Autors: macha

Daudziem ir zināma ir leģenda par mūzikas redakcijas galvenā redaktora Raimonda Paula un Radio estrādes orķestra ģitārista Aivara Hermaņa liktenīgo tikšanos, kuras laikā izskanēja aicinājums sapulcēt Latvijas labākos mūziķus, savukārt Maestro solīja dabūt instrumentus – un dzima Remix. 1988. gadā mūziķi uzsāka patstāvīgu darbību un ar Paulu togad tikās  Vissavienības jauno solistu konkursā Jūrmala, kur piedalījās kā viesi, bet Maestro vadīja žūrijas darbu. Todien atskaņotās dziesmas “…pie Laika” saturs tika turēts noslēpumā līdz pēdējam brīdim. Kad Remix puiši, tērpušies izaicinoši – nedaudz kā revolucionāri, nedaudz kā skrandaiņi, kāpa uz skatuves, tiešraidē visā toreizējā PSRS no Baltijas jūras līdz Vladivostokai pirmoreiz aizskandēja skaļš brīvības pieprasījums Tēvzemei. Mūziķiem toreiz organiski bija nepieciešams radīt dziesmu, kas atainotu gaisā virmojošās pārmaiņu alkas, un vēstījums izdevās tik spēcīgs, ka Ulda Marhilēviča dziesma ar Igo vārdiem uzvarēja 1988. gada Mikrofona aptaujā.

Remix tobrīd nedomāja par skaistām melodijām un popdziesmām, mūziķi juta, ka pienācis laiks skaņdarbiem, kuri ataino brīvības gara mošanos visapkārt. Likās, ka sācies slepens karš, kurānepieciešami karognesēji, un šādu misiju Remix uzņēmās skaņuplatē …pie Laika. No astoņām dziesmām divu autors bija Aivars Hermanis, pārējās sacerēja Uldis Marhilēvičs, domājot parLatvijas neatkarības atjaunošanu. Šis patriotiskais muzikālais vēstījums ar Igo, Jāņa Baltausa un Klāva Elsberga dzeju 1989. gadā firmas Melodija ierakstu studijā tapa ļoti īsā laikā, uninstrumentālie pavadījumi pārsvarā ieskaņoti, muzicējot kopā – „dzīvajā”, bez komplicētas sintezatoru programmēšanas, toties ar kaislību un liesmojošu enerģiju. Teju pārcilvēcisku spriegumu sasniedza Igo vokālā jauda, un spēcīgi, kā sitienam sažņaugta dūre, skaniskā triecienā vienojās visi instrumentālisti. Šī bija otrā un arī pēdējā Remix dziesmu skaņuplate, kas sekoja 1987. gadā izdotajam albumam Vēstule, un šoreiz ieraksts izklausījās pēc konceptuāla darba, nevis skaistu skaņdarbu savirknējuma. Apzinoties, ka klausītāji gaida izklaidi, Remixkoncertos reti skanēja šie cīņas gaidu piesātinātie skaņdarbi, par kuru saturu liecina jau nosaukumi vien: Zeme rūgst, Karavīrs, Tev gribējās nosargāt un citi, arī Grēks, kas sasniedza 12. vietu Mikrofona’90 aptaujā.

1990. gadā izdotā skaņuplate iegājusi vēsturē arī kā albums, kura oriģinālu nozaga nezināmi ļaundari, ielaužoties skaņu ierakstu studijā, līdz ar to …pie Laika ieraksti, izņemot tituldziesmu, līdz šim nebija digitalizēti. Pateicoties Marekam Amerikam, tas beidzot ir noticis, līdz ar to laiks noslēgt Remix pilnas diskogrāfijas iemūžināšanu ciparu formātā. Zīmīgi, šis process noslēdzas ar albumu …pie Laika, kas ir ļoti nopietns, vīrišķīgs un saviļņojošs ieraksts, ar kuru grupa savulaik no popmūzikas strauji pārcēlās rokmūzikas telpā.

Leģendārajai Dženisai Džoplinai veltītu programmu dziedātāja Aija Andrejeva un džezfanka grupa “Very Cool People” pirmizrādīja šovasar improvizācijas, džeza un pasaules mūzikas festivālā “Rīgas Ritmi”. Tagad šī programma paplašināta arī līdz Džimija Hendriksa un Džima Morisona daiļrades apvāršņiem un šādā versijā tiks pirmizrādīta 6. novembrī Valmieras kultūras centrā.

