Kora mūzikas tradīcijas un džeza brīvība – Līga Kupča izdod skaņdarbu “Mūžība”

Latviešu dziedātāja Līga Kupča izdod dziesmu “Mūžība”, kas ir pieteikums 2026. gada pavasarī gaidāmajam debijas albumam “Dziesmai šodien liela diena”. Skaņdarbs radies, balstoties uz komponista Pētera Plakida un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa kora dziesmas motīviem.

Albums apvienos džeza mūzikas elementus ar latviešu kora mūzikas citātiem, dziļi personīgā stāstā atspoguļojot mūziķes pirmo muzikālo apzināšanos – kora nozīmi ģimenē, disciplīnu, ko devuši agrie mēģinājumi, un piederību kaut kam lielākam par sevi pašu – piedaloties Vispārējos Dziesmu un deju svētkos.

“Es vēlos, lai šis albums godina latviešu mūzikas un kultūras vēsturi, pārdomājot to šodienas perspektīvā. Dziesma “Mūžība” nav izņēmums – tā balstās Pētera Plakida un Jāņa Jaunsudrabiņa kora dziesmas citātos, kas vēstī par dabā iekārtotu laika ritējumu un nepārtrauktu turpinājumu, kam ir jāuzticas un jāļaujas,” stāsta dziedātāja.

Studijas ierakstā, kas tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, piedalījušies atzīti Latvijas džeza mūziķi: ģitārists Matīss Čudars, pianists Matīss Žilinskis, basģitārists Pēteris Liepiņš un bundzinieks Jurģis Lipskis. Skaņas apstrādi veikuši Krišs Veismanis un Pauls Dāvis Megi, savukārt producēšanas procesā iesaistījusies Santa Šillere.

Skaņdarbs klātienē būs dzirdams jau 29. novembrī, plkst. 16.00, Jelgavas pilī notiekošajā Sieviešu kora “Liepa” un vīru kora “Ozols” jubilejas koncertā.

Līga Kupča ir latviešu džeza dziedātāja ar saknēm latviešu akadēmiskās mūzikas žanrā. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, mācību ietvaros arī pavadot laiku apmaiņas programmā Londonā pie Liselottes Ostblomas. Uzstājusies džeza festivālos Voicingers on Tour un Saulkrasti Jazz un piedalījusies vairākās muzikālajās izrādēs. Iedvesmu guvusi no tādiem džeza mūziķiem kā Brad Mehldau, Matthew Stevens, Michael League.

 Nansija Garkalne debitē mūzikā zem skatuves vārda TIKASHA SAKAMA

Latvijas mūzikā debitē TIKASHA SAKAMA ar smeldzīgu dziesmu “#010126 CODA”. Zem šī skatuves vārda slēpjas spilgtā personība Nansija Garkalne – digitālā satura veidotāja, aktrise un pasākumu un TV raidījumu vadītāja. 

2024. gadā Nansija ieguva pirmo vietu TV raidījumā “Balss maskā”, kur plašākai publikai pirmo reizi atklāja savu muzikālo talantu. “Visu dzīvi esmu klusībā dziedājusi, bet vienmēr aiz aizslēgtām durvīm, rūpīgi vaktējot, lai neviens mani nedzird,” atzīst Nansija. “Ja man lielā mērā nav kauns darīt neko, tad dziedāšana gan vienmēr bijusi tabu tēma. Ilgi to slēpu, sargāju un baidījos atrādīt.” Caur šovu “Balss maskā” Nansija atguvusi ticību savām muzikālajām spējām: “Uzvara un apkārtējo cilvēku atbalsts mani iedrošināja un deva motivāciju pabeigt savu pirmo dziesmu un uzsākt jaunu paragrāfu savā karjerā.” 

