Indie grupa “Sub Scriptum” patēriņa kultūras centrā ierakstījuši albumu

Indie grupa “Sub Scriptum” no 18. līdz 21. februārim iepirkšanās centrā AKROPOLE Alfa bija noorganizējusi improvizētu ierakstu studiju ar nosaukumu “Sub būris”. Tur četru dienu laikā sarakstīja četras dziesmas, radošajā procesā piedaloties tādiem viesmāksliniekiem kā Ozols, Andrejs Osokins un Nils Īle, un pie skaņu pults darbojoties producentam Kasparam Ansonam.

Grupa “Sub Scriptum” iedvesmojas no mūsdienu patērētāju laika notikumiem, tāpēc arī skaņu studijas ievietošana lielveikalā bija likumsakarīga – pēdējos divdesmit gadus tos pazīstam kā sava veida kultūras centrus. Darba produktivitāti veicināja tiešsaistes straumēšana internetā, kuru varēja vērot tie skatītāji, kas netika grupu apciemot klātienē. Kad beidzot grupa devās pusdienu pauzē, skatītājus ar intervijām intriģēja Ēriks Palkavnieks, kas sarunājās ar Katrīnu Gupalo, Andreju Osokinu, Ozolu.

Pirms darba uzsākšanas “Sub būrī” grupa izdeva singlu “Ievēlies”, kas tiks iekļauts topošajā albumā. Dinamiskā un romantiskā “Ievēlies” guva lielu klausītāju atsaucību – vietnē youtube dziesmas videoklipam ir 68 tūkstošu skatījumu un nedēļā no 16. līdz 22. februārim dziesma bija starp radiostacijās spēlētākajām pašmāju dziesmām, ierindojoties astotajā vietā.

Dziesmā “Piedodiet” grupa sadarbojās ar izcilo pianistu Andreju Osokinu, kurš šāda veida izaicinājumam ļāvās pirmo reizi.  “Man šķiet, neparastos apstākļos ir vieglāk radīt ko jaunu. Bieži nav iespējas šīs idejas piefiksēt, ja, piemēram, esi mežā, lidmašīnā vai pie jūras. Bet šajā projektā kopā ar “Sub Scriptum” visi apstākļi veiksmīgi sakrita un bija iespēja mūziku gan radīt, gan ierakstīt. Mūsu kopā sarakstītā dziesma ir skaista – tā uzrunā ar savu emocionālo tiešumu, mēs ļāvāmies mūzikas skaņu plūdumam, “ saka Andrejs Osokins, kuru mūziķi pierunāja iespēlēt arī MOG sintezatora partiju. Sākumā viņš eksperimentam esot pretojies, galu galā šis mikļa impulsa rezultāts Andreju ļoti iepriecināja. Viņš atzinīgi novērtē arī iespēju sadarboties ar Kasparu Ansonu, kas ļāva viņam izpausties gan virtuozi, gan lakoniski.

Dziesma  “112” tapusi kopā ar perkusionistu Nilu Īli, kas grupas studiju bija apciemojis ar visu savu orķestri. Savukārt kopā ar reperi Ozolu grupa dziesmā meklēja veidu, kā  paplašināt izpratni par pasauli.

“Cilvēki mēdz iztēloties, ka māksla rodas apgarotā vidē, kur visi traucēkļi ir novērsti. Tādēļ ir vērts paskatīties, ko dara tavs radošums un mūza apstākļos, kuros ir pilns ar lietām, kas tevi var izsist no sliedēm. Un rezultāts galu galā ir interesants, “ saka Kaspars Ansons.

“Ierobežotais laiks ļoti palīdzēja paturēt fokusā dziesmu. Un arī nākotnē mēs plānojam strādāt pēc principa, ka vispirms radām dziesmas karkasu un tad piestrādājam pie niansēm. Ārpus mūzikas radīšanas šis projekts ļāva pierast pie lielākas uzmanības. Garām ejošie cilvēki fotogrāfēja būrī notiekošo un sākumā tas man bija neierasti, vēlāk saproti, ka esi savā lietā un sāc to izbaudīt, neatkarīgi no apkārtējiem. Cilvēki runā par šo projektu gan labu, gan sliktu, un tas abos gadījumos ir forši – tas nozīmē, ka mūsu darbs ir ievērots. Tagad atliek to salikt kopā un atrādīt cilvēkiem, “ saka Kristers Rudzītis, grupas līderis un “Sub būris” idejas autors un projekta vadītājs.

