Jauns pieredzējušu mūziķu duets “Viedais fonogrāfs” laidis klajā debijas albuma singlu

Pirmo singlu “Tur aiz upes meitas dzied’i” no sava debijas albuma “Viedais fonogrāfs” laidis klajā tāda paša nosaukuma duets, kurā apvienojušies jau pieredzējuši un Latvijas mūzikas klausītājiem labi zināmi mūziķi – Arnis Veisbārdis un Kārlis Alviķis.

 Indie folk stilistikas apvienības “Viedais fonogrāfs” pamatuzstādījums ir no jauna paskatīties uz mūsu tautas viedo mantojumu – tautasdziesmām. Tieši tur, nevis modernajās viedierīcēs, joprojām varam smelties dzīves pamatatziņas un meklēt īsteno latviešu kultūrkodu, tādēļ arī dueta nosaukums izdomāts abiem zināmajiem mūziķiem atbilstoši ironisks.

“Viedā fonogrāfa” pirmsākumi meklējami 2019. gadā, kad grupas “Ducele” mūziķim Arnim Veisbārdim tika uzdāvināts folkloras pētniecības manuskripts, kurā tika vētītas senlatviešu dievības. Pētījumā izlasītais saskanēja ar Arņa paša dzīves pieredzi un uzkrāto dzīvesziņu. Tapa koncertprogrammas “Viedais fonogrāfs” uzmetums, un duets jau aizvadījis vairākus veiksmīgus koncertus, tāpēc tagad būs pienākusi kārta arī debijas albumam.

Dziesmu aranžējumi un izpildījuma maniere lielākoties balstīti dziesmu autora Arņa Veisbārža “puķu bērna” laika bohēmistiskajā izpratnē par dabīgu, akustisku skanējumu un rokgrupas “Dzelzs vilks” dalībnieka Kārļa Alviķa mūsdienu muzikālajā pieredzē.

“Ikdienā zemapziņas un apziņas līkločos un laika atskaites sistēmā mēs pārvietojamies pagātnē, kas ir gan atmiņas, gan uzkrātais viedums,” par jauno dziesmu programmu filozofē Arnis Veisbārdis. “Tajā pašā laikā ar katru elpas vilcienu, vārdu un kustību jau esam nākotnē, jo nebeidzam sapņot, cerēt un arī mīlēt!”

“Mēs piedāvājam teleportēties pagātnes atmiņu un nākotnes sapņu ceļojumā, uzburot skaniskas ainiņas, kurās latviešu tautas tradīcijas un mūsdienām nedaudz pielāgotas dainas sapludinātas ar pašu sacerētām, bet šķietami atbilstošām melodijām,” papildina Kārlis Alviķis.

Vokālistam un ģitāristam Arnim Veisbārdim un piedziedātājam un ģitāristam Kārlim Alviķim albuma ierakstā pievienojās arī vokāliste Emīlija Fricsone, vokāliste un vijolniece Inga Zeile, akordeonists Rolands Zelčs, kontrabasists Andris Alviķis un sitamo instrumentu pārvaldītājs Artis Orubs. Albums tapa “Siguldas skaņu studijā”, kas ir arī albuma izdevējs. Ierakstīšanas, miksēšanas un producēšanas procesu izveica Kārlis Alviķis, bet māsterversiju radīja Reinis Kārkliņš.

Jaunais, vasarīgi jestrais singls “Tur aiz upes meitas dzied’i” jau pieejams labākajās Latvijas radiostacijās un vispasaules mūzikas straumēšanas servisos, kuros no 5. jūnija varēs noklausīties arī debijas albumu “Viedais fonogrāfs”. Tas būs nopērkams arī kompaktdiska formātā un tajā pašā datumā pirmie to varēs iegādāties VEF kvartāla promenādes festivāla “Start Over” apmeklētāji, jo tad pulksten 19.00 notiks “Viedā fonogrāfa” debijas albuma prezentācijas koncerts. Tam sekos arī grupas “Citi zēni” uzstāšanās.

Apstiprināta Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027. gadam

Kultūras ministrija apstiprinājusi Populārās mūzikas stratēģiju 2024. – 2027. gadam, kā virsmērķis ir Latvijas populārās mūzikas attīstības nacionālā un starptautiskā līmenī veicināšana. Stratēģiju izstrādājusi neformāla darba grupa, populārās mūzikas nozares profesionāļi divdesmit cilvēku sastāvā.

