Izdevniecība «plate» sadarbībā ar «Baltic Records Group» un «Rīgas Skaņu ierakstu studiju» sagatavojusi jaunu pārizdevumu Raimonda Paula pirmo dziesmu programmām. Raimonda Paula pirmās dziesmas savulaik radīja īstu vētru — latviešu estrādes mūzikā nekas līdzīgs vēl nebija pieredzēts. No vienas puses, tās bija tās pašas, plašam auditorijas lokam viegli uztveramās dziesmiņas, no otras — jauna kvalitāte it visā. Melodiskums, atklāti romantiskie un patiesie Alfreda Krūkļa dziesmu teksti, minimālistiskais izpildītāju sastāvs, aranžējumi un ieraksta kvalitāte. Šajā ierakstā ir viss, lai no ierastās vieglās fona mūzikas kļūtu par tādu, kas savu klausītāju uzrunā personiskāk un tuvāk. Šīs dziesmas šodien uzskatāmas par klasiskām vērtībām un iekļautas «Latvijas kultūras kanonā».
Kā solisti te mirdz Margarita Vilcāne («Cik labi, ja tu blakus man», «Maza, maza istabiņa»), Ojārs Grinbergs («Tev, mana labā», «Dziesma nenosalst», «Kur tu esi», «Mežrozīte», «Sens ir tas stāsts», «Trīs gadiņus es audzēju»), Zdzislavs Romanovskis («Vecā jūrnieka stāsts», «Baltijas jūrai», «Zēns paņēma līgaviņu») un spoži debitē tolaik 22 gadus jaunā Nora Bumbiere («Kāpēc?», «Atvadas vasarai»). Šajās programmās plašāka auditorija iepazīstas ar M.Vilcānes un O.Grinberga duetu («Nepārmet man», «Vectētiņš un vecmāmiņa», «Zilie lini», «Ko es teicu, tas notika»), kā arī vienīgo N.Bumbieres un O.Grinberga duetu («Papu, saki mammai pats»). Rīgas Estrādes orķestra (REO) sieviešu vokālais ansamblis dzirdams gan pavadošā lomā («Dziesma nenosalst», «Sens ir tas stāsts», «Zēns paņēma līgaviņu»), gan solista lomā («Ar tevi vien», «Cīruli, cīruli»). Lielāko daļu skaņdarbu pavadījumu izpilda REO mūziķi ar pašu autoru pie klavierēm. Ieskanās arī stīgu grupa Ringolda Ores vadībā («Cik labi, ja tu blakus man»). Vienīgo instrumentālo skaņdarbu izpilda ansamblis «Eolika» (melodija no k/f «235 miljoni seju»).
Pārizdevumā iekļautie ieraksti tapuši Rīgas Skaņu ierakstu studijā 1968. un 1969. gadā, pie klausītājiem skaņuplatēs nonākuši pirms 50 gadiem (1969. gada decembrī un 1970. gada vasarā). Pagājušajā gadā tie piedzīvojuši jaunu, rūpīgu restaurāciju, kuras izejmateriāls ir oriģinālās magnētiskās lentes. Vinila platēs šie ieraksti savulaik ir iznākuši tikai mono formātā, jo «Melodija» uz stereo vinila plašu ražošanas procesu pārgāja tikai 1973. gadā, t.i., nepilnus 4 gadus vēlāk, kaut «nākotnes vārdā» RSIS jau kopš 1967. gada savas programmas gatavoja tikai stereo formātā.
Kamēr agrīnie stereo ieraksti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pasaulē vēl joprojām saskārās ar meklējumiem, RSIS tapušajos ierakstos stereo telpiskās priekšrocības jau 1967. gadā izmantotas pēc tādiem pašiem principiem, kādi tiek ievēroti šodien. Šis izdevums realizē mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Grīvas un skaņu režisora Ivara Vīgnera un Jāzepa Kulberga rūpīgi veidoto telpisko skanējumu. Viens no tā stūrakmeņiem ir Reformātu baznīcas (RSIS ierakstu) zāle. Unikāli ir pēdējie pieci skaņdarbi, «Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem», kas kopš 1970. gada mazās mono plates izdevuma nav tikuši atkārtoti pārpublicēti.
Nonākot pie ieraksta oriģināla, ātri tapa skaidrs, ka pilnā kvalitātē ārpus ierakstu studijas sienām šo ierakstu neviens nav dzirdējis: visi iepriekšējie izdevumi ir bijuši sava laika un tehnisko iespēju ķīlnieki. Pašlaik, vairāk nekā 50 gadus kopš ierakstu tapšanas, tie tiek nodoti klausītājiem vēl tuvāk nekā jebkad iepriekš. Ieraksta restaurācijas process bija ļoti saudzējošs, pēc iespējas precīzāk atklājot, nevis notušējot.
«Raimonda Paula dziesmu iespaidu uz tālaika sabiedrību grūti pat aptvert. Ar viņa unikālo klavierpieskārienu caurvītā mūzika šajā skaņuplatē atdzimusi jaunā skaniskā veidolā. Kādam tās būs atmiņas, kādam atklājums. Senais stāsts it labi dzīvo arī mūslaikos», plates pārizdevumu vērtē Orests Silabriedis. Nejaušība nav arī izvēlētais skaņuplašu ražotājs jaunajam izdevumam, tas atlasīts pēc rūpīga izpētes procesa, lai skaņas pārneses process būtu pēc iespējas tiešāks. Izdevumā ir iekļautas arī unikālas fotogrāfijas, nodrukāti oriģinālie dziesmu teksti visām dziesmām; saglabāta dzejnieku oriģinālā rakstība, atsevišķi norādītas novirzes no oriģinālajiem dzejoļiem. Papildus divām vinila skaņuplatēm, izdevumam ir pievienots kompaktdisks, kas dublē šo pašu programmu digitālā formā.
«plate» ir izdevniecība, kas savieno Latvijas ierakstu pāgātni ar šodienu. Izdevniecība dibināta ar vēlmi parādīt, ka ierakstu ziņā Latvija ir bijusi pasaules līmenī, atbilstoši savam laikam, un pārnest to šodienā — kā pasaules līmeņa ierakstus, nevis lokālu parādību.
«Mums ir ļoti pietrūkusi šāda attieksme. Sava laika paaudžu plaisas un citu «jauno laiku» apstākļu rezultātā mūsu kopīgais ierakstu mantojums ir ticis uztverts neviennozīmīgi, ar zināmu neērtuma pieskaņu», skaidro izdevniecības dibinātājs, izdevuma idejas autors un ieraksta restaurētājs Mārtiņš Krastiņš.