Kamēr albums vēl tiek slīpēts pēcapstrādē, grupa pāris jaunās dziesmas nospēlēs 13. aprīlī, esot grupas “Līvi” īpašie viesi viņu koncertā Palladium Rīga. Albuma izdošana un prezentācijas koncerts plānots maijā.

Skaņas dienas 2024

No 23. līdz 27. aprīlim Liepājā norisināsies starptautiskais skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls “Skaņas dienas”. Šī gada festivāls uzmanību vērš skaņu mākslas, audiovizuālās kultūras un dizaina  praksēm – jaunu izteiksmes līdzekļu meklēšanu, unikalitātes un radošas domāšanas attīstīšanu,  DIY jeb ‘dari pats’ kultūru, praktisku darbošanos ar materiālu un lietu darbības principu izpēti. Tā ietvaros notiks radošās darbnīcas, seminārs, diskusijas, meistarklases kā arī radošo darbnīcu rezultātu prezentācijas un audiovizuālu performanču vakari.

Festivāla centrālā aktivitāte ir radošās darbnīcas, kuras aptver dizaina, skaņas mākslas, mūzikas, vizuālās mākslas un tehnoloģiju nozares. Dalībniekiem būs iespēja apgūt dažādas prototipēšanas un elektronikas tehnikas, izgatavojot mūzikas instrumentus un citus skaņu objektus, analogo sintezatoru spēlēšanu, unikālas telpiskās skaņas veidošanas metodes, performanču un kompozīcijas veidošanu, skatuves noformējuma izstrādi un citas prasmes. Darbnīcu vadītāji ir starptautiski atzīti mākslinieki, mūziķi un dizaineri no Latvijas un ārvalstīm: Lise-Lotte Norelius(SE), Christian Faubel (DE), Marko Timlin (DE), Shawn Pinchbeck (CA), Julie Delisle (CA), Émile Gingras (CA), Ģirts Ozoliņš (LV), Mārtiņs Zutis (LV), Paula Vītola (LV), Rogier Jupijn (LV/NL), Fricis Kalvelis (LV). Radošās darbnīcas notiks RTU Liepāja Mākslas pētījumu laboratorijā (MPLab) un Liepājas Izglītības pārvaldes Zinātnes un izglītības inovāciju centra digitālās ražošanas laboratorijā “FabLab Liepāja”.

25. aprīļa vakarā “Skaņas dienu” ietvaros aicinām apmeklēt koncertu ”Laika spēle. Kanādas un latvijas elektroakustiskā mūzika” koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē. Koncertā tiks atskaņoti skaņdarbi elektronikai, kas tiks telpiskoti ap klausītājiem izvietotā 8 skaļruņu akustiskā sistēmā. Koncerts divās daļās iepazīstinās ar elektroakustiskās mūzikas un imersīvās skaņas aktualitātēm Kanādā un Latvijā.

Koncerta nosaukums ir tieša atsauce uz koncerta programmas pirmo daļu, kurā tiks atskaņoti konkursa “JTTP – Jeu de Temps / Times Play” uzvarētāju un tematisko balvu ieguvēju skaņdarbi. Konkursu jau 24. reizi rīkoja Kanādas Elektroakustiskās Savienība (Canadian Electroacoustic Community (CEC)) un tas veltīts jaunajai elektroakustiskajai mūzikai Kanādā. Kanādas jaunās paaudzes un uzlecošo komponistu elektroakustiskās mūzikas koncertā skanēs gan skaņas kompozīcijas telpiskam izpildījumam, gan audiovizuālas kompozīcijas. Koncertā būs klātesoši CEC pārstāvji un vairāki komponisti, kuri sarunā pirms koncerta iepazīstinās ar elektroaktustiskās mūzikas kultūru Kanādā.

Koncerta “Laika spēle” otrā daļā tiks atskaņota Latvijas komponistu skaņdarbu programma, kuru sadarbībā ar imersīvās skaņas un zinātnes festivālu SWIRL.SPACE veido mākslinieciskais vadītājs Voldemārs Johansons. Programmā Voldemāra Johansona, Platona Buravicka un citu komponistu skaņdarbi telpiskam atskaņojumam.