Populārā mūzika ir līdzvērtīga citām radošajām un kultūras nozarēm ar attīstītu eksportspēju un uz tirgu orientētu kultūrizglītību, tā ir daļa no radošajām industrijām Latvijā jeb tā kultūras daļa, kas dod vērtīgu pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam un tautsaimniecībai. Stratēģijā populārā mūzika tiek skatīta gan kā kultūras nozare, pievēršot uzmanību žanru daudzveidības nodrošināšanai, pieejamībai un populārās mūzikas izglītībai, veicinot citām mākslas nozarēm līdzvērtīgu sasniegumu panākšanu un talantu attīstību, gan kā daļa no radošās industrijas, kas darbojas tirgus apstākļos un nes pienesumu ekonomikai. Nozares stratēģijas izstrāde veicina Latvijas populārās mūzikas attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī. Šīs stratēģijas ietvaros termins “populārā mūzika” tiek lietots, iekļaujot visu profesionālās mūzikas nozari (izņemot klasisko (akadēmisko) mūziku un džezu) un tās daudzveidīgos žanrus un stilus kopumā.

“Šis ir īpaši nozīmīgs brīdis neakadēmiskās mūzikas vēsturē, kad valstiski tiek atzīta mūzikas žanru daudzveidība. Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027. gadam ir būtisks notikums mūzikas nozares attīstībā. Tas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas tika izveidots specifiski neakadēmiskās mūzikas nozarei,” saka stratēģijas izstrādes darba grupas locekle, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška – Rekke.

“Šeit jāsāk ar latviešu teicienu “Kas ilgi nāk, tas labi nāk”, jo šis process, darbs pie stratēģijas izveides bija diezgan ilgs, un darbs, lai nonāktu līdz tam, ka kas tāds mums patiesi ir vajadzīgs, bija vēl ilgāks, tie bija vismaz desmit gadi. Bet labā ziņa ir tāda – ja esam šajā posmā, tas ir apliecinājums tam, ka viss notiek, viss virzās uz priekšu. Mūzikas nozare un notis ir tās pašas jebkurā žanrā, bet, ja paraugāmies uz to politiskā ziņā, tad tieši žanriskā sistēma nosaka to, cik nopietni tā tiek uztverta, un kādas ir pieejamās atbalsta sistēmas. Bet kā zinām – kad šāda stratēģija tiek pieņemta un apstiprināta, tad reālais darbs tikai sākas,” atklāj mūzikas menedžere, uzņēmuma “Every Little Thing” dibinātāja Guna Zučika.

Stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja Ina Ločmele uzsver: “Populārās mūzikas stratēģija 2024. – 2027.gadam padziļināti attīsta Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts” definētās prioritātes un rīcības virzienu specifiski populārās mūzikas nozarē. Populārā mūzika Latvijā ir daudzsološa, eksportspējīga un strauji augoša radošo industriju daļa, un līdz ar stratēģijas izstrādi tiek veikta nozares kartēšana iezīmējot to, kas nozīmīgs pašiem tās pārstāvjiem, kā arī to, kas nepieciešams tās ilgtspējīgai attīstībai.”

Darbs pie Populārās mūzikas stratēģijas izstrādes aizsākās 2020. gada martā – laikā, kad pasaule tikko sāka apjaust Covid-19 pandēmijas apmērus, turklāt darba gaitā nācās diskutēt arī par citiem izaicinājumiem, ko radīja Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā, mainot sabiedrības izpratni, viedokli un attieksmi par ārējiem apdraudējumiem. Paturot prātā šos izaicinājumus, darba grupa izvirzīja vairākus rīcības virzienus un stratēģijas prioritātes – cilvēkresursu un infrastruktūras attīstība populārās mūzikas nozarē; Latvijas populārās mūzikas industrijas konkurētspējas un eksporta veicināšana; Uz darba tirgu orientētas kultūrizglītības veicināšana profesionālajā mūzikas izglītībā; Tiesiskās aizsardzības un vienlīdzības veicināšana populārās mūzikas pārstāvjiem; Definīciju veidošana un datu apkopošana, analīze un uzkrāšana populārās mūzikas nozarē.

