Autors: macha

Grupa “Saldās sejas”, neskatoties uz visiem šī laika izaicinājumiem, turpina pildīt savu solījumu un katra mēneša pirmajā datumā publicē jaunu dziesmu. Topošā albuma “12” ietvaros, jūnija dziesma ir ierakstīta sadarbībā ar grupu “Ducele” un jauno dziedātāju un dziesmu autoru Edvardu Strazdiņu. Tā ir jau desmitā dziesma pēc kārtas, kura publicēta katra mēneša pirmajā datumā. Dziesmas mūzikas autors šoreiz ir grupas “Ducele” viens no līderiem Arnis Veisbārdis, bet vārdus sarakstījis Guntars Račs. Studijā to producējis Gints Stankevičs. Triecientempā ir tapusi arī dziesmas teksta video versija, kuru veidojis Kaspars Dvinskis (Dween Productions).

Guntars Račs: “Bija doma par pavisam citu dziesmu, taču to mums neizdevās realizēt un es atcerējos, ka pirms laika Arnis man bija atsūtījis kādas savas dziesmas uzmetumu, ar domu, ka tā varētu noderēt “Saldajām sejām”, jo nebija īsti “Duceles” manierē. Laimīgā kārtā es par to dziesmu atcerējos un pāris dienu laikā nolēmām to realizēt, pieaicinot arī jauno un talantīgo dziesmu autoru un dziedātāju Edvardu Strazdiņu, kurš ilgi nedomājot piekrita izaicinājumam.”

31. maijā klajā laists grupas “Rihards Lībietis Orchestra” ceturtais oriģinālmūzikas albums “Willful Blindness” jeb “Apzināts aklums”. Līdz ar to publicēts arī albuma trešā singla “Doublethink” videoklips, kura režisore ir Laima Jaunā. “Willful Blindness” atvēršanas svētki notika īpašā grupas tiešraides koncertā, kas pulcēja grupas draugus un mūzikas cienītājus, ar kuru atbalstu kopfinansēšanas kampaņas laikā platformā “Projektu Banka” tika iegūti trūkstošie līdzekļi albuma izdošanai.

Darbu pie “Willful Blindness” mūziķi sāka jau pagājušā gada pavasarī, kad radīta lielākā daļa no divpadsmit albumā iekļautajiem instrumentālajiem skaņdarbiem. To autors ir Rihards Lībietis sadarbībā ar pārējiem grupas dalībniekiem. Albums stāsta par katra cilvēka individuālo atbildību par sevi, savas gaismas un ēnas puses ieraudzīšanu un pieņemšanu, kas rada vēlmi mācīties, piedzīvot un censties būt atbildīgam, kā arī par cilvēku apzinātu izvēlēšanos neredzēt svarīgas un uztraucošas lietas sevī un apkārtējā pasaulē.

““Willful Blindness” iekļautie skaņdarbi ir radušies caur grupas dalībnieku iekšējās un ārējās pasaules vērojumiem. Tas ir nemierīga haosa, melanholijas un piepešu pārmaiņu izraisītas šķietamas bezpalīdzības savienojums ar dziļu mīlestību, mieru, pateicību un ilgtspēju. Tie ir iekšēja spēka un drosmes meklējumi labākai dzīves izpratnei. Ar mūsu mūziku vēlamies iedvesmot klausītājus ticēt saviem spēkiem,” saka grupas līderis Rihards Lībietis.

Mūziķi albumā vēlējās pēc iespējas vairāk saglabāt dzīvu un akustisku skanējumu, tādēļ tā ieraksts veikts “AMFO Music” studijā Rīgā skaņu režisora Toma Lismenta vadībā, vienlaicīgi ierakstot visu grupas dalībnieku izpildījumu. Tas ir muzikāli sarežģītākais un daudzslāņainākais grupas albums, kurā dzirdams plašs instrumentu klāsts. Ierakstos piedalījušies ne vien grupas dalībnieki Rihards Lībietis (akustiskā, elektriskā ģitāra), Gints Smukais (akustiskā ģitāra), Matīss Repsis (sitaminstrumenti), Erna Daugaviete (čells) un Jānis Polis (bass), bet arī viesmākslinieki Valters Šmits (saksofons), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), Reinis Klatenbergs (mežrags) un Laura Rozenberga (trombons).

