Autors: macha

“Paralēlās pasaules” ir stāsts par kādas būtnes neatlaidīgiem centieniem savienot divas it kā nesavienojamas pasaules un tapt sadzirdētai, esot attiecībās ar kādu pavisam atšķirīgu būtni, kas runā citā valodā. Stāsts ir par attiecībām, kad, reizēm, satiekoties un iepazīstoties, redzam tikai līdzīgo, nepamanot, ka patiesībā esam no dažādām pasaulēm.

Agnese stāsta: “Rakstot šo dziesmu, mani iedvesmoja spēja ar smaidu paskatīties uz nopietnu tēmu – grūtībām komunikācijā, to apspēlējot rotaļīgā un vieglā formā. Man pēc būtības ir tendence visu uztvert pastiprināti nopietni. Šī dziesma ir svinības par godu faktam, ka grūtības attiecībās var pārvērst nedaudz humoristiskā stāstā, ar kuru otram cilvēkam pavēstīt – es vēlos savienot mūsu paralēlās pasaules. “

Mūziķes daiļradē ir dzirdamas dažādu pasaules pūšamo instrumentu skaņas – jau pirmajā singlā “Miljardiem gadu” dzirdētā īru flauta šoreiz, kā pati dziesmas autore saka, skaniski ilustrē kosmisku lidojumu bridža daļā, un indiešu bambusa flauta bansuri simbolizē tiltu starp divām paralēlajām pasaulēm.

Kopā ar operatoru Artūru Strautiņu un Agneses tuvākajiem draugiem – Raivi Dzjamko un Kristīni Suveizdu, tapis arī dziesmas videoklips, kur Agnese ir vienīgā redzamā būtne, gandrīz kā vienīgā savā pasaulē, cenšoties panākt paralēlo pasauļu savienošanos.

“Pirms videoklipa filmēšanas devāmies meklēt rudzupuķu lauku un nonācām pie ‘Smiltenes Stounhendžas’, kas pēc sava silueta atgādina mītisko un leģendām apvīto svētvietu Lielbritānijā. Arkas videoklipā simbolizē portālu, kas savieno paralēlās pasaules. Arī rudzupuķes nav izvēlētas nejauši – tās simbolizē iejūtību un pateicību,” atklāj Agnese.

Komunikācija ir viena no galvenajām prasmēm, kura ir nepieciešama ikvienās veselīgās attiecībās. “Es vēlos, lai šī dziesma ir kā signāls, ko klausītājs var atskaņot kādam cilvēkam, ar kuru vēlas satikties pavisam cieši,” piemin Agnese.

Ar jaunu dziesmu “Malu jiurā” (no latgaliešu valodas – Melu jūrā) klajā nākusi dziedātāja Amanda Lapa. Singls veltīts ikvienam, kurš cietis no vardarbības un piepildīts ar mūziķes emocijām, aicinot pasauli mainīties – būt godīgiem, cilvēcīgiem un saticīgiem. Dziesmai tapis arī videoklips, kas paspilgtina tās vēstījumu.

Šī dziesma ir veltīta visiem, kuri cietuši no vardarbības. Un tā kā lielākoties tiek runāts par vardarbību pret sievietēm, Amanda šoreiz runā par otru pusi – par vardarbību pret vīriešiem – gan par emocionālu, gan fizisku, jo vīrieši ir tie, kuri pārsvarā klusē, tāpēc rodas sajūta, ka sievietes var teikt un darīt jebko, jo viņām tic, pat nenoskaidrojot apstākļus.

“Mēs neesam cilvēki, ja vēlamies viens otru apvainot, nomelnot, izsmiet un pazemot. Svarīgi būt cilvēcīgiem, piedot, spēt pārkāpt aizvainojumam, spēt izrunāt lietas, nevis risināt problēmas un aizvainojumus publiski. Darot negatīvo, visa cilvēcība izkūp, iekšā cilvēkā rodas melns caurums. Ir skumji skatīties, kā aizvainojuma dēļ cilvēks nezina, kur likties, kā izpausties un kā atriebties, tādejādi interneta vidē rīkojot dažāda veida “nemelnojošās akcijas”, kas, balstoties uz šī brīža aktuālajām tēmām pasaulē, ļoti labi strādā, iesaistot arī sabiedrību. Šis cilvēks, kurš to radījis, gūst sev negatīvu baudu no tā, ka otrs cieš. Mums jāiemācās runāt vienam ar otru un risināt konfliktus cilvēcīgos veidos. Ja spēsim viens otram piedot, arī paši jutīsimies atviegloti,” skaidro Amanda.