Dziesmu “#010126 CODA” Nansija sākusi rakstīt pirms pieciem gadiem, esot savas dzīves zemākajā punktā. “Dziesma ir kā iekšējo sāpju skanējums – tā ir par tām mentālajām ēnām, kas žņaudz un atsvešina,” stāsta Nansija. “Tā ir par eksistenciāliem klejojumiem laikā, kad sabiedrības stereotipi par laimīgu dzīvi liek apšaubīt paša patieso būtību. Skriešana pakaļ utopiskai realitātei ir kā mirgojoša ilūzija, kas sola glābiņu, bet aizved pašiznīcībā. Tā ir to sajūtu pieņemšana, ko bieži slēpjam – vājums, nogurums, tukšums. Nogurums no maskām, kas krīt, atsedzot trauslumu. Nogurums no nepārtrauktās skrējiena ilūzijas, no centieniem sasniegt kaut ko, kam reizēm pat nav vārda. Dziesma kā kritiens un kā augšāmcelšanās. Kā destrukcijas pieskāriens, kas galu galā ved tuvāk sev. Un tā mēs cīnāmies no jauna. Paši ar sevi. Un atkal no jauna… no jauna…” 

“#010126 CODA” ir izraudzīta kā viena no 24 dziesmām, kas cīnīsies par ceļazīmi uz starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu. 

Dziesma pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās – https://found.ee/tikashasakama-coda 

Dziesmu papildina režisores Tīnas Zariņas veidots video klips. “Mūsu sadarbība ar Nansiju izrādījās liktenīga – mūzikas video klipa tapšanas laikā satikāmies brīdī, kad pārdzīvoju ļoti smagu dzīves posmu,” atklāj Tīna. “Arī pati dziesma runā par iekšējām sāpēm, nomācošām emocijām un sajūtu, ka esi atsvešinājies no sevis. Mūsu mērķis bija skatītājam nodot tieši šo smeldzi.” 

Video klipā komanda izvēlējusies strādāt ar simboliem, kas ataino sevis šķelšanos. Tajā redzama Nansija un viņas tumšās dubultnieces, kuras viņu soda, pazemo un neatstāj mierā. Tīna stāsta, ka vēlējusies parādīt, cik sarežģīti ir tikt galā pašam ar sevi, kad dzīve iegrūž tumsā, cik svešas reizēm šķiet paša destruktīvās domas un cik grūti patiesībā ir aizbēgt pašam no sevis. Viņa atzīst, ka, neskatoties uz dziesmas un videoklipa tumšo noskaņu, pats filmēšanas un pēcapstrādes process bija pārsteidzoši gaišs un pozitīvs. Filmēšanas komandā tika iesaistīti cilvēki, kuri Nansijai ir patiesi tuvi. “Darba gaitā kļuva skaidri redzams, cik daudz mīlestības un atbalsta šie cilvēki ieliek Nansijas mākslā – tā ir retā iespēja novērot tik sirsnīgu un patiesu kopību mūzikas video ražošanas procesā,” turpina Tīna. 

Video klips un dziesma savu pirmizrādi piedzīvoja īpašā prezentācijas pasākumā 21. novembrī VEF Kamerzālē “Spīdola”. Pasākums pulcēja gan Nansijas tuvākos cilvēkus, gan sabiedrībā zināmas personas. 

Nansija Garkalne ir vadījusi tādus raidījumus kā “Pielaiko Profesiju”, “Virtuve Bez Kāposta”, “Runa:jam”, piedalījusies valsts mēroga šovā “Balss maskā”, kur arī triumfēja, kā arī ņēmusi dalību izaicinošā dokumentālajā piedzīvojumu seriālā “Ekvadora pa ekvatoru”, kur sevi pierādīja kā īstu nepadošanās talismanu. 

KALME izdod dziesmu ar dzejnieka Knuta Skujenieka vārdiem

Latviešu indī-folka grupa KALME publicējusi dziesmu ar dzejnieka Knuta Skujenieka vārdiem “Kā man ar tevi”. Dziesma pieejama visās populārākajās straumēšanas platformās.

Grupa KALME ir sieviešu vokālais trio, kurā satikušās mūziķes Monta Kurme, Inese Bērziņa un Paula Pētersone. Dziesmas tapšanā piedalījušies kontrabasists Toms Valmiers un ģitārists Miķelis Vanags. Skaņdarbu miksējis Edvards Broders, masterējis Andis Ansons.