Veidojot albuma dizainu, mūziķi ar personisku un atklātu fotogrāfiju palīdzību vēlējušies parādīt cilvēka trauslumu un tuvplānā paskatīties uz tā tematikā skartajām tēmām, ar kurām ikdienā sastopas ikviens no mums. Instrumentālā mūzika ir ļoti pateicīga platforma, lai katrs klausītājs varētu nonākt pie sev būtiskām atziņām, tādēļ ar dizaina palīdzību grupa centusies tikai nedaudz ieskicēt iespējamo atspēriena punktu katra cilvēka individuālajam ceļojumam. Fotogrāfiju autors ir Jānis Romanovskis, albuma dizainu un CD maketu veidojis Toms Babčuks.

Līdz ar albumu publicēts arī trešais singls “Doublethink” un tā videoklips, kas filmēts “Podi un Podi” telpās Rīgā. Skaņdarbu un tā video daļēji iedvesmojis Džordža Orvela slavenais darbs “1984”. Tie vēsta par paralēli pastāvošām realitātēm, kuras ir tiešā pretrunā viena ar otru. “Kuru ceļu izvēlēties? Kurām iekšējās pasaules emocijām ļaut vaļu? Kurai ārpasaules realitātei uzticēties?” vaicā Rihards Lībietis un piebilst, ka tie ir jautājumi, kas vienmēr ir bijuši aktuāli, bet šajā pandēmijas laikā kļuvuši vēl jo nozīmīgāki.

Videoklipa režisore Laima Jaunā stāsta: “Ideja veidot tieši šādu video noteikti nepieder man vienai – kopā ar Rihardu sākotnēji nolēmām, ka notikumi varētu risināties kādā pamestā vai tukšā telpā. Pēc tam viss skaisti un harmoniski saplūda kopā ar jaunā albuma tēmu – apzinātu izvēlēšanos neredzēt svarīgas un uztraucošas lietas sevī un apkārtējā pasaulē. Lai paspilgtinātu šo domu, scenārijā ievijām vecu televizoru, kas simbolizē mūsdienu tendenci uzņemt daudz informācijas, to īsti neapstrādājot. Ir svarīgi attīstīt un saglabāt kritisko domāšanu, pārbaudot informāciju un uzdodot jautājumus: kas, kur, kad, kāpēc. To arī mēģinājām videoklipā vizualizēt.”

Grupa “Very Cool People” laidusi klajā jaunu singlu “Camarada Emigrante”, kam tapis arī amizants videoklips, kurā tiek atklāti mūziķu slēptie talanti.

Dziesmas nosaukums “Camarada Emigrante” tulkojumā no spāņu valodas nozīmē “Biedrs emigrants”. Tās tapšanu iedvesmojis “Very Cool People” līdera, ģitārista un dziesmas autora Elvija Grafcova Kubas vizītes laikā sastapta Havanas taksista stāsts. Viņš brīvi runājis krievu valodā un jaunībā bija studējis Maskavā, kā arī krietni paceļojis pa bijušo Padomju Savienību. Īpaši viņam esot patikušas Baltijas valstis. Tas lika aizdomāties par tiem kubiešiem, kuri no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem emigrēja uz Baltijas valstīm, kā arī par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri emigrēja pretējā virzienā – uz Kubu, izveidojot tur pat nelielu latviešu komūnu.

“Camarada Emigrante” iesākas kā klasiskās mūzikas un tipiskas Austrumeiropas “galda dziesmas” sajaukums, kas pārtop balkānu ballītē, bet tad kļūst par kādas padomjlaiku mākslas filmas cienīgu “umpā umpā” saundtreku, lai kulminētu ugunīgos kubiešu ritmos. Videoklipā visi grupas dalībnieki piedalās talantu šovā, kurā jāparāda savus apslēptos talantus.

Elvijs ir ielu žuļiks, kurš specializējas krūzīšu trikos ar naudas izmānīšanu, ko apguvis bērnībā, uzaugot Rīgas parkos, skvēros un mikrorajonu tirdziņos. Grupas taustiņinstrumentālists Māris Vitkus ir kaislīgs loka šāvējs zaļā apmetnī. Būdams caur un cauri īsts engurnieks, kurš zvejo jau no bērna kājas, viņš apvienojis savu talantu – loka šaušanu – ar zvejniecību.