Singlam tapis arī videoklips, kurā paspilgtināti dziesmas vārdi. “Te vizualizēts, kā meli aptin cilvēku, kā cilvēks iebrien ļaunumā, tiek iepīts tajā kā čūsku slazdā. Beigās attēlots miglas mākonis, kas simbolizē melus, un cilvēks ar čūskām kopā ir satīts vienā lielā kamolā. Vienmēr jāatceras, ka, darot ļaunu, tu nedari ļaunu tikai citiem, bet dari ļaunu pats sev; esi iepīts līdzi negatīvajā vidē. Lai cilvēks nebrīnās, ka viņam pārāk ātri, piemēram, nosirmo mati, ja viņš ir ar melnu caurumu dvēselē,” stāsta Amanda. Videoklipa idejas autore ir pati Amanda, operators – Ivars Utināns un piedalās Amandas deju kolēģes no SDA “Laima”.

Dziesmas autore ir Amanda Lapa-Slobožaņina. Ierakstā piedalījies arī trompetists Ojārs Tūmiņš, kurš dziesmai pievienojis īpašu noskaņu. Dziesmas pēcapstrādi veidojis Armands Treilihs.

Turpinot notikumiem bagāto gadu, Dons izdevis devīto studijas albumu “Laiks”, kā arī albuma pavadošo singlu “Bultiņa melnā”. Jau pavisam drīz, 17.augustā, mūziķis aicina savus klausītājus uz tikšanos Daugavas stadionā.

“Pēdējos gados mani visvairāk ir uzrunājusi tieši sadarbība ar dažādiem mūziķiem un producentiem – kopīga dziesmu rakstīšana, melodiju un rīmju meklēšana, kopējā lielā dziesmas puzura veidošana. Šis albums tapis pusotra gada laikā, daudzas dziesmas sarakstītas ārpus Latvijas, daudzas palikušas aiz strīpas, jo šis laiks bijis produktīvs. Nu albums nodots klausītāju vērtējumam un priecājos, ka jau pavisam drīz pēc tā iznākšanas daļu no tā varēšu pirmatskaņot tūkstošiem klausītāju priekšā,” stāsta Dons.

“Šis singls tapis starp Berlīni un Rīgu un brīnišķīgi atbilst apkārt pulsējošajai pozitīvajai vasaras enerģijai. Ar to vēlos atgādināt ne tikai sev, bet arī saviem klausītājiem – mirkļos, kad jūtamies iestiguši, nedaudz jānorimst, jāpierimst un jāsāk no jauna!” Dons turpina. Singla “Bultiņa melnā” autori ir Artūrs Šingirejs, Kim W un Mikus Frišfelds.

Jau pavisam drīz, 17.augustā, Dons ar saviem klausītājiem tiksies Daugavas stadionā, koncertā “Laiks”.

“Šobrīd rit karsts darbu un mēģinājumu laiks, būs pārsteiguma viesi, būs jaunas dziesmas, būs darbi no manas karjeras pašiem pirmsākumiem. Šī ir lielākā skatuve, uz kuras līdz šim esmu kāpis solo koncertā, protams, ir arī satraukums, bet visam pāri jūtos saviļņots un pateicīgs par iespēju tik daudziem klausītājiem izpildīt savu mūziku. Apsolu, ka šis būs īpašs vakars mums visiem! ” Dons stāsta.

Biļetes uz koncertu “Laiks” pieejamas www.ekase.lv.

Mūziķis Dons ir viens no pieredzējušākajiem un klausītāju iemīļotākajiem mūsdienu māksliniekiem Latvijā. Dons ir izdevis deviņus soloalbumus un viņa kontā ir daudzas muzikālās godalgas. Dons šogad pārstāvēja Latviju Eirovīzijas konkursā ar dziesmu “Hollow”, kas konkursa fināla šovā ierindojās 16 vietā. 2021.gadā Dons uzsāka sadarbību ar mūzikas izdevniecību “Universal Music Group”.