Dziesma tapusi radošajā nometnē un vēsta par atvešinātību starp diviem cilvēkiem. Knuta Skujenieka dzeja dzīvo pāri laikam, spoguļojot arī sabiedrību šodien – nespēju sarunāties, bailes tikt pārprastiem un aizvien dziļāku plaisu starp cilvēkiem, kuriem vajadzētu būt sabiedrotajiem.

“Man šķiet, ka dziesmas vārdi uzrunās daudzus, jo cilvēku attiecības ir tik trauslas un sarežģītas. Knuts Skujenieks ir godīgi un atklāti aprakstījis šo it kā neaprakstāmo sajūtu, brīdi, kad nevari saprast, kā ar kādu pastāvēt līdzās. Kā runāt, kā klusēt, kā tālāk būt. Dziesma ir godīga, atklāta, un tieši šis emocijas mēs vēlamies nodot arī savā mūzikā,” norāda grupas dalībniece, mūziķe Paula Pētersone.

KALME radās 2024 gadā, publicējot pirmo singlu “She”. Grupas mūzikā smalkas un dvēseliskas harmonijas savijas ar raupjām un patiesām emocijām. “Kā man ar tevi” ir grupas otrais singls. Šobrīd KALME strādā pie jauna oriģinālmateriāla latviešu un angļu valodā.

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” uzsāk dalību “Mūzikas industrijas noturības attīstības programmā”

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros ar 1. novembri oficiāli uzsāk dalību “Mūzikas industrijas noturības attīstības programmā” (“Music Industry Resilience Acceleration Programme”, turpmāk tekstā MI-RAP).  Šī trīs gadus ilgā projekta mērķis ir uzlabot reģiona mūzikas sektora noturību un attīstību.

Darbaspēka trūkums, digitalizācija un klimata pārmaiņas ir trīs galvenie jautājumi, kas rada būtiskas problēmas globālajai mūzikas industrijai. MI-RAP projektā tiks izstrādāti rīki un metodoloģijas, lai risinātu šīs problēmas ilgtspējīgā pārrobežu veidā. Šim nolūkam ir sapulcējušies deviņi projekta partneri no astoņām valstīm Baltijas jūras reģionā: Norvēģija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Vācija, kas ir šī projekta vadītājs.

MI-RAP partneri pārstāv mūzikas tirgus dažādās attīstības stadijās, sākot no vēsturiski stipriem tīkliem Ziemeļvalstīs, līdz jaunākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Baltijas reģionā. Dalība MI-RAP programmā ilgtermiņā stiprinās sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu starpā un veicinās mūzikas industrijas ekonomisko izaugsmi.

Projekta kopējais apjoms ir 2,6 miljoni eiro, to līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” dalību programmā atbalsta “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” – LaIPA.

Agnese Cimuška-Rekke, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore: “Šajā ērā, kurā nemitīgi notiek straujas izmaiņas, mūsu nozarei ir būtiski kopīgi izstrādāt un īstenot risinājumus starptautiskā līmenī. MI-RAP projekts palīdzēs visiem dalībniekiem Baltijas jūras reģionā stiprināt savas pilsētas un valsts mūzikas industrijas ekosistēmu, kā arī stiprināt starptautisko sadarbību šajā jomā.”

Līva Pētersone-Kļaviņa, MI-RAP programmas projektu vadītāja: “Pārrobežu programmas MI-RAP sadarbības ietvaros mēs varam ne tikai mācīties viens no otra, bet arī kopīgi izstrādāt spēcīgākas un ilgtspējīgākas stratēģijas mūzikas nozarei. Mūs vieno kopīgs redzējums – Baltijas jūras reģions kā spilgts noturības un inovācijas paraugs mūzikas nozarē.”

DIONA izdod albumu “Mākoņos” – par dzīvi starp debesīm un zemi

Dziedātāja un dziesmu autore DIONA izdod savu otro studijas albumu “Mākoņos”, kas ir līdz šim emocionāli atklātākais darbs viņas radošajā ceļā. Tajā DIONA ielūkojas dziļākajos zemapziņas slāņos, meklējot atbildes uz jautājumu – kā būt šajā pasaulē un tajā pašā laikā nepazaudēt sevi “mākoņos”.