Populārās mūzikas stratēģija 2024.–2027. gadam pieejama Kultūras ministrijas mājas lapā

Grupa Astro’n’out izdod dziesmu “Mūs neapturēs” un velta to Latvijas hokeja izlases gaitām čempionātā

Grupa Astro’n’out veltījusi dziesmu Latvijas hokeja izlases gaitām Pasaules čempionātā hokejā. Dziesma “Mūs neapturēs” ir šogad radīta versija latviešu valodā 2021. gada Pasaules čempionāta hokejā oficiālajai dziesmai “For Glory and Joy”.

Pirms trim gadiem grupa “Astro’n’out” radīja 2021. gada Pasaules čempionāta hokejā oficiālo dziesmu “For Glory and Joy”. Šopavasar grupas dalībnieki pārsteiguši ar dziesmas versiju latviešu valodā – “Mūs neapturēs”. Dziesma pirmo reizi Arēnā Rīga izskanēs 3. maijā pirms Latvijas un Norvēģijas izlašu pārbaudes spēles.

“Mēs ceram, ka pielikām mazu pilienu iedvesmas mūsu hokeja izlasei ar dziesmu “For Glory and Joy”, savukārt, izlase ar pērnā gada panākumiem iedvesmoja mūs un visu Latviju ticēt saviem spēkiem un tiekties uz arvien lielākiem mērķiem. Jūtam, ka šis panākums nemanāmi atstāja pēdas mūsu visu pašapziņās, un arī mūsu Arēnas koncerts bija turpinājums mūsos šai “latvieši var” sajūtai,” komentē grupas soliste Māra.

“Prieks par pārsteigumu, ko mūsu hokejistiem un faniem sagādājusi grupa “Astro’n’out”. Zinām, ka līdzjutējiem patīk, ka arēnā tiek atskaņotas dziesmas latviešu valodā. Ja dziesma “For Glory and Joy” bija veltīta ikvienam hokeja draugam un līdzjutējam visā pasaulē, tad ar šo dziesmu tiek cildināti tieši mūsu puiši,” atzina LHF prezidents Aigars Kalvītis.

“Dziesmas teksts tapis iedvesmojoties no mūsu labāko izlases spēlētāju spilgtajām karjerām. Viņi ir pierādījuši, ka cilvēka potenciāls vislabāk īstenojas tad, kad gribasspēks, spīts un talants savienojas ar apbrīnojamām darba spējām un mīlestību pret savu valsti. Vienlaikus tas ir aicinājums visiem jaunajiem sportistiem ticēt sev un saviem sapņiem. Uzvarot sevi var uzvarēt arī jebkuru pretinieku! Sekosim līdzi mūsu izlases gaitām Čehijā un turēsim īkšķus ticot, ka bronza ir tikai sākums!” komentē Astro’n’out.

Dziesmas “Mūs neapturēs” teksta video veidojusi Līva Jaakobsone.
Video izmanoti Kristapa Mozgira videomateriāli un Latvijas Hoheja federācijai iesūtītie fanu video no izlases sagaidīšanas ceremonijas.

Dziesmas teksta latviešu valodā autori ir Māra Upmane-Holšteine un Arnis Račinskis, mūziku radījuši grupa Astro’n’out, Arnis Račinskis, DJ Rudd un Andis Ansons.

Mūziķe VIŅA kopā ar Ralfu Eiladu izdod jaunu singlu no gaidāmā albuma.

Mūziķe VIŅA (īstajā vārdā Zelma Jēgere) nāk klajā ar minimālistisku balādi “Ikvienas nakts sakars”, kas lieliski ies kopā ar romantisko pavasara noskaņojumu. Dziesmā piedalās arī dziedātājs Ralfs Eilands un šis singls ir kā pirmais vēstnesis no topošā VIŅAs albuma, pie kura jau kādu laiku aktīvi strādā pašmāju māksliniece.

“Godīgi sakot rakstīšanas process šai dziesmai nebija nemaz tik vienkāršs. Sākotnēji dziesmas teksts bija daudz sarežģītāks, emocionālāks un varbūt pat dziļāks, taču ar laiku sapratu, ka vēlos nomest pāris kārtas un radīt kaut ko daudz vienkāršāku, nepieradinātāku un nepiesātinātāku. Šķiet, ka sajūtas mani aizveda īstajā virzienā, jo gala rezultāts šķiet tieši tāds, kādu to vēlējos, pati pēc ieraksta klausījos dziesmu uz apli vairākas dienas (smejas). Ļoti priecājos par to cik ātri un precīzi vēlamo sajūtu uztvēra arī Arturs Liede radot ģitāras pavadījumu, kā arī Ralfiņš sacerēdams savu pantu. Ja man būtu jāraksturo dziesma, tad šķiet piemērotākais apraksts tai būtu “drunk love song”. Varu pačukstēt, ka topošajā albumā plānoju publicēt vēl vienu versiju šai pašai dziesmai, kas skanēs pavisam citādi.” tā dziesmu raksturo VIŅA.