Gaidot ikgadējos lībiešu svētkus Mazirbē, mūsdienu lībiešu projekts “Kuolm randõ” (Trīs krasti) ar draugiem un domubiedriem izdod oriģinālmūzikas singlu “Tuļpuķķiž/ Ugunspuķēs” un videoklipu.

2023. gada 2. aprīlī, atzīmējot Lībiešu savienības (Līvõd Īt) simtgadi un apvienojot visus lībiešu kolektīvus, “Mierlinkizt” lībievalodas nometnes jauniešus un muzikālo projektu “Kuolm randõ”, svinību noslēgumā izskanēja šiem svētkiem radīta dziesma “Tuļpuķķiž”. Tā saņēma lielu publikas un izpildītāju atbalstu, kā arī pieprasījumu pēc studijas ieraksta un videoklipa.

Dziesmas dzeja “Tuļpuķķiž” Vidzemes lībiešu valodā ir no Ķempju Kārļa jaunākā dzejas krājuma “Ēzkyrdiz vīzd” (Tuvības veidi), kas Igaunijā paspējusi saņemt Somugru programmas literatūras balvu daiļliteratūras nominācijā. Ķempju Kārlis ir pasaulē vienīgais mūsdienu autors, kurš raksta Salacas lībiešu valodā. Dzejas rindas sarakstītas 2021. gada augustā Mazirbē. “… tā es ar bailēm, cenšos ikvienu ziedu, ikvienu zāles stiebru kā tavu dvēseli sasmaržot, ugunspuķu uguns debesis silda pa vienai vien zvaigznei” – teikts dzejas rindās, ko latviešu valodā atdzejojis Valts Ernštreits.

Dziesmas producente, idejas un mūzikas autore Elīna Ose par dziesmas radīšanas procesu saka: “Iedvesmojoties no skaistajām dzejas rindām, esmu ietvērusi mūzikā personīgas atmiņas par augusta zvaigžņotajām naktīm nometnē lībiešu krastā Mazirbē, par laiku, kad mācījos  Rīgas Doma kora skolā. Ugunspuķe ir košs un vērtīgs augs, tāpat kā lībieši.”.

Dziesmas aranžiju veidojis Kristaps Krievkalns. Ierakstā apvienojušies domubiedri un profesionāli mūzikas draugi, tādi kā “Kuolm randõ/ Trīs krasti” – Elīna Ose (vokāls, cimbala), Jānis Rubiks (basģitāra, kontrabass), Austris Kalniņš (klavieres), Ernests Mediņš (sitaminstrumenti), Kristaps Krievkalns (akordeons), grupas “Auļi” bundzinieki, stabuļu meistars Andis Klučnieks, Latvīte Cirse (kokle), Jānis Kalniņš (mandolīna), Saulkrastu koris ANIMA un bērna balss – Žaks Osis. Studijas producenti Kristaps Krievkalns, Kaspars Bārbals un Elīna Ose, mikss un skaņas pēcapstrāde – Armands Treilihs.

Dziesmas mūzikas video veidojis Aleksandrs Okonovs, Jēkabs Okonovs un Kārlis Zemītis. Ugunspuķes stāstu kokos izdejojusi gaisa vingrotāja Maija Sukute.

Dziesma “Tuļpuķķiž/ Ugunspuķēs” un mūzikas videoklips tapis ar LaIPA stipendijas, Lībiešu draugu biedrības un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas atbalstu.

28. septembrī plānots projekta “Kuolm randõ” vinila skaņuplates “N°1” prezentācijas koncerts Siguldas Devonā, kur skanēs arī “Tuļpuķķiž” dziesmas koncerta versija. Vinila skaņuplates “N°1” ieraksts tapis sadarbībā ar LU Lībiešu institūta un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.

 

 

Džeza dziedātāja Rūta Dūduma izdod dziesmu “Šķiltin šķīla valodiņas” no rudenī gaidāmā albuma “Pajums”. Dziesmas skanējumu veidojis komponists un albuma producents Jānis Ķirsis.