Māris Jēkabsons ir karatists, kurš spēj salauzt dēlīšus ar visām ķermeņa daļām. Kā izsenis zināms, saksofona spēle un karatē balstās uz tiem pašiem principiem, tāpēc nav brīnums, ka Latvijas seksīgākais saksofonists klipā ietērpts kimono ar ceturtā dana melno jostu. Viņa kolēģis Kristaps savukārt ir breika dejotājs ar izciliem deju soļiem no brakedance tradīciju augstākajiem plauktiņiem. Tas, ka Kristaps ir lielisks dejotājs, līdz šim bija redzams jau grupas koncertos, kur viņš ir arī “Very Cool People” pūtēju sekcijas horeogrāfs.

Laura ir boksere-kūciņu cepēja, kura par sliktu vērtējumu var arī sadot žūrijai pa muti, jo ne tikai spēlē trombonu un dažreiz uzdzied, bet tik tiešām ir kaislīga boksa fane un pati šajā sporta veidā arī trenējas. Runā, ka grupas dalībnieki allaž jūtas daudz drošāk, ja ar viņiem bariņā ir vienīgā “Very Cool People” lēdija… Oskars. Nu, kurš gan vēl nezina Oskaru – kebabu magnātu, filantropu un Ķekavas labāko režisoru-scenāristu, kuram ik pa laikam patīk uzspēlēt arī trompeti.

Basģitārists Jānis ir nepārspējams hotdogu ēdājs ar izcilu apetīti un milzīgu muti, kurā varot sabāzt vismaz trīs hotdogus vienlaikus. Jānim pa spēkam ir pilnīgi viss, jo viņš intensīvas koncertēšanas periodos rūpējas par grupas labsajūtu un psiholoģisko stāvokli. Fakts, ka viņam tik ārkārtīgi garšo hotdogi, “Very Cool People” dalībniekiem gan bija mazliet šokējošs pārsteigums. Un visbeidzot Andris ir botāniķis-trakais profesors, kurš māk izaudzēt visu no visa. Viņš jau gadiem ilgi audzē kā tulpes, tā arbūzus, un pat mākot selekcionēt tomātus un īpašus garos rabarberus. Vienīgais, kurš “Camarada Emigrante” videoklipā demonstrē muzikālu talantu, ir Latvijā dzīvojošais brazīliešu aktieris, dejotājs un dziesmu tekstu autors Jorge Barreto Gonçalves.

Visi minētie tēli tad nu mijiedarbojas, kā vien spēj, un neizbēgami tiek arī vērtēti. Vērtēšana, kā zināms, ir nopietns un sarežģīts process, tādēļ to veic ne mazāk kolorīta žūrija, ko loģiski arīdzan atveido paši grupas dalībnieki.

Šoreiz klipa tapšana pilnībā uzticēta izcilajam video meistaram Reinim Janulim un “Colortime” komandai. Pateicoties Mārtiņam un Jurim Bērziņiem, klips filmēts Virķēnu sporta zālē, kurā izauguši un trenējušies daudzi basketbola lielmeistari.

Dziesmas “Camarada Emigrante” ieraksts tapa Tāļa Timrota vadībā leģendārajā Reformātu baznīcas pagrabā, tad piefiksētais rezultāts ceļoja uz Ogri, kur miksēšanas darbu izveica Andris Buiķis, bet par māsterversiju jau atkal Rīgā parūpējās Jānis Kalve. 

maijā klajā nāk mūziķu apvienības “Nepāriet” otrais studijas albums “Lūk”. Līdz ar albuma iznākšanu mūziķi piedāvā arī videoklipu dziesmai “Ness”. Muzikālā apvienība “Nepāriet” tika izveidota 2017. gadā, mūziķim Jānim Šipkēvicam sapulcējot domubiedrus, lai kopīgi izpildītu Imanta Kalniņa mūziku un 2019.gadā izdotu albumu “Pāri” un sniegtu koncerttūri dažādās Latvijas pilsētās. Pēc veiksmīgas sadarbības mūziķi nolēma turpināt kopīgu radošo darbu, veidojot orģinālmūzikas albumu. Dzejnieks Marts Pujāts īpaši šim kolektīvam un plānotajam albumam izveidoja desmit dzejoļu ciklu, vēlāk katram no mūziķiem izraugoties sev tuvākos dzejoļus un radot dziesmas. Vienojoties kopīgā radošā darbā, mūziķi ierakstīja albumu “Lūk”, ko veido 10 kompozīcijas latviešu valodā.