Dženisa Džoplina, Džimijs Hendrikss un Džims Morisons atstājuši neizdzēšamu iespaidu uz 20. un 21. gadsimta mūziku – gan roku un džezu, gan arī laikmetīgo mūziku. Līdz ar to, jaunā koncertprogramma ir ne vien izklaidējoša, bet arī izglītojoša. Gados jaunāki klausītāji ar tās palīdzību iepazīs leģendārus skaņdarbus, bet vecāki klausītāji atcerēsies jaunību un… seksuālo revolūciju!

Grupa “Very Cool People” radījusi jaunus, mūsdienīgus un aizraujošus Džoplinas, Hendriksa un Morisona dziesmu aranžējumus astoņu cilvēku sastāvam kopā ar lielisko dziedātāju Aiju Andrejevu, kurai ar izpildāmajām dziesmām ir arī spēcīga emocionālā sasaiste.

“Dženisa Džoplina bija tīrradnis, absolūts sajūtu cilvēks, nepareiza it visā, ko darīja, jo darīja ar sirdi un pret sistēmu,” saka Aija. “Kad es biju maza meitene, teicu tētim, ka gribu dziedāt, un viņš man atbildēja: “Kad varēsi nodziedāt kaut vienu dziesmu kā Dženisa Džoplina, mēs parunāsim par tavu dziedāšanu.” Tā nu es, tēta ietekmēta, sāku klausīties Dženisu un iemīlēju viņu. Viņas balsi, viņas personību. Pateicoties Dženisai, sapratu, cik patiesībā mazsvarīga ir ārējā fasāde, jo mūzika un stāsts runā pāri visam. Manī vienmēr dzīvojusi doma, ka jāuztaisa programma ar mīļākajām Džoplinas dziesmām. Tagad jūtu, ka ir īstais laiks un varēšana to tik tiešām realizēt.”

Koncertprogrammu ar Dženisas Džoplinas dziesmām festivālā “Rīgas Ritmi 2020” ļoti atzinīgi novērtēja gan klausītāji, gan arī mūzikas industrijas pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Vācijas, ieskaitot Vāczemes lielākā džeza žurnāla “Jazzthetik” apskatnieku Kristofu Gīzi, kurš bija sajūsmināts par tik piesātinātu un dzīvesspara pilnu Džoplinas dziesmu interpretējumu. “Cilvēkiem patika, tas bija izklaidējoši, tas bija jautri un es dzirdēju to, ko negaidīju izdzirdēt,” teica Gīze. “Tā bija lieliska uzstāšanās ar funky džekiem fonā un spēcīga vokāla dziedātāju priekšplānā.”

“Aijiņa ir mana skolniece un jaunības dienās biju absolūts Dženisas Džoplinas fans,” teica arīdzan festivāla koncertu apmeklējušais diriģents, dziedātājs un pedagogs Ivars Cinkuss. “Zinu katru viņas dziesmu no galvas, tādēļ man ļoti interesēja, kā Aija tiks ar šo repertuāru galā. Viena lieta ir kaut ko nokopēt, bet otra lieta ir dabūt savu elpu cita mutē. Es domāju, ka Aijai tas tiešām izdevās.”

“Festivāla “Rīgas Ritmi” organizētāji ar iniciatīvu izveidot šādu Aijas un “Very Cool People” programmu ir trāpījuši desmitniekā, zvaigznēs, kosmosā,” sajūsmā bija arī LTV raidījuma “Kultūrdeva” producente Kristīne Komarovska. “Šī programma pilnā spektrā parāda Aijas vokālās spējas, talantu un neaprakstāmo kaislību uz mūziku. Tādu Aiju vēl nebiju redzējusi un no sirds ceru, ka šī sadarbība turpināsies un programma sasniegs klausītājus ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē.”

Jaunā koncertprogramma “Vudstokas renesanse” radīta kā ekskurss tik vēsturiskajā populārās mūzikas laikaposmā. Paralēli Aijai Andrejevai koncertprogrammā dzied arī spēcīgās balss īpašniece, grupas tromboniste Laura Rozenberga.

Grupai “Very Cool People” ir liela pieredze dažādu skaņdarbu aranžēšanā un koncertu producēšanā, tādēļ arī jaunā koncertprogramma visticamāk būs krāšņs muzikālais piedzīvojums ikvienam klausītājam. Grupas pamatsastāvā muzicē: Oskars Ozoliņš – trompete, Māris Jēkabsons – tenora saksofons, Laura Rozenberga – trombons, Kristaps Lubovs – baritona saksofons, Elvijs Grafcovs – ģitāra, Māris Vitkus – taustiņinstrumenti, Jānis Olekšs – bass un Andris Buiķis – sitamie instrumenti.