“Šis albums man ir kā saruna pašai ar sevi – par dzīvi, par nāvi un par laiku starp tiem,” atklāj DIONA, “par to, cik trausla ir robeža starp zemi un debesīm, un cik svarīgi ir dzīvot tagad, negaidot īstos brīžus.”

Albums “Mākoņos” apvieno gan jau iepriekš dzirdētas dziesmas, gan arī pilnīgi jaunas kompozīcijas, kurās atklājas dziedātājas muzikālais briedums, iekšējā brīvība un vēlme runāt par būtisko. DIONA albuma interlūdijā saka: “Sapņot ir skaisti, bet vēl skaistāk ir redzēt, kā sapņi materializējas, tāpēc es skrienu, lai piepildītu laiku, pirms aizveras priekškars.”

Albuma iznākšanu papildina divdaļīgs videoklips, kas veidots kā simboliska īsfilma, kuras katrā no tās daļām skan pa vienai līdz šim vēl nedzirdētai DIONAS dziesmai – “Man sāp” un tituldziesma “Mākoņos”. Videoklips ir kā vizuāls ceļš cauri ievainojamībai un dziedināšanai, kā robeža starp dzīves svinēšanu un sevis pazaudēšanu, starp sabrukumu un atgūšanu, tajā katrs kadrs kļūst par metaforu cilvēka iekšējai cīņai un atgriešanās spēkam. Rezultāts ir kinematogrāfisks, emocionāli dziļš un simboliem bagāts darbs, kas skatītāju ievelk pasaulē, kur sāpes satiekas ar gaismu, atklājot jaunu DIONAS sevis dimensiju – starp gaismu un ēnu, starp spēku un maigumu.

Vēl viens nozīmīgs pavērsiens DIONAS radošajā ceļā ir viņas jaunā dzīvā sastāva grupa, kurā muzicē tikai sievietes. “Šī grupa simbolizē manas mūzikas atdzimšanu, tā ir kopības sajūta, brīvība un ticība sievišķajam spēkam. Mēs kopā atgādinām sev un klausītājiem, ka sieviete savā patiesībā ir neapturama, kad viņa tic sev un saviem sapņiem,” tā stāsta DIONA. Albums “Mākoņos” ir kā atgādinājums, ka ir jāskrien, jāmīl un jāpiepilda sapņi, kamēr vēl esam dzīvi, jo brīdī, kad aizveras priekškars, paliek tikai tas, ko esam piedzīvojuši pa īstam un no sirds.

DIONA ir latviešu popmūzikas dziedātāja un dziesmu autore, kuras dziesmu skanējumu raksturo dejisks ritms un smeldzīga, emocionāla lirika. Dziedātāja klausītājus pirmos reizi uzrunāja 2020. gadā, kad  izdeva savu pirmo dziesmu. Plašāku atpazīstamību DIONA guvusi TV šovā “X Faktors” (2021), kurā ieguva 4. vietu. Pēc džeza vokāla studiju absolvēšanas 2022. gadā DIONA piedalījās arī Lietuvas muzikālo talantu šovā “The Voice”. Dziedātāja turpina savu muzikālo karjeru un līdz šim jau izdevusi vairāk nekā 20 oriģināldziesmu, kā arī mini albumu “Marionete” (2023). DIONAS mūziku raksturo dziļi emocionāli stāsti par attiecībām, brīvību un pašrefleksiju, kas rezonē ar ikvienu klausītāju.

 

Evija Sloka pērk māju un kopīgā dziesmā ar Normundu Rutuli atklāj jaunu gadalaiku

Piektdien, 8. martā, ar jaunu dziesmu “Kāds ir gadalaiks” klajā nākuši un duetā apvienojušies dziedātāji Normunds Rutulis un Evija Sloka. Singls ir īpašs kaut tādēļ vien, ka daļēji tas ierakstīts Latvijā, bet daļēji – Amerikā, kur dzīvo Evija.