“Pirmais albums gluži kā pirmdzimtais ir neizdibināms ceļojums lielajā pasaulē. “Pajums” stāsta par sievieti un tās daudzšķautņaino dabu, viņas iekšējo pasauli un uztveri par lietām sev visapkārt. Mīlestība, rūpes, bailes, šaubas, dusmas un cerība ir tie garīgie lielumi, par kuriem ir rakstījuši albumā izvēlētie tekstu autori un dzejnieki. Tos mūzikā ietērpj mūžīgās mīlestības un gaismas meklējumi, sievietes kā mātes, kā savas zemes patriotes rūpes un spēks,” tā jaunās dziesmas un albuma ideju ieskicē Rūta.

Albuma “Pajums” ierakstā piedalījušies spilgtākie Latvijas džeza mūziķi un Sinfonietta Rīga stīgu kvartets.

Debijas albuma “Pajums” prezentācijas koncerts notiks šī gada 7. decembrī plkst. 19.00 Rīgā, Spīķeru koncertzālē. Biļetes uz koncertu pieejamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Dziedātāja Rūta Dūduma ir daudzpusīga vokālā māksliniece, beigusi Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļas maģistrantūru. Ir vokālās grupas “Framest” dalībniece, uzstājas kopā ar muzikālo apvienību “Vintāža”. Ieguvusi 3. vietu Riga Jazz Stage 2018. gadā. Uzstājusies kopā ar maestro Raimondu Paulu, Intaru Busuli, Dināru Rudāni un citiem māksliniekiem.

 

Postfolkloras grupa “Kaligo” izdevusi jaunu singlu “Es bij’ meita”, kas tapis kopā ar TV šova “X Faktors” dalībnieci Luku. Tas ir otrais singls no rudenī gaidāmā grupas debijas albuma. Kopā ar režisoru Krišjāni Pleiko un viņa videozīmolu “Upeskino” tapis arī jaunās dziesmas videoklips.

“Es bij’ meita” mūzikas autors ir grupas “Kaligo” dalībnieks Kristaps Karps, savukārt tekstuālā iedvesma rasta latvju dainās. “Kad galvā radās mūzikas motīvs, sāku šķirstīt dainas,” stāsta Kristaps. “Aizķēros pie sadaļas, kas veltīta dažādām “Es bij’ meita, man bij’ vara” variācijām, un mani iejūsmināja to enerģiskums. Tas sakrita ar manu muzikālo ideju, un tapa dzīvespriecīga dziesma par meiteņu un sieviešu neatkarību, raksturu un šarmu.”

Arī dziedātāja Luka neslēpj savu gandarījumu par tapušo koprezultātu: “Šī nav pirmā reize, kad izpildu kādu tautasdziesmas “Es bij’ meita” aranžējumu, bet grupa “Kaligo” tai piešķīrusi jaunu jaudu.”

Dziesmai radītais videoklips filmēts gan urbānā vidē – Rīgas centrā un radoši industriālajā kultūrvietā “Provodņiks”, gan mežā un pie jūras Jūrmalā, kur vizuālo tēlu palīdzējušas uzburt deju skolas “Dzirnas” dejotājas pedagoģes Līgas Kavaces vadībā.

“Šajā mūzikas īsfilmā izvēlējos attēlot sievišķo dabu un tās dažādību,” saka klipa režisors Krišjānis Pleiko. ““Upeskino” koncepts ir izzināt un apvienot kino spēku ar kādas citas radošās sfēras izpausmēm. Šoreiz tā ir postfolkloras grupas “Kaligo” mūzika. Klips tapa četru dienu filmēšanas procesā, kas ir līdz šim vērienīgākais “Upeskino” mūzikas īsfilmas projekts.”

Jaunās dziesmas ieraksts veikts “White Wide Production” studijā ar skaņu inženieri Jāni Narbutu pie pults.

“Kaligo” ir pagājušogad izveidota latviešu postfolkloras grupa, kuras sastāvā darbojas Diāna Logina (vokāls, dažādi instrumenti), Marita Karpa (akordeons), Edijs Ostapko (ģitāra), Kārlis Bērziņš (taustiņinstrumenti), Jānis Narbuts (basģitāra) un Kristaps Karps (bungas, perkusijas, vokāls). Grupas repertuārā iekļautas latviešu tautasdziesmas, dažāda pasaules mūzika, kā arī folkloras iedvesmota oriģinālmūzika. “Kaligo” pirmais singls “Pērkons veda Saules meitu” tika izdots pērnajā rudenī.