Koncerta sākums 6. novembrī Valmieras kultūras centrā – pulksten 19.00. Biļetes nopērkamas bilesuparadize.lv. Organizētāji atgādina, ka koncerta apmeklētājiem jāpārliecinās, vai iegādātā biļete ir personalizēta. Ja tas nav izdarīts, tad bilesuparadize.lv lapā jāievada visa nepieciešamā informācija. Apmeklējot pasākumu, kopā ar biļeti nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Pašmāju reperis rolands če izdod pozitīvā noskaņā ieturētu enerģisku dziesmu “Atkal jau”, kuras tapšanā izmantoti elementi no grupas Šokolāde 1999. gada dziesmas “Ir kāds”.

“Vai tev ir bijis tā, ka pamosties no slikta sapņa, bet saproti, ka nemaz neesi pamodies un tas turpinās? Man ir. Tāpēc es vēlējos šajā video atainot tieši pretējo – es pamostos aizvien labākā un labākā sapnī. Šobrīd jūtos uz radošā viļņa, domāju, ka šādā veidā to varu vislabāk parādīt klausītajiem. “Vēlos, lai šim sapnim beigu nav” – tā teica grupa Šokolāde 1999. gadā, tā saku es 2020. gadā,” par dziesmu stāsta rolands če.

Latvijas repa skatuves aprindās rolands če ir jau atzinību ieguvis mākslinieks, bet plašākai sabiedrībai rolanda če vārds kļuva zināms pēc singla “Tort” veiksmīgajiem panākumiem, kā arī dziesmas “Riņķa deja (Krievu rulete)”, kas bija arī mākslinieka pirmā sadarbība ar mūzikas izdevniecību Universal Music. rolands če ir reperis, dziesmu autors un producents no Talsiem, kurš ar mūziku nodarbojas jau vairāk kā desmit gadus, profesionālāk tai pievēršoties 2016. gadā. Mūzikā darbojas gan kā solo mākslinieks, gan ņem dalību vairākos kopprojektos, no kuriem panākumiem bagātākais ir duets kopā ar kolēģi, reperi xantikvariāts – abu pēdējais kopalbums “Siera Plate 2” ir guvis lielu atsaucību klausītāju vidū, kā arī tika nominēts Latvijas mūzikas balvai “Zelta mikrofons 2019”.

Jaunais singls “Ļauj man tevi noskūpstīt” ir otrais no trim Normunda Rutuļa un Jāņa Strazda sadarbības rezultātā tapušajiem ierakstiem. Šī gada septembra sākumā tika izdots pirmais singls “Saulaina diena” ar Kārļa Kazāka vārdiem, tagad “ Ļauj man tevi noskūpstīt” ar Jāņa Petera vārdiem. Trešais sagaidāms vēl šajā gadā.

Normunds Rutulis :” Jau publicējot “Saulaina diena” sapratu, ka mūzika, kurai esmu tik ļoti piekļāvies un realizēju jau 20 gadu garumā, ir beidzot pieaugusi, līdz ar mani. Šādu popmūziku patērē pieaugušie un ar jaunāko paaudzi tai sadzīvot ir gandrīz neiespējami. Tāpēc, apzinoties to un turpinot tiekties pēc arvien augstākiem mērķiem, šis ir ieraksts, par kuru droši varu teikt – mums izdevās! Priecājos, ka Jāņa Strazda melodija, ar skaisti seksapīlajiem Jāņa Petera vārdiem nokļuva Kristapa Krievkalna rokās. Viņš nostiprināja autoru ievīto kodu un izveidoja dziesmai jaunu skrejceļu lidojumam. To pašu varu teikt par katru mūziķi, kuri veidoja dziesmas muzikālo tēlu. Basģitārista Jāņa Rubika un bundzinieka Anrija Grinberga izjusti melodiskā un ritmiskā spēles maniere nostiprināja pamatus un iedrošināja arī pārējos atdot daļu savas sirds šai dziesmai. Jāņa Kalniņa ģitāra un Elīnas Oses balss dara brīnumus, dziesmā iedvešot augstvērtīgu profesionālisma devu. Un Very Cool People pūtēju kvartets pieliek punktu grūva veidošanā. Viss ir izdevies. Ceru, ka arī klausītāji to novērtēs!”