Precīzi gaidāmā albuma izdošanas datumi vēl nav nolikti, taču zināms ka klausītāji, kas gadu gaitā iemīļojuši mūziķes daiļradi var sagaidīt viņai raksturīgo dažādību dziesmās, oriģinalitāti tekstos, kā arī pa kādam jaunam viesmāksliniekam.
Singlu “Ikvienas nakts sakars” iespējams noklausīties visās straumēšanas platformās.

Izdots pirmais latviešu repa radio frīstailu albums “Kaizera bīts”

Straumēšanas servisos un pie klausītājiem nonācis ilgi gaidītais HIPHOPS.LV un EHR.fm veidotā podkāsta “Bīts un vārds” iecienītākās rubrikas “Kaizera bīts” albums, kas apkopo pašmāju reperu īpaši podkāstam gatavoto pantu dzīvos izpildījumus jeb radio frīstailus uz bītmeikera Kaizera producētiem mūzikas pavadījumiem jeb bītiem.

Atzīmējot podkāsta “Bīts un vārds” gada jubileju, izdots mūzikas albums “Kaizera bīts”, kurā iekļauti 1. un 2. sezonas dalībnieku īpaši raidījumam gatavoto pantu dzīvo izpildījumu ieraksti. Albums ir unikāls ar to, ka šī ir pirmā reize Latvijas hiphopa vēsturē, kad tiek izdoti radio frīstailu (radio freestyle) formāta ieraksti, turklāt uz viena producenta radītiem muzikāliem pavadījumiem. Visi panti izpildīti ekskluzīvi uz Kaizera bītiem un ierakstīti EHR.fm (European Hit Radio) studijā raidījumu filmēšanas laikā. Skaņas pēcapstrādi veicis pats Kaizers. Albumā piedalās 12 pašmāju reperi: Wiesulis, ansis, rolands če, Edavārdi, Ods, Eliots, Ozols, ZEĻĢIS, Kjuumanis, Steps, Abra un goča.

Kaizers stāsta: “Beidzot tāds albums, kurā parādu savu bītmeikera daudzpusību – no underground līdz new school un drill. Neslēpšu, ka ideja par savu bītmeikera albumu man radās jau tad, kad covid laikā pievērsos drill bītu producešanai un uztaisīju jaunu bītu kanālu. Lietas iegrozījas tā, ka 2023. gadā pavērās iespēja veidot podkāstu, un tajā atradās vieta arī rubrikai “Kaizera bīts”, kurā reperis uz vietas dzīvajā ieraksta jau iepriekš sagatavotu tekstu uz mana bīta. Skaņa, protams, vēlāk tiek apstrādāta tā, lai tās skanējums stāv blakus citām pilnvērtīgām dziesmām. Daži no bītiem izvilkti no maniem senajiem arhīviem, piemēram, Wiesuļa pirmais un Abras frīstaila bīti. Daži bīti ir speciāli veidoti konkrētam māksliniekam – Ozolam un Eliotam. Drilla izaicinājumu pieņēma Kjuumanis, goča, rolands če un ZEĻĢIS. Citi bīti tapuši pagājušā gada laikā paralēli visām “Bīts un vārds” sezonām. Priecājos, ka šis nu ir paveikts! Paldies visiem reperiem par dalību un EHR par iespēju īstenot pirmo radio freestyle albuma projektu!”

Iepriekš rubriku “Kaizera bīts” varēja skatīties un klausīties tikai Youtube video formātā. Par visu laiku skatītāko radio frīstailu kļuva Wiesuļa izpildītais pants uz Kaizera bīta (1.sezonā 2023.gada pavasarī). Šobrīd tam ir jau vairāk nekā 130 tūkstoši skatījumu. Wiesulis ar savu pieteikumu uzlika augstu latiņu podkāsta turpmākajiem viesiem un piešķīla arī sacensību dzirksti.