Singla pavasarīgi pozitīvā noskaņa jūtama jau tā pirmajās notīs – enerģiju uzlādējoša dziesma, kas liks ne vien pasmaidīt, bet arī aizdomāties par to, ka patiesībā viss vēl ir priekšā, un viss, kas notiek, tas plūst un mainās, galu galā vedot uz labāko iespējamo rezultātu.

Sloka jau vairākus gadus dzīvo Amerikā, taču nebūt nav pazaudējusi saikni ar savu dzimteni – Latviju. Neraugoties uz to, ka dziedātājas dzīvē šobrīd netrūkst darbu un pienākumu, viņa ir ārkārtīgi pacilāta, ka tieši viņa uzrunāta šai sadarbībai. “Man no pagājušā gada līdz pat šim mirklim visa dzīve un ikdiena ir vienā skriešanā. Plānoju kāzas, iegādājāmies māju, pārvākšanās procesā uzņemot viesos māsu ar ģimeni, un, protams, vēl pilna laika darbs un citi projekti, tolaik teju paspējām Ziemassvētkus un Jauno gadu nosvinēt. Arī šo dziesmu piedāvāja iedziedāt pa vidu visam šim trakumam, bet es uzreiz piekritu, jo man vienmēr prieks sadarboties ar Normundu Rutuli, ar kuru daudzkārt kopā esam uzstājušies un sadarbojušies, bet dziesmu kopā vēl nekad nebijām iedziedājuši. Prieks, ka tā iznāks, sākoties skaistajam pavasarim. Pirmo reizi to izdzirdot, tieši nodomāju, ka šai dziesmai ir ļoti pavasarīga skaņa. Ceru, ka arī klausītājiem tā dos pozitīvu enerģiju,” saka Sloka.

“Ir daudz dzīvespriecīgāk, ja gadalaiku var piedzīvot neatkarīgi no laika perioda, jebkurā brīdī. Un tā ir mīlestība. Mīlestība uz mūziku, ģimeni, apkārtējiem ļaudīm un savu zemi. Tieši tik plašu mīlestības spektru sajutu, ieskaņojot šo Lotara Lodziņa, Artūra Palkeviča, Jāņa Kalves un Ingara Viļuma dziesmu ar Oskara Deigeļa vārdiem. Arī pats pieliku dažas melodiskas idejas un sajūtas. Lai gan ar abiem autoriem man ir cieša sadarbība arī citos muzikālos projektos, jauna pieredze iegūta duetā ar Eviju Sloku un manu senu paziņu, ar kuru deviņdesmito gadu vidū pat muzicējām vienā grupā. Tas ir producents un basģitārists Ingars Viļums, kura muzikālais pienesums šai dziesmai devis papildus spēku. Piemērotākās formas un skaņas mežģīnes pievienojuši Jānis Kalve un Lotars Lodziņš. Viena varen’ sakarīga komanda! Kāds būs rezultāts, par to lems klausītājs. Bet mēs vēlam, lai šī dziesma ielīksmo katru ne tikai svētkos, jo gadalaiks “Mīlestība” nekad nebeigsies,” atklāj Rutulis.

Kultūrtelpā “M/Darbnīca” martā starptautisks un inovatīvs pašu džezs

Kultūrtelpā “M/Darbnīca” martā norisināsies stilistiski dažādi starptautiski un arī inovatīvi pašmāju džeza vakari. Īpašs notikums būs jau 1. martā, kad tur uzstāsies Lietuvas, Polijas un Somijas mūziķu kopprojekts “Collaborative Jazz Septet”.

“Collaborative Jazz Septet” ir Lietuvā bāzēts kolektīvs, kas specializējies autentiskā džezā un iedvesmojies no bībopa un hārdbopa. Grupas sastāvā ietilpst trompetists Mindaugas Vadoklis, alta saksofonists Karolis Šarkus, tenora saksofonists Donatas Petreikis, trombonists Jievaras Jasinskis, pianists Tuomass Korhonens, kontrabasists Mariušs Prašņevskis un bundzinieks Augustas Baronas. Koncertā Rīgā tiks prezentēts jau trešais “Collaborative Jazz Septet” albums “Man of Culture”. Grupas debijas albums tika izdots 2020. gada nogalē, bet 2022. gadā nāca klajā vinila albums un arī videoklipu sērija “That Groove”.