26. aprīlī kultūrvietā “Kursas putni” notiks seminārs, kurā savu darbību prezentēs festivāla viesi – mākslinieki un dažādi radošo industriju pārstāvji, kā arī diskusija par festivālā pētītajām tēmām. Vakara turpinājumā notiks atvērtā performanču programma, kurā uzstāsies jaunie eksperimentālās un elektroniskās mūzikas mākslinieki.

“Skaņas dienu” nedēļas noslēgums tiks atzīmēts 27. aprīļa vakarā Liepājā, klubā “Kursa”. Vakars tiks iesākts ar radošo darbnīcu rezultātu prezentācijām – notiks performances, demonstrācijas un citas mākslinieciskas pieredzes, kuras dalībnieki nedēļas garumā veidos starptautisku mākslinieku un dizaineru vadībā.

Pasākuma turpinājumā notiks daudzveidīga un eksperimentāla audiovizuālu performanču programma. Uzstāsies Christian Faubel (DE), Lise-Lotte Norelius (SE), Marko Timlin (DE/FI), Shawn Pinchbeck (CA/EE), Julie Delisle (CA), Paula Vītola un Alvis Grigaļūns (LV),
Spāre Vītola un Marta Ansone (LV). Vakars noslēgsies ar elektroniskās deju mūzikas programmu.

Informācija par pilno festivāla programmu, radošajām darbnīcām un pieteikšanos, biļešu tirdzniecību festivāla performanču vakariem mājas lapā sound.mplab.lv. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/4255

Festivālu organizē biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education, biedrība “E-Lab, elektroniskās mākslas un mediju centrs” un RTU Liepāja Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab). Skaņas dienas norisinās pateicoties Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” un Valsts Kultūrkapitālfonda finansiālajam atbalstam. Festivāla noslēguma programmas tehnisko atbalstu nodrošinās PXB.LV.

Grupa “Laika Suns” publisko jaunu dziesmu no gaidāmā albuma

Latviešu rokgrupa “Laika Suns” priecē savus fanus ar jaunu dziesmu “Atmiņas ūdens”, kas ir nākamais vēstnesis grupas gaidāmajam albumam “Imitācija”. Albums klajā nāks aprīļa beigās, bet tā izdošanu grupa aicina nosvinēt grandiozā koncertā “Palladium Rīga” 24. maijā.

Dziesma “Atmiņas ūdens” ir jau ceturtā publiskotā dziesma no 30. aprīlī gaidāmā grupas “Laika Suns” trešā studijas ieraksta albuma. Pastiprinot dziesmas vēstījumu, grupas dalībnieks Elvijs Pārpucis ir radījis dziesmas video, kas tapis vienā no Rīgas jaunākajām kafejnīcām “Kase”. Vērīgākie video skatītāji pamanīs video paslēptu vēstījumu.

Laika Suns koncerts “Palladium Rīga” būs grupas līdz šim lielākais koncerts. Augstsprieguma enerģijas uzlādēts vakars pilsētas sirdī, kurā līdzās jaunā albuma “Imitācija” dziesmu pirmatskaņojumam, izskanēs arī klausītāju iemīļotie hiti “Pavasari”, “Dažas no meitenēm”, ”Atceries Rīgu vasaras naktīs”, “Sitīsim logus” un citi. Koncertā gaidāmi īpašie viesi.

Biļetes uz grupas “Laika Suns” koncertu 24.maijā, koncertzālē “Palladium Rīga” pieejamas Biļešu Serviss mājas lapā un kasēs.

Grupa “Laika Suns” dibināta 2013. gadā un tajā apvienojušies Arnis Račinskis, Elvijs Pārpucis, Jānis Burmeisters un Kārlis Josts. Grupas “Laika Suns” mūzika top, iedvesmu smeļoties kā šodienas lielpilsētu ritmos, tā arī ģitārmūzikas zelta laikmetos, kas spilgti apliecinās jaudīgajās un enerģiskajās uzstāšanās reizēs. Grupas “Laika Suns” kontā līdz šim trīs albumi, karogi radio topu virsotnēs, vairākas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas nominācijas, tajā skaitā prestižās “Austras balvas” nominācija.

Šodien sākas Tallinn Music Week 2024 konference; Music Latvia piedalās European Music Exporters Exchange forumā

Šodien sākas Tallinn Music Week (TMW) mūzikas festivāls, kura ietvaros uz dažādām Tallinn Music Week skatuvēm kāps 165 mākslinieki no 35 valstīm, Latviju pārstāvēs septiņi mākslinieki.