Līdz ar “Kaizera bīts” albumu pie klausītājiem nonāk arī “Bīts un vārds” audio versijas Spotify podkāstu sadaļā. Podkāsts “Bīts un vārds” atklāj Latvijas repa scēnu nepiespiestā gaisotnē sarunās ar reperiem. Katras epizodes beigās viesi izpilda pantus uz Kaizera producēta bīta. Podkāsta producenti Inese Grīnberga jeb Dorotija (HIPHOPS.LV galvenā redaktore) un Kaizers katram raidījumam sagatavo jautājumus, lai interesanti būtu gan pašiem reperiem, gan skatītajiem. Epizodēs atklājas aizraujoši stāsti no mākslinieku pieredzes ārpus mūzikas, kādi neveikli brīži viņus piemeklējuši uz un aiz skatuves, tiek apspriesti arī aktuālākie projekti, koncerti un ieceres. Līdz šim podkāstam iznākušas jau divas sezonas un notiek trešās sezonas ieraksti.

Pirmās sezonas 1.epizode nāca klajā 2023. gada 3. maijā. Kopumā nofilmētas piecas epizodes, kurās pie Kaizera paviesojās Punkts uz I, Jeekaa, Kjuumanis, xantikvariāts, Reiks, Žanis Pavlovskis, Deniss, Wiesulis, goča, Pre’Set, Prusax un rolands če. Otrā “Bīts un vārds” sezona notika no 2023.gada oktobra līdz decembrim, kopumā 6 epizodes, kurās viesojās Steps, MC Apšaude, Eliots, Edavārdi, Abra, Ods, ZEĻĢIS, ansis, 181h un Ozols.

Kaizers (īstajā vārdā Edgars Laksa) ir reperis, ierakstu inženieris un bītmeikers ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi mūzikas producēšanā un studijas ierakstu apstrādē. Bītmeikeru rindās iepriekš zināms ar pseidonīmu “KZR beats”. Kopš 2023. gada pavasara Kaizers ir podkāsta “Bīts un vārds” vadītājs.

Edavārdi atklāj, kā viņam iet jaunā video

Reperis Edavārdi izdod jaunu singlu un video “Kā man iet”. Dziesma tapusi sadarbībā ar bītmeikeri Kristapu Ritmu, par skaņas apstrādi parūpējās reperis ansis, savukārt klipu veidoja “Armless birds production”.

Skaņdarbā Edavārdi pastāsta par to, kā viņam iet, vienā garā un intensīvā pantā, ko noteikti novērtēs klausītāji, kuru ausis ir radušas dzirdēt kvalitatīvu repu. Dziesmas video tika filmēts neskaitāmās lokācijās Latvijas galvaspilsētā, Rīgā, radošajai komandai cenšoties notvert “Kā man iet” esenci viuzālā formātā.

“Man ļoti patīk “visa dziesma ir viens garš pants” formāts repā, tas ir lielisks veids, kā izaicināt gan sevi, gan klausītāju. “Kā man iet” centos parādīt to, ka uz šo ikdienišķo jautājumu reizēm nav iespējams atbildēt. Sanāca atgriešanās pie “vecā Edavārdi” stila -reps par dzīvi. “Kā man iet” video ir atsauce uz pērnajā decembrī izdoto dziesmu “Bēdīgi”. Būtībā, šie abi skaņdarbi ir kā māsa un brālis, vai kā divas māsas, vai kā divi brāļi,” par singlu stāsta Edavārdi.

Singls “Kā man iet” tiek izdots uz kārstām pēdām pēc nupat iznākušā repera solo albuma “IEKŠAS”. Albumā ir iekļautas 10 dziesmas, kuras tapa sadarbībā ar producentu NiklāvZ. “IEKŠĀS” kā īpašos viesus var dzirdēt dziedātājas Linn, Unu Danielu un “The Bad Tones” dalībnieku Edvardu Broderu.

Kopš iepriekšējā Edavārdi solo albuma “Ekosistēmas”, kas iznāca 2021. gadā, reperis ir izdevis vairākus solo singlus, noorganizējis divus “Bēdīgo dziesmu koncertus”, aktīvi darbojies supergrupā “Singapūras Satīns”, kā arī izdeva vairākus singlus un EP ar drum’n’bass projektu “KRATA”.