Par albumu stāsta Jānis Šipkēvics: “Pēc tam, kad bijām kopīgi ieskaņojuši albumu “Pāri”, kas veltīts Imanta Kalniņa 1997.gadā tapušajam albumam “Par lietām, kuras tā ar’ nekad nepāriet”, sapratām, ka jāiet tālāk. Jaunais albums “Lūk” ir pateicības pilna mūsdienu trīsdesmitgadnieka atbilde Imanta Kalniņa un Ainara Mielava radītajam kopdarbam. “Lūk” ir par sajūtām, kas joprojām dzīvas un joprojām visspēcīgāk izsakāmas latviešu valodā. Tās nepāriet”. Līdz ar albuma iznākšanu “Nepāriet” piedāvā arī videoklipu dziesmai “Ness”, kura režisors ir grupas dalībnieks Miķelis Putniņš. Videoklips tika uzņemts, izmantojot fragmentus no tautā mīlētās 1991. gada animācijas filmas “Ness un Nesija”, ko tās režisori Roze Stiebra un Ansis Bērziņš veidoja pēc dzejnieka Vika  – Imanta Kalniņa brāļa pasakas motīviem. “Strādāt pie dziesmas video bija aizraujošs izaicinājums, ko es ļoti labprāt atkārtotu vēl un vēl. Gribu pateikt īpašu paldies Rozei Stiebrai par viņas sirsnību, dāsnumu un padomiem klipa izveidošanā,” saka Miķelis.

“Nepāriet” ir Alise Joste, Evija Vēbere, Jānis Šipkēvics, Kārlis Josts, Lorete Medne, Matīss Čudars, Miķelis Putniņš un Rinalds Maksimovs.

Radošais albuma sagatavošanas un ierakstīšanas darbs noritēja no 2020. gada septembra līdz 2021.gada aprīlim, tas ierakstīts Rīgā “Tru Music Studios”, skaņu inženiera Gata Zaķa virsvadībā. Gatis ir atbildīgs arī par ieraksta pēcapstrādi. Albuma vizuālā noformējuma autore ir Lāsma Pujāte. Albums no 31. maija ir pieejams digitāli visos lielākajos straumēšanas servisos, kā arī gaidāms vinila formātā. Albums izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Rīgas sintroka grupa ir izdevusi jaunu videoklipu bez budžeta – šoreiz tas ir dziesmai Touch My Dress. Dziesmu sarakstījis grupas basģitārists Ņikita Andrejevs. Videoklipu uzņēma sena grupas draudzene Stefānija Zapoļska.

Stāsts aizsākas aizdomīgā Rīgas apkaimē. Jauns puisis nopērk “Party!” albumu no noslēpumaina dīlera, pat nenojaušot, ka tas satur dziesmu, kura drīz vien izplatīsies visā pasaulē, liekot cilvēkiem pārgalvīgi dejot un ģērbties absurdos tērpos.

Videoklipā iesaistījās visi iespējamie draugi un draugu draugi, ko grupas biedri spēja pieaicināt. Kamēr Stefānija Zapoļska filmēja grupas bundzinieku Jāni Zariņu piesietu pie krēsla, Daniels Ravinskis un Ņikita Andrejevs virtuvē vārīja visiem čili. „Gards čili ir slepenā sastāvdaļa videoklipa filmēšanai bez budžeta un profesionāliem aktieriem,” apgalvo grupas solists Daniels. Videoklipā ir atainota spriedze apvienojumā ar melno humoru un atsaucēm uz iepriekšējiem grupas klipiem. Puiši vēlas pateikties visiem, kas piedalījās filmēšanā.