Jānis Strazds, dziesmas autors :”Ar dzejnieku Jāni Peteru jau daudzu gadu garumā mums izvērtusies ražīga sadarbība. Līdz šim apjomīgākais mūsu kopdarbs ir dziesmu cikls “Lins” solistiem un korim. Dziesma “Ļauj man tevi noskūpstīt” tapusi jau pirms vairākiem gadiem, un nu tā – dzirkstoša un noslēpumaina – nonāk pie klausītājiem. Manuprāt, dziesmas ieraksts ir izdevies – aranžētājs Kristaps Krievkalns un Normunds ar savu lielisko mūziķu komandu ir ļoti labi pastrādājuši. Un – man ļoti patīk, kā šī dziesma skan Normunda balsī.”

Kristaps Krievkalns, dziesmas aranžējuma autors :” Man ir patiess prieks pēc ilgāka pārtraukuma atkal strādāt ar Normundu. Jau iepriekš, daudzu gadu garumā, esam kopā muzicējuši un radījuši vairākus albumus. Varbūt tieši tāpēc ir dubults prieks, ka arī šobrīd mums ir bijis ko teikt, un rezultāts nav izpalicis. Ir sajūta, ka mēs turpinām augt. Tādēļ nesam mūzikas baudītājiem arvien jaunas dziesmas.”

Skaņdarbs “Venera” ir pirmais vēstnesis no novembra beigās gaidāmā albuma “HOMEMADE”, kas dienas gaismu ieraudzīs ne tikai digitālā formātā, bet arī netipiskā fiziskā veidolā.

MT$ elektroniskās mūzikas lauciņā līdz šim darbojies nav, taču mūziķim ir pamatīga pieredze dažādos ģitārmūzikas ansambļos, kura par sevi liek manīt arī singlā. Skaņdarbu raksturo gaisīgs, peldošs lo-fi skanējums un uz priekšu dzenoša, minimāla ritma sekcija, kurā dzirdama hiphopa ietekme. Dziesmai “Venera” ir tapusi arī īpaši radīta vizualizācija, kuras autore ir Paula Pudāne.

“Pirmie aizmetņi šādam jaunam muzikālajam virzienam radās jau pērn, taču toreiz likās, ka tie nekur tālāk neaizvedīs. Tomēr, kā jau daudziem no mums, krietnu daļu no šī gada nācās pavadīt mājas režīmā, līdz ar to neviļus turpināju attīstīt muzikālās idejas. “Venera” ir īpaša ar to, ka, tieši pabeidzot darbu pie šī gabala, sapratu, ka gribu dziļāk iztirzāt šo mūzikas izraisīto sajūtu un nolēmu izveidot ko pamatīgāku par vienu atsevišķu dziesmu,” tā skaņdarbu komentē mūziķis.

“Venera” ir daļa no MT$ debijas albuma “HOMEMADE”, kurš, kā jau nosaukums liecina, ierakstīts mūziķa mājās. To paredzēts izdot novembra beigās – arī fiziskā formātā, taču to, vai tas būs kompaktdisks, plate, kasete vai kas cits, mūziķis pagaidām vēl patur noslēpumā. Par jaunumiem no MT$ iespējams uzzināt mūziķa Facebook lapā un Bandcamp lapā.

Leģendārais latviešu mūziķis, viens no grupas “Jumprava” dibinātājiem, Aigars Grāvers nācis klajā ar jaunu dziesmu “Goda lieta”, kam tapis arī videoklips. Dziesmā izskan mūsu laikam aktuālās pārdomas, un tā ir kā aicinājums Latvijas iedzīvotājiem nestāvēt malā, bet aizdomāties un dalīties ar to savos sociālo tīklu profilos, paužot savas pārdomas un nostāju.

Apvienojoties vairākiem Latvijā zināmiem mūzikas autoriem un producentiem, dziesma “Goda lieta” tapusi ar domu, ka to varētu izpildīt Aigars Grāvers. Tieši Grāvers ar grupu “Jumprava” savulaik bija kā ideoloģiskie revolucionāri, kuri vērsās pret pastāvošo sistēmu.