[Ex] da Bass turpina sadarboties ar ārzemju māksliniekiem, izdodot jau trešo singls šogad

No 26.aprīļa, populārākajās mūzikas straumēšanas platformās visā pasaulē, atrodams jauns [Ex] da Bass (Mareks Dainis) radio singls “Deja Vu’, kas tapis sadarbojoties ar jauno, bet jau starptautiski atpazīstamo deju mūzikas talantu no Somijas – Devinity (Joel Pirinen). Dziesma ir ieturēta abu valstu – Latvijas un Somijas, pašlaik aktuālās, komerciālās deju mūzikas labākajās tradīcijās. Vokālās partijas pieder somu dziedātājai un dziesmu autorei Joanna (Joanna Heikkinen), kuras balsī saklausāma zināma līdzība ar  vienu no pašlaik pasaulē populārākajām dziedātājām – Dua Lipa.

 “Ar Devinity mani iepazināja ballītē Helsinkos, Somijā, kur savas iepriekšējās muzikālas sadarbības ietvaros, biju devies uzstāties kopā ar pasaulē labi  zināmo spāņu dīdžeju – EDMA 2024 nominācijas “Gada labākais remiksētājs” ieguvēju Sak Noel. Džoelam ir tikai 24 gadi, bet viņa muzikālie veikumi mūzikas straumēšanas platformās jau ir atskaņoti vairāk nekā 10 miljonus reižu. Jāpiemin arī faktu, ka viņš ir sadarbojies ar tādiem lieliskiem deju mūzikas māksliniekiem kā Calvo, Dazz un Viva La Panda. Un tas ir tikai sākums! Savu mūziku viņš raksturo kā pop un deju mūzikas apvienojumu, kas noteikti derēs gan atskaņošanai radio stacijās, gan deju klubos. Pēc pāris kopā pavadītām stundām sarunās, secinājām, ka esam uz viena viļņa un izlēmām, ka nākotnē vajadzētu uztaisīt kādu kopīgu dziesmu. Te nu tā ir! “Deja Vu” ir enerģiska, gaisīga, vasarīga un “lipīga” – dziesma, kas piestāvēs gan radio ēteram, gan karstām pludmales ballītēm un lieliem festivāliem. Šis ir jau trešais [Ex] da Bass singls šogad, un ir aizdomas, ka ne pēdējais, jo tapšanas procesā ir vēl vairāki interesanti projekti.”, stāsta [Ex] da Bass.

Ambientās mūzikas projekts literally the moon publicē singlu “ordinary feelings”

Šī gada 26. aprīlī pašmāju ambientās mūzikas projekts literally the moon publicē singlu “ordinary feelings”.

Jaunais skaņdarbs ir naksnīgs, sapņains un rada nostaļģisku noskaņu. Tajā dzirdams projektam raksturīgais melodiskums, kā arī neuzbāzīgums un vienkāršība. Skaņu paleti veido noapaļotas sintezatoru skaņas ar rupjākiem, kontūrainiem basiem.

Par projekta skanējumu var domāt kā eksistējošu liminālā telpā, jeb uz robežas starp visu, kas bijis, un kaut ko jaunu. Šis pārejas posms pats par sevi neietver būtiskas pārmaiņas – tas ir vienkāršs un aprakstāms lakoniski. Tam raksturīga zināma divdomība – it kā kaut kas notiek, bet nekas nenotiek. Vienlaicīgi jūtams gan pierastais un zināmais, gan nezināmais – tas, kas būs vai varētu būt. Tas ir mirklis pārdomām, nostaļģijai un tieksmei pēc kādām citām pagātnes vai nākotnes versijām.

“ordinary feelings” ir pieejams visos straumēšanas tīklos un digitālajos lielveikalos, kā arī projekta Bandcamp profilā. Projekta nākamo skaņdarbu “mirror memories” plānots izdot šī gada 3. maijā.

Audiokvartāls izdod jaunu dziesmu “Tu nāc no Latvijas”

“Audiokvartāls” priecājas paziņot par jaunas dziesmas izdošanu, kas ir veltīta Latvijai. “Tu nāc no Latvijas” radīta kopā ar dzejnieku Martu Pujātu un tā atgādina par cilvēku lepnumu un mīlestību pret savu valsti, neatkarīgi no atrašanās vietas.

“Dziesmas piedziedājums tapa pirms 3 gadiem. Pēdējā pusotra gada laikā sanāca vairāk paceļot, kā arī pirmo reizi izbraukt ārpus Eiropas. Atgriežoties atpakaļ, nejauši atvēru Ojāra Vācieša dzejoli “Dzimtene”, no kura rindām radās panta melodija. Sākotnēji dziesmu vēlējāmies izdod tieši Vācieša 90 gadu dzimšanas dienā, tomēr izlēmām nogaidīt. Kaut arī pats dzejolis beigās nav dzirdams dziesmā, tas ir atstājis savu nospiedumu gala rezultātā”, stāsta grupas solists Ivars Ozoliņš.