Grupa DANI RYAN ir jau izdevusi 4 videoklipus dziesmām no PARTY! albuma un negrasās apstāties. Šobrīd puiši gatavojas albuma atbalsta tūrei un ar nepacietību gaida tikšanos ar faniem koncertos, kuros viņi sniegs ne tikai iespaidīgu muzikālo, bet arī vizuālo priekšnesumu. Šādu DANY RYAN jūs vēl nebūsit redzējuši un dzirdējuši.

No 7. līdz 11. jūlijam Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un kultūrtelpā M/Darbnīca notiks pirmais starptautiskais džeza meistarklašu festivāls “Voicingers On Tour”, vēstī festivāla pārstāvji Latvijā.

Festivāls “Voicingers” ir Eiropas džeza mūzikas izpildītāju (vokālistu un instrumentālistu), improvizācijas mākslas lietpratēju un pedagogu veidots meistarklašu festivāls. Festivāla pirmsākumi meklējami 2008. gadā Polijā. Sākotnēji tas veidots kā džeza izpildītāju konkurss, un līdz šodienai tas ir izveidojies par starpkultūru meistarklašu festivālu “Voicingers On Tour”. Līdz šim starptautiskais meistarklašu festivāls organizēts tādās valstīs kā Slovākijā, Ungārijā, Ukrainā, Čehijā, Francijā, Anglijā, Dienvidkorejā, Ķīnā un šogad pirmo reizi arī pie mums –– Latvijā.

Šīs vasaras festivāla programmu paredzēts organizēt divās daļās –– meistarklašu un koncertu sērijā. Festivāla meistarklašu daļa norisināsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur piecu dienu garumā dalībniekiem būs iespēja strādāt ar 8 mentoriem – profesionāliem džeza mūziķiem un pieredzējušiem pasniedzējiem vairāk kā 10 īpaši izstrādātās meistarklasēs vokālistiem.

Festivāla koncerti būs pieejami plašākam interesentu lokam, organizējot piecu koncertu sēriju un džema sesijas kultūrtelpā M/Darbnīca, A. Briāna ielā 9, kuros varēsim dzirdēt poļu džeza skatuves talantus –– vokālistus Grzegorz Karnas, Anna Gadt, džeza pianistu Pawel Kaczmarczyk, kontrabasistu Alan Wykpisz, kolumbiešu izcelsmes perkusionistu Edilson Sanchez, kā arī pašmāju jaunos džeza talantus –– dziedātāja Santa Šillere, pianists Edgars Cīrulis, pianists Rūdolfs Macats, saksofonists Roberts Martinovskis un sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans.

Video filmēts dažādās Pārdaugavas vietās – Rīgas daļā, ko mūziķis sauc par mājām. Pats Reinis ir audzis Imantā, bet jaunībā daudz laika pavadīts ballējoties Zolitūdē, Ziepniekkalnā un Zasulaukā. Video veidotājiem – Laimai Jaunajai un Reinim Jaunajam – šī dziesma un arī tai tapušais video vairāk asociējas ar šī brīža epidēmiju un neseno mājsēdi, kad bijām iesprūduši savās mājās, savos mikrorajonos un nekāda pulcēšanās un dejošana nebija atļauta.

Dziesma tapusi iedvesmojoties no kāda patiesa sociāla fenomena – Dejas epidēmijas (jeb dejas mēra). Tā gadījumi notikuši vairākās vietās Eiropā starp 14. un 17. gadsimtu. Viens dokumentēts gadījums bijis Svētās Romas Impērijā 1518. gadā, kad ap 400 cilvēki Strasbūrā (mūsdienu Francijā) vairākas dienas pēc kārtas ne ēduši, ne dzēruši dejoja bez apstājas, bez mūsdienās nepārprotami izskaidrojama iemesla.