Tas un jaunais singls Es bij’ meita” noklausāmi mūzikas straumēšanas servisos.

 

Grupa “Very Cool People” laidusi klajā jaunu singlu “Ieelpo izelpo”, kam tapis arī lirikas video. Jaunais singls ir arī atgādinājums par tuvojošos grupas lielšovu festivālā “Summer Sound” Liepājā 3. augustā, kad ar pienācīgu jaudu tiks prezentēta jaunā albuma “Dzīvs” koncertprogramma.

Jaunā singla vokālās partijas izpilda dziesmas līdzautores Paula Saija un Laura Rozenberga, autoru sarakstā iekļauts arī Elvijs Grafcovs, Māris Jēkabsons, Jānis Kalve un Oskars Ozoliņš, bet par producēšanas procesu parūpējās Elvijs Grafcovs un Jānis Kalve. Ieraksts veikts “Very Cool Studio”, “Ciemupes Production” un “Labo Ierakstu Studijā”, par gala miksu un māsterversiju parūpējoties Jānim Kalvem.

“Dziesma ir par emocijām un sajūtām, ar kādām cilvēki mūsdienu pasaulē saskaras vienas dienas laikā,” jauno veikumu komentē grupas ģitārists un vadītājs Elvijs Grafcovs. “Brīžiem esam enerģijas pilni, gatavi izveikt savas iktdienas misijas un, ja vajag, arī gāzt kalnus, bet  brīžiem esam dusmīgi, pat emocionāli sagrauti, tādēļ visā šajā emociju virpulī jāatceras arī nedaudz apstāties un mierīgi ieelpot un izelpot, lai būtu spēks doties tālāk ar jaunu sparu.””

Uz to jau šo sestdien tiks aicināta arī festivāla “Summer Sound” publika. Uzstāšanās šajā Latvijas mūzikas vides lielnotikumā būs šovasar vienīgā reize, kad koncertā būs iespēja izdzirdēt visu jaunā albuma “Dzīvs” programmu. Šai uzstāšanās reizei sagatavoti īpaši video un grafiskie elementi, kā arī uz skatuves būs lielākais mūziķu sastāvs kādā grupa līdz šim koncertējusi.

“Šī mums tik tiešām ir īpaša reize, jo spēlēsim jauno programmu uz lielas skatuves ar īpaši jaudīgu skaņu un lieliskām video iespējām, kas mums dod iespēju radoši izpausties pēc sirds patikas,” saka Elvijs. “Īpašs mums ir arī pats “Summer Sound”” festivāls, jo jau 2019. gadā tieši tur pirmo reizi spēlējām koncertprogrammu “Pa apli” kopā ar Kristīni Prauliņu, Edavārdiem un ansi.”

Jaunais singls, kā arī viss jaunais albums “Dzīvs” noklausāms mūzikas straumēšanas servisos.

 

 

Alternatīvā poppanka grupa “Bukte”, pēc februārī izlaistā debijas albuma, ar mūzikas video prezentē jaunu singlu “Pēdēji Vārdi”, kas būs daļa no topošā EP albuma.

Dziesma “Pēdējie Vārdi” ir emocijām bagāts skaņdarbs, kurā apdziedāta tuvāko cilvēku divkosība, skaudība un neticība, ka iecerētais izdosies. “Tas ir stāsts par reālo emociju neizpaušanu un slēpšanu no citiem, spēlējot paslēpes pašam ar sevi. Smago ģitāru skaņas, skrienošais bass un bungu partijas ar govs zvaniem piešķir instrumentālajai daļai neaptveramu enerģiju, kura papildina vokālo sniegumu,” atklāj grupa.

Mūzikas video tapis 401 studijā, sekojot režisora Marka Landmaņa un operatora Ņikitas Korņeva vizuālajam redzējumam. “Marks un Ņikita ir ģeniāli mākslinieki, kuri spēj aptvert grupas haotisko, bet tajā pašā laikā dramatisko grupas esenci, izmantojot efektīvas, bet vienkāršas metodes – viņi ir izcili!’’ stāsta Everts. “Mēs visu lielā mērā darām spontāni un arī šīs dziesmas mūzikas klips tapa radošā improvizācijas procesā,” piemin grupa.