“Es pieņēmu šo vibrāciju, kas man tika piedāvāta. Tiku uzrunāts, un ideja mani iekustināja, es tai pievienojos. Ar savu dalību dziesmā vēlos cilvēkiem vairāk likt apzināties, ko viņi ikdienā dara, ko domā, lai saprot savas rīcības motivāciju. Šajā laikā būt, dzīvot patiesībā ir liels izaicinājums, esam lielas izvēles priekšā. No katra mūsu lēmuma un vārda daudz kas atkarīgs – bērnu, mazbērnu, draugu, radu, mūsu un mūsu mīļo nākotne. Šīs pārmaiņas skars pilnīgi visus. Esam tik maza tauta, nedrīkstam palikt vēl mazāk. Drīz mums vairs nebūs ko zaudēt. Ja ļoti globāli paraugāmies uz šo dziesmu, tad varu teikt, ka tā aicina ļoti rūpīgi domāt, izvērtēt savu rīcību, ko darām, kāpēc darām,” atklāj Grāvers.

Bieži vien mūzika, māksla un radošā inteliģence ir tā dzirkstele, kas mudina sabiedrību uz atmošanos no bezdarbības un “miega”. Dziesmas autori, kuriem pandēmijas laiks nav bijis šķērslis jaunas idejas radīšanai, apvienojot spēkus, domas un enerģiju, aicina tautiešus nebūt kūtriem un redzēt to, kas notiek visapkārt. Autori uzsver, ka kopīgiem spēkiem iespējams daudz ko mainīt, taču tam ir nepieciešams neliels virzītājspēks, lai iedegtos tā saprāta dzirksts, kas vedina mūs uz labu.

“Šobrīd par kopējo situāciju valstī un pasaulē ir tāda dīvaina sajūta, šķiet, ka cilvēki ir iebiedēti un mūzika vairs neeksistē. Man patiesībā ir kauns par mūziķiem – maniem kolēģiem, jo sajūta ir tāda, ka visi ir nobijušies, aizvērušies, bailīgi, pat pārdevušies. Viņu nav. Līdz ar visu šo situāciju, es domāju, ka drosmes faktoru ir iespējams iegūt tieši caur mūziku. Cilvēkiem ir jāpamostas. Mēs kopš atmodas šo trīsdesmit gadu laikā esam aizmiguši. Jāatver acis vaļā un jāpaskatās, kāda ir realitāte,” mudina Grāvers.

Dziesmas autori cer, ka “Goda lieta” spēs apvienot Latvijas tautas enerģiju un cilvēki, daloties ar skaņdarbu savos sociālajos tīklos, spēs paust savu nostāju par visapkārt valdošo situāciju.

Papildus informācija par semināru “Mūzikas industrijas ienākumu struktūras un to sadalījums pa sektoriem”, kas notiks rīt, 15.10. plkst. 15:00, Kaņepes kultūras centrā.

Semināram reģistrācija ir beigusies!

Dalībniekiem, kuri ir reģistrējušies, apmeklējot semināru, lūdzu…

Dziedātāja KATŌ izdod videoklipu jaunākajam singlam “Ej ratā”. Dziesma no 13. oktobra pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās.

Trubadūrs un spēka vīrs, iluzionists un žonglieris, uguns spļāvējs un dejotāji – KATŌ iejutās galma princeses lomā, ko video formātā izdevās radīt režisoram Kārlim Lesiņam un “Woodpecker pictures” komandai. “Es uzreiz zināju, ka šoreiz klipā centrālajam varonim ir jābūt pašai dziedātājai, bet gribējās paspēlēties ar kontrastiem, lai vizuālā valoda nav tik tieša un kaut kādā mērā disonētu ar dziesmas vārdiem. Man personīgi dziesma “Ej ratā” tulkojas kā vēstījums vīriešiem, kuri nenovērtē savas otras puses, jo uzskata izveidotās attiecības par pašsaprotamām. Tāpēc videoklipa vizuālā stāsta daļā nolēmu iet pretējā virzienā, kurā iespējams KATŌ ir tā, kura vienkārši ir pārāk izvēlīga. Kaut kādā mērā arī mūsu dzīvēs šādi pretnostatījumi veidojas, kad patiesība ir kaut kur pa vidu un ir grūti noteikt, kuram taisnība. Varbūt arī dziesma “Ej ratā” tomēr spēs līdzsvarot abas puses, vīriešiem likt aizdomāties par savām sievietēm, un sievietēm panākt pretī saviem vīriešiem,” mūzikas videoklipa un dziesmas nozīmi skaidro režisors.