Reinis par video stāsta: ”Te nu beidzot rezultāts tam, ka es pāris nedēļas skraidīju apkārt pa dzimto Pārdaugavu smieklīgā, zaļā kostīmā.” Savukārt video veidotāja Laima Jaunā izsakās šādi: ”Šis video bija diezgan liels izaicinājums gan video filmēšanas, gan montāžas procesā. Reinim filmēšanas laikā bija ilgu laiku jāpavada un arī jāspēlē ģitāra spilgti zaļā kostīmā. Jāteic, ka ārā bija agrs pavasaris un laikapstākļi mūs īpaši nežēloja. Arī reakcija no apkārt esošajiem cilvēkiem bija lieliska – daudzus zaļais cilvēciņš uzjautrināja un bērni metās dejot līdzi. Video mēģinājām attēlot šīs pandēmijas un mājsēdes sajūtas, kad ļoti, ļoti gribās satikt draugus un tā kārtīgi iztrakoties, bet katrs esam piesieti savam rajonam un tas īsti nav iespējams.” Daži no filmēšanas aizkadriem arī manīti nofilmēti vai nofotografēti garāmgājēju soctīklos, kuri, iespējams, īsti nesaprata, kas notiek.

Dziesmas ierakstā piedalījušies divi viesmākslinieki – ungāru vijolnieks Balazs Danko, kurš pārsvarā izpilda kamermūziku, taču šajā dziesmā demostrē, ka var arī iespēlēt enerģisku un blūzīgu solo, kā arī šobrīd Beļģijā dzīvojošā flautiste Ieva Supjeva, kura savulaik ar Reini spēlējusi projektos Young & The Oak People un ”Draugu orķestris”. Video gan viņus mēģināja atveidot pats Reinis, jo ceļojumu ierobežojumu dēļ viesmāksliniekus uzaicināt uz Latviju būtu bijis pārāk sarežģīti. Savukārt ģitāras partijas Reinis izpilda cilpošanas tehnikā, koncertos uz vietas ierakstot un atskaņojot dažādas muzikālas frāzes, tā panākot pilnas grupas skanējumu.

Dziesma iekļauta Reiņa Jaunā 2020. gada nogalē izdotajā albumā Zeme, kas izdots ar VKKF un AKKA/LAA autorstipendijas atbalstu.

Igo klausītājiem piedāvā humorpilnu un vasarīgu etnoroka dziesmu “Redzēj’ puisis, redzēj’ meita” – duetu kopā ar dziedātāju Katrīnu Dimantu. Dziesmas mūzikas autors ir Jānis Strazds, vārdu autors – Igo.

Igo un Jāņa Strazda sadarbības sākums meklējams divtūkstošajos. Gadu gaitā kopā sarakstīts daudz mūzikas, bet 2010. gadā radīta apjomīgā koncertprogramma “Uguns” ar lielu tautas mūzikas ietekmi. Abi muzicē arī post-etno ansamblī “Vējturi”. Jaunās, etnoroka stilistikā ieturētās dziesmas “Redzēj’ puisis, redzēj’ meita” tapšanu iedvesmojusi Igo dzeja krājumā “Debesis ir karstas”.

Jānis Strazds saka: “Igo ir labs vārda meistars un šeit viņš ir veidojis tautas dziesmas stilizāciju, esot uz nerātnības robežas, ar to vieglumu, kas ir nepieciešams vasarai un Saulgriežiem. Savukārt Katrīna ar savu dzīvesprieku dziesmā ienes autentiskumu. Gala rezultātā mums ir sanākusi humorpilna dziesma, kas, cerams, atnesīs vieglumu un svētku sajūtu visas vasaras garumā!”

Igo atklāj: “Manā dzejas krājumā “Debesis ir karstas” Jānis atrada savā starpā tematiski saistītus pantiņus par āboliem, meitām un puišiem, un ierosināja, ka varētu izveidot etnoroka kompozīciju. Sākām prātot, ka vajadzīga spēcīga sievietes balss, un iedomājāmies par Katrīnu. Ieraksta process parādīja, kas šī izvēle ir bijusi nekļūdīga – Katrīna  ļoti labi saprata ideju un brīnišķīgi iesaistījās procesā. Lai taptu “Redzēj’ puisis, redzēj’ meita”, man nācās pierakstīt vēl trešdaļu tekstu, jo grāmatā bija tikai sākums un beigas. Interesanti, tas dzejolis jau ir nodrukāts, tāds vieglprātīgs un nešpetns pēc savas būtības, un man tagad vajadzēja atrast tās pašas sajūtu līnijas kā pirms sešiem, septiņiem gadiem. Atkal sajust to huligānisko humoru, un arī tāda mums ir sanākusi šī dziesma!”

