcību.

Dziesmas ierakstā un video vokālais kvartets Neaizmirstulītes – Laura Goba, Laura Leontjeva, Madara Orola, Elīna Ose un ģitārists Rihards Goba.

Rīt, 7. maijā, pl. 19.00 tiešraidē no Latgales vēstniecības GORS skanēs pianista Andreja Osokina koncerts “Osokins – Bēthovenam”, kurā talantīgais pianists atskaņos ne vien Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Friderika Šopēna un Sergeja Rahmaņinova mūziku, bet arī komponista Kristapa Pētersona Bēthovenam veltītā skaņdarba pirmatskaņojumu.

Šī koncerta norise tika plānota pagājušā gada nogalē, taču ierobežojumu dēļ tas vairākkārt tika pārcelts. Pateicoties Latgales vēstniecībai GORS, tika rasta iespēja koncertam izskanēt tiešraidē, tādējādi sniedzot iespēju to noklausīties gan latviešu mūzikas gardēžiem, gan Andreja Osokina un Kristapa Pētersona talanta cienītājiem visā pasaulē. Šīs koncertprogrammas stūrakmeņi ir Ludviga van Bēthovena “Mēnesnīcas sonāte”, kas iedvesmoja daudzus 19. gadsimta komponistus, kuru mūzika arī skanēs koncertā, un Kristapa Pētersona jaundarbs “Mūzika klavierēm”, kas ir radīts īpaši šim notikumam.

Kristaps Pētersons atklāj: “Rakstīt skaņdarbu, kas ir veltījums Bēthovenam, ir ļoti grūts uzdevums ne tikai Bēthovena personības lieluma dēļ, bet arī tādēļ, ka vēlējos savienot viņa un mūsu laikmetus, atrodot Bēthovena fenomenālās personības un mūsu laikmeta saskarsmes punktu. 20. gadsimts ir pierādījis, ka klavieres var spēlēt ārkārtīgi daudzos un dažādos veidos. Tas mani iedvesmoja radīt darbu, kas ir gandrīz tradicionāls no klavieru mūzikas aspekta raugoties, kur spēle uz taustiņiem ir galvenā mūzikas nesēja, bet ko papildināju ar pirkstu un delnas piesitieniem instrumentam. Daudzveidīgie piesitieni klavierēm kā Bēthovena slavenie likteņa klauvējieni ir šis saskarsmes punkts, kurā 21. gadsimts varbūt savijas ar Bēthovena laiku.”

“Kristapa Pētersona jaundarba iestudēšana bija īsts ceļojums mūsdienu mūzikā, kad ir jāspēlē ne tikai uz taustiņiem, bet nepieciešams arī dažādos veidos pieskarties klavieru korpusam, kas veido šī darba daudzdimensionālo struktūru. Tas bija patiešām ļoti liels, sarežģīts un gandrīz neiespējams izaicinājums, bet tagad, tuvplānā iepazīstot Pētersona mūzikas valodu, varu teikt, ka šis ir ļoti ekspresīvs un smalks skaņdarbs. Ceru, ka tas ļoti veiksmīgi papildinās latviešu klaviermūzikas repertuāru,” saka Andrejs Osokins.

Tiešsaistes koncerts “Osokins – Bēthovenam” un Andreja Osokina un Kristapa Pētersona saruna būs klausāmi un skatāmi bez maksas GORS mājaslapā – www.latgalesgors.lv/tiesraides un koncertzāles kontā “Facebook”.