Singls tapa dziedātājas radošajā nometnē kopā ar producentu Kasparu Ansonu un komponistu Edgaru Mākenu. “Piekritu sadarbībai, jo ļoti cienu Kaspara popmūzikas aranžētāja prasmes, kā arī biju pamanījis jaunās dziedātājas tekstos asprātības slāni – kurš, manuprāt, nav nemaz tik biežs viesis “latvju popmūzikas” hitos. Tas, ko varbūt negaidīju, ir ka piedalīšos pie “latino” tematikā un muzikālajā stilistikā balstīta skaņdarba izstrādes. Bet tāds tas mums kopīgi sanāca, turklāt gana dzīvs un “grūvīgs”. Daudzslāņains, kaut pirmajā brīdī skan askētiski,” savās pārdomās par projektu dalās Mākens.  

KATŌ ir dziedātāja no Latvijas, kura ar veiksmīgu debiju sevi pieteica 2019. gada februārī, izdodot singlu “Es gāju par tālu”. Deviņu mēnešu laikā tika izdots arī pirmais mazalbums “Ko mani putni ēd”, kas tika atzīts, kā stabils pieteikums Latvijas popmūzikā, ko izceļ nominācija Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons 2020” kategorijā “Gada debija”. Īsā laika periodā dziedātājai ir izdevies iekarot vairāku Latvijas radio staciju TOP’u virsotnes – debijas singls “Es gāju par tālu” Latvijas Radio 2 “Muzikālās bankas 2019” apbalvošanas ceremonijā atzīts par gada 10. vērtīgāko dziesmu.

Pēc pusotra mēneša no savas iepriekšējās relīzes Rīgas rokgrupa “Cellar Cat” turpina priecēt klausītājus ar jauno materiālu. Pagājušo piektdien, 9. oktobrī, mūziķi prezentēja klipu dziesmai “Wonderful Life”.Kompozīcijas lirika stāsta par jaunu “modīgu” dzīves notriecēju pārīti, viņu neviennozīmīgo attieksmi pret pasaules reālijām un mēģinājumiem aizbēgt un paslēpties no visa tūlītējos nakts priekos. Dziesma nekļūst par himnu tādam domāšanas veidam, bet arī nemēģina skaitīt morāli, ļaujot klausītājam pašam domāt un izdarīt savus secinājumus.Klipā grupas dalībnieki spēlē instrumentus dažādo Rīgas grafiti fonā. Filmēšanas laikā notika jocīgs gadījums, par kuru pastāstīja grupa:”Filmējām bungas Maskavas ielas rajonā. Cilvēki reaģēja uz troksni dažādi, lielākoties aplaudēja vai kaut kā citādāk atbalstīja. Garām braucošo tramvaju pasažieri izskatījās ļoti pārsteigti. Tomēr viens vietējais iedzīvotājs devās vēl tālāk, uzstājīgi piedāvādams mūsu bundziniecei doties kopā ar viņu uz restorānu. Bet, kamēr viņš aizskrēja pēc ziediem, mēs paspējām visu nofilmēt, savākt un aiziet prom.”

An indie dance / electronic duo based between eastern europe’s cultural capital Riga in Latvia and London, UK. Forming in 2018 the duo have released only two songs but cemented a strong following in the Baltics. A unique quality lies within each song they have released – ‘If You Want’ is no exception. Setting the tempo to strut within a tough motorik rhythm that postures smoothly into a well written chorus lilt.The arrangement evolves beyond its indie pop curiosity to reveal a fanfare of psyche organs leaving the listener little room to know where the acts’ unique influences lie. A combination of rich daft punk esque growling synthesis and tightly produced drums climb ever higher throughout the song, the track swirls with both ambience and anthemic strokes.Bel Tempo self describe their sound as a combination of voluptuous beats and analog synthesizers with silky vocals and vibrant guitar riffs, inspired by Caribou, Toro y Moi, Jungle and Jai Paul and at points Brit pop boys Blur. “If You Want” is as unique lyrically as it is to its musical backdrop – carefree, clever and softly spoken, Julijis’ heralds a likeness to Jamie T and David Byrne in his imagery.Having previously released on UK digital dance tastemaker Eton Messy with Spotify Editorial support and lesser known Berlin’s Fries Boom Barrier alongside artists Meadowlark and Mani Orrason to test the waters, the British based baltic boys sound is firmly fixed with a series of future releases to follow 2021.Bel Tempo are the first act to release via Amity Recordings. A label founded by songwriter and curator David Sanderson aka David Harks. Amity is a home for artists, songwriters and audio authors. Amity which means friendly relations focuses on delivering select works that span the realms of unique songs to ambient recordings and all that orbits with quality in between.