Piektdien, 5. aprīlī, Tallinn Music Week apmeklētājiem un plašam reģiona mūzikas nozares profesionāļu lokam uzstāsies Oranžās Brīvdienas (23:30 @ Cindy & Kate/Kivi Paber Käärid), Platons Buravickis (20:00 @ Üle Heli Kristallofonia), Sofija Zaiceva (20:30 @ Üle Heli Kristallofonia) un Waterflower (19:30 @ Cindy & Kate/Kivi Paber Käärid).

Savukārt sestdien, 6. aprīlī, Tallinn Music Week Latviju pārstāvēs Lunt (19:45 @ NERDS/Sõltumatu Tantsu Lava), Sarma Gabrēna (22:00 @ NERDS/Sõltumatu Tantsu Lava) un Sudden Lights (19:30 @ Võnge Festival Stage).

Šī gada festivālu bagātināja platforma NERDS (North European Resonance and Dissonance Society jeb Ziemeļeiropas rezonanses un disonanses biedrība), kas radīta Latvijā un ir daļa no “Skaņu meža” festivāla sadarbības tīkla.

Tallinn Music Week pasākumu sēriju kuratoru loku papildina arī Latvijā dibinātās Cindy&Kate platformas radītājs Marks Dīlers, kurš apvienojis 15 nozares ekspertus no Baltijas valstīm.

Šogad Tallinn Music Week laikā norisinās arī European Music Exporters (EMEE) forums, kurā piedalās arī viena no EMEE dibinātājām, Music Latvia izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke.

European Music Exporters Exchange (EMEE) ir nevalstiska organizācija, kas apvieno 33 valstu un reģionālo Mūzikas eksporta birojus no 28 valstīm. EMEE misija ir stiprināt Eiropas mūzikas nozari, veicinot mūzikas daudzveidību, redzamību, atbalstot mobilitāti Eiropā un ārpus tās. EMEE atbalsta šo procesu, nodrošinot informācijas un ekspertīzes apmaiņu starp organizācijas biedriem, kā arī projektu iniciatīvas starp mūsu biedriem un/vai citām mūzikas nozares organizācijām.

Festivāla Skaņu mežs dibinātā platforma NERDS prezentē sevi Tallinn Music Week 2024 festivāla ietvaros

Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ietekmīgākais jaunās mūzikas un skašu jeb showcase festivāls Tallinn Music Week notiek šonedēļ Tallinā, Igaunijā. Šogad festivāla ietvaros ar koncertvakaru 6.aprīlī sevi prezentē Latvijā dibinātā platforma NERDS. 

NERDS (North European Resonance and Dissonance Society) jeb Ziemeļeiropas rezonanses un disonanses tīkls tika dibināts 2022.gadā, apvienojoties 7  Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona inovatīvās un eksperimentālās mūzikas festivāliem. Tīkla galvenais mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu un  eksperimentālās mūzikas ainu iepazīšanu, uzsākot jaunas sadarbības un piesaistot jaunu auditoriju eksperimentālās mūzikas pasākumiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionos. Tīklu veido vairākas organizācijas, kas strādā ar eksperimentālu un inovatīvu mūziku: Skaņu mežs (LV), Extreme Chill Festival (IS), Insomnia Festival (NO), Intonal Festival & Inkost (SE), Alter Festival (DK), Kontula Electronic (FI) un CTM – Festival for Adventurous Music and Art (DE). Drīzumā iniciatīvai pievienosies jauni dalībnieki.

Festivāla Tallinn Music Week ietvaros NERDS rūpēsies par nepieradinātās un eksperimentālās mūzikas klātesamību. NERDS organizēto koncertu varēs baudīt 6.aprīļa vakarā Neatkarīgās dejas centrā (Sõltumatu Tantsu Lava). Vakara programma paredz plaša spektra un dažādu žanru pārstāvju apvienošanu zem viena jumta. Vakaru atklās franču-latviešu elektroakustiskās mūzikas projekts Lunt, un turpinās Igaunijas dūdu ansamblis TUUL. Ir gaidāma Sarmas Gabrēnas uzstāšanās, kas mūzikas pasaulē ienāca, studējot čella spēli, bet šobrīd pēta veidus, kā muzicēt ārpus akadēmiskā rāmja, apvienojot klasisko un eksperimentālo. Vakara gaitā uzstāsies Reikjavīkas mākslinieku kolektīvs MC MYASNOI, somu kulta grupas K-X-P līdzdibinātājs Kaukolampi, Polijas brīvās improvizācijas akordeonists Zbigniew, un Sekret Teknik ar distopisku skaņu celiņu no izdomātas pagātnes un dejojamu 80. gadu kiberpanku.