Lietuviešu džezu “M/Darbnīcā” varēs dzirdēt arī 6. martā, kad tur uzstāsies trompetists Dominikas Višņauskas un baritona saksofonists Dovidas Stalmokas, piedāvājot ASV rietumkrasta džeza nemirstīgās melodijas un aizraujošo ritmiku. To lietuviešu duetam nodrošinās mūsu pašu kontrabasists Edvīns Ozols un bundzinieks Artis Orubs.

9. martā uz Rīgu atlidos franču “Butterflies Trio”, kurā muzicē tenora saksofonists Frederiks Borī, kontrabasists Klements Daldoso un bundzinieks Stefans Adsuārs. Grupas hipnotiskais skanējums aizved klausītājus emocionālā ceļojumā, kurā mūziķi sasniedz augstu skanējuma dinamiku un rada aizraujošus ritma savienojumus. Savukārt 13. martā Rīgas publikai būs iespēja no jauna iepazīt kipriešu pianistu Kristosu Jerolatsiti, kurš kopā ar mūsu mūziķiem – saksofonistu Tomu Rudzinski, kontrabasistu Tomu Poišu un bundzinieku Kasparu Kurdeko pētīs mūžam mainīgo, paša radīto muzikālo ainavu, sapludinot dažādus džeza žanrus.

Neparasts eksperimentālais vakars “M/Darbnīcas” apmeklētājus sagaida 16. martā, kad tur uzstāsies lielisks pašmāju mūziķu kvartets – vokāliste Elīna Silova, modulāro sintezatoru pārzinātāja Evija Vēbere, saksofonists Kārlis Auziņš un bundzinieks Rinalds Maksimovs. Visus vieno mīlestība uz brīvu improvizāciju un nepieradinātu skaņu pasauli. Arī šis koncerts būs kā ļaušanās mirkļu impulsiem. Sagaidāms minimālisms, abstrakta deju mūzika, daudzšķautņaini ritmi, askētiski dvēseliskas melodijas un neierastas skaņas no elektroniskajiem un akustiskajiem instrumentiem.

Ar jaunām vēsmām pašmāju mūzikā varēs iepazīties arī 20. martā, kad “M/Darbnīcā” uzstāsies “Third Stream Quartet” jeb “TSQ” – nesen dibināts džeza kvartets, kurā muzicē vibrofonists Ēriks Miezis, kontrabasists Andris Grunte, lietuviešu ģitārists Pranas Kentra un klarnetists Indriķis Veitners. Ansambļa fokuss ir uz cool jazz un third stream stilistiku, iztiekot bez sitaminstrumentiem un panākot izteiktu kameransambļa skanējumu. Programmā iekļauti gan Indriķa Veitnera un Ērika Mieža oriģinālskaņdarbi, gan dažādi jau zināmu džeza tēmu aranžējumi. Martā kvartetam ieplānots arī plates ieraksts izdevniecībā “Jersika Records”.

Visbeidzot 27. martā kultūrtelpā “M/Darbnīca” uzstāsies ļoti pieredzējis pašmāju kvartets, kurā satikušies trombonists Lauris Amantovs, pianists Viktors Ritovs, kontrabasists Andris Grunte un bundzinieks Artis Orubs. Repertuārā būs gan tradicionālas džeza tēmas, gan pašu kvarteta dalībnieku veidoti mūsdienu pophitu aranžējumi, kā arī jazzrock un fusion stila kompozīcijas. Jaunajai koncertprogrammai dots nosaukums “Veltījums J. J. Johnson un Kay Winding”.

Kultūrtelpa “M/Darbnīca” atrodas fon Stricka villas kvartālā Aristīda Briāna ielā 9 un tajā darbojas arī izstāžu zāle “M/Gallery”. Biļetes uz pasākumiem nopērkamas kultūrtelpas mājas lapā mdarbnica.lv, kā arī pie ieejas.