Grupas “Bukte” sastāvā spēlē Pēteris Alkšbirze (vokāls), Everts Riekstiņš (vokāls, ģitāra), Edvards Goba (bass) un Kristiāns Lindenblats (bungas). Humors, enerģija un degsme pret mūziku ir tas, kas grupu vieno kā komandu. “Mūsu daiļrade ir viena liela emociju buķete. Starp dažādiem žanriem un noskaņām, dziesmas iet kā pa amerikāņu kalniņiem. Mēs cenšamies mūziku nepadarīt sarežģītu un radīt to dažādu, lai katrs klausītājs varētu atrast sev vispiemērotāko,” stāsta grupa. “Mēs vienkārši darām to, kas mums ļoti patīk. Tā ir baudāma nodarbe kopā ar čomiem, mūsu atpūta. Un, ja tas, ko darām, patīk arī citiem, tad vispār superīgi!” atzīmē Pēteris.

Dziedātāja Afrœdīte sevi piesaka latviešu mūzikā ar dziesmu “Plakstiņi”. Līdz ar singlu tiek pieteikts arī debijas albums “Mīlestības dziesmas iesācējiem”, sadarbībā ar mūziķi Ati Ozolu.

Afrœdīte, jeb īstajā vārdā dziedātāja Edīte Štrausa uz dzīvi raugās caur rozā brillēm, tāpēc vispatiesāk spēj izdziedāt dziesmas par mīlestību. Bērnībā uzzinot par sengrieķu skaistuma, dzīvības un mīlestības dievieti Afrodīti, viņa nemitīgi izjutusi saistību ar šo vārdu. Mūziķe, kura līdz šim savus klausītājus ir atradusi darbojoties džeza scēnā, satiekoties ar ģitāristu Ati Ozolu, ir atradusi savu skanējumu vietā starp indie un pop žanriem. Mūzika ir viegli uztverama, pilna jaunības naivuma, cerībām un gadu gaitā neizpaustām pārdomām un emocijām. Spēju sniegt sirdssiltumu klausītājiem caur mūziku dziedātāja uzskata kā savu sūtību.

Izņēmums nav arī debijas singls “Plakstiņi”, kas izsapņo neiespējamu mīlestību. “Šī dziesma ir par izdomātu vietu, kurā ļauties fantāzijai. Ne reizi vien dzīvē dažādu apstākļu dēļ mīlnieki nevar būt kopā un plakstiņi ir kā patvērums. Atis nāca klajā ar ideju par dzīvi aiz plakstiņiem, kam radošajā procesā ātri radās arī vārdi un melodija. No klaja patvēruma, mēs nonācām pie tukšu ekspektāciju un ilūziju pasaules, kur pārāk ilga uzkavēšanās var izvērsties bīstama,” par dziesmas radīšanas procesu stāsta Afrœdīte.

Debijas albuma “Mīlestības dziesmas iesācējiem” prezentācija notiks 6. septembrī plkst. 19.00 Tukumā, Durbes pils pagalmā. “Darbs ar Afrœdīti ir brīnišķīgs. Radošumam nav robežu un aizspriedumi tiek atstāti malā. Ar viņu jūtos drošs dalīties ar abstraktām idejām, radīt sev pārsteigumu par to, līdz kam tas aizgājis un līdzvērtīgi svarīgi – darīt to latviešu valodā. Arī koncerts solās ietvert šīs un vēl citas emocijas, esot uz skatuves un izpildot šo programmu burvīgā kompānijā,” uz koncertu aicina tā idejas autors Atis. Mīlestības dziesmas iesācējiem palīdzēs atskaņot Matīss Žilinskis (taustiņi), Jānis Pastars (ģitāra), Alberts Levics (basģitāra) un Mārcis Briška (bungas). Biļetes uz koncertu var iegādāties bilesuparadize.lv un “Biļešu paradīze” kasēs.

Afrœdīte ieguvusi maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, studējusi Antverpenes Karaliskajā konservatorijā (Beļģija) un L. Refiče konservatorijā (Itālija). Piedalījusies starptautiskos festivālos kā “Great Plains” (ASV), “Refice Jazz festival’’(IT), ‘’RAMA Festival’’ (DK), “Ventspils Groove” (LV), “Saulkrasti Jazz”,  “Operetes festivāls” u.c.