Festivāls Tallinn Music Week  tiek rīkots jau sešpadsmito reizi un pulcēs 165 māksliniekus no 35 valstīm. Latviju tajā pārstāvēs 7 mūziķu apvienības, no kurām visnairāk ir pārstāvēti tieši eksperimentālās mūzikas pārstāvji: Platons Buravickis, Lunt, Sofija Zaiceva, Sarma Gabrēna un Waterflower, kā arī Sudden Lights un Oranžās Brīvdienas

TMW 2024 PRO biļetes mūzikas un radošās industrijas profesionāļiem pieejamas TMW  mājaslapā shop.tmw.ee. Biļetes uz atsevišķiem koncertiem ir nopērkamas arī Piletilevi biļešu kasēs. 

Klajā nācis jaunās R&B dziedātājas Emīlijas Lozes debijas singls “Meantime”

Dziedātāja, komponiste un dziesmu autore Emīlija Loze izdevusi savu pirmo singlu “Meantime”.

Skaņdarba producenti ir mūziķi Rūdolfs Ozols un Rūdolfs Macats, līdz-producente – pati jaunā māksliniece.

Dziesma “Meantime” vēsta par brīdi attiecībās, kad iestājas neskaidrība un šaubas – vai pakļauties savtīgām iegribām, vai tās uzveikt  un saudzēt to, kas dārgs.

“Tas nav vienkārši, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi šīm sajūtām un pārdomām dot laiku un vietu,” skaidro Emīlija.

Jaunās dziedātājas muzikālais ceļš aizsākās jau bērnībā vokālistu konkursos un džeza studijās. Viņas tēlainie dziesmu teksti iekļauti mūsdienīgā neosoula (neo soul) un R&B skanējumā, apvienojot muzikālo mantojumu ar iedvesmām no tādiem māksliniekiem kā H.E.R., Summer Walker, un Alex Isley. Emīlijai piemīt virtuozi nomierinošs, sievišķīgs un maigs vokāls.

Šobrīd jaunā māksliniece turpina sevi pilnveidot pie dziedātājas Lindas Rušenieces (Latvija) un zviedru producentes un multiinstrumentālistes Liselotes Ostblomas (Liselotte Östblom/ Lielbritānija).

Emīlijas Lozes samtainais vokāls dzirdams arī “Vēstnieks” divos nesenajos singlos “Nakts Mistērija” un “āTRi LēNi”.

Dziedātāja cer turpināt sadarboties ar dažādiem mūziķiem un aktualizēt alternatīvā R&B un liriskā soula žanra projektus Latvijā, paralēli komponējot savu pirmo albumu.

“Emīlija ir sensitīva, maiga, talantīga dvēsele, kura mīl R&B mūziku, un ir apveltīta ar labu kompozīcijas, harmonijas un ritma izjūtu. Manuprāt, izejot sabiedrībā ar savu pirmo dziesmu, viņa var lepoties ar dziesmas juteklisko skanējumu.” – Rūdolfs Macats.

“Emīlija ir ļoti mērķtiecīga jaunā dziedātāja, kura zina, ko vēlas un neatlaidīgi dodas uz savu mērķi. Viņai piemīt maigs un juteklisks tembrs, moderna, gaisīga tehnika, kas lieliski iederas R&B stilistikā.” – Linda Rušeniece.

 

“Tautumeitas” laiž klajā dziesmas “Spodrē manu augumiņu” remiksu

Etno mūzikas grupa “Tautumeitas” izdod dziesmas “Spodrē manu augumiņu” remiksu, kas tapis sadarbībā ar vācu elektroniskās un house mūzikas producentu Rey&kjavik, īstajā vārdā Aleksandrs Šūmans (Alexander Schomann).

“Kad stāvi pie rituāla ugunskura un skan repetatīvi bungu sitieni un melodijas, dažreiz tā vien liekas, ka tas viss kopā ar dūmu smaržu ievelk transa stāvoklī. Šo sajūtu notvērām, klausoties Rey&kjavik mūziku, un sapratām, ka mums ir līdzīga gaume mūzikā. Etniskas skaņas, rituālistiski teksti un dziedājumi, mijoties ar minimālistiskiem ritmiem, ieved mūs pavisam jaunā – elektroniskās deju mūzikas pasaulē,” stāsta grupas “Tautumeitas” dalībniece Asnate Rancāne.