Biļetes: https://www.mdarbnica.lv/tickets
Kultūrtelpas “M/Darbnīca” mājas lapa: https://www.mdarbnica.lv/

 

“Instrumenti” ar jaunu Ziemassvētku albumu novēl “Priecīgus”

Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem grupa “Instrumenti” klausītājiem kā pārsteigumu dāvina albumu “Priecīgus”.

Albumā “Priecīgus” iekļautas desmit gan labi zināmu un klasisku Ziemassvētku skaņdarbu versijas, gan arī pavisam jaunas un īpaši šim ierakstam tapušas dziesmas – vienu no tām – “Vēl labāk” – “Instrumenti” kā īpašie viesi pirmatskaņoja šova “X Faktors” finālā.

Stāsta Jānis Šipkēvics: “Ideja par Ziemassvētku laika mūzikas radīšanu vienmēr likusi mūsu sirdīm iepukstēties straujāk. Par šādu albumu esam runājuši jau gadiem, taču šoruden vienā pelēcīgā dienā studijā nolēmām – ir laiks! Jo pašiem gribas, lai būtu jaunas skaņas, kas pavadītu svētku rituālus – no dvēseliskiem un garīgiem līdz pavisam vienkāršiem un mājīgiem – eglītes izpušķošanu, dāvanu saiņošanu, vienkārši būšanu ar mīļajiem.”

No šodienas “Priecīgus” pieejams iecīnītākajās straumēšanas platformās. Albuma vāka dizaina autors ir mākslinieks Reinis Pētersons. “Vēl labāk” teksta video autore ir Madara Dzintara.

Izdevniecības Amber Muse 19. gadadienas pasākumā uzstāsies Londonas kvīr-mākslinieks Josh Caffé Iesūtne

17. novembrī telpā “Laska V21” notiks pasākums, veltīts Rīgas mūzikas izdevniecības Amber Muse 19. gadadienai. Tajā ar dīdžeju setu uzstāsies kompānijas dibinātāji Bogdans Tarans un Makss Lomovs zem pseidonīma Queer on Acid, kā arī divi pašmāju dueti mOZ & Herren Ivo un Jazzy Marky & Nick Ustinov. Par vakara galveno viesi kļūs mūziķis, kvīr-izpildītājs un dīdžejs Džošs Kaffe (Josh Caffé), Londonas kluba Fabric rezidents.

Vairāk par desmit gadiem Džošs Kaffe piedalās Londonas house un techno kontinuumā un par šo laiku viņa ietekme dīdžeja, dziedātāja, dziesmu autora, producenta un aktīvista lomās ir jūtama visur, sākot no Berlīnes kluba Panorama Bar un ballītēm Adonis un beidzot ar viņa rezidenci Londonas klubā Fabric.

Svētdienu naktis ar nosaukumu Love Child, kuras tika uzsāktas kopā ar Fabric rezidentu Džeikobu Hesliju, ar laiku pārvērtās par ierakstu kompāniju. Pēdējos gados Kaffe kā mākslinieks tiek atpazīts un cienīts vēl vairāk, pateicoties sadarbībai ar starptautiskām deju mūzikas un modes ikonām, piemēram, Honey Dijon, un ierakstu publicēšanai izdevniecībā Gigolo Records.

Džošs Kaffe laida klajā savu debijas albumu 2023. gada septembrī – “Poppa Zesque” tika izlaists Erola Alkana vadīta Phantasy Sound izdevniecībā, un to atzinīgi novērtēja gan mūzikas prese (RA, Crack Magazine), gan viņa kolēģi. Pirmie singli “According To Jacqueline” un “Do You Wanna Take Me Home?” (ar Steffi & Virginia remiksiem) precīzi atspoguļo mākslinieka brīvības un jutekliskuma nostāju. Vairākus albuma skaņdarbus producēja Paranoid London dalībnieks Quinn Whalley, jo Kaffe ir viens no šī acid house projekta frontmeniem. Kaffe mūzikā apvienojas harizma, neprāts un iedvesma no klasiskā Čikāgas hausa, britu acid kultūras, 2000. gadu repa un mākslinieka varoņiem – Prinsa un Greisas Džounsas.