Dziesmai tapis arī videoklips, kurš apvieno vairākas paaudzes. Jaunākajam videoklipa varonim ir 5 gadi, bet vecākajam 91. Klipā grupa ar 1988. gada RAF busiņu dodas ciemos pie tautiešiem. Tāpat mūzikas videoklipu ir papildinājuši latvieši, kas ceļo vai dzīvo ārzemēs. Tas norāda uz to, ka latviešu identitāte un mīlestība pret Latviju ir pārnesama un dzīvo ne tikai valsts robežās. Videoklips veidots sadarbojoties ar Kilometre Films Works un Enammo.

Šī dziesma un videoklips noteikti ir lielisks veids, kā savienot latviešus visā Pasaulē un veicināt lepnumu par Latviju. Tas ir kā skaists atgādinājums par to, kas mums visiem ir kopīgs – mīlestība pret mūsu dzimteni, neatkarīgi no tā, kur mēs esam.

Grupa “Audiokvartāls” dibināta 2014. gadā, tās sastāvā spēlē Ivars Ozoliņš, Arnis Ozoliņš un Māris Skrodis.

Dziedātāja Palū atklāj personisku stāstu dziesmā “Pazūdu”

Dziedāja Palū (īstajā vārdā Olga Palušina) nāk klajā ar dziļi personisku stāstu oriģināldziesmā –  “Pazūdu”. Dziesma ir radīta kopā ar poļu producenti un dziesmu autori Zuzannu Ossowsku, ar kuru dziedātāja iepazinās Latvijas Mūzikas attīstības biedrības organizētajā dziesmu rakstīšanas nometnē “RIGaLIVE”. Savukārt dziesmas vārdu līdzautore ir tekstu autore Kristīne Spure.

“Šī ir dziesma, kuru es nevarēju neuzrakstīt, jo tā tapa dzīves brīdī, kad, šķiet, ka visvairāk biju attālinājusies no sevis pašas. Tās pamatā ir manis pašas personīgā pieredze, kad likās, ka es burtiski pazūdu. Tas ir atklāts stāsts par to, kas notiek sievietes prāta, kad nonāc emocionālās vardarbības gūstā un kļūsti par galveno varoni otra izdomātā realitātē. Sabiedrībā nereti tiek piesaukta emocionālā vardarbība, bet tik maz tiek runāts par to, kas tai nāk līdzi – bailes, vainas izjūta, pārmetumi, kuros nokļūsti. Man šķiet svarīgi neklusēt un tāpēc tapa dziesma, caur kuru varēju izsāpēt visu, ko piedzīvoju. Un, iespējams, lai arī banāli skan, bet mūzika mani patiešām sadziedēja. Bija jāpaiet gadam, lai es varētu dziesmu pabeigt un nodot plašākam lokam, jo tā ir pārāk personiska, pārāk trausla un, iespējams, man ir bail palikt nesaprastai, ka atļāvos būt tik vāja. Taču ar šo dziesmu es vēlos iedrošināt katru, kas piedzīvo, ko līdzīgu savā dzīvē, būt drosmīgam un pieņem lēmumu aiziet, lai atkal atrastos,” stāsta dziesmas izpildītāja un autore Palū.

“Es ilgi turpināju darbu pie dziesmas vārdiem, bet likās, ka kaut kas pietrūkst, jutu, ka man nepieciešama palīdzība. Kopīgā draugu lokā iepazināmies ar Kristīni (Kristīne Spure – dziesmas vārdu līdzautore), kurai sava dzīvokļa virtuvē (kur, starp citu, tapa arī dziesma) pastāstīju visu, ko esmu piedzīvojusi un viņa mani sajuta, un pabeidza dziesmu tā, kā es to nebūtu mācējusi. Kad dziesma bija gatava, ar asarām acīm to klausījos un sapratu, cik liels sieviešu spēks man bija apkārt, lai tiktu šim stāstam pāri. Gribu pateikt personīgu paldies Kristīnei, kura sadzirdēja mani tieši tā, kā tas skan dziesmā,” par dziesmas tapšanas aizkulisēm stāsta Palū.