Rey&kjavik, kurš uzstājies tādos festivālos kā “Burning Man” un “Fusion”, stāsta: “Šo dziesmu pirmo reizi dzirdēju drauga Instagramā. Tā man uzreiz iespiedās atmiņā, tādēļ jautāju viņam kas tā ir par dziesmu. Viņš izstāstīja par dziesmu “Spodrē manu augumiņu” un vēlāk arī bija tas, kurš mani iepazīstināja ar grupas dalībniecēm.” Asnate atminas: “Ar Rey&kjavik pirmo reizi satikāmies Rīgā, klubā “Teritorija”, kur viņš spēlēja savu DJ setu un uzlika fragmentu no mūsu dziesmas “Spodrē manu augumiņu”. Nākamajā rītā nolēmām veidot kopīgu programmu.”

“Garu Pagrabs” izdod albumu un aicina visus atbrīvoties

Metālmūzikas apvienība “Garu Pagrabs” izdod jauno, pēc skaita otro studijas albumu “Bara Gūstā” un prezentē videoklipu albuma tituldziesmai “Pagrabā Ar Gariem”.

Albuma tapšanas laikā “Garu Pagrabs” ir paplašinājis savus radošos horizontus, uzņemot grupā jaunu vokālistu un basģitāristu, nostabilizējot sastāvu. Albums iezīmē jaunu muzikālo virzienu un joprojām saglabā “Garu pagrabam” raksturīgo – apvieno tradicionālas latviešu tēmas, vērtību atklāsmes, dzīves atziņas un modernās pasaules problemātiku, atšifrējot to enerģiskā metāla mūzikas ietvarā.

Šis albums ir par čaulu personībām, kuras guļ zem sabiedrības spiediena gluži kā zem hidrauliskās preses. Albumu caurvij vēstījums-aicinājums izrauties no šī tvēriena!

“Ļoti iespējams, ka mūsu mūziku vieglāk klausīties sākumā ir smagā metāla faniem, tomēr šis albums ir veidots tā, lai rezonētu ikvienas mūzikas fanu ausīm. Uzsvaru likām ne vien uz mūziku, bet  uz idejām un vārdiem, “ saka grupa.

Latvijas Rokmūzikas Asociācijas pārstāvis Jānis Bukums par grupu izsakās šādi: “Grupai “Garu Pagrabs” acis deg, kā īstiem rokenrola velniem! Dedzība ar kādu viņi muzicē neviļus mani atgriež pagātnē, kad roks mūziķiem bija ne tikai mūzika, bet visa viņu dzīve!”

Sadarbībā ar mūzikas industrijā pazīstamajiem māksliniekiem – ierakstu inženieri Kārli Šteinmani, videoklipa režisoru Nilu Vārtiņu, fotogrāfu Juri Justu un vizualizāciju autoru Emīlu Ernestu “Miko” Rodi, “Garu Pagrabs” ir sagatavojis aizraujošu piedzīvojumu pašmāju mūzikas pasaulē.

Albums “Bara Gūstā” ir pieejams visās lielākajās digitālajās mūzikas straumēšanas platformās. Tā prezentācijas koncerts notiks 25. aprīlī Latvijas 1. Rokkafejnīcā.

Latvijas Komponistu savienības festivāls “Latvijas Jaunās Mūzikas dienas. Encore” šogad notiks Rīgā no 7. līdz 11. maijam

Ar vairākiem pirmatskaņojumiem un muzikāliem pārsteigumiem šī gada maija sākumā norisināsies ikgadējais Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās Mūzikas dienas”. Festivāla ietvaros izskanēs seši koncerti, kuros tiks atskaņoti vairāk nekā trīsdesmit latviešu komponistu darbi; par festivāla vienojošo tēmu šogad ir izvēlēts Encore, kas franču valodā nozīmē vēlreiz.