“Iepriekš Igo zināju kā lielu mākslinieku. Mēs bijām sarunājušies uz “jūs”. Šogad mūsu komunikāciju atraisīja Multimāksla gadatirgi, ar kuriem apbraukājam Latviju, sarunājoties, jautrojoties un dziedot – es spēlēju ukuleli, bet Igo mutes harmonikas. Tas viss mūs ir aizvedis pie šīs foršās un ķecerīgās sadarbības. Man ir liels pagodinājums dziedāt kopā ar Igo, kurš ir Latvijas mūzikas leģenda. Es ceru, ka nākotnē mūsu sadarbību turpināsim, jo gribu radīt un izpildīt labu, dejojamu mūziku,” stāsta Katrīna Dimanta.

Dziesmas  “Redzēj’ puisis, redzēj’ meita”  ierakstā kopā ar Katrīnu un Igo piedalījušies mūziķi Jānis Strazds, Armands Alksnis, Ieva Tālberga, Aivars Meijers, Ainis Zavackis un Edgars Skrāģis. Ierakstu veica Edgars Skrāģis, Jānis Straume un Miķelis Vīte, skaņu režisors – Edgars Skrāģis.

Pozitīvi lādētais dziesminieks RoNs sadarbībā ar hiphopa mākslinieku Grafomānu laiž klajā vasarīgi enerģisku dziesmu “Mums ir vaibs”, kas saulainā veidā vēsta par iekšējo brīvību, ko cilvēks izstaro un kas ļauj savienoties kopīgā vibrācijā ar citiem cilvēkiem.

“Vaibs ir plūstošs, tas nāk un iet, bet dziesma māca ķert vibrācijas un dzīvot tagadnē, jo savu nākotni mēs veidojam tieši šeit un tagad,” saka RoNs. “Tieši no mūsu aktuālajām domām un aktīvās rīcības atkarīgs, kur savas dzīves gultni virzīsim tālāk.”

Lai iezīmētu vaiba mainīgo dabu, RoNs dziesmas lirikā izmanto apzīmējumu “rokenrola gadalaiki”. “Cilvēki tiecas sajust rokenrola garšu, bet dažkārt ikdienas rutīnā tā pazūd,” viņš turpina. “Taču “rokenrola gadalaiki” ir brīdis, kad piedzīvot prieku un citas draudzīgās sajūtas – mīlestību un čilu! Vaiba primārā nozīme ir cilvēka

Dziesmas producents ir pats tās izpildītājs RoNs jeb Ronalds Znatnajs, kurš agrāk bija zināms arī kā Ron the Star. Tagadējā “Mums ir vaibs” versija pamazām tapa divu gadu laikā, aranžējuma pieslīpēšanā piedaloties arī producentiem Mārtiņam Lejam un Rolandam Sīpolam. Undergound kultūras ietvaros jau tika izlaista dziesmas versija angļu valodā “We Got the Vibes”, taču tagad tapusi jauna versija arī latviešu valodā, pievienojoties Latvijā zināmajam reperim Grafomānam jeb Artūram Eduardam Breģim.

Vokālās, ģitāru un sintezatoru partijas tika rakstītas Ronalda Znatnaja studijā “Kāpjam Kalnā”, dziesmas aranžējums Mārtiņa Lejas un Rolanda Sīpola vadībā tika pabeigts “DoStudijā”, bet gala versija tika miksēta un māsterēta Aleksandra Volka ierakstu studijā “Wolk Recording Studios”.

Dziesminieks RoNs 2014. gadā apceļoja Eiropu, iedvesmojot un harmonizējot klausītājus kā ielu un bāru muzikants. 2017. gadā viņš izveidoja savu mājas skaņu ierakstu studiju “Kāpjam Kalnā”, kur ierakstījis dažādu žanru mākslinieku veikumu. 2018. gadā viņš apceļoja arī ASV, iepriecinot cilvēkus gan kā ielu, gan pludmaļu bāru muzikants. Līdz šim izdoti divi RoNa studijas albumi. 

Jaunais singls “Mums ir vaibs” pieejams lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un dzirdams labākajās Latvijas radiostacijās.