Regulāri uzstājoties NTS un Threads Radio kanālos, ierakstot miksus Honey Soundsystem, Beats In Space, Naïve, Mixmag un Love International, kā arī pateicoties vokālām uzstāšanām tādos klubos kā Panorama Bar un Boiler Room, Džošs kļuva pazīstams ar savām andergraunda vēsmām itin visur, kur sanācis kāpt uz skatuves. Viņa priekšnesumi gan kvīru, gan plašākā deju mūzikas sabiedrībā, joprojām iedvesmo citus radikālai brīvībai.

Amber Muse ir ierakstu kompānija, kas rīko ballītes, festivālus un producē iknedēļas elektroniskās mūzikas raidījumus sabiedriskajos kanālos Radio NABA Latvijā un Raadio 2 Igaunijā. Kompānijas kontā ir vairāk nekā 50 mūzikas izdevumu, vairāk nekā simts dažāda lieluma pasākumu ar Rīgā aicinātām starptautiskā mēroga elektroniskās mūzikas zvaigznēm, tostarp Pablo Bozzi, Phase Fatale, KiNK, Robert Owens, Funk D’Void un citiem.

Amber Muse 19. gadadienas svinības sāksies plkst. 22:00 ar īpašu Bogdana Tarana vinila sesiju “Laska V21” (Vagonu ielā 21) bāra telpās. Divu stundu laikā viņš atskaņos un nokomentēs vairākas klasiskās elektroniskās mūzikas skaņuplates no savas kolekcijas. Pusnaktī tiks atklāta kluba deju grīda, kurā uzstāsies Josh Caffé, Queer on Acid, mOZ & Herren Ivo un Jazzy Marky & Nick Ustinov. Biļetes uz ballīti var iegādāties iepriekšpārdošanā pie https://ra.co/events/1798735.

Dziedātāja un dziesmu autore Aleksa Valtere jaunajā dziesmā izaicina pati sevi

Šī gada maijā deviņpasmitgadīgā Aleksa Valtere sevi pieteica ar pirmo dziesmu, pašas sarakstīto un izpildīto “Kur es tevi varu atrast”. Šodien jaunā māksliniece publicē vēl vienu pašas sarakstīto dziesmu “Pie tevis ir labāk”. Dziesmu izdod “Izdevniecība MicRec” un studijā to producējis Gints Stankevičs.

Aleksa: “Rakstot dziesmu, domāju par to, ka mēs vienmēr kaut ko vēlamies. Kaut ko jaunu mīlestībā, kaut ko neizdzīvotu. Bet, kad mēs to beidzot iegūstam, dažreiz tas šķiet ne tāds, kā cerēts. Dažreiz sapņi nesakrīt ar realitāti.

Dziesmu sarakstīju spēlējot ukueli, bet studijā strādājot, bija interesanti dzirdēt, kā dziesma pārtapa stilā, kurš man līdz šim bijis svešs. Bet es sev vaicāju – kurš teicis, ka tā nevar šādi izklausīties? Dažreiz ir jāriskē un jāizkāpj no savas komfortu zonas, jo tā var daudz ko iemācīties. Arī video filmēšanas apstākļi bija mazliet ekstrēmi. Man bija ļoti auksti, bet es izturēju šo kārtējo izaicinājumu!”

Dziesma video veidojis producents Kaspars Kambars un tas pieejams “MicrecMusic” video kanālā vietnē “YouTube”.

Aleksa dzimusi Tukumā, bet bērnību pavadījusi emigrācijā Anglijā un tagad ir atgriezusies dzimtenē, lai mācītos un pilnveidotu sevi mūzikā.

Dziedātājas pirmā oficiāli izdotā dziesma “Kur es tevi varu atrast” atrodama starp šī brīža dziesmu aptaujas “Muzikālā banka” dziesmām un ir saņēmusi labas atsauksmes no Latvijas mūzikas profesionāļiem.

Dziesma pieejama mūzikas straumēšanas un lejupielādes portālos: https://orcd.co/pietevisirlabak