Pēc skaņdarba vai koncerta publika var skandināt Encore!, pieprasot mūziķiem uzkāpt uz skatuves vēlreiz un atkārtot kādu daļu no priekšnesuma vai nospēlēt kaut ko papildus. Šāda iespēja pagarināt prieku no mūzikas klausīšanās vēl vairāk satuvina izpildītājus ar auditoriju – tas ir brīdis, kad abas puses ir priecīgas vēlreiz izbaudīt pacilātas emocijas. Šo terminu lieto arī ārpus mūzikas – saistībā ar biznesu, karjeras attīstību, un arī dzīvesveidu: tā ir iespēja neapstāties pie nospēlētā, sadzirdētā, izbaudītā, izdarītā un sasniegtā, jo katrs no mums ir pelnījis vēl.

Liela daļa mūsdienu mūzikas daudzviet Eiropā un arī Latvijā tiek atskaņota tikai vienreiz – daudzas lieliskas kompozīcijas pēc sava pirmā atskaņojuma nepiedzīvo nākamo. Lai arī šī gada Latvijas Jauno Mūzikas dienu programmā ir gaidāmi vairāk nekā desmit Latvijas un pasaules pirmatskaņojumi, ar Encore! filozofiju pasākuma rīkotāji iecerējuši aktualizēt to, ka latviešu laikmetīgā mūzika ir pelnījusi būt daudz vairāk atskaņota un sadzirdēta.

Radošais tapšanās mirklis, bezgalīgas idejas, kas neliek mieru, ziņkāre par sevi, mīlestība pret mūziku, iekšējā uguns, intriga izzināt. Tie ir tikai daži no aspektiem, kas mudina komponistus rakstīt vēl, bet izpildītājus – atkārtoti iznākt uz skatuves pie auditorijas. “Esam saviļņoti, ja klausītāji mūsu sniegumu izbauda tik ļoti, ka vēlas dzirdēt vēl. Atkārtots aicinājums uz skatuves – tas ir liels pagodinājums. Šāds notikums stiprina spēcīgo saikni ar mūsu auditoriju, iedvesmojot mūs atdot visu iespējamo katrā priekšnesumā un turpināt sniegt neaizmirstamu pieredzi arī nākamajos koncertos,” – komentē pianiste Linda Leine, kas “Trio Fabel” sastāva muzicēs vienā no festivāla koncertiem.

Festivāla programma:

7. maijā plkst. 19.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē – kamerorķestra “Sinfonia Concertante” koncerts

Programmā Alvila Altmaņa Koncerts flautai un kamerorķestrim (pirmatskaņojums, soliste Egija Sproģe), speciāli festivālam pasūtītais Annas Veismanes jaundarbs stīgu orķestrim “Versus”, Annas Fišeres darbs balsij un stīgu orķestrim “Voynich Codex” ar solisti Helēnu Sorokinu, kā arī jaunā komponista Aleksandra Avrameca jaundarbs “Iridescence 18 stīgu instrumentiem”. Pie diriģenta pults Andris Vecumnieks.

8. maijā plkst. 19.00 Latviešu biedrības Zelta zālē – komponistam Vilnim Šmīdbergam 80

Koncertā izskanēs Viļņa Šmīdberga mūzika Ilonas Meijas (flauta), Magdalēnas Gekas (vijole) un Ivetas Cālītes (klavieres) interpretācijā – Trio flautai, vijolei un klavierēm, Sonāte vijolei un klavierēm, Variācijas klavierēm solo un komponista nesen izveidotais “Raudu deju” pārlikums flautai, vijolei un klavierēm.

10. maijā plkst. 18.00 Vagonu Hallē – Helēnas Sorokinas solokoncerts

Starptautiski atzītās laikmetīgās mūzikas interpretes Helēnas Sorokinas (mecosoprāns /kontralts) solokoncertā skanēs Latvijas pirmatskaņojumi vairāku latviešu komponistu mūzikai, kas komponēta speciāli Helēnai – tās autori ir Jānis Petraškevičs, Gundega Šmite, Santa Ratniece, Andris Dzenītis un Dace Aperāne. Pasaules pirmatskaņojumus piedzīvos Ernesta Valta Circeņa un Asjas Ahmetžanovas jaundarbi.

11. maijā Lielajā Ģildē – trīs koncerti

1. koncertā plkst. 16.00 uzstāsies pianists Roberts Fleics. Vairākus gadus Latvijā dzīvojošais amerikāņu pianists Roberts Fleics ir iniciējis daudzu latviešu komponistu skaņdarbu tapšanu. Viņa solokoncertā dzirdēsim divus jaundarbus, kuru autori ir Linda Leimane un Ernests Valts Circenis, kā arī jau iepriekš sacerētus Krista Auznieka, Jāņa Petraškeviča un Rutas Paideres skaņdarbus. Programmā arī par latviešu mūzikas klasiku kļuvusī Pētera Vaska fantāzija “Izdegušās zemes ainavas”.

2. koncertā plkst. 17.00 uzstāsies Trio Fabel. Šī starptautiski atzīto kamermūziķu grupa – Anna Gāgane (klarnete), Kristaps Bergs (čells) un Linda Leine (klavieres) pēdējos gados ir sadarbojusies ar vairākiem latviešu komponistiem – koncertā dzirdēsim Oskara Herliņa, Georga Pelēča, Krista Auznieka darbus, kā arī piedzīvosim Andra Dzenīša “Geography of Rain” un jaunās komponistes Žanetes Spirkas skaņdarba ”Dubultlīnijas”pirmatskaņojumus.

3. koncertā plkst. 19.00 uzstāsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” Normunda Šnē vadībā. Koncertā skanēs trīs jaundarbi lielam ansamblim, kurus gatavo Edgars Mākens, Santa Bušs un Armands Skuķis. Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Šveicē dzīvojošās latviešu komponistes Asjas Ahmetžanovas “Apres le chant”, kas prestižajā Unesco Rostrum kompozīciju konkursā iekļuva ieteikto darbu desmitniekā. Visbeidzot, koncerts un festivāls izskanēs ar Ilonas Breģes 3. Koncerta klavierēm un orķestrim pirmatskaņojumu – pie klavierēm Vestards Šimkus.

Latvijas Jauno Mūzikas dienu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome un Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Koncertu biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā; pieejami arī vairāku koncertu vai visa festivāla abonementi: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/4246

“Dzelzs vilks” izdod singlu “Vēls pavasars” un mākslīgā intelekta video

Grupa “Dzelzs vilks” izdod singlu “Vēls pavasars” līdz ar teksta video, kura radīšanā pirmoreiz grupas vēsturē izmantots mākslīgais intelekts, kas iedzīvina neparastu fantāziju par dzelzs vilku.  

Dziesma “Vēls pavasars” ir noslēdzošais singls no “Dzelzs vilks” jaunākā studijas albuma “Jauni”. “Vēls pavasars” ir albuma “Jauni” visilgāk tapusī dziesma,” atklāj dziesmas mūzikas un vārdu autors Juris Kaukulis. “Četru gaidu laikā tai ierakstītas vismaz deviņas versijas kopā ar dažādiem producentiem. Piemēram, Dzelzs vilka Vislatvijas koncerttūres klausītāji uzgavilēja dziesmas akustiskajai versijai.  Pie pašreizējās “Vēls pavasars” albuma versijas, tapušas kopā ar studijas producentu Gati Zaķi, nonācām karstās diskusijās un ilgās pārdomās, tāpēc tagad šķiet, ka tajā uzkrātā aptverošā enerģija ir piemērota, lai noslēgtu “Jauni” dziesmu ciklu,” piebilst mūziķis. “Man “Vēls pavasars” ir dziesma par pasauli, kurā kaut kad vienmēr pienāk pavasaris, bet ziemas atskaņas nav līdz galam izdzēšamas,” tā Juris Kaukulis.

Pirmoreiz video veidošanā grupa piekrita izmēģināt mākslīgā intelekta neizsmeļamos resursus, ko iedarbina cilvēka iztēle. Dziesmas teksta video veidojusi radošā apvienība “AR”, lietojot mākslīgā intelekta aplikācijas, lai radītu savu stāstu. “Video ir fantāzija par šā brīža pasaules izjūtu, kas pielīdzināma apokalipses cīniņiem, reizē esot cerību pilns,” video raksturo tā veidotāji.

“Dzelzs vilks” albums “Jauni”, iznāca 2022. gada nogalē. “Jauni” pašlaik ir iznācis CD un skaņuplates versijās, kā arī klausāms lielākajās straumēšanas vietnēs, kur albumam ir jau vairāk nekā miljons klausījumu. Albums “Jauni” ticis nominēts balvai “Zelta mikrofons”, tā singli “Tās vēl nav beigas”, “Glāzes”, “Tu negaidīji rītu”, “Ir” vairākkārtīgi bijuši starp raidstaciju spēlētākajām